Raksts

Par jauno tiesībsargu


Datums:
03. marts, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labvakar, lasītāji!Rakstu šodien otru reizi. Šovakar raidījumā "Aktuālais temats" mans viesis bija jaunais Latvijas tiesībsargs Juris Jansons. Patiesībā vēl viņš nav tiesībsargs, vispirms viņš nodos Slimokases likvidācijas lietas un pēc tam Saeimā būs viņa zvērests, tā viņš pats man stāstīja (acīgākie lasītāji pamanīs, ka rakstu pirms raidījums ir izskanējis, bet tas bija ierakstā, tāpēc tas ir tā).

Vēlu Jansonam labu, jo darbs viņam viegls nebūs. Intervijā viņš stāstīja par saviem plāniem i neiecietības mazināšanā, i biroja iekšēju konfliktu remdināšanā. Raidījumā bija arī viena ļoti gara pauze pēc tam, kad es viņam jautāju, kā viņš vienā vai divos teikumos definētu vārdus “cilvēka tiesības.” Ļoti, ļoti gara pauze, un tas apliecina to, cik sarežģīts būs viņa darbs. Jo Latvijā cilvēki mēdz jēdzienu “cilvēka tiesības” definēt kategorijā “cilvēka tiesības ir viss, ko es gribu, un visi pārējie var iet ieskrieties.” Tā tas it īpaši ir tajās jomās, kurās mūsu valstī pastāv krietna sabiedriska diskriminācija, runa ir par antisemītismu, par rasismu u.tml. Protams, ir pietiekami daudz cilvēku, kuri noliedz, ka vispār tā tas ir, bet tie mēdz nebūt ebreji, citas rases pārstāvji, u.tml. Viņiem viegli runāt, jo attiecīgo diskrimināciju viņi nekad nav jutuši.

Runājām arī par Tiesībsarga amata politizāciju, J. Jansons teica, ka, viņaprāt, labāks variants tomēr būtu kandidātus izvirzīt Valsts prezidentam. Piekrītu, jo tādā gadījumā visticamāk kandidātam būtu lielāks svars nekā patlaban, kad kandidātu var izvirzīt jebkuri pieci deputāti. Jautājumā par to, vai viņš pats ir politizēts, cilvēks teica, ka viņš valsts pārvaldē ir strādājis dažādu ministru pakļautībā un viņi ir bijuši no dažādām partijām, tāpēc par politizētu cilvēku viņš sevi neuzskata. Lai tā būtu, jo te nu nav tas amats, kurā derētu cilvēks, kurš kalpo tikai atsevišķu politisko spēku interesēm, lai arī cik atsevišķi politiskie spēki nebūtu sacerējušies, ka tieši tā viņš arī darīs.

Taču nepārprotami skaidrs ir tas, ka process kā tāds ir smagi politizēts. Kārtējo reizi “zaļie zemnieki” ir uzvedušies nevis kā koalīcijas partneri, bet gan kā grāvēji. Viņu boss Saeimā Brigmanis ir teicis, ka premjerministram vajadzētu atvainoties par to, ka viņš nav mierā ar to, ka ZZS, atkal kārtējo reizi, ir bloķējušies ar opozīciju. Lika drusku pagaidīt. Patlaban Latvijā būtībā ir mazākumvaldība, kurā piedalās Vienotība un VL!/TB/LNNK. ZZS par koalīcijas partneriem var labākajā gadījumā uzskatīt tikai uz papīra. Koalīcijas līgumā ir teikts, ja par kādu jautājumu ir domstarpības, jāveido darba grupa. Cik man zināms, nekāda darba grupa jautājumā par tiesībsargu netika organizēta, iespējams, ārpus tās reizes, kurā Brigmanis a priori paziņoja, ka nekādā gadījumā “zaļie zemnieki” neatbalstīs acīmredzami kvalificētu kandidātu — kādreizējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Guļānu. Nezinu, kāds te ir risinājums, jo Dievs pasargi Latviju no koalīcijas, kuru veido ZZS kopā ar Kremļa pārstāvjiem Latvijā un to mazo veidojumu Saeimā, kas kopā ar “zaļajiem zemniekiem” pārstāv Latvijas oligarhu intereses. Taču ņemsim tomēr visi vērā to, ka aiz kalniem vairs nav Valsts prezidenta vēlēšanas. Ja arī tur ZZS bloķēsies ar opozīciju, lai amatā iebīdītu kādu, kurš viņuprāt nekaitēs politkorumpētās vides interesēm, tad gan varēsim izslēgt Latvijas gaismas un aizslēgt durvis.

Taču saku vēlreiz — vēlu jaunajam tiesībsargam veiksmes. Man vakar kāds no Vienotības teica, ka Jansons tiekot bīdīts, lai darītu visu to, ko grib Lembergs. Intervijā viņš teica, ka nav iepazinies ar Lemberga lietu un to komentēt nevar ārpus tā, ka arī Lembergam ir cilvēka tiesības. Par to šaubu nav, bet depešas, kuras viņš sūta uz visām debess pusēm par to, cik ļoti tās tiek pārkāptas viņa tiesas procesa kontekstā, ir visnotaļ baltiem diegiem šūtas. Ļoti ceru, ka tiem, kuri cer, ka Jansons viņam būs kaut kāds glābiņš, nāksies vilties.

Jauku visiem vakaru!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!