Labvakar, lasītāji!Šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā," kuru vadu kolēģa Aida Tomsona prombūtnes laikā, diskutējām par tēmu, kura zināmā mērā bija bezjēdzīga -- atjaunot vai neatjaunot cukura ražošanu mūsu valstī. Bezjēdzīga tā bija tāpēc, ka cukura ražošana mūsu valstī vismaz paredzamajā nākotnē netiks atjaunota, un tas ir tāds punkts un āmen jautājums.

Raidījumā to pārrunājām tāpēc, ka patlaban jau atkal tiek vākti paraksti par cukura ražošanas atsākšanu mūsu valstī. Viens no redzamākajiem šī procesa pārstāvjiem ir cilvēks vārdā Georgs Bagātais. Viņš 2003. gadā, brīdi pirms Latvija iestājās Eiropas savienībā, kādā diskusijā paziņoja lūk, ko: “Mana dziļa pārliecība, ka šīs Eiropas Savienības nebūs jau 10 gadu laikā.” Nu, nevaru palūrēt trīs gadus nākotnē, bet šis paziņojums visnotaļ liek saprast šīs personas pareģošanas spējas. Ar cukuru ir tieši tāpat. Latvija cukura jomā nav viena vai izolēta. Cukurs ir Eiropas kopējās lauksaimniecības programmas sastāvdaļa, un jau pirms vairākiem gadiem mūsu valsts no cukura ražošanas kvotām atteicās, ne mazums tāpēc, ka Latvijā ražotais cukurs bija krietni dārgāks ražošanas izmaksu ziņā, nekā cukurs citur pasaulē. Cukura fabriku īpašniekiem un zemniekiem, kuri audzēja cukurbietes, tika izmaksātas ļoti dāsna kompensācija. Un ar to arī viss bija pateikts.

Aktīvisti, kuri patlaban atkal kurbulē ūdeni, būtībā nodarbojas ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Zīmīgi, ka parakstu vākšanā ir iesaistīta organizācija “Pirmie,” kurai ir ciešas saites ar Šlesera biznesa projektu, kas saucas LPP/LC. Jācer, ka organizāciju nav veidojuši paši dumjākie Latvijas jaunieši, un tāpēc jādomā, ka viņi labi apzinās, ka patlaban viņi nodarbojas ar nonsensu. Vēlēšanu gads ir labs laiks, kad lētticīgiem letiņiem mēģināt atkal iestāstīt, ka kāds ļauns spēks no ārpuses viņiem kaut ko ir atņēmis, kaut ko ir iznīcinājis u.tml. Tā tas ir ar cukura industriju. Nu, neatņēma neviens neko. Neiznīcināja. Latvijas valdība bija tā, kura visu apsvēra un nolēma no cukura ražošanas Eiropas kopējās politikas ietvaros atteikties. Un tāpēc parakstu vācēji ir liekuļi. Tikpat labi viņi varētu vākt parakstus par to, lai Latvijā vasara sāktos nevis jūnijā, bet gan februārī. Vai arī par to, ka saule turpmāk leks ziemeļos un rietēs dienvidos. Protams, grib šie ļaudis bezjēdzīgi vākt parakstus — lai vāc, gabals nevienam nenokritīs. Bet tāpēc process mazāk bezjēdzīgs nav.

Jauku visiem atlikušo dienu!