Par cilvēktiesībām — deklaratīvas frāzes 7

Lielākais izaicinājums 10. Saeimai būs radīt sabiedrības uzticību tai.

Iesaki citiem:

PARTIJAS PAR CILVĒKTIESĪBĀM

Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas. Eksperti izvirza, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtē, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas.

Esam izvēlējušies sešas partijas un partiju apvienības, kurām, pēc socioloģiskajiem datiem, ir visreālākās iespējas iekļūt Saeimā. Tās ir Saskaņas centrs (SC), Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), VL!-TB/LNNK, Par labu Latviju (PLL), PCTVL. Savukārt pārējās vēlēšanās startējošās partijas pieminēsim tad, ja tām būs, pēc ekspertu domām, interesantas un inovatīvas idejas kādā konkrētā jomā.

Vienotības, VL!-TB/LNNK, Par labu Latviju (PLL) un PCTVL piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC garās programmas nav, bet ZZS to atsakās publiskot, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi. Dažas partijas/apvienības, piemēram, PLL un SC, savas programmas turpina papildināt, tāpēc vēršam uzmanību, ka mūsu eksperti vērtējumus ir izteikuši, balstoties uz tām programmu redakcijām, kādas bija raksta veidošanas brīdī.



Atskatoties uz politiskajiem lēmumiem un notikumiem, kurus esam piedzīvojuši 9. Saeimas laikā, jāatzīst, ka garlaicīgi nav bijis. Cilvēktiesību jēdziens gan šajā sasaukumā, gan iepriekšējos ir locīts kā smilga vētras laikā. Cilvēktiesības kā Latvijas un Eiropas Savienības (ES) pamatvērtība joprojām politiķiem palikusi neizprasta, jo viņi bieži to centušies ielocīt pa savai patikai un vēlmei.

Lūkojoties nākotnē no cilvēktiesību skatu punkta, jāatzīst, ka 10. Saeimai un līdz ar to arī valdībai būs daudz izaicinājumu cilvēktiesību jomā, tomēr kā vienus no svarīgākajiem vēlos izcelt diskriminācijas izskaušanu un tiesībsarga kā nozīmīga un neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības institūta nostiprināšanu.


Diskriminācija — seksuālā orientācija

Diskriminācijai nākamajos četros gados kā problemātikai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāveicina iedzīvotāju izpratne par to, kā arī jāiedzīvina jau pieņemtie normatīvie akti, lai ikviens iedzīvotājs varētu izmantot savas likumos noteiktās tiesības. 10. Saeimai nāksies atkārtoti strādāt pie 9. Saeimas nepilnīgi pārņemtajām direktīvām un pārskatīt jau pieņemtos normatīvos aktus, piemēram, Elektronisko mediju likumu, lai izpildītu kaut vai tikai tās saistības, ko Latvija pati ir apņēmusies attiecībā uz Eiropas Savienību (ES).

Diskusiju par diskriminācijas jautājumiem šajā Saeimā varētu raksturot kā vecu košļājamo gumiju, kas, nonākot no vienas mutes otrā, tiek košļāta un staipīta, brīžiem pielīmēta pie kāda krēsla, tad nokasīta un košļāta tālāk, nesniedzot baudu ne pašiem košļātājiem, ne procesa vērotājiem.

Diskriminācijas aizliegums rotā gan mūsu Satversmi, gan vairums citu Latvijas likumu. Lai arī ES mērogā darbs pie jaunas pretdiskriminācijas politikas un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas sasniedz aizvien jaunas virsotnes,[1] šķiet, Latvijas politiķi šo jautājumu joprojām redz kā greznu rotu atsevišķiem normatīvajiem aktiem. Tomēr vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu nevar panākt tikai ar politikas dokumentu un likumu palīdzību. Daudz lielāka nozīme ir efektīvai pretdiskriminācijas institūciju, piemēram, Tiesībsarga biroja, darbībai un sadarbībai ar dažādām sabiedrības grupām. Īpaši tāpēc, ka cilvēki joprojām neizprot šī jēdziena būtību, kā arī nezina vai baidās izmantot savas tiesības, un tas dod iespēju politiķiem manipulēt ar saviem un citu uzskatiem.

Viens no piemēriem ir diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata, jo katru reizi ir novērojamas politiķu iracionālās bailes atklāti risināt šo jautājumu. Diskusijas ap Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu pierādīja Saeimas emocionālo skatījumu uz diskriminācijas aizliegumu, no likuma svītrojot diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums bija Elektronisko mediju likumā ietvert aizliegumu audio un audiovizuālajos komerciālajos paziņojumos diskriminēt uz seksuālās orientācijas pamata. Tomēr 42 deputātu individuāla nepatika pret šo jautājumu neļāva pilnībā ieviest ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas[2] normu, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu minētajos paziņojumos, kā arī nosaka valstu pienākumu visas direktīvas normas ieviest pilnībā. Viens no izplatītākajiem ir šaurs skatījums, ka diskriminācija nepastāv, tādēļ nav nepieciešams kādu no grupām īpaši izcelt. To pierāda bēdīgi slavenā tikumības sarga[3], Saeimas deputāta Oskara Kastēna (LPP/LC) viedoklis par diskriminācijas aizliegumu uz seksuālās orientācijas pamata audio un audiovizuālajos komerciālajos paziņojumos: “Vai kādreiz Latvijā ir bijuši kaut kādi audiovizuāli paziņojumi, kuros kāds ir aicinājis kādu diskriminēt vai kurināt naidu pēc seksuālas orientācijas? Es pats televizoru skatos bieži, bet šādus gadījumus neatceros.[4]” Jāmin, ka šāda ignorance ir saskatāma ne tikai jautājumos par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata, bet arī pēc citām pazīmēm kā, piemēram, invaliditāte, dzimums, rase, etniskā piederība.


Diskriminācija — īpašās vajadzības

Arī personu ar īpašām vajadzībām jautājumi joprojām tiek uztverti kā zobu sāpes. Politisko partiju programmas ir apvītas ar solījumiem risināt situāciju, tomēr arī šajā jautājumā politiķi nevar pieņemt progresīvus lēmumus, kas būtu vērsti uz ikviena cilvēka iespēju izmantošanu, piemēram, nodrošinot vides pieejamību un iekļaujošu izglītību. Tā kā 9. Saeima ir ratificējusi ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[5] un tās fakultatīvo protokolu, 10. Saeimai un valdībai būs pienākums paust gribu un pierādīt to ar rīcību, ieviešot šajos dokumentos ietvertos pasākumus, piemēram, risināt jautājumus par vides pieejamību, par personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā. Bet vissvarīgākais — Latvijai jāpieņem diskriminācijas aizliegums visos saistītajos tiesību aktos.

Jāmin arī brīvība izvēlēties reliģisko piederību, kā arī brīvība nepiederēt nevienai no reliģijām. Pavisam svaigie katoļu kardināla Jāņa Pujata īpaši iemīļotās partiju apvienības Par labu Latviju solījumi par Bībeles mācību skolās jāvērtē kā klaja reliģijas uzspiešana skolēniem, nesniedzot izvēles iespēju ne pašiem jauniešiem, ne viņu vecākiem. Arī politiķiem reiz vajadzētu saprast, ka skolēni nav plastilīna cilvēki, ko var staipīt un locīt ar ikkatru politisko lēmumu, kas pašiem šķiet simpātiskāks — Bībeles mācība, ticības mācība, Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets u.t.t. Ļausim izglītības speciālistiem un izglītības procesā iesaistītajām organizācijām, kā arī pašiem skolēniem un viņu vecākiem vērtēt mācību vajadzības, kas būtu vērstas uz modernu un uz rezultātu orientētu izglītības sistēmu, nedodot politiskajām partijām brīvu vaļu mācību procesā iekļaut vai no tā izslēgt politiķu “iemīļotus” vai viņiem politiski izdevīgus mācību priekšmetus.


