Par logiem, plaušām un atbildību 6

Neloloju ilūzijas, ka tie, kam jāzina par gaisa kvalitātes krīzi, neko par to nezina. Zina gan, bet izvairās aizsargāt līdzcilvēku veselību.

Iesaki citiem:

Šobrīd daudz tiek spriests, vai valstī ir vai nav krīze, un ko darīt. Autors gribētu aizstāvēt viedokli, ka krīze ir, turklāt pamatīga, īpaši gaisa kvalitātes, pilsētvides jautājumu (ne)risināšanas un veselīgas pārtikas jomā.

Latvijas gaisa kvalitātes īpatnība ir tā, ka faktiski visas atbildīgās institūcijas — Rīgas dome, Liepājas pašvaldība, Vides ministrija un tās pakļautības iestādes — gadiem ilgi uzrauga gaisa kvalitāti, sniedz informāciju par to sabiedrībai un arī Eiropas Savienībai (ES). Gaisa kvalitātes jautājumus ES regulē Gaisa struktūrdirektīva un tai pakārtotās direktīvas. Gaisa struktūrdirektīva ir veidota, ievērojot ANO Pasaules Veselības organizācijas un citu autoritatīvu veselības speciālistu rekomendācijas un veidojot kompromisu ar reāli panākamo. Diemžēl Latvijā netiek izpildītas pat šīs kompromisa prasības. Sekas ir sajūtamas gan uz lūpām, krekliem un logiem, gan medicīnas statistikā un visbeidzot lasāmas pašu ziņojumos, ka Latvijas Republika neizpilda starptautiskās saistības gaisa aizsardzības jomā. Tas notiek katru gadu, kopš ziņojumi tiek gatavoti, un ar katru gadu situācija kļūst sliktāka, īpaši attiecībā uz putekļiem, sauktiem arī par cietajām daļiņām gan PM10, gan, visticamāk, arī attiecībā uz mazākajām PM2,5, kas nonāk vēl dziļāk plaušās un alveolās.

Ievērojot, ka autora pārstāvētā sabiedriskā vides organizācija ir tikusies ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem, ministriju ierēdņiem, rakstījusi par šo jautājumu ietekmīgu nacionālās preses izdevumu lapās, demonstrējusi, sniegusi priekšlikumus, tad īpaši nelolojam ilūzijas, ka tie, kam jāzina, nezina. Zina gan, bet izvairās aizsargāt līdzcilvēku veselību. Un tas ir visnožēlojamākais.

Pavisam īsi par galvenajām gaisa piesārņojuma problēmām un risinājumu mērķiem — Rīgā tā vispirms ir privātā autotransporta ierobežojuma nepieciešamība. Punkts! Ja cilvēks nav invalīds, ugunsdzēsējs vai cits operatīvais darbinieks, tad 20 kvadrātkilometru lielajā centrālajā pilsētas daļā ar fosilo transportu nav ko darīt, bet ir jāiet kājām, jābrauc ar riteni vai sabiedrisko transportu. Stokholma, Londona, Berlīne un daudzas citas pilsētas jau sen ir apzinājušas šo problēmu un sekmīgi ierobežo fosilo autotransportu pilsētas centrālajā daļā. Liela autotransporta ietekme uz gaisa slikto kvalitāti Latvijā ir arī Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā. Līdzīgi augšminētajiem būtu arī risinājumi.

Latvijai valsts atbildīgo iestāžu teju noziedzīgā bezdarbība, risinot gaisa piesārņojuma jautājumu, ir vērojama attiecībā uz pārrobežu piesārņojumu, īpaši Saldus rajonā. Ārsti valsts apmaksātajos pētījumos vairākkārt ir konstatējuši statistiski paaugstinātu psihisko slimību slogu ticamu saistību ar slikto gaisa kvalitāti Saldus rajonā. Miniet, kas ir izdarīts kopš pētījuma publiskošanas? Kādi efektīvi pasākumi ir veikti un cik jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādītas? Autors neizteiksies vairāk par šo jautājumu, jo solīdā forumā ar necenzētiem vārdiem ierēdņu un amatpersonu sasniegto nav pieņemts raksturot, bet citādi, pēc autora domām, darbu un pārrobežu piesārņojuma samazināšanā Saldus rajonā sasniegto nav iespējams raksturot, jo runa ir par dzīviem cilvēkiem, pavisam konkrētām traģēdijām un valstiska mēroga nolaidību.

Vēl atsevišķi minams piesārņojums no lielajiem A kategorijas[1] piesārņojošiem objektiem un rezultātiem no skursteņiem cilvēku plaušās. Kurzeme un Rīga izceļas īpaši. Šeit risinājums ir labāko tehnisko paņēmienu ieviešana ražošanā, kā to nosaka ES iestāšanās līgumā paustā apņemšanās. Pagaidām tas nav paveikts.

Visbeidzot salīdzinoši jauna ietekme ir troksnis. Līdzīgi kā par gaisa kvalitātes nodrošināšanu Latvijā par trokšņa savaldīšanu atbild pašvaldība un uzrauga Vides ministrija, arī rezultāti ir līdzīgi — visai bēdīgi. Ir zināmas ES pirmās sekmīgās tiesas prāvas, kuras nodrošina cilvēku tiesības naktī gulēt un atgādina pienākumu pašvaldībām un valdībai risināt pat ar konkrētu skaļu pilsētas maģistrāli vai uz iedzīvotāju naktsmiera un atpūtas rēķina "attīstīties kāru" lidlauku saistītus jautājumus.

Šie ir tikai tēmu pieteikumi, faktiski neaplūkots palika monitoringa, kalibrēšanas, sabiedrības līdzdalības un iesaistīšanās jautājumi, bet zinot, kā Vecrīgu, neraugoties ne uz kādiem aicinājumiem, gadiem šķērso "biezie", atliek tikai skaļi teikt — attopieties!

________________________

[1] Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un iedarbības vai riska, ko tas rada cilvēku veselībai un videi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Velo 03.07.2008 17:15
Lai sakārtotu pilsētas dzelzceļu nav daudz prāta vajadzīgas - gribas gan vajag.

Lai Vecrīgā ieviestu iebraukšanu un izbraukšanu pa tiem pašiem vārtiem, lai beidzot beigtos biezo tranzīts arī nekādu ekonomiku nepaturēs.

Gājēju un velospidēdu ielu tīkla izveide (bez privāto automašīnu kustības) autora minētajā 20km2 zonā arī tikai nātu par labu. Gunārs pilnīgi veltīgi cepjas - lai aizbrauc līdz Berlīnei. Ekonomikai tur viss kārtībā. Arī sabiedriskais normāls un nemaz nav tik dārgs rēķinot pret darba algu - laikam jau valsts labi atbalsta. Bet gaisa kvalitāti tur Vāczemē pēc pirmajām tiesas prāvām sāka riktēt ne pa jokam, līdzīgi kā trokšņa jautājumu sāka risināt.

utt. Tas taču ir briesmīgi ka astmātiķi, bērni, grūtnieces, u.c. īpaši jūtīgāssabiedrības grupas cieš vienas pašpriviliģētas grupas - autiņu īpašnieki dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristine P. 01.07.2008 14:30
pirmo reizi dzirdu, ka psih. slimības korelē ar gaisa piesārņotību

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs - J. Brizgam 30.06.2008 11:08
Nepiekrītu, ka šāda pieeja iracionāla. Tieši pretēji - iracionāli ir pa priekšu ieviest ierobežojumus un pēc tam domāt, kā risināt šo ierosinājumu radītās sekas. Nav grūti nojaust, ka Ieviešot radikālas pārmaiņas, ir risks piedzīvot divus scenārijus.

Mazliet gaišākais scenārijs - saistībā ar transporta ierobežojumiem, Rīga kā ekonomiskās aktivitātes centrs kļūst neizdevīga, uzņēmumi ir spiesta strauji un stihiski pārcelties ārpus Rīgas. Rezultāts - kopējā uzņēmumu radītā piesārņojuma slodze no Rīgas pārceļas uz tā tuvējo apkaimi, bet tās kopējais apjoms nemainās vai pat pieaug, jo ne daudzviet infrastruktūra nemaz nav piemērota būtiski lielākai ekonomiskajai aktivitātei, daudzos gadījumos strādājošie ir spiesti veikt vēl lielākus attālumus ar personisko transportu līdz savai darba vietai, jo Rīgas apkaimē transports šobrīd ir vēl neattīstītāks, nekā pašā Rīgā.

Drūmākais scenārijs - liela daļa uzņēmumu nav spējīgi pārcelt ražošanu ārpus Rīgas un līdz ar to pārtrauc savu darbību. Īstermiņā piesārņojuma slodze samazinās, bet ilgtermiņā krītas valsts budžeta ieņēmumi un uzņēmumu investīciju apjoms, kā rezultātā nav vairs nepieciešamā finansiālā seguma arī tai pašai vides aizsardzības nozarei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jepis 28.06.2008 18:55
Viss, kas mums ir, ir iegūts attīstoties tehnoloģijām. Nekad cilvēce nekāpsies attīstībā atpakaļ. Situāciju var glābt tikai jaunas tehnoloģijas un ierobežojumi ir neefektīvi. Vai tādēļ, ka beigsies nafta, mums nebūs elektrība , nepārvietosimies un iesim atpakaļ uz alām? Zeme lēnām kļūst pārapdzīvota, tādēļ dabīgā atlase ir vairāk kā veselīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga - gunāram 28.06.2008 07:57
Apgalvojums par to ka vispirms sakārtojiet sabiedrisko trasportu un tad domāsim par tā izmantošanu ir diezgan tipisks un tas ļoti labi parāda cilvēka iracionalitāti un nevēlēšanos kaut ko darīt lietas labā, atlikt lietas uz citiem un tālāku nākotni. Grūti jau kādu par to vainot, jo tāda šķiet ir cilvēka daba. Mēs parasti vēlamies gūt visus labumus šodien un maksāt kaut kad vēlāk. Cilvēeki grib izskatīties skaisti un spēcīgi, bet ļoti reti ir gatavi izvēlēties veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu, grib būt veseli, bet pīpē un stumj iekšā kartupeļus frī utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs 27.06.2008 10:40
Par jebkādu personiskā transporta ierobežošanu var runāt tikai tad, kad tam ir radīta adekvāts piedāvājums sabiedriskā transporta sektorā. Patreiz sabiedriskais transports nemaz fiziski nebūtu spējīgs uzņemt visus tos cilvēkus, kuri pārvietojas ar personīgajiem auto. Bet autora izteikumi, manurpāt, tikai vēlreiz pierāda, ka tā sauktie "zaļie" Latvija nav uzskatāmi par kaut cik nopietniem partneriem diskusijās par attīstības jautājumiem.

Saistītie raksti

Air europa.eu

Par piesārņojumu likumi.lv

Gaiss (101.68 KB) politika.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru 0 Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne