Raksts

Par jaunākajiem notikumiem Rīgā — un citur


Datums:
11. jūnijs, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Nu, interesanta gan ir mūsu jaunievēlēto Rīgas domnieku attieksme pret dzīvi. Raugi, raugi! Nils Ušakovs esot ieguvis vairāk plusiņu, nekā jebkurš cits kandidāts visā Latvijas galvaspilsētā, viņa pārstāvētais politiskais spēks ir ieguvis vairāk, nekā trešo daļu visu balsu, pārējos politiskos spēkus tas ir atstājis tālu aiz sevis ... un cilvēciņš acīmredzot tomēr ir nolēmis, ka pilsētas mērs viņš nevēlas būt.

Saprast jau to laikam var. Ušakovs no žurnālistikas vides iznira tikai pirms pāris gadiem, un nebūtu pārāk jāšaubās par domu, ka patiesībā viņš ir nevis politiķis, bet izkārtne — butaforiska izkārtne, kura nomierina latviešu tantītes ar domu, ka paskaties tik, mīļā, tik jauns un vaigā glīts un pat latviešu valodu ir apguvis. Varu par viņu balsot kā sodu pret valsts sagrābējiem “labajā” politikas spārnā un nejusties pārāk nodevīga pret savu tautu. Krievu tantītēm, protams, tādas problēmas nebija. Un nu daiļais censonis grasās viņas pievilt un mēra posteni, ļoti iespējams, atdot Šleseram. Tam, kurš vēlēšanās palika … trešais.

Ušakovs mums ir skaidrojis, ka tandēmu ar Šlesera pārstāvēto LPP/LC viņš var veidot tāpēc, ka Šlesers protot naudu pelnīt, savukārt Ušakova pārstāvētais “Saskaņas” centrs — tērēt. (Vārdu “saskaņas” es turpmāk likšu ironiskās pēdiņās tāpat, kā vārdu “tauta” savienojumā “Tautas” partija, jo tāpat, kā “Tautas” partija pārstāv nevis tautu, bet gan vienu ļoti maziņu tās daļu kaut kur starp mākoņiem un jūru, “saskaņas” centrs ar Latvijas vienīgo valsts nodevēju Eiropā pārstāv nevis saskaņu, bet gan pretīgu cinismu pret valsti, kurā tas sakās veidojam kaut ko citu.) Vēl kādreizējais žurnāl… oi, atvainojos, viņš taču strādāja Pirmajā Baltijas kanālā. Tātad — vēl kādreizējais Krievijas interešu propagandists ir atradis par vajadzīgu paziņot, ka viņējam politiskajam spēkam un šleseriskajam arī saskanot politiskā nozīmē. Nu, par Šlesera “principiem” viss būtu skaidrs. Būtībā, neatkarīgi no tā, vai viņš kļūs par mēru vai mēra vietnieku, likuma aizsardzības instancēm ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju priekšgalā būs ļoti, ļoti daudz darba. Visu Rīgas domes izpildstruktūru — to pašu, kurā pastāv “sistēmiska” korupcija, taču neviens viņsestdien nevēlēja. Es personīgi balsoju par partiju, kura solīja šo midzeni iztīrīt. Ušakovs, kura uzdevums ir aptekalēt Maskavas intereses Rīgā, un Šlesers, kura pārliecība ir, ka likums un tiesiskums ir nenozīmīgi jēdzieni, kuri viņam, vidusskolā specialitāti “štaņču un presformu ražošana – tehnologs” apguvušajam censonim, ir labākajā gadījumā neinteresanti un ierastajā — apspļaudāmi un kājām minami … nu, piedodiet, bet šis nu nebūs tas tandēms, kuri par korupciju īpaši domās, nemaz nerunājot par to, ka kaut ko lietas labā darīs.