Tiesībsargs

Vērtējot izdevīgumu vai neizdevīgumu, mums jābūt pazemīgi pateicīgiem 9. Saeimai par apzinātu Tiesībsarga institūta novājināšanu, jo tā vietā, lai stiprinātu šo institūtu, ap to ir vērptas asas politiskās intrigas, kā arī krīzes periodā mazināta tā ietekme, samazinot Tiesībsarga biroja budžetu. Tiesībsarga budžets 2010. gadā attiecībā pret 2008. gadu ir samazināts gandrīz 2,5 reizes, un no tā arī izriet cilvēkresursu trūkums un nespēja veikt likumā noteiktās funkcijas. Jāmin, ka tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā iedzīvotāji visvairāk ir pakļauti nevienlīdzīgas attieksmes riskam, tādēļ šādas institūcijas novājināšana ir klaja vēršanās pret iedzīvotājiem un viņu iespēju aizstāvēt savas tiesības. Otrs punkts Tiesībsarga institūta nespējā efektīvi pildīt savus pienākumus ir vājš vadītājs, kas līdz šim nav spējis sniegt progresīvas rekomendācijas un visaptverošu skatījumu par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju valstī.

Kā viens no izaicinājumiem nākošajai Saeimai, jau nākamā gada februārī būs izvirzīt un apstiprināt spēcīgu, politiski neitrālu Tiesībsargu, kurš spēs veidot komandu un paust viedokli par sabiedrībai stratēģiski svarīgiem lēmumiem. Tomēr, atskatoties uz jau apstiprinātajiem “neatkarīgo” institūciju vadītājiem, novērojams, ka deputātu balsošanas mašīna strādā nevis sabiedrības, bet gan kāda cita, iespējams, partiju sponsoru interešu labā.

Tāpēc 10. Saeimai vajadzētu dot iespēju prezidentam nominēt vadītājus dažādām neatkarīgām institūcijām, tajā skaitā — arī Tiesībsargam, lai beidzot izbeigtu politiskās manipulācijas ar mītiskajiem labajiem un ļaunajiem tēliem. Jo jau līdz šim piekoptā prakse par sev vai pietuvinātajiem labvēlīgu vai arī vāju un neefektīvu personu iecelšanu augstu un nozīmīgu amatpersonu krēslos noved pie vājas valsts instucionālās sistēmas un vispārējas neuzticības valstij. Iespēja prezidentam nominēt šo institūciju vadītājus sniegtu arī lielāku uzticību sabiedrībai, lai tā aktīvāk sniegtu savus ieteikumus vai viedokli par noteiktiem kanditādiem.

Tomēr lielākais izaicinājums 10. Saeimai būs radīt sabiedrības uzticību tai. Izsaku cerību, ka parlaments nākotnē neatkārtos klaju ņirgāšanos par cilvēktiesībām, kas aizejošajā Saeimā izpaudās, piemēram, kā “nenogurdināmā cilvēktiesību aizstāvja”[6] Jāņa Šmita (LPP/LC jeb PLL) ievēlēšana par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju.


_____________________________

[1] Norit darbs pie visaptverošas ES pretdiskriminācijas direktīvas pieņemšanas.

[2] Direktīva Nr. 2010/13/EK

[3] LPP/LC kā partija ir iestājusies par ģimenes vērtību nostiprināšanu sabiedrībā, tomēr 2008. gada vidū Oskaram Kastēnam nācās attaisnoties par seksuāla rakstura īsziņām un darbībām pret laikraksta Diena žurnālisti

[4] 2010. gada 17. jūnija Saeimas sēdēs stenogramma, diskusijas par Elektronisko mediju likuma 3. lasījumu http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/2A1C6D7A71ADED85C2257751002FA33C?OpenDocument

[5] ANO konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām http://www.likumi.lv/doc.php?id=205328

[6] Bijušais Saeimas deputāts un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs savā darbības laikā vairākkārt balansējis uz naida un vardarbības kultivēšanas asmens, piemēram, par bērnu sodīšanu http://diena.lv/lat/... , vai arī paužot atklātu nepatiku pret LGBT cilvēkiem.

[7] Par labu Latviju 2010. gada augusts #2, 5.lpp

[8] Par labu Latviju 2010. gada augusts #2, 16. lpp

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparZ - Unabomberz 06.09.2010 17:27
Diemžēl atbildu diezgan vēlu, tomēr vēlējos vērst godātā lasītāja vai cienījamās lasītājas uzmanību uz to, ka mūsu ikdienas dzīve negriežas tikai un vienīgi ap ekonomiskajiem jautājumiem.Esmu bieži dzirdējis, ka cilvēki, kuriem nav ko ēst, neintersējas par savām cilvēktiesībām. Redziet, tieši šāds viedoklis mani pārsteidz, jo savu tiesību nezināšana var novest mūs dziļākā bedrē. Cilvēktiesības neaprobežojas tikai un vienīgi ar diskriminācijas jautājumiem, bet cilvēktiesības aptver mūsu tiesības balsot, mūsu tiesības brīvi pulcēties, mūsu tiesības brīvi izteikties.Tieši ekonomisko problēmu laikā ir daudz nozīmīgāk vērot procesus, jo ļoti bieži aizbildinoties ar finansiālo nespēju cilvēktiesības var tikt ierobežotas. Personas var tikt atlaistas no darba, pamatojoties uz darbinieku skaitu samazināšanu, bet pamatā ir nepatika pret šo cilvēku; Policija neierodas uz izsaukumiem, jo nav līdzekļu utt.Vienlaikus nepiekrītu, ka katra indivīda personīgā izvēle nosaka vai viņš/viņa vērsīsies tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. Ļoti bieži cilvēki neapzinās savas tiesības (mēs, protams, šos cilvēkus varam augstprātīgi saukt par muļķiem un nelikties par viņiem nezinis, jo paši jau zinām savas tiesības), cilvēki neizprot procesu kā aizstāvēt tiesības un, pats bēdīgākais, ka nezin kur vērsties pēc palīdzības. Tas ir valsts uzdevums skaidrot šiem cilvēkiem viņu tiesības, ne jau katrs no mums būs jurists, bet diemžēl šis uzdevums arī ir pamests novārtā.Ceru, ka saskatījāt, ka cilvēktiesību jautājumi, nav tikai šauras ekstrēmistu grupu intereses, bet gan visas mūsu sabiedrības intereses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LindaF - Unabomberz 03.09.2010 10:27
Piekrītu, ka šie jautājumi (par diskriminācijas novēršanu, sabiedrības saliedēšanu) vairumam ir vienaldzīgi - bet ne jau tāpēc, ka šeit viss būtu kārtībā! Atskaitot darba likumu, kuru ar lielām mokām un pateicoties ES diktātam grozīja 8. saeima, Latvijā nav neviena normatīvā akta, kas aizstāvētu homoseksuāli orientētu cilvēku tiesības netikt diskriminētiem, un nav neviena likuma, kas atzītu homoseksuālu pāru tiesības uz tādām pašām privilēģijām un iespējām kādas ir precētiem pāriem. (Tieši otrādi, nesen no Elektronisko mēdiju likuma speciāli tika izsvītrota seksuālā orientācija kā viens no diskriminācijas aizlieguma paveidiem.) Šajā valstī kāda labi zināma sporta kluba direktors mierīgi var pateikt, ka viņš neņems pašu labāko trenneri jo viņa, lūk, ir lesbiete (un klubu sponsorē PLL), bet ēdnīcas direktore var patriekt vienu no darbinieciem tāpēc, ka viņa dzīvo kopā ar otru sievieti. Protams, ka šīs lietas nekad līdz tiesām nenonāk, jo viss notiek pietiekoši smalki un bez dokumentētiem pierādījumiem - turklāt cilvēks, kas vērsīsies tiesā ar šādu sūdzību riskē tikt izvazātam pa masu mēdijiem un saņemt zīmogu "trača taisītājs" pierē. Retajam būs tāda drosme, vai tādas ekonomiskas spējas uzņemties šo risku.
Vienaldzība nāk no tā, ka retais spēj aizdomāties tālāk par sava paša un savu tuvāko labklājību, un vairumam ir zudusi ticība tam, ka valsts un tās vadītāji spēj pārveidot šo sabiedrību par tādu, kurā labklājība tiek celta uz šeit dzīvojošo indivīdu daudzveidīgo un radošo potenciālu, cieņu vienam pret otru, atvērtību un bez histēriskām bailēm no atšķirīgā.
Mācoties no varas augstienēm šeit tiek kultivēts džungļu likums - ka tik man pašam labi, vienalga, ja tas notiek uz cita rēķina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomberz - Autoram 02.09.2010 14:36
Varbūt Jums vajadzētu pievērst uzmanību faktam, ka šobrīd visai sabiedrībai, nu labi - tās lielākajai daļai svarīgākas ir valsts ekonomiskās problēmas un to risināšana?

