Atslēgvārdi:

Par latviešu valodas kvalitāti vietā un nevietā 16

Labrīt, lasītāji!

Šorīt ļoti erudītajā izdevumā Kultūras Diena ir izcili interesanta intervija ar kādu britu tautības lingvistu par valodu un tās lietošanu. Cita starpā speciālists piedāvājis šādu atzinumu: "Latviešu jaunietim, ejot uz darba interviju, ir jāzina, kad lietot 'ka' vai 'kad', bet, sarunājoties ar draugiem krodziņā, tam nav nozīmes."

Iesaki citiem:

Hm. Šī tēze lika padomāt, jo man kaut kā liekas, ja jaunietis krodziņā "ka" vietā saka "kad," tad ir maz ticams, ka viņš intervijas laikā, katru reizi, kad ir vajadzīgs vārdiņš ka un nevis kad, nepiepauzēs ar domu, ka tagad gan nu nevajadzētu. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka kadošana ir sērga, kura piemit ļoti daudziem ļaudīm, kuriem darba intervija vairs nav aktuāla lieta, tajā skaitā ievērojamam skaitam mūsu tautas pārstāvju un uzņēmējdarbības zvaigžņu. Taču kaut kā tomēr nemierīgu dara doma, ka āpus "oficiālās" vides mēs visi varam runāt, kā vien pagadās. Atzīstos, manā valodā ir gan OK, gan davai, gan nu vot, gan arī četru burtu vārdiņš vai nu angļu, vai krievu valodā, kuru izmantot tad, kad ar āmuru trāpīts par īkšķi, jo latviešu valodā, piedodiet, tādā situācijā adekvāta vārda vienkārši nav, un viss. Zinu, ka šos vārdus televīzijā lietot nu gan nevajadzētu, lai gan vismaz OK tur pasprūk ne vien man, bet arī citiem. Taču vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka, domājot par latviešu valodu tās pareizajā variantā, OK, davai un "ka" vietā "kad" ir vienkārši nepareizi, un visiem latviešiem, kuri nav Ausma Cimdiņa (jo viņai latviešu valoda ir vienkārši nevainojama), pie tā ir jāpiestrādā.

Speciālists no Lielbritānijas atzīmē, ka dzīvē ir dažādi valodas "reģistri" -- viena līmeņa valodu mēs lietojam sarunā ar bērnu, citu -- ar pieaugušo, citu -- ar Romas pāvestu, citu -- zinātniskā konferencē, citu -- "čatojot" internetā u.tml. Katrā ziņā tas, kas mūsdienās darās Draugos, Skaipā un tamlīdzīgā vidē, ir visnotaļ attālu no akadēmiski perfektas latviešu valodas. Te jāatgriežas pie minētā jaunieša krodziņā. Ja viņam ir pietiekami labi attīstīts valodas reģistrs, lai darba intervijas laikā pareizi izvēlētos starp "ka" un "kad", tad diez vai tas pazudīs krogā, ja nu cilvēks nebūs pilnīgā pālī (ai, vēl viens neendzelīnisks vārds). Toties cilvēks, kura lingvistiskā pasaule ir veidojusies tandēmā mamma-pamatskola-draugi-internets-internets-internets-internets varbūt nemaz nezina par pareizās valodas "reģistru." Katrā gadījumā zinu, ka kolēģi gan universitātē, gan arī masu informācijas līdzekļos sūdzas par visnotaļ katastrofālu runātprasmes un rakstītprasmes samazināšanos mūsdienu jaunatnē. Es gan nebūšu tas, kurš to visu labos. Tie bloga lasītāji, kuri man ir vislielākie "draugi," mēdz pieminēt ne tikai to, ka esmu pederasts, amerikānis ar amerikāņa domāšanu, sorosietis, kosmpolīts u.tml., bet arī to, ka manos rakstos mēdz būt vairāk kļūdu, nekā pareizi uzrakstītu jēdzienu. Tiesa, šie nav ļaudis, kuriem domāšana mēdz aizstiepties pietiekoši tālu, lai norādītu kādu no daudzajām kļūdām, jo arī man gribas mācīties ko jaunu, bet tā nu lielākoties būs šo censoņu problēma.

Katrā gadījumā, ļoti iesaku iegādāties Kultūras Dienu un izlasīt interviju ar D. Glinnu. Turklāt, ja ir nopirkta Kultūras Diena, tas būs tandēmā ar Dienu, kurā, savukārt, ir tikpat ļoti interesanta intervija ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvi Latvijā. Tajā skaitā sevišķi uzjautrinoši ir lasīt to, ko viņs saka, atbildot uz kolēģa Paula Raudsepa jautājumu par sadarbības kvalitāti ar mūsu "nasing spešal" finanšu ministru.

Jo finanšu ministrs, lūk, ir piemērs par cilvēku, kuram valodas reģistrs acīmredzot nebūt nav nozīmīgs, vismaz angļu valodā nē. Taču mūsu valstī ir arī ļaudis, kuriem neatkarīgi no valodas reģistra kvalitātes nevajadzētu runāt vispār. Piemēram, mūsu tīniskais iekšlietu ministrs, kurš, jautāts, kur viņš ir bijis Vecrīgas grautiņu laikā, ir atcirtis, ka tā nav žurnālistes darīšana, kur viņs atrodas "no darba brīvajā laikā." Vēl pirms tam ministrs, kurš tomēr ir vistiešākā veidā atbildīgs par to, ka otrdien ļaudis visnotaļ netraucēti varēja demolēt mašīnas, lauzt logus un izlaupīt šņabja veikalu, atļāvās pastāstīt, kam tas vispār būtu bijis jānovērš. Artim Pabrikam, lūk, esot melna josta karatē, un viņš esot bijis gļēvs, jo tā vietā, lai risinātu jautājumu par nemieriem, viņš ir uzstājies televīzijā! Lūk, ko domā Latvijas Republikas iekšlietu ministrs: Ar grautiņa novēršanu ir jānodarbojas tām civilpersonām, kurām ir panākumi karatē. Viens piemērs par cilvēku, kuram neatkarīgi no valodas reģistra būtu vienkārši jāaizpogā lūpa.

Vēl viens piemērs. Viena no pašām "gudrākajām" no Saeimas 100 "gudrajām" galvām, piensaimnieks Dzintars Jaundžeikars, ir izkalkulējis, kas bija vainīgs pie tā, ka otrdien Vecrīgā izcēlās grautiņš. Masu informācijas līdzekļi ir vainīgi, jo tie tikai raksta par sliktām lietām. Lūk, vēl viens cilvēks, kuram valodas reģistrs nav svarīgs, jo valodas idejiskais saturs jau pats par sevi ir pietiekami ... nu, teiksim neadekvāts. Un ne pirmo reizi.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ausma 27.12.2010 15:31
Kārli,kāpēc Tu mani apsmej? Par to nevainojamo latviešu valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tulkotājs 17.01.2009 03:35
un kad man par kļūdām sāk aizrādīt redaktors, kas pats neko nezina, bet attaisno savu esamību ar piesiešanos paša izdomātām kļūdām...
atzīstos, ka tīmeklī nelietoju lielos burtus teikuma sākumā. tās nu gan ir sekas no datorizācijas, jo Word-s šo var labot automātiski

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jē, 17.01.2009 03:33
fain, kūlīgi, okē, šit

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Linda 16.01.2009 16:08
Jasaka ka latvieshu val. shodien ir loti slikta. Tas tomer ir rezultats no krievu 50 gadigas okupacijas. Pec atmodas bija ceriba, ka tagad latv.val. uzplauks....bet nee! Ielidojam citaa ,anglu val gravii! Tagad bezmaz vai ir goda lieta sarunu valodaa iespraust vardus no anglu valodas! Kuri vecaka gadu gajuma cilvekiem nav saprotami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

saldumiņš 16.01.2009 16:03
Katra nākamā paaudze runā nedaudz savādāk un oficiālās instances to pēc kāda laika ir spiestas apstiprināt.Bez tam ir noskaidrots maksimālais etnosa dzīves laiks,kad valoda un kultūra izmainās lidz nepazīšanai,tas ir 1000 līdz 1500 gadu.Kad šis laiks ir pagājis ,tad tauta vai nu deklarē,ka viņi ir tie paši,vai arī uzskata,ka izveidojusies jauna tauta.Bet var notikt arī savādāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

saldumiņš 16.01.2009 16:02
Katra nākamā paaudze runā nedaudz savādāk un oficiālās instances to pēc kāda laika ir spiestas apstiprināt.Bez tam ir noskaidrots maksimālais etnosa dzīves laiks,kad valoda un kultūra izmainās lidz nepazīšanai,tas ir 1000 līdz 1500 gadu.Kad šis laiks ir pagājis ,tad tauta vai nu deklarē,ka viņi ir tie paši,vai arī uzskata,ka izveidojusies jauna tauta.Bet var notikt arī savādāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Terminators 16.01.2009 15:36
Nepamatošanu ---> nepamatotību :)

Mana darba diena beigusies, smadzenes un pirksti atslābuši. Minētās kļūdas varbūt var saukt par interneta šļupstiem :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Terminators 16.01.2009 15:34
Vārda "bet" lietošanas nepamatošanu pamanīju :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Terminators 16.01.2009 15:33
"Terminators" rakstās ar "a" :)

Starp citu - es arī kļūdos rakstot internetā. Gadās pat satriecošas kļūdas. Bet ko padarīšu, ja nospiests "pievienot" un labošanas funkcija ne tikai nav pievienota, bet pat nav pieļaujama.

Kļūdīšos arī tad, ja pārlasīšu. Esmu ikdienas lasītājs un rakstītājs. Tomēr minētie "tolete", "pustdiena" un citi līdzīgie ir graujoši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Latweets 16.01.2009 13:43
>Domāju, ka tieši datorizācija vainojama pie sliktas lingvistikas.
---------------------
Vai rakstot ar datoru ir jāpielieto citi gramatikas likumi, nav jāliek garumzīmes un tualete jāraksta kā tolete?


>problēma ir tajā, ka valoda nepārtraukti attīstās, un tas ir normāli.
---------------------
Nenoliedzami, valoda attīstās. Bet nevajag, lūdzu, jaukt valodas attistīšanos ar banālu analfabētismu un izglītības trūkumu. Vai cilvēks, kas uzrakstīja šo teikumu: "Rainim piemineklis sākotnēji bijis tikai kapa vietā" maz pats saprot ko viņš uzrakstīja un kāda ir atšķirība starp vārdiem "kapavieta" un "kapa vieta"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 16.01.2009 13:04
Angļu valoda nav apdraudēta, jo ir kļuvusi par pasaules iedzīvotāju saskares valodu. Latviešu valoda ir izmirstoša valoda, varbūt ne tik daudz tāpēc, ka mēs esam skaitliski neliela tauta, bet tāpēc ka valstī valda demoralizācija visos sabiedrības līmeņos. Tomēr vispārliecinošākais demoralizācijas saulstars nāk no skatuves, kur atrodas politiķi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 16.01.2009 12:18
Problēma ir tajā, ka valoda nepārtraukti attīstās, un tas ir normāli. Ja mēs visi runājam tikai gramatiski normētā valodā, tad notiek apmēram tas pats, kas savulaik notika ar latīņu valodu - tā pamazām atrofējas, un vairs nav apstādināms vulgarizēšanās process.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš K. no Ogres 16.01.2009 11:30
Interesanti, kā no viena teikuma laikrakstā var izteikt tik daudz domu!
Domāju, ka tieši datorizācija vainojama pie sliktas lingvistikas.
Pamatskolā nedaudz pavingrinās rakstīt ar roku, bet vēlāk tikai ar datoru.
Un gramatika aizmirstas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ml 16.01.2009 11:16
Te nu gribas paslavet manu latvieshu valodas skolotaju, kura ljoti uzcitigi macija mums kad lietot "ka" un "kad", kad lietot "citadak" un "savadak", un ka "runa ir par..." nevis "runa iet par.."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 16.01.2009 11:14
Mana lielākā problēma ir salikt komatus tur, kur tie nav vajadzīgi. Citreiz izlaižu pa kādam vārdam, kas ļaunākajā gadījumā izmaina pat komentāra domu. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Latweets 16.01.2009 10:01
Toties cilvēks, kura lingvistiskā pasaule ir veidojusies tandēmā mamma-pamatskola-draugi-internets-internets-internets-internets varbūt nemaz nezina par pareizās valodas "reģistru."
------------------

Šim es piekrītu. Es daudz reižu esmu aizrādījis par ārkārtīgi sarežģītu latviešu valodas vārdu [tolete, pustdiena, aizskari etc., nemaz nerunājot par jaunmodīgo salikteņu dalīšanu – pus gads, krimināl likums etc.] pareizrakstību un vienmēr šie cilvēki ir atbildējuši, ka tā ir viņu īpašā interneta valoda, ja vajadzēšot, viņi zināšot kā šos vārdus uzrakstīt pareizi. Diemžēl, mana necilā pieredze rāda, ka viņi aiz savas īpašās "interneta" valodas slēpj prastu analfabētismu, jo cilvēks, kas zina kā raksta tualete, to nekad neuzrakstīs kā tolete, cilvēks, kas zina ka pēc komata vai punkta ir jāliek atstarpe [jo viņš to būs redzējis grāmatā vai avīzē pielietotu katrā teikumā], viņš to pielietos.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips