Atslēgvārdi:

Par likumprojektu „ Būvniecības likums”

Iesaki citiem:
Atzinumi

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai

Par likumprojektu „ Būvniecības likums”

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (turpmāk – PROVIDUS) ir iepazinies ar sagatavoto likumprojektu „Būvniecības likums” (turpmāk – Būvniecības likumprojekts) un sniedz savu atzinumu.

Izvērtējot Būvniecības likumprojektu kopumā, PROVIDUS uzskata, ka šobrīd izstrādātā redakcija nerisina būtiskus jautājumus, tādus kā, piemēram, sabiedrības līdzdalība būvniecības procesā un trešo personu tiesību aizsardzības jautājumus, atstājot tos citu normatīvo aktu ziņā  -Teritorijas attīstības plānošanas un Vispārīgo būvnoteikumu pārziņā. Tāpat Būvniecības likumprojektā ietvertas normas, kas būtiski maina pašreizējo situāciju gan attiecībā uz trešo personu tiesībām apstrīdēt būvniecības procesā pieņemtos prettiesiskos lēmumus, gan pašvaldības pienākumiem sagatavot dažādos lēmumus būvniecības procesā. PROVIDUS uzskata, ka daļa no šiem jauninājumiem ir nepārdomāti un var novest pie nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanas un trešo personu tiesību nepamatota ierobežojuma.

Papildus tam, PROVIDUS izsaka šādu priekšlikumus/ iebildumus par Būvniecības likumprojektu:

[1] Likumprojekta 7.panta otrā daļa paredz, ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās tehniskās un vides pieejamības prasības tehniski nav iespējams ievērot vai, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būv­valde vispārīgajos vai speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu saskaņot būvēm piemērojamās atkāpes no tehniskajām un vides pieeja­mības prasībām.

PROVIDUS iebilst pret šādu normas redakciju, jo faktiski norma paredz brīvas tiesības būvvaldei lemt par būtisku prasību – tehnisko un vides pieejamību noteikumu – standartu pazemināšanu. Tas var novest pie situācijas, kad vides pieejamības prasības vispār netiek izpildītas un tādejādi, piemēram, invalīdiem un jaunajām māmiņām, tiek liegtas iespējas izmantot ēku.

[2] Likumprojekta 7.panta trešā daļa paredz, šā panta otrajā daļā minēto būvvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā, nevis padotības kārtībā augstākā iestādē – pašvaldības domē vai līdzīgā augstākā institūcijā.

Izvērtējot šo normu PROVIDUS norāda, ka nedz no likumprojekta anotācijas, nedz diskusijas, kas tika izvērstas ap šo normatīvo aktu, neizriet skaidra atbilde par izvēlēto apstrīdēšanas procesu. PROVIDUS uzskata, ka pašvaldības tiesības lemt par būvniecības procesa atkāpēm no tehniskajām un vides pieejamības prasībām ir ļoti diskutējams jautājums, līdz ar to šāda apstrīdēšanas procesa iekļaušana normatīvajā aktā ir pāragra un nepārliecinoša.

[3] Likumprojekta 10.panta piektā daļa paredz, visus būvniecības procesa norisei nepieciešamos lēmumus būvvalde pieņem 10 darbdienu laikā.

PROVIDUS atzinīgi novērtē likumdevējā vēlmi padarīt būvniecības procesa birokrātisko pusi daudz efektīvāku kā līdz šim, taču norāda, ka šis ir būtisks jautājums un var novest pie nevajadzīgām paviršības kļūdām, kas, savukārt, var novest pie pretlikumīga būvniecības procesa. PROVIDUS uzsver, ka šādas normas iekļaušana likumprojektā būtu pieļaujama tikai tad, ja tas tiktu saskaņots ar pašvaldību pārstāvjiem.

[4] Likumprojekta 9. panta piektajā daļā noteikts, ka būvspeciālistu reģistrāciju un eksamināciju veic un ar to saistītus lēmumus pieņem par būvniecības nozari atbildīgā ministrija. Attiecīgā ministrija šos uzdevumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai.

PROVIDUS norāda, ka izstrādājot deleģēšanas līgumu un nosakot valsts nodevas apmēru par reģistrāciju būvvaldes reģistrā (likumprojekta 4. panta 9. punkts), valsts nodevas mērķim ir jābūt tikai, lai segtu administratīvos izdevumus, kas ir saistīti ar darbu, ko rada reģistrācija. Nodevai ir jābūt samērīgai ar nepieciešamo darba apjomu, tā ir pienācīgi un pietiekami detalizēti jāpublicē, lai informācija būtu viegli pieejama. Šīs prasības atbilst sistēmas samērīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas mērķiem.

[5] Likumprojekta 15. panta pirmās daļas 1) punktā noteikts, ka  būvdarbus drīkst uzsākt, ja: būvvaldē pirms būvdarbu uzsākšanas iesniegti nepieciešamie doku­menti, būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama Administratīvā procesa likuma izpratnē.

Izvērtējot šo normu kopsakarā ar citām likumprojekta normām PROVIDUS secina, ka šis regulējums un paredzētā kārtība būvniecības procesa uzsākšanai, kā arī trešo personu tiesību aizsardzībai, ir visneskaidrākā no visām likuma normām un prasa diskusiju. No likumprojekta anotācijas var izsecināt, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā detalizēta kārtībā, kā trešās personas var uzzināt par būvniecības ieceri. Taču, izvērtējot Administratīvo tiesu nolēmumus saistībā ar būvniecības jautājumiem jāsecina, ka nereti trešās personas uzzina par būvniecības faktu tikai tad, kad zemes gabalā vai ēkā tiek uzsākti reāli būvdarbi. Līdz ar to ir jāatrod efektīvs un visām pusēm izdevīgs risinājums problēmu novēršanai.

[6] Likumprojekta 16. panta ceturtās daļas otrais punkts paredz, ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktu ir konstatētas atkāpes no būvvaldē iesniegtā būvprojekta –  būvdarbi neatbilst būvprojektam –, būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem: par nepieciešamību mainīt būvatļaujas nosacījumus vai saņemt būv­atļauju no jauna, ja izmaiņas skar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju un to pieļauj pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Pirmkārt, PROVIDUS norāda, ka pantā ir ietverts būtisks jauninājums attiecībā uz būvatļaujas izsniegšanu, proti, pants paredz iespēju, ka uz vienu būvobjektu var tikt izsniegtas divas būvatļaujas – sākotnējā un būvniecības procesā radušos atkāpju dēļ - līdz ar to divi apstrīdēšanas termiņi – sākotnējais un vēlākais. Iespējams, ka šāds risinājums var tikt apsvērts, taču pirms šādas normas iekļaušanas likumprojektā, ir nepieciešama būtiska visu pušu tiesību un pienākumu apzināšana, kā arī risku izvērtēšana.

Otrkārt, attiecībā uz šo panta daļu, PROVIDUS norāda, ka ir diskutējams jautājums vai panta daļā minētās situācijas - izmaiņas skar būves ārējo veidolu, novietojumu vai funkciju – ir tik būtiskas, lai būvei tiktu izsniegta otra būvatļauja.

Šie ir daži būtiskākie iebildumi par likumprojektu „Būvniecības likums”, kurus PROVIDUS vēlējās īpaši uzsvērt. Diskusijas vērti ir arī citi likumprojekta noteikumi, kas jau konkrēti regulē kādu būvniecības procesu un noteikumus. Kā līdz šim, PROVIDUS ar atsaucību piedalītos likumprojekta apspriešanā, piedāvājot savu ekspertīzi, kas uzkrāta vairāku gadu garumā

 

Sagatavoja Agnese Lešinska

 

Atzinums sagatavots projekta "Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības aktivitātēm" ietvaros.

Šis atzinums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par atzinuma saturu atbild biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS".

92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains.png

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!