Atslēgvārdi:

Par māņticību? Sinhronitātes 7

Izņēmuma kārtā šis blogs nebūs ne par politiku, ne par jurisprudenci, bet gan par man personiski šobrīd ļoti svarīgu jautājumu.

Iesaki citiem:

Proti - cik lielā mērā var ticēt jēgpilnām sakritībām (zīmēm, "likteņa pirkstiem", u.tml)? Tie, kas mani pazīst ilgāku laiku, zina, ka es vienmēr gan dabas parādības, gan notikumus esmu centusies izskaidrot, vadoties no racionāliem, materiālas dabas skaidrojumiem. Pēdējais gads šo manu pārliecību par pasaules materiālo raksturu palēnām drupināja, bet iepriekšējo 2-3 nedēļu notikumi, kuru vainagojums bija šī piektdiena, ir gandrīz sagrāvuši. Iespējams pēc dažām dienām es uz to visu skatīšos "adekvātāk", bet šobrīd šoks vēl joprojām ir pārāk liels.

Manas šaubas radīja vesela notikumu virkne, kurām man nav cita apzīmējuma kā sinhronitātes. Sinhronitātes aptuveni var tulkot kā sakritības, KURĀM IR JĒGA. To tuvāks skaidrojums ir atrodams vikipēdijā:

" Synchronicity is the experience of two or more events which occur in a meaningful manner, but which are causally unrelated. In order to be synchronous, the events must be related to one another conceptually, and the chance that they would occur together by random chance must be very small. The idea of synchronicity is that the conceptual relationship of minds, defined by the relationship between ideas, is intricately structured in its own logical way and gives rise to relationships which have nothing to do with causal relationships in which a cause precedes an effect. Instead, causal relationships are understood as simultaneous — that is, the cause and effect occur at the same time. Synchronous events reveal an underlying pattern, a conceptual framework which encompasses, but is larger than, any of the systems which display the synchronicity. The suggestion of a larger framework is essential in order to satisfy the definition of synchronicity as originally developed by Swiss psychologist Carl Gustav Jung.[Jung coined the word to describe what he called "temporally coincident occurrences of acausal events." Jung variously described synchronicity as an "'acausal connecting principle'" (i.e., a pattern of connection that cannot be explained by conventional, efficient causality), "meaningful coincidence" and "acausal parallelism".

A well-known example of synchronicity is the true story of the French writer Émile Deschampswho in 1805 was treated to some plum puddingby the stranger Monsieur de Fortgibu. Ten years later, he encountered plum pudding on the menu of a Paris restaurant, and wanted to order some, but the waiter told him the last dish had already been served to another customer, who turned out to be de Fortgibu. Many years later, in 1832, Émile Deschamps was at a diner, and was once again offered plum pudding. He recalled the earlier incident and told his friends that only de Fortgibu was missing to make the setting complete — and in the same instant the now senile de Fortgibu entered the room."

Man ir jautājums visiem šī bloga lasītājiem, kas neuzskata, ka šīs lietas ir "klīniskas" (vēl pirms gada man pašai tā šķistu). Ko jūs darītu, ja gada laikā saskartos ar DAUDZĀM līdzīgām sakritībām kā piemērā minētais Emile Deschamswho un nolemtu papētīt šis lietas tuvāk, eksperimentējot ar daosiešu orākulu I CHING, uz kuru lielā mērā balstījās Karls Gustavs Jungs, izstrādājot savu sinhronitāšu teoriju ( online var izmēģināt šeit)? Jūs uzdotu orākulam jautājumu par, teiksim, vai ir jādodas uz kādu politiski samērā nestabilu valsti. Jums tur patiešām ir jābrauc. 4 reizes pēc kārtas (divu nedēļu laikā) jūs saņemtu pēc būtības vienu un to pašu atbildi: ārkārtēji bīstami, stāvēšana bezdibeņa malā, milzīgi draudi, katastrofa. Jūs, būdams racionāls cilvēks, to neuztverat īpaši nopietni, lai gan naktīs sāk rādīties šausmīgi sapņi. Taču vēlaties paši sev pierādīt, ka atteikties no saviem plāniem dēļ kaut kā tāda būtu ne tikai iracionāli, bet arī muļķīgi. Kādu dienu, atnākot uz kādu pasākumu, jūs uzzinat, ka visi apmēram 150 atnākušie cilvēki piedalās loterijā. Var uzvarēt tikai 5. Jūs nolemjat izmantot šo iespēju, lai sev pierādītu, ka sinhronitāšu teorija ir prasta māņticība komplektā ar wishful thinking, pasakot sev, ka ticēsiet iepriekšējiem pareģojumiem par iespējamiem draudiem tikai tad, ja tiks nosaukts jūsu vārds. Tikko paspējot formulēt domu, tiek saukts jūsu vārds KĀ PIRMAIS no loterijas uzvarētājiem.

Jautājums: vai jūs atteiktos no saviem plāniem un kāpēc?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzesija 19.12.2007 09:39
Atbildot uz Ivetas jautājumu - apzināti es noteikti neatteiktos, bet, pazīstot sevi, es zinu, ka mans ķermenis izstrādātu kādu joku, lai es nekur nevarētu aizbraukt - man piemestos briesmīga saaukstēšanās vai kāda cita liga. Vai arī notiktu kas cits "objektīvs", kas neļautu braukt.
Bet es iemetu savu jautājumu I ching un biju diezgan iespaidota par precīzo atbildi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.12.2007 18:56
>>> Sinhronitāte ir kaut kas tāds, kas matemātiski IR iespējams, bet vienkāršas sakritības varbūtība ir ļoti maza. Subjektīvās izjūtas saskaroties ar šādiem gadījumiem: tādas, it kā materiālajā pasaulē kaut kas "rezonē" ar procesiem, kas notiek cilvēka psihē. No mūsdienu zinātnes viedokļa tas skan šausmīgi neracionāli, bet šobrīd es ticu, ka tas ir iespējams.
====

Sinhronitāte, ja to aplūkojam kā Jūsu minētajā piemērā par kaķi, kurš 5 reizes pēc kārtas šķērso ceļu, liecinātu par to, ka mūsu pieņēmumi par kaķu uzvešanos varētu būt kļūdaini. Te nāk prātā piemērs no literāra darba par 2 poļu matemātiķiem - viņi noslēdz derības par to, vai var gadīties, ka pa šķērsielu viņu mājai garām paies 30 vīrieši pēc kārtas (un pa vidu šajā 30 cilvēku virknē neiegadīsies neviena sieviete). Viens no matemātiķiem uzskata, ka šāda iespēja ir niecīga - 1/2^30 (viens dalīts ar divi 30-tajā pakāpē) jeb mazāk nekā 0.0000001%. Tādēļ viņš uzskata, ka tas ir praktiski neiespējami. Bet tad viņu mājai paiet garām konvojs, kurš ved bariņu jauniesaucamo, un matemātiķis saprot, ka pieņēmums, ka garāmgājēju dzimumi ir 30 savstarpēji neatkarīgi lielumi, ir bijis aplams.

Tātad sinhronitāte var būt iemesls, lai kaut ko iemācītos par apkārtējo pasauli; piemēram, saskatītu tajā kaut kādas agrāk nepamanītas regularitātes un likumsakarības. Bet šo iemācīšanos nevajadzētu pārsteidzīgi attiecināt uz pavisam citu jomu (piemēram, vinnēšanu loterijā vai kaķus nevajag saistīt ar līdzdalību kādā pasākumā).

Ir tādi pasākumi un braucieni, kuri ir bīstami pēc savas būtības (atkarīgi vai neatkarīgi no kaķu uzvedības, loterijām un līdzīgiem fenomeniem). Tad nu cilvēkam būtu jādomā, vai līdzdalība šajā pasākumā attaisno risku. Ja Jums, Iveta, ir bērnībā bijusi vecmāmiņa (vai kāda cita gudra un autoritatīva persona), tad varbūt pajautājiet viņai vai vismaz mēģiniet iztēloties, kādu padomu vecmāmiņa Jums dotu - braukt vai nebraukt uz to nestabilo valsti. Dažreiz mēs visu nevaram paši "tukšā vietā" izlemt - it īpaši, ja pa vidu iemaisās sinhronitātes un citi jocīgi efekti. Tad ir labi apzināties sevi par cilvēces, savas tautas un savas dzimtas daļu - balstīties uz paaudzēs uzkrāto dzīves gudrību un veselo saprātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 17.12.2007 11:33
Jā, neveiksmīgs formulējums sanāca. Doma ir - lēmumu par kaut kāda nozīmīguma piešķiršanu šim notikumam (tas kalpos kā pierādījums) pieņēmāt jūs pati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 17.12.2007 11:11
Aleksi,

Es piekrītu tam, ka cilvēks ir spējīgs uz pašsuģestiju līdz pat tādai pakāpei, ka saslimst (nokļūst nelaimē) dēļ savām māņticīgajām iedomām.

Bet sinhronitāte ir nedaudz savādāks fenomens, nekā vienkārša ticēšana tautas paražām. Gadījumā ar melno kaķi sinhronitāte būtu tad, ja, teiksim, es ietu pa ceļu un censtos izdomāt, vai man šodien ir vērts iet uz kādu pasākumu vai nē. Tajā brīdī man pār ceļu pārskrietu melns kaķis. Pie sevis nodomājot, ka būtu muļķīgi šādu sagadīšanos uzskatīt par brīdinājumu nedoties uz pasākumu, es pamanītu, ka melnais kaķis ir mainījis virzienu un skrien pāri ceļam otro reizi. Un tā 5 reizes pēc kārtas.

Sinhronitāte ir kaut kas tāds, kas matemātiski IR iespējams, bet vienkāršas sakritības varbūtība ir ļoti maza. Subjektīvās izjūtas saskaroties ar šādiem gadījumiem: tādas, it kā materiālajā pasaulē kaut kas "rezonē" ar procesiem, kas notiek cilvēka psihē. No mūsdienu zinātnes viedokļa tas skan šausmīgi neracionāli, bet šobrīd es ticu, ka tas ir iespējams.

PP:
Paldies par ieteikumu, bet es īsti nesaprotu, kas šajā gadījumā bija "pašradītā pārliecināšanas notikuma notikšanas varbūtība". Es nekādi nevarēju ietekmēt to, kādu atbildi saņemšu uz savu jautājumu.
Vinnēju divas grāmatas, ko atdāvināju kolēģiem, kuriem ir vairāk laika tās lasīt (man diemžēl vai par laimi grāmatplauktā rindiņā stāv 30-40 grāmatas, kuras man vajadzētu izlasīt nākamajos 2 mēnešos).

Elīna,
Liels paldies par komentāru un laba vēlējumiem! Piekrītu, ka skaidrojums ir atkarīgs no ticības. Vēl pirms gada es būtu meklējusi Jūsu pieminētajos gadījumos (pravietiskie sapņi, pēkšņi uz ielas sastaptie cilvēki) racionālu, materiālas dabas skaidrojumu. Lai tas saskanētu ar manu skatījumu uz pasauli kā kopumā izskaidrojumu un prognozējamu. Taču tagad esmu izsista no līdzsvara/savas pašpārliecinātības un varbūt labi, ka tā. :)

Intereses pēc: kādēļ Jūs neatteiktos, ja sakritība brīdina par lielu nelaimi un iepriekšējās "zīmīgās" sakritības kopumā ir bijušas ļoti precīzas? Jebkurā gadījumā - es nolēmu nekur nebraukt. Pats iracionālākais solis manā dzīvē :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

elīna 16.12.2007 15:21
Nē, es neatteiktos. Domāju, ka jebkurš skaidrojums atkarīgs no cilvēka ticības sistēmas. Es redzu daudz sakritību. Visai bieži ir tā, ka, piemēram, atceros par kādu sen sen iepazītu cilvēku, un tajā pašā dienā sastopu viņu uz ielas vai arī redzu sapnī lietas, kas pēc pāris dienām ar nelielām nobīdēm un dažiem grozījumiem tieši tā arī notiek. Taču viss, kam es ticu, izslēdz nejaušības. Tad nu man atliek skaidrot lietas vai nu kā brīdinājumu no Dieva vai arī kā kārdinājumu no Sātana. Dievs, dodi man gudrību atšķirt vienu no otra - sāku es rītu ar vonnegūtisku lūgšanu:) Jaukus svētkus manis lasītākajai blogotājai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 15.12.2007 17:23
Nē, jo "kam jānotiek - notiksies".

Matemātika ir piemirsusies, bet tā pašradītā pārliecināšanas notikuma notikšanas varbūtība ir diezgan augsta. Pamēģiniet pārliecināt sevi vēlreiz, - ka noticēsiest, ja izpildīsies kaut kas, kam ir daudz mazāka varbūtība notikt. Teiksim, ja trīs reizes spējējot ar "vienroci" (vai kā viņus tur sauc), jūs izdabūsiet no tā ārā "galveno balvu" :)

Jā, ko vinnējāt? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.12.2007 01:19
Lielajam vairumam lietu tiešām ir iespējams racionāls skaidrojums - progresīvā cilvēce zina par pasauli pietiekami daudz, lai ik uz soļa nerastos visādi pārsteigumi un brīnumi. Kaut kur jau izziņai ir arī robeža - vēlme ar pašreizējiem pieņēmumiem racionāli izskaidrot pilnīgi visu; neatstāt nekādu vietu nekam jaunam, mums nezināmam un nesaprastam vai brīnumainam, būtu barbarisms.

UN VIENLAIKUS - pastāv tāda lieta kā "self-fulfilling prophesy"; ja cilvēks nopietni tic, ka viņam piepildīsies horoskops, tad tas arī piepildās - pie tam gluži racionāli. Lai izprastu, kā darbojas "īsta" kauzalitāte un vienkārši "sihnronitāte", var palasīt Deividu Hjūmu - viņš uzskata, ka mēs savus priekšstatus kaut kā sakārtojam, un saprast cēloņus ne vienmēr varam. Ja pēc zibens uzliesmojuma seko pērkons (vai arī ja pēc melna kaķa pārskriešanas pār ceļu atgadās nelaime), mēs abos gadījumos varam savā prātā novilkt cēloņsakarību - pat ja tā būtu vienkārša sagadīšanās. Un tiklīdz esam savā prātā pieņēmuši šo cēloņsakarību, tad tā mūsu veiksmes un rīcības rezultātus iespaido ne mazāk kā jebkurš cits "racionāls" apstāklis.

Citi autora darbi