Atslēgvārdi:

Par cerīgu attīstību Zemkopības ministrijā 7

Labdien, lasītāji!

Pirmajā acu uzmetienā likās, ka Jānis Dūklavs vairāk par visu citu reprezentē "zaļo zemnieku" izmisīgi īso rezerves soliņu. Pats labākais kandidāts, kuru varēja atrast caurcaurēm morāli un visādi citādi novecojušajam Rozem, bija cilvēks, kurš vaļsirdīgi atzina, ka angļu valoda nav viņa stiprā puse, un tāpēc diez vai viņš spēs adekvāti pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas savienībā un citur, kur vien ar latviešu valodu cauri netikt.

Iesaki citiem:

Tā joprojām ir problēma -- Lemberga kabatas partijas provinciālismā, protams, angļu valoda nav vajadzīga. Censties legalizēt naudas atmazgāšanu -- to var darīt tīrā latviešu valodā. Censties paskaidrot, kāpēc smagos noziegumos apsūdzēts cilvēks joprojām tiek uzskatīts par reālu kandidātu premjerministra amatam -- arī to var darīt latviešu valodā (jau nu vienīgi tajos gadījumos, kad tas liksies dīvaini ārvalstu presei un diplomātijai, un nešaubīsimies ne mirkli, ka tā tas arī ir). Taču "zaļajiem zemniekiem" labāk par jebkuru citu partiju vajadzētu saprast, cik izmisīgi Latvijai ir vajadzīgs finansējums no ES lauksaimniecības fondiem, un tur nepietiks ar ZZS frakcijas vadītāja solīto -- ka viņš Dūklavam uzrakstīs priekšā uz lapiņas, kas ir sakāms. Piedevām jebkurš cilvēks, kuram kādas svešvalodas prasme ir ar Dievu uz pusēm zina, ka runāt ir viens, klausīties, sadzirdēt un saprast to, ko ir teicis sarunas partneris -- tas ir kaut kas pavisam cits. Grūti būs.

Taču šodien Latvijas Avīzē jaunais ministrs ir pateicis kaut ko, kas varbūt daudziem ļaudīm laukos ir sāpīgi, bet ne tāpēc par sprīdi mazāk patiesi: Lauksaimniecība ir nevis dzīves veids, bet bizness. Šodien kādā citā avīzē viena no demagoģiskajām skribentēm kārtējo reizi īd par to, ka lauki it kā "sistēmātiski" tiekot iznīcināti. Viņas satraukums ir nevis par zemniekiem, bet par mazām lauku skolām, taču jautājums ir pilnīgi viens un tas pats. Mazo skolu gadījumā ir skumji, jā, ka vietējā sādžiņā skola ir viens un vienīgais sabiedriskās aprites centrs, bet nedz minētās avīzes skribente, nedz arī kāds cits, kas par to vaimanā, nav tā īsti paskaidrojis, kāds tad ir risinājums. Turēt vaļā un apkurināt lielu celtni, kurā ir 23 skolēnu un 16 skolotāju un administratoru -- tas nebija racionāli treknajos, un pilnīgi noteikti nav racionāli pašreizējos sāpīgajos gados. Gluži un precīzi tas pats ir sakāms arī par lauksaimniecību. Citādi, kā par masīvu likteņa ironiju, nevar nosaukt to, ka Latvijā kolhozu sistēma tika likvidēta precīzi tajos pašos gados, kad citur pasaulē notika lauksaimniecības konsolidācija. Domājot par lauku vidi un it īpaši uz to skatoties ar rožainām brillēm, protams, sirds jūtas saldsērīga, apcerot tradicionālo tēlu -- brašs latvju zemnieks pastalās, ar izkapti uz pleca, ar savu pusotru govi un trīs hektāriem un lepns, jo lepns latvietis. Taču paldies Jānim Dūklavam par šo atziņu: "Es atļaujos teikt, ka ir divas lietas - ražošana, preču pārdošana, kur valstij nāk nodokļi, un otra lieta ir foršs dzīvesveids laukos upes vai ezera krastā, meža ielokā. Tas ir skaisti, labi, bet es šo otro neesmu gatavs atbalstīt vairāk kā to pirmo." Viņam ir pilnībā taisnība. Sēta, kura savām vajadzībām izaudzē kartupeļus un burkānus -- tas ir dzīves veids. Sēta, kura kartupeļus iestāda 100 hektāros un tad tos pārdod -- tas, lūk, ir bizness.

Nav īpaša iemesla uzskatīt, ka lauksaimniecības ražošanā valda kaut kādas citas likumsakarības, kā valda citās tautsaimniecības jomās, ja nu vien ir būtiskais apstāklis, ka lauksaimnieku ražotie produkti mēdz būt īslaicīgāki, nekā, teiksim, mašīnbūves ražotie produkti. Nav arī nekādu šaubu, ka patlaban laukos plāni klājas arī tiem, kuri šīs likumsakarības it kā saprot. Taču atbilde nav un nekad nebūs sistēma, kurā mākslīgi tiek uzturētas sētas un procesus, kuriem patiesi brīva tirgus apstākļos nebūtu cita varianta, kā nebūšana vispār. Paldies J. Dūklavam par atgādinājumu, ka kooperācija laukos ir būtiska. Daudz varēja kritizēt nelaiķi Albertu Kaulu, bet jau 90. gadu vidū viņam bija taisnība jēdzienā par kooperāciju kā izmisīgi nepieciešamu lietu. Būtība te ir viena -- lai arī viņu izvirzīja partija, kura nepārprotami ir pelnījusi ieslaucīšanu vēstures mēslaine, Jānim Dūklavam ir izredzes kļūt par ministru, kurš patiešām, kā viņš saka minētajā intervijā, "pazīst drēbi." Lai viņam veicas, jo lauki jau nekur nepazudīs, jautājums ir par to, vai tajos tiks atrasts veids, kā zelt, vai arī tie tiks lemti nīkuļošanai uz nākamajiem trejdeviņiem gadiem. Un uz Briseli laikam var sūtīt ministrijas valsts sekretāru. Jācer vien, ka viņš vai viņa angļu valodu prot mazliet augstāk, nekā "nasing spešal" līmenī.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts Andrim 23.03.2009 14:04
Tā nav birokratizācija. Tā ir efektivizācija. Tā ir īpaši svarīga apstākļos, kad naudas nav. Ir svarīgi, lai ar mazākiem resursiem panāktu lielāku ieguvumu (lielāku cilvēku apjomu, kam sniegta palīdzība, labāku pakalpojumu).
1. Lauku skolām ir jābūt spējīgām konkurēt ar Rīgas skolām. Es ceru, ka piekritīsi, ka bibliotēkā pieejamo grāmatu skaits (un arī to vecums), kā arī dažādi skolotāji dažādiem priekšmetiem ietekmē sniegtās izglītības pakalpojumu (ja vien mēs nevēlamies iemācīt tikai lasīt un saskaitīt). Nevaru iedomāties kā lauki attīstīsies bez cilvēkiem ar nopietnu izglītību.
2.Tāpēc, ka augstskolā STUDĒ. Tas ir patstāvīgs darbs, kurā pasniedzējs sniedz konsultācijas un paskaidro nesaprotamo un studenti mācās patstāvīgi (vismaz tā vajadzētu būt). Bet skolās MĀCĀS, t.i. skolotājs STRