Atslēgvārdi:

Par latviešu valodas tīrību un policijas lietām - piektdien lasītais 10

Labrīt, lasītāji!

Šodien laikraksta Diena izcili interesantajā pielikumā "Kultūras Diena" ir izcili interesanta intervija, kurā viens latviešu valodas speciālists, Mārtiņš Zelmenis, intervē otru latviešu valodas speciālisti, Baibu Kangeri. Tēma ir tā, par kuru valodnieki mūsu valstī runā bieži: latviešu valoda ir apdraudēta. Intervijas virsraksts: "Divkultūrā un bezvalodībā."

Iesaki citiem:

Kā vienmēr, kad lasu rakstus par to, kas ir pareiza un nepareiza latviešu valoda, vietumis jūtos pārsteigts. Tā, piemēram, pilnīgi garāmejot intervijas autors paziņo, ka vārds "vienbalsīgs" ir rusicisms. Gandrīz vai gribas izmantot citu rusicismu -- točna? Kādu vārdu tad lietot, ja, piemēram, visi Saeimas valdošās bandas locekļi balso vienādi, kā tas mēdz arī notikt? Man personīgi ar rusicismiem ir interesanti. Būdams aizjūrā audzis eksemplārs, es krievu valodu neesmu pratis nekad un neprotu arī patlaban. Ja manā valodā ir rusicismi, tad tie ir iezagušies viltīgi un paši no sevis. Ja būtu mazliet nacionālistiskāk noskaņots cilvēks, teiktu -- gluži tāpat, kā mūsu valstī savulaik iezagās attiecīgās valodas pārstāvji, bet tāds neesmu un tā neteikšu. Teikšu ko citu. Sarežģīti ir ar valodas pareizību, nudien. Citur intervijā B. Kangere paziņo, ka "latvieši ir baigi defētisti." Defētisti? Ja "defētisti" ir pareiza, bet "vienbalsīgi" -- nepareiza latviešu valoda ... vai, dieniņ! Gandrīz vai gribas rāpties atpakaļ gultā un dienu sākt no jauna.

***

Toties Dienas Biznesa izcili interesantajā pielikumā "Numurs" šodien ir izcili interesanta intervija ar kādreizējo likuma aizsardzības sistēmas grandu Aloīzu Blonski, un tajā ir diezgan daudz aiz auss liekamu pārdomu par to, kas mūsu valstī darās (arī "darās" droši vien ir rusicisms -- piedodiet, ja varat). Tajā skaitā (rusicisms?) ir arī doma, kura savā ziņā ir atbilde mūsu brašajam iekšlietu ministram un viņa pārdomām par to, ka policija jau neies meklēt ("neies meklēt" -- ?) katru, kurš nospēris zaptes (ģermānisms) burku (?). A. Blonskis: "Redziet, man kā cietušajam ir ļoti svarīga arī mazā nozagtā summa." Neapstrīdams fakts. Un otra, saistīta pārdoma: "Latvijā faktiski ir likvidēts iecirkņa inspektora postenis. Rīgā tādu faktiski vairs nav. Šāda inspektora pārziņā parasti bija ap 2 000 iedzīvotāju, un viņam bija jāzina, kurš kurā iecirknī dzīvo, kur mitinās agrāk sodītie, dzērāji, narkomāni, ar nosliecēm uz psihiskām problēmām. [..] Pavisam cita lieta ir Vecrīga. Aizejiet paskatīties, kas notiek uz tās ielas, kam tagad pa virsu ir stikla jumts -- tur sēž prostitūtas, dažādi hipiji, "bomži" utt. Viņi tur ir katru dienu. Būtu tikai normāli, ja Vecrīgai būtu savs iecirkņa inspektors, kurš zinātu, kas ir tie cilvēki, kuri tur apgrozās, kam būtu tur savi ziņotāji." Var jau strīdēties par to, vai ziņotājs ir labs vai slikts cilvēks, atcerēsimies, ka mūsu "gudrās galvas" Saeimas valdošajā kliķē ilgi tirinājās pret "stukačošanu" tad, kad "stukači" sāka apdraudēt viņu sponsorus un idejiski finansiālos papučus. Taču, manuprāt, A. Blonskim ir taisnība. Ja vieni un tie paši cilvēki vienās un tajās pašās vietās atkārtoti veic vienus un tos pašus pārkāpumus (un te der atcerēties policijas teikto, ka 13. janvāra grautiņa laikā aizturēto starpā 80 procenti bija ar "vēsturi"), tad vismaz man liekas, ka ir ļoti labi, ja policijā ir kāds, kas viņus uzrauga. Paldies A. Blonskim un intervijas autoram Andrejam Vaivaram.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Logs 05.02.2009 10:22
-- gluži tāpat, kā mūsu valstī savulaik iezagās attiecīgās valodas pārstāvji, bet tāds neesmu un tā neteikšu--
Un tomēr teici Kārli. Nav skaisti tā izteikties. Citus arī aicināja, kā speciālistus. Tu jau arī frukts: grūtos laikos dzīvoji saldās ārzemēs un tad pēkšņi nokriti mums te uz galvu ar savām lekcijām. Gudrītis. Droši vien nebiji pieņemts tur kā savējais. Un tagad mēģini atriebties šeit uz krieviem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - V.Spolītim 31.01.2009 14:29
Tur ir tas Musolīni citāts: "If relativism signifies contempt for fixed categories and [for] men who claim to be bearers of an external objective truth, then there is nothing more relativistic than fascist attitudes."
=====
Musolīni režīms savas pastāvēšanas laikā tomēr paguva mainīt savu nostāju pret daudz ko (arodbiedrībām, militāru sadarbību ar Vāciju, ebrejiem, katoļu baznīcu) - tas bija tāds oportūnistu un morāla relatīvisma laiks. Manuprāt, tad ja cilvēkam ir būtiskas kādas vispārējas kultūras vērtības (t.sk. valoda), vai viņam ir citi nelokāmi principi, tad īsti labs fašists viņš nevar būt.

Nebija toties pareizi fašismu saistīt ar "paiešanos pretī" kaut kam - tā bija būtiska kļūda no manas puses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis==>Andris Antuzaans 31.01.2009 13:11
Paldies par komentaariem, un piekriitu Juus saciitajam, iznjemot to kementaaru par fashisma ideologiju? Diemzheel www vide un raitais dziives ritms nelauj ortograafijai un valodai tik daudz uzmaniibas, cik tas buutu nepiecieshams. Taa nav atvainoshanas, un vispaar vai ir iespeejams uznjemties vainu par to, ka dziives ritms ir par aatru, un attieciiga klaviatuura nav vienmeer pa rokai?:) Shi tachu ir emuaarsfeera! Proti, ir pamatots jautaajums, vai www sfeeraa ir pielaujama valdodas standartu samazinaashana?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 31.01.2009 11:28
"Valodas tīrība" bija viena no rūpēm, kādēļ 1635. gadā kardināls de Rišeljē (toreizējais Francijas premjerministrs) nodibināja slaveno Académie française. Man šķiet, ka refleksija par valodu ir veselīga, tieši tāpat kā debates par to, kas ir "īsti" latvisks un kas nav. Es rakstu "veselīga", jo man šķiet, ka jebkura debate, kuras mērķis ir kaut ko uzlabot (piemēram, valodas lietojumu) var izraisīt plašākas pārdomas par to, kas definē mūs kā indivīdus, kā noteiktas sabiedrības locekļus un noteiktas vēstures situācijas dalībniekus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 30.01.2009 18:24
Nu armēņi, ebreji un ķīnieši jau arī nerunā tāpat kā pirms 1500 gadiem. Bet tautas kā tādas pastāv. Valodām ir labi mainīties - un arī kļūdas reizēm ir vajadzīgas (pateicoties kļūdām, kuras pamazām kļūst par normu, valoda attīstās).

Var uzskatīt arī, ka tautības ies bojā. Pēc vienas no hipotēzēm, radīsies viena jauna vēsturiska cilvēku kopība - padomju tauta, kura runās dižajā krievu valodā. Bet, ja šādas hipotēzes ir attaisnojums nacionālam nihilismam, tad tas ir jocīgi. Tāpat kā cilvēks, kurš savu asocialitāti, slinkumu un apātiju skaidrotu ar to, ka "mēs visi reiz nomirsim"...

Kā jau Kārlis Skalbe ne vienreiz vien ("Mazās Piezīmes") ir teicis, ka mēs pirmkārt esam latvieši, un tikai pēc tam savas šķiras, ticības vai konfesijas cilvēki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pels lins 30.01.2009 16:50
Diez vai kāds spēj apturēt izmaiņas valodā.Etnologi jau 20.gadsimtā izrēķināja tautām aptuvenos pastāvēšanas laikus sākot no 200 gadiem līdz 1500 gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ideja! 30.01.2009 16:43
mēs varētu pavisam latviskoties un atteikties no somugriskās izrunas ar uzsvaru uz pirmo zilbi!!! būtu īsti indoģermāņi kā lietuvieši un krievi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris Antuzāns - V.Spolītim 30.01.2009 15:53
(1) "Šādi Kangere no vienas, un Skujiņa no otras puses varētu GADIEM strīdēties ..." - labāk jau likt "no otras puses" komatos kā iespraudumu (sk. http://www.liis.lv/latval/sintakse/sint8.htm ).
(2) "aizmirsdamās par to, ka ..." --- ja reiz abas cienījamās valodnieces aizmirsās (uz brīdi iegāja sevī un pārstāja sekot apkārtējiem notikumiem), tad nav jēgas paskaidrot, par ko. Ja gribas uzrakstīt, ko īsti viņas aizmirsa, tad jāizmanto tiešā darbības vārda forma "aizmirst" (piemēram, "aizmirsa par to, ka ...") nevis atgriezeniskā - "aizmirsties".
(3) "Tās robežas cilēku galvās izzūd tomēr ĻOTI LĒNU" - Uz ko attiecas vārds "tās"? Robežas te minētas pirmo reizi - robežas turklāt ir starp kaut ko un kaut ko, tām maz sakara ar savstarpēju iešanu pretī.

Varam priecāties, ka neesam funkcionālu analfabētu tauta; ka mums ir politologi - augstskolu pasniedzēji, kuri spēj izteikt savas domas, kaut vai ar daudzām stila un ortogrāfijas kļūdām. Bet neko daudz mums nedos pārliecība, ka ar paviršu toleranci un vēlēšanos "paieties viens otram pretim" var aizstāt sistemātisku darbu - pirmkārt jau pašam ar sevi. (Interesanti, ka viena no "viselastīgākajām" politiskajām teorijām, kura visvairāk ir gatava "paieties pretī" visdažādākajiem masu noskaņojumiem ir fašisms - sk. http://www.newcriterion.com/articles.cfm/Introduction--The-d... .)

Baiba Kangere, neraugoties uz iespējamiem iebildumiem, šajā kultūras diskusijā pārstāv darbu pašam ar sevi. Kā viņa saka - censties runāt, balstoties uz pieņēmumu, ka latviešu valoda ir vienīgā, kuru sarunu biedrs saprot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 30.01.2009 14:59
Es arī neuzskatu, ka no latviešu valodas vajadzētu aizvākt visus rusicismus, ģermānismus, latīnismus, polonismus, lietuvismus, anglicismus.

Latviešu valoda vieglāk izdzīvos, ja vienkārši būs, kas to māca un kas to lieto. Ne jau velti Rainis sacīja: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies". Arī latviešu un lietuviešu valodas gadsimtiem cauri ejot ir mainījušās. Ja valoda būtu palikusi 15. gadsimta līmenī, tad mūsdienu tehnoloģijas laikmetā latviski runājošajiem progress nebūtu iespējams. Pat dažus gadus atpakaļ, rakstot savu bakalaura darbu, es saskāros ar lielu daudzumu vārdu, kādi latviešu valodā nav nekad lietoti. Tā nu es biju spiests izmantot daudzus anglicismus un paša izgudrotus jaunvārdus. Darba aizstāvēšanā neviens profesors arī nevarēja iebilst pret šiem anglicismiem un jaunvārdiem, jo bakalaura darba tēma bija tāda, ar ko pašiem profesoriem bija diezgan attāla saskarsme. Visie šie -ismi valodā ienāk tikai tāpēc, ka valodnieki un sabiedrība nespēj pietiekami veiksmīgi ieviest jaunvārdus.

Tas viss, protams, nenozīmē, ka valodniekiem jaunvārdus nevajag ieviest... vienkārši pārāk pedantiski nevajadzētu aizrauties ar garajiem un grūti izrunājamiem jaunvārdiem, jo praksē tie neieviešās sekmīgi.
Domāju, ka visvieglāk pieņemt ir tos jaunvārdus, kuri ir īsāki, vieglāk iegaumējami, skanīgāki nekā to tuvākie anglicisma vai rusicisma brāļi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 30.01.2009 12:28
PALDIES Kārli! Šādi Kangere no vienas, un Skujiņa no otras puses varētu GADIEM strīdēties aizmirsdamās s par to, ka ne jau aizņemtajos/ailienētajos:) vārdos un ietekmēs ir problēma...bet gan vēlmē paieties viens otram pretim...:) (tās robežas cilēku galvās izzūd tomēr ĻOTI LĒNU...)

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips