Nu, ko. Esmu atgriezies no Štatiem. Atvaļinājums, kā jau allaž, bija gana jauks. Paldies par to māsām Žubītei, Katrīnai un Andārtei, svaiņiem Džekijam, Viesturam un Brendanam, māsas dēliem Aleksim (pēc pāris dienām būs 16 gadu, puisis ir viens no Amerikas 300 labākajiem volejbola spēlētājiem savā vecuma grupā), Jonasam, Rolītim, Oliveram un Andrejam, māsas meitai Līgiņai, Brendana vecākiem Džekam un Šaronai, kā arī pamātei Debijai, paldies arī labam draugam Deividam par lieliski pavadītām divām nedēļām. Bijām uz salūtu par godu ASV 234. dzimšanas dienai.

Apmeklējām improvizācijas teātri Second City un jautri izsmējāmies. Daudz sēdēju uz māsas balkona un lasīju grāmatas, kopumā kādas 15 — Latvijā darbu virpulī ne vienmēr ir tik daudz laika lasīšanai. Nu šis virpulis atkal ir sācies, nākamās piecas nedēļas es katru dienu Latvijas radio vadīšu Krustpunktus kamēr kolēģis Aidis Tomsons ir atvaļinājumā, kā arī pats savu raidījumu Aktuālais temats. Plus vēl visi tulkošanas darbi. Nesūdzos — tāda dzīve, un nebūt ne nejauka.

Savukārt, ja runa ir par gājējiem, tad šodien laikrakstā Dienas Bizness ir izteikti lielisks komentārs no RTU arhitektūras profesora Jāņa Krastiņa par lietu, kuru viņš apraksta ar šādiem vārdiem: “Tās ir tādas skolnieciskas lietas, ko politiķi nezin kāpēc nesaprot.” Runa ir par atsevišķu Rīgas politikāņu indevi, Tērbatas ielu izveidot par gājēju ielu. Par to esmu rakstījis arī es. Profesors atzīmē, ka “gājēju iela netop tāpēc, ka tādu izveidot būtu interesanti un smuki.” Viņš apliecina, ka Tērbatas ielas veidošana par gājēju ielu radītu “ļoti smagas problēmas krustojumos,” jo šķērsielās — Dzirnavu, Lāčplēša, Ģertrūdes, Stabu, Matīsa ielā — transporta plūsmu likvidēt nevar. Tur ir tas “skolnieciskais” jautājums, kuru politiķi šķiet nesaprotam.

Taču visaktuālākā, manuprāt, ir profesora komentāra pēdējā rindkopa, kuru atļaušos citēt pilnībā tāpēc, ka tieši vakar milzīgās lietusgāzes laikā viņa minētais ieteikums kārtējo reizi bija pat ļoti aktuāls: “Summas, ko Rīgas dome paredz jautājuma par Tērbatas ielas kā gājēju ielas pētīšanai, izklausās smieklīgas — tērēt nezin cik tūkstošus latu, lai vienkārši laistu muļķi. Daudz noderīgāk būtu šos līdzekļus izlietot lietusūdeņu notekas sistēmu sakārtošanai Rīgā.