Raksts

Par neatkarības atjaunošanu


Datums:
20. janvāris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Saeima šodien ar neierasti lielu atbalstu (73 balsīm par) pirmajā lasījumā noteica, ka turpmāk 4. maijs mūsu valstī taps saukts par "Neatkarības atjaunošanas dienu." "Par" balsoja deputāti no Vienotības, "zaļajiem zemniekiem" un arī no "Saskaņas" centra. Trīs deputāti no TB/LNNK/VL! balsoja "pret," pārējie atturējās. Tā kā šis bija tikai pirmais lasījums, šo to likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām vēl var grozīt, bet, ja 73 "gudrās galvas" nobalsoja par minēto nosaukumu, tad droši vien no tā deputāti galu galā neatteiksies.

Manuprāt, tā tomēr ir kļūda. 1990. gada 4. maijā toreizējā Augstākā padome Latvijas neatkarību tomēr neatjaunoja. Todien pieņemtā deklarācija bija par komisijas izveidošanu, lai pārstrādātu Satversmi atbilstoši tā laika Latvijas politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim. Protams, nozīmīgs solis neatkarības atjaunošanā tas bija vienalga. Vairākus mēnešus pirms 4. maija Latvijas sabiedrība ar aizturētu elpu gaidīja, vai Latvijas Tautas frontei izdosies ievēlēt pietiekami lielu AP deputātu skaitu, lai grozītu Satversmi. Izdevās. Todien pats biju Augstākās padomes namā, emocijas balsojuma laikā sita ļoti augstu vilni, un ļaudis, kas bija sapulcējušies namā un ārpus tā durvīm droši vien nedomāja kategorijās “komisijas izveidošana.” Taču lietas būtību tas nemaina.

Latvija neatkarību atjaunoja 1991. gada 21. augustā, tajā brīdī arī ar Islandi priekšgalā pasaules valstis to sāka atzīt. Tas notika tik piepeši, ka, piemēram, Lielbritānijas vēstniecība vesela gada garumā atradās kādā viesnīcas numuriņā. Patlaban 21. augusts, lai arī (atšķirībā no 4. maija) ne svētku diena, ir “Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena,” Saeima tagad paredz no šī ļoti garā nosaukuma izņemt vārdus “faktiskās neatkarības atjaunošana.” Tātad, acīmredzot atstājot jēdzienu “Konstitucionālā likuma ‘Par Latvijas Republikas valstisko statusu’ pieņemšanas diena.” Bet kas tad tā bija, ja ne Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena? Šodienas balsojuma pamatā būtībā nav nekas cits, kā vēstures faktu sagrozīšana, par kuru mūsu ļaudis tik ļoti satraucas, kad ar to nodarbojas kaimiņvalsts un tās pārstāvji mūsu valstī.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!