Raksts

Par notikumiem Gruzijā un par Krievijas neizmērojamo bezkaunību


Datums:
09. augusts, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Sākšu ar jautājumu, kuru savā Politika.lv blogā nesen uzdeva kolēģis Pēteris Timofejevs par to, vai pēdējo dienu notikumos Gruzijā būtu pamanāma sazvērestības teorētiķiem akceptējama doma, proti, ka Krievija izmantoja apstākli, kad visas pasaules acis bija pievērstas Pekinai, lai uzsāktu militāru darbību Gruzijā? Manuprāt, atbilde ir -- pilnīgi noteikti. Vajag tikai atcerēties, ka PSRS brukšanas laikā asiņainais specvienību uzbrukums Viļņā notika tieši tajā brīdī, kad visas pasaules acis bija pievērstas Irākai, kur nule bija sācies pirmais Persijas jūras līča karš. Tas vien, ka attiecīgajā brīdī nekur īpaši nebija manāms nedz Krievijas lielais Boss Putins, nedz arī viņa lelle Medvedevs, rāda, ka Krievija centās Gruzijas teritoriālo integritāti pārkāpt tā klusiņām, jo katrā gadījumā Putins nav tas, kurš izvairītos no iespējas uzkāpt uz kalna un dauzīt sev pa krūtīm, lai demonstrētu kurš ir pats spēcīgākais puika, ja kārtējo reizi ir pienācis laiks sargāt "tautiešus".

Krievijas bezkaunība šajā lietā, protams, nav ne mirkli pārsteidzoša, taču elpu aizraujoša tā ir vienalga. Spīdeklis šajā ziņā acīmredzot ir mūsu kaimiņvalsts vēstnieks Vešņakovs, kuram nav pietrūcis nekaunības aicināt Latvijas valdību izdarīt diplomātisku spiedienu pret Gruziju (!!!!) un aicināt to izvest spēkus no Dienvidosetijas (!!!!!!!!!!!!!!!!). Citiem vārdiem sakot, šis diplomāts uzskata, ka Rīgai ir jāpasaka Tbilisi, ka Tbilisi nav tiesību rīkoties savā teritorijā. Nu, ko — sāksim skaļi paust viedokli, ka Krievijai būtu jāizvāc savs karaspēks no Čečenijas? Jēziņ!

Savus tautiešus pasaulē aizstāv visas valstis, Latvija vakar un aizvakar apzvanīja tos sešus valsts pilsoņus, kuri patlaban atrodas Gruzijā un bija pieteikušies konsulārajā dienestā, lai pateiktu, ka vajag uzmanīties. Ārlietu ministrija ir izplatījusi paziņojumu, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu stingri jāpārdomā, vai nupat ir pareizais brīdis vispār apmeklēt minēto valsti. Taču Krievija ar šo “tautiešu aizsardzību” pārkāpj visas iespējamās robežas, jo acīmredzot tā ir pārliecināta, ka jebkura vieta, kurā ir lielāks skaits krievu, ir uzskatāma par Krievijas provinci. Ķēpa jau ir ar nepatiecīgajām Baltijas valstīm, kuras paguva iesprukt Eiropas Savienībā un NATO, turklāt Latvijā un Igaunijā “tautieši” Kremļa aizsardzību nemaz tik ļoti nevēlas. Bet Gruzija joprojām ir vāja, un te nu mēs redzam rezultātu — vienā telpā nevar lietas sadalīt begemots un lapsa. Labi vismaz, ka lapsai ir asi zobi.

Kā jau ierasts, pasaule šajā gadījumā noteikti būs visnotaļ bezspēcīga. Zināms, ka par Dienvidosetijas notikumiem Pekinā Putins ir runājis ar ASV prezidentu Bušu. Zināms, ka ir sapulcējusies ANO Drošības padome. Zināms, ka Krievijai ANO Drošības padomē ir veto tiesības, no kurām interešu konflikta nozīmē tā, protams, ne mirkli nedomā atteikties. Turklāt veto ir arī Ķīnai, lai arī ņemot vērā situāciju Tibetā, Ķīnai nu būtu jābūt pašai pēdējai valstij, kura apgalvo, ka kādai citai valstij nav tiesības uz teritoriālo integritāti arī tad, ja kādā valsts daļā dzīvo ievērojama minoritāte.

Karot Gruzijas pusē neviens no pasaules militārajiem grandiem, protams, neies. Turklāt vēl nav teikts, ka situācija Dienvidosetijā pārvērtīsies par patiesu karu starp Krieviju un Gruziju. Tas nav vajadzīgs ne vienai, nedz arī otrai pusei. Lai arī nu jau situācija ir aizgājusi tik tālu, ka Krievija ir sākusi bombardēt arī Tbilisi. Gribas cerēt, ka minētajā teritorijā (un, ja kas, arī otrā Gruzijas “rūpju bērnā” Abhāzijā) varētu izvietot ANO miera uzturēšanas spēkus, vēlams — bez krievu klātbūtnes. Un par visu vairāk, Briselē ir nepieciešams attiecīgajiem ļaudīm sanākt kopā un spriest par to, kā Gruziju ātrāk, nevis vēlāk uzņemt NATO aliansē. Krievijas bezkaunība Gruzijā ir novilkusi jaunu sarkano līniju, kurai pārkāpt … nu, negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja mūsu pasaules malā pierādītos, ka Krievijai tomēr ir atļauts diktēt noteikumus citā, neatkarīgā valstī.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!