Atslēgvārdi:

Par neatkarības atjaunošanu -- un par "stabilitātes garantu" vilka lomā 12

Labdien, lasītāji!

Šodien ziņu portālos lasāms, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izmantojis savas Satversmē paredzētās likuma ierosināšanas tiesības, lai ieteiktu pārmaiņas likumā par svētkiem un piemiņas dienām. Konkrēti, prezidents vēlas, lai turpmāk 4. maijs sauktos par "Neatkarības atjaunošanas dienu." Patlaban minētā diena saucas "Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena" un tā ir tā dēvētā sarkanā vai oficiāla svētku diena. Šogad tā būs otrdienā, kas droši vien nozīmē, ka mums visiem būs četru dienu brīvdienas.

Iesaki citiem:

Bet ne par to šis stāsts. Manuprāt, pašreizējais dienas nosaukums ir precīzs. Nu, netika 1990. gada 4. maijā atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, netika. Minēto deklarāciju pieņēma Latvijas PSR Augstākā padome, Latviju turpināja okupēt PSRS karaspēks, un starptautisku atzinību valsts tobrīd sagaidīja tikai un vienīgi no Islandes, un tikai tāpēc, ka Lietuva jau bija pieteikusi pilnīgu neatkarību, kamēr mūsu valstī deklarācijā bija teksts tikai par tās atjaunošanu. Savā vēstulē Saeimai Valsts prezidents raksta, ka deklarācijas mērķis ir bijis Latvijas neatkarīgā valstiskuma atjaunošana, bet mērķis un fakts tomēr nav viens un tas pats. Savu de facto neatkarību Latvija atguva tikai 1991. gada augustā, kad sabruka pučs pret PSRS vadītāju Gorbačevu un piepeši (ļoti piepeši) vesela strīpa PSRS republiku, tajā skaitā Krievija, bija neatkarīgas.

Ar to, protams, es nevēlos teikt, ka 4. maijs nebūtu atzīmējams. Minētajā dienā es pats biju Augstākās padomes mājā un tulkoju notiekošo ārvalstu žurnālistiem, kuri tur bija sapulcējušies ļoti plašā skaitā. Kad kļuva skaidrs, ka pietiks balsu deklarācijas apstiprināšanai, man bija stingri jāraugās grīdsegā, jo, ja es ar kādu būtu saskatījies, es noteikti no aizkustinājuma būtu sācis raudāt, un tulkotājam tas nav pareizākais variants. Atceros, kad viss bija noticis, iespraucos AP sēžu zālē, kur visi dziedājām "Dievs, svētī Latviju!" Tad gan asaras bija acīs un kamols kaklā. Taču nedēļu vēlāk Jēkaba ielā notika sadursme ar interfrontistiem un viņu atbalstītājiem no drošības spēkiem, kas apliecināja, ka gluži neatkarīga Latvija vēl nebija. Čeka nekur nebija pazudusi -- tai bija jāsadedzina papīri. Valstī bija divas paralelas pārvaldes struktūras. Nemaz nerunājot par to, kas notika 1991. gada janvārī, kad tika pārņemts Preses nams un pie Iekšlietu ministrijas tika nošauti pieci cilvēki. 1990. g. maijā tomēr nekas akmenī netika iekalts, vēsture būtu varējusi pagriezties pavisam citā virzienā. Jā, bija jau kritis Berlīnes mūris. Bija nomušīts Rumānijas diktators. Taču PSRS joprojām nekur nebija pazudusi, piedevām pasaules lielvalstis par PSRS republiku, tajā skaitā Baltijas valstu neatkarību nemaz tik ļoti sajūsminātas nebija, tāpat, kā tās nebūt tik ļoti nepriecājās par Vācijas apvienošanas ideju. Tas nebija velti, ka Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 21. augusta atzina ļoti liela strīpa valstu, pirms to izdarīja Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija. Tur joprojām cilvēki (precīzi sakot Bušs vecākais un gudrākais un Tečere) cerēja, ka draugs "Gorbijs" saglabās savas pozīcijas.

Būtībā jau nav svarīgi, kā 4. maiju sauc vai nesauc, bet Valsts prezidenta ieteikums tomēr ir maldinošs. Jebkurš ārzemnieks vai nezinātājs, kurš ieraudzīs vārdus "Neatkarības atjaunošanas diena," pieņems, ka tieši tajā datumā neatkarība tika atjaunota. Netika. Un tas nu reiz ir fakts.

O ... un vēl viena lieta. Šonedēļ "Sporta avīzē" kādreizējais valsts "stabilitātes garants," jautāts par to, vai viņš gribētu atgriezties politikā, stāsta, ka lielu aicinājumu nejūt, bet, ja kāds viņu aicinātu nākt un valsti izglābt, tad varētu par to padomāt. Ņemot vērā to, ka tas būtu tas pats, ka vilku aicināt sargāt aitu kūti pēc tam, kad puse aitu ir noplosītas, jācer, ka neviens ar šādu aicinājumu nenāks.

Jauku visiem atlikušo dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris ivanovs 19.04.2010 15:24
butu labi ja svinetu kadru svetku dienu un ari latvijas republikas atjaunosanas dienu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


MB - Mahris 20.01.2010 13:06
Es līdz pat šai baltai dieniņai nesaprotu vai klausos radio vai tomēr rādio.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris 20.01.2010 11:53
Fakultatīvos variantus šai krastā ieviesa 1957. Cik zinu, ap 1970 paralēlismus rakstībā likvidēja. Ja nemaldos, patlaban vārdulizācijas lēmējbars atzīst tikai dažus paralēlismus izrunā (rajōns – rajuons)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V. 20.01.2010 08:41
Vai tad latviešu valodā vairs nepastāv tā saucamie fakultatīvie varianti,kad pareizi ir gan Irāka,gan Iraka,Islande un Īslande un citi līdzīgi gadījumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

M 19.01.2010 23:11
1991.gada 1.augustā ASV prezidents Džordžs Bušs Kijevā teica sekojošus vārdus - "Daži cilvēki ir mudinājuši Savienotās valstis izvēlēties starp atbalstu prezidentam Gorbačovam un uz neatkarību noskaņotiem līderiem visā PSRS. Es to uzskatu par aplamu izvēli. Prezidents Gorbačovs ir sasniedzis pārsteidzošas lietas (...) Mēs saglabāsim iespējami stiprākas attiecības ar prezidenta Gorbačova padomju valdību." Daži var teikt, ka to varēja nejauši pateikt nepieredzējis politiķis, bet, ASV prezidenti nemēdz teikt nepārdomātas lietas. Kāds varbūt teiks, ka viņš, iespējams, daudz ko nezināja, bet, atvainojiet, Bušs vecākais gandrīz gadu ir bijis arī ASV izlūkdienesta -CIP vadītājs. Tātad viņam vajadzēja būt ļoti zinošam par visām rietumu stratēģijām, plāniem, iespējamiem scenārijiem. ASV prezidents solīja saglabāt "iespējami stiprākas saites ar padomju valdību" burtiski dažus mēnešus pirms PSRS galīgā sabrukuma. Acīmredzot, viņiem patiešām nebija lielas nojausmas par to kas patiesībā notiek. Pat visaugstākajā politiskajā līmenī. Bušs nebija vienīgais no rietumu līderiem, kurš uzvedās, maigi izsakoties savādi. Francijas prezidents Fransuā Miterāns pat gāja tik tālu, ka bez svārstīšanās pielāgojas 1991.gada Gorbačova gāšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


gt 19.01.2010 22:19
Par valodnieku "problēmām", man kā "tehnaram" nāk smaidiens. Ir vēlēšanās viņiem palūgt koncentrēt uzmanību uz "davai" un "okei" ja ne izskaušanu, tad vismaz ierobežošanu sarunvalodā. Bet tam šķiet viņu "zarniņa par tievu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kārlis Streips > A. 19.01.2010 20:16
Es arī rakstu Islande un tā arī to izrunāju. Valodnieki apgalvo, ka garais Ī esot nepieciešams, jo tas esot tuvāk tam, kā islandieši paši izrunā savas valsts nosaukumu. Islandiešu valodā valsti sauc Lydveldid Island. Tad jau mums būtu jāraksta Lydveldida Islande. Tie ir tie paši valodnieki, kuri apgalvo, ka jāaizmirst par gadsimtiem seno faktu, ka vārds "sāls" ir sieviešu dzimtes, tagad esot jāsaka "tas sāls." Kas būs nākamais -- tas govs un tas kūts? Šķiet, valodnieki mūsu valstī, lai arī cik labi nebūtu viņu nodomi, ir ļaudis, kuriem vienkārši ir pārāk daudz brīva laika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


A.Eichmann 19.01.2010 18:39
Kārli, Jūs esat jau otrais žurnālists, kuru blogos šonedēļ lasu "Islande" ar īso I, un man par to liels prieks. Arī es, gan rakstot, gan runājot, daru tāpat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris 19.01.2010 18:11
Bet pirms tam, par 4. maiju: Latviju turpināja okupēt PSRS karaspēks, un starptautisku atzinību valsts tobrīd sagaidīja tikai un vienīgi no Islandes

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahrim 19.01.2010 18:05
Bet Kārlis jau raksta "[...] Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 21. augusta atzina ļoti liela strīpa valstu [...]". Vai tad 22. augusts neseko 21. augustam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mahris 19.01.2010 17:19
IĪslande tiešām bija pirmā, kas atzina atjaunoto neatkarību. Bet tas notika krietni vēlāk, 1991. gada 22. augustā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V. 19.01.2010 17:15
Nu jau kādu laiku mēdijos 18.novembri sauc par valsts dzimšanas dienu,tad 4.maiju var dēvēt par pieteikumu uz atdzimšanu,bet atdzimšana kā liekas bija 21.augustā.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips