Labdien, lasītāji!Vispirms, sirsnīgs paldies tiem ļoti daudzajiem cilvēkiem, kuri ir pauduši neizpratni par to, kāpēc man šogad piepeši atņēma Eirovīzijas tulkošanas un komentēšanas darbu. Kā esmu teicis intervijās par tēmu, LTV man neko īpašu par to nav paskaidrojusi, faktu kā tādu uzzināju no preses, un nekas dižs no vienas attieksmes tas nudien nav. Pieļauju, ka tāpat, kā tas pēdējo 13 gadu laikā ir bijis ar mani, arī Valtera gadījumā būs tie, kuriem patiks un tie, kuriem nepatiks tas, ko viņš dara. Taču arī šogad man ir pāris pārdomu par to, kas tur darās.

Pirmkārt, ja gluži godīgi, nekāds lielais pārsteigums nav tas, ka Latvija trešo gadu pēc kārtas palika, tā teikt, kandidātos. Musiqq puiši nepārprotami ir ļoti talantīgi, bet par viņiem ir divi “bet.” Pirmkārt, zinu, ka ir cilvēki, kuriem tas nav nozīmīgi, bet es tomēr uzskatu, ja reiz kāds grib dziedāt angļu valodā, tad ir jādzied, pirmkārt, dziesma, kurā nav gramatikas un valodas kļūdu, un, otrkārt, jādzied tā, lai citi var saprast, kas tiek dziedāts. Gan Aišai pērn, gan Musiqq šogad dziesma ir ar tekstuālām kļūdām. Aiša dziedāja skaidrākā, Musiqq puiši, krietni neskaidrākā angļu valodā. Sevišķi jādomā par dziesmas nosaukumu “Angel in Disguise,” jo dziesmā tikpat labi tas izklausās kā “Angel in the Skies,” kas nav gluži viens un tas pats. Latvija uz Eirovīziju dziesmu angļu valodā ir sūtījusi pietiekami bieži, izņēmums — viena dziesma latviešu valodā (pusfināls), viena dziesma krievu valodā (pusfināls, piedevām pašā pēdējā vietā), un viena dziesma itāļu valodā (16. vieta finālā). No tiem, kas ir dziedājuši angļu valodā, labi to ir darījuši Renārs Kaupers, Marija Naumova, Valters un Kaža, Cosmos un zināmā mērā arī Pirates of the Sea. Šķiet, ja arī nākamajā gadā tiks sūtīts angļu valodā dziedošs cilvēks, visnotaļ obligāti būtu jānosaka, ka starp Eirodziesmu un Eirovīziju cilvēkam ir jāatrod palīgi, kas var asistēt ar izrunu un dikciju, ja tas ir nepieciešams. Šoreiz bija. Varbūt kāds Musiqq puišiem palīdzēja, bet ne ar īpaši veiksmīgiem rezultātiem. (Starp citu, dziesmas kvalitātes kontekstā arī ir jāsaka, ka LTV steigšus ir jāatsakās no varbūt urrāpatriotiskā, bet ne tāpēc mazāk muļķīgā lēmuma, dziesmas iesniegt ļaut tikai Latvijas komponistiem un tekstu autoriem; Eirovīzijā tomēr ir sava veida formula, un ne vienmēr pašmājās izdodas to atkost.)

Otra lieta — šogad tāpat kā katru gadu uz Eirovīzijas skatuves notiek lieli balagāni, tingeltangeļi, cirki un viss pārējais. Tāpat kā pērn, arī šogad Latviju pārstāvošais priekšnesums stipri pabālēja dārdošāku priekšnesumu starpā. Saprotu, jau, ka LTV ar naudām tā ir kā ir, bet piekrītu tam, ko šajās dienās esmu lasījis kaut kur internetā — vajag taču samesties kopā Latvijas modes un stila ļaudīm un ziedot no sevis to, kas ir nepieciešams, lai uz lielās Eirovīzijas skatuves mūsējie nepazustu. Neiespējami tas noteikti nav. Protams, liels trokšņains šovs ne vienmēr ir vajadzīgs, pērn vācietei Lēnai laime uzsmaidīja par spīti tam, ka viņa bija skuķis melnā kleitā, kas stāvēja uz skatuves un dziedāja. Taču tas vairāk ir uzskatāms par izņēmumu nekā par likumsakarību un, ja reiz trīs reizes pēc kārtas Latvija ir palikusi pusfinālā, tad par to būtu jādomā. (Par to, kurā konkrētā vietā palika Musiqq, mēs uzzināsim pēc tam, kad būs beidzies lielais fināls.)

Par dziesmām. Esmu noklausījies visas 46 dziesmas no šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, un, godīgi sakot, ir vien kādas septiņas, astoņas, kuras es gribētu dzirdēt vēlreiz. Starp citu, viena no tām ir Krievijas dziesma. Atšķirībā no citiem, tajā skaitā no Bilana, Aleksejs Vorobjovs dzied skaidrā angļu valodā un dziesma ir visnotaļ lipīga. Malacis. Bet īkšķi es rītvakar turēšu par rumāni. Ļoti skaista dziesma ļoti skaisti dziedāta. Kas gan varētu būt labāks par to?

Jauku visiem atlikušo dienu!