Fakts, ka nevienas partijas programmā nav nekāda piedāvājuma cilvēktiesību jautājumu risināšanai liecina drīzāk par to, ka atskaitot nelielas ekstrēmistiskas grupas, šie jautājumi sabiedrībai ir vienaldzīgi tāpēc, ka tiesiskā regulējuma ziņā tur viss ir kārtībā un nekādas īpašas izmaiņas nav nepieciešamas. Savukārt tas, vai cilvēks vēlas savas tiesības nepieciešamības gadījumā aizstāvēt tiesā jau ir katra indiv''ida personīgā izvēle.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Gutbergs - gutbergsorama@gmail.com 02.09.2010 10:30
Esmu es pārdomās par to, ko šis saits vēlas sasniegt! Šīs te analīzes, ko piedāvā skar tikai tās partijas, kuras valsti ievedušas karātavu mežā. Cilvēkus iznīcinošie grupējumi joprojām tiek reklamēti. No ko turpiniet to pašu Jūs ''gaišie sorosieši", bet ne jau mūžīgi ilgs bezjēdzības un negodīgo darījumu oligarhu triumfs! Varbūt pēc šīm vēlēšanām būs jau jāmaina savs viedoklis par to, kas patiesībā nepieciešams tautai un valstij un kā atgriezt 'visas izlaupītās vērtības, tajā skaitā ne tikai materiālās, bet arī godīguma. taisnīguma un tolerances principus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 02.09.2010 01:40
Par likumiem, vēl vairāk to ievērošanu, runāt neesmu kompetenta. Bet pie mums pieņemts - ja nav, ko runāt, tad par laiku un politiku visi gudri. Te tagad varētu pievienot vēl trešo vai kāda no pirmo divu vietā ielikt homoseksualitāti. Par to, man liekas ļoti daudz iesākuši runāt kopš praidu laiku iesākšanās. Man personiski škiet, lai cilvēks sekso kaut ar ķeblīti,ka tik abiem labi. Slēptā diskriminācija šajā lietā pastāv. Un tā "slēptā diskriminācija", manuprāt, ir daudz bīstamāka nekā atklātā. Par atklāto, redzamo terorismu pirms nu jau daudziem gadiem ASV visi briesmīgi uztraucās, bet par to, ka gadiem pastāv slēptais terorisms arī pie mums visi klusē.

Kas ir integrācija? Kāpēc gan man, invalīdei, jāintegrējas (pēc bijušās ministrijas skaidrojuma - jāieiet ) sabiedrībā? Integrācija nozīmē divu lietu apvienošanos. Tātad - invalīds un sabiedrība apvienojas. Bet pie mums? Invalīdiem, kuri vajadzīgi tik tajā brīdī, kad jāsakaita vēlēšanu balsis, jāieiet sabiedrībā?

Moderni un plaši runā par vides pieejamību invalīdam. Bet, ja tas invalīds gadiem netiek ārā no savas mājas, kā viņš var pieiet videi, kurā ierīkotas uz un nobrauktuves?

Galu beigās, ja es varētu paņemt kādu no tiem miljoniem, kas man ir, bet nevaru paņemt, es arī pierādītu, ka tas piedzēries, kas izmaīnija pilnīgi manu dzīvi, pataisīja mani par invalīdi, pārkāpa manas cilvēktiesības un vismaz valstij par to jāatbild (vainīgais, paldies Dievam, pats sev izpildīja nāvessodu) un es noteikti iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā. Un tas, ka tiesībsargs (vai kas līdzīgs, vairs neatceros, kam rakstīju pirms gadiem) neatbild, nav cilvēktiesību pārkāpums?

Diemžēl. Diemžēl mēs dzīvojam vietā un laikā, kur valda briesmīgi stereotipi un vispārinājumi. Un - slēpta politikāņu reklāma. tautas( vēlētāju) vidū pietiks to, kas "uzķersies" uz citu nomelnotājiem, jo viņi tak saka - mēs nē, mēs esam vislabākie, mēs to nedarījām. To darīja kādi mistiski viņi. Tik tos mistiskos viņus neviens pat neatklāj.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis 01.09.2010 00:44
K.Zālītis: Viens no piemēriem ir diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata, jo katru reizi ir novērojamas politiķu iracionālās bailes atklāti risināt šo jautājumu.
======
Ja jau tas ir "viens no piemēriem", tad vajadzētu nosaukt kaut vienu gadījumu, kur tiesa (visās lietas pārsūdzības instancēs) konstatējusi diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Manuprāt, vienīgajā procesā, kur kaut kas tāds tika pieminēts (M.Sants vs. Rīgas Kultūru vidusskolu) nekāda diskriminācija netika konstatēta. Salīdzinājumam, ir bijis tiesas process (Sanita Kozlovska vs. SIA "Palso"), kur konstatēta čigānu tautības cilvēku diskriminācija.

Secinājums? Homoseksuālistiem ir tādas pašas tiesības kā jebkuram citam. Turklāt no politiķiem šis jautājums vairs ir maz atkarīgs, jo pilsoņu vienlīdzīgas tiesības garantē Satversme, Darba likums un virkne citu normatīvo aktu. Ja būs kaut kāda Eiropas direktīva jāpilda - pildīs - bet kādēļ jāskrien vilcienam pa priekšu?

Domāju, ka šāds pirmsvēlēšanu satraukums par homoseksuālistu tiesībām ir netiešs atbalsts PLL, kurai citādi programma ir ļoti šķidra - toties ģimenes vērtības un konservatīvisms goda vietā. 2009.g. maijā bija līdzīgi - notika Rīgas praids; un apmēram pēc nedēļas - jūnija sākumā vēlēšanās uzvarēja Ušakova un Šlesera koalīcija. Praidu dēļ - tāpat kā jebkuras citas ekstrēmas "identity politics" dēļ - vieni labas gribas cilvēki tiek sakūdīti pret otriem (liberālāku vērtību paudēji pret konservatīvākiem; ateisti un brīvdomātāji pret kristiešiem, u.c.). Un ieguvēji ir politbiznesa blēži. Citas nekādas jēgas no tā nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 31.08.2010 21:54
Te jautājums ir pagalam vienkāršs. Saeima ir pilna ar jefiņiem, lai neteiktu krietni skarbāk, kuri acīmredzot uzskata, ka iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija iestājās kaut kādā brīvprātīgo klubiņā, kur uzdzert, uzpīpēt un tad doties mājup. Protams, ES nauda ir pat ļoti laba lieta, it īpaši, ja, kā tas pie mums ir "ierasts," vienu daļu var iebāzt savā un "savējo" kabatā. Neslikti arī tas, ka iestāšanās ES nozīmēja, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju var atrast darbu ārzemēs, jo valdības nepārtrauktā nekompetence nozīmē, ka šeit viņi darbu atrast nevar, un ļoti iespējams, ja nebūtu iespēja doties uz Īriju vai Angliju, šie ļaudis pārāk ļoti kurnētu un sāktu atkal demonstrēt Doma laukumā, lai politikāņi viņus atkal varētu nosaukt par vaukšķiem. "Labi," ka viņu vairs nav. Bet viss pārējais -- direktīvas ir tikai kaut kādas tādas pļāpīgas rekomendācijas, kuras var ņemt vērā vai neņemt vērā, kā nu katram labpatīkas. Hrestomātisks eksemplārs šai domāšanai ir autora minētais Kastēns, kurš, pirms kļūt par Saeimas deputātu un demonstrēt, ka "ģimenes vērtības" nozīmē krāpt sievu, kamēr viņa ir laukos, kādu brīsniņu pabija Briselē kā žurnālists, un pieļauju, ja vien puisis nebija smadzenes atstājis mājās, tur viņš iemācījās, kas ir direktīva. Varbūt tagad viņš to ir atkal piemirsis. Vispār integrācijas pusminstra darbā viņš bija apmēram tikpat efektīvs kā zilonis pulksteņu remonta veikalā, un par īpaši lielu inteliģenci nekas no tā, ko viņš tur darīja neliecināja. Piemēram, brīdis, kad pienāca laiks atzīmēt Eiropas pretdiskriminācijas gada noslēgumu un organizācija Mozaīka uz to netika uzaicināta tāpēc, kā skaidroja Kastēns un viņa ļaudis, sekretariāta rīcībā nebija Mozaīkas adreses. Nu, jā. Te ir divas lietas. Pirmā ir tā, ka žurnālists, kurš nebija stulbs, kļuva par deputātu un kļuva stulbs. Tas, ko Oskars ir vai nav redzējis televīzijā, tam nav absolūti nekāda sakara ar to, ka runa ir par DIREKTĪVU. Rakstīšu lielos burtos, lai arī deputāts to varētu pamanīt un saprast. Un otra lieta ir tā, ka diemžēl, diemžēl, mūsu valdošās "elites" izpildījumā, Latvijas Republika ir maza, nomaļa, ekstrēmi provinciāla, nošņurkājusies, puņķaina banānu republika, vien bez tiem banāniem. Tas ir nožēlojami, bet vēl nožēlojamāk ir tas, ka tie ļaudis, kuri nodrošināja, ka Latvijas Republika ir maza, nomaļa, ekstrēmi provinciāla, nošņurkājusies, puņķaina banānu republika, cenšas ļaudis pārliecināt, ka viņi ir jāievēl atkal. Un ir vēl un vēl nožēlojamāk ir tas, ka ir cilvēki, kuri reklāmas apmāti taisās tā darīt. Ja šie ļaudis tiks ievēlēti un valsti turpinās vadīt attiecīgajā stilā, tad ļoti ceru, ka Eiropas Savienība Latviju sodīs atkārtoti, pamatīgi un sāpīgi. Kaut kādā brīdī pat stulbākajiem deputātiem ir jāiemācās, ka cilvēka tiesības NAV jēdziens, kas dalāms starp tiem, kuri deputātiem patīk un tiem, kuri viņiem nepatīk. Paldies autoram par rakstu!

Saistītie raksti

Kandidāti uz delnas kandidatiuzdelnas.lv

Programmu analīze politika.lv

Citi autora darbi