Un tāpēc ir pat milzīgi skumji raudzīties, kā ap šo krējuma bļodu laizās Jaunais laiks un/vai Pilsoniskā savienība. Protams, saprotu — abos gadījumos kāds finansēja kampaņu un tagad kaut ko vēlēsies. JL gadījumā Pulka kungs (vēl viens izbijis žurnālists) droši vien savā milzīgi dāsni apmaksātajā ostas “darbā” sajūtas pat ļoti ērti, un viņam varbūt doma, ka nākamos četrus gadus Latvijas Republikas galvaspilsētu vadīs cilvēki, kuriem valsts nodevība nav kritērijs, un cilvēki, kuriem kritērijs nav nedz likums, nedz godīgums, nedz tiesiskums, nedz morāle, salīdzinājumā ar maka biezumu ir pie vienas, piedodiet, pakaļas. Varam padomāt, ka vietām Rīgas pašvaldībā noteikti par šo domu sprāgst šampanieša korķi. Arī krīzes laikā bodīte var būt bodīte un, ja pilsētas priekšgalā ir pats lielākais bodnieks no visiem … par ko tad skumt? Skumt var visi rīdzinieki, kuri no šī tandēma, piemēram, nekad neuzzinās, kāpēc Dienvidu tilta otrās kārtas izmaksas ir paguvušas jau pieaugt par teju 250 (!!!) procentiem. Kuru cerības, ka Rīgas dome varbūt pēc garajiem birkiskās stagnācijas gadiem attīrīsies. Varbūt “Saskaņas” centrs sašķelsies, ja viena daļa uzmetīs lupu pret otru. Bet ne jau JL vai PS tas pievienosies. Ievēlētais vairākums ir ievēlētais vairākums, tāds nu ir fakts. Vienīgais, ko var cerēt, ir lūk, kas: Kad raidījums “Nekā personīga,” raidījums “De Facto”, raidījums “Kas notiek Latvijā?”, atsevišķi žurnālisti laikrakstā Diena un citi norādīs uz nelikumībām un netiesiskumu Rīgas domē — un nešaubīsimies pat ne pusmirkli, ka tādas būs un tiks uzrādītas — katru reizi mazāks procents galvaspilsētas iedzīvotāju uzskatīs, ka negodīgums ir apmaksājams ar vēl vienu amatu. Kaut kad tam tomēr ir jābeidzas, Latvija nevar mūžīgi būt banānu republika, kurā nauda nosaka visu pēc kārtas.

***

Protams, vārgu mierinājumu varam gūt atziņā, ka citur nav labāk. Raugi, Ventspils pusē ievēlētais domes vairākums lielā vienprātībā mēra amatam atkal ir izvirzījis Puzes ķeizaru. Acīmredzot saprotot, ka Puzes ķeizars paredzamajā un tālākajā nākotnē būs aizņemts ar lietām, kuras viņam liegs pilntiesīgi piedalīties Ventspils lietu kārtošanā (vismaz domājot par tām lietām, kuras nenotiek aiz rūpīgi slēgtām durvīm), domnieki ir nolēmuši iecelt nevis vienu, nevis divus, bet veselus trīs domes priekšsēdētāja vietniekus. Acīmredzot tā, lai pilsētas vadīšana būtu vienkāršāka arī tad, kad “mērs” atrodas nopratināšanā, tiesā vai cietumā. Bravi, ventspilnieki!

Savukārt Krievijā kārtējais pierādījums, ka krievu tautai uz kakla ir uzsēdusies melīga, pretīga un autoritāra banda. Raugi, pat Krievijas ārlietu ministrs ir atradis par vajadzīgu rūpēties par krievu tautas “veselību,” paziņojot, ka piena produktus no Baltkrievijas Kremlis vairs nepirks, jo tie neatbilstot “veselības standartiem,” kurus vienlaikus neapmierina arī pietiekami daudzas citas valstis, kuras uz Krieviju eksportē piena produktus, jo Baltkrievija, lūk, pēdējā laikā ir uzdrīkstējusies iepīkstēties par domu, ka attiecības var veidot ne tikai ar “lielo brāli” vien. Lielā brāļa reakcija, protams, ir bijusi tipiski histēriska. Krieviju par nopietnu valsti uzskatīt nevar, un ir nudien žēl, ka tā ir etalons pietiekami daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem. Savukārt Baltkrievija tagad nonāks interesantā situācijā. Par spīti tam, ka to pārvalda diktatorisks maniaks, Eiropa būs spiesta uz to paskatīties ar svaigām acīm. Jo maniaks kādreiz nomirs. Un Baltkrieviju izvilkt no Krievijas ķetnām — tas būtu vienkārši neticams sasniegums.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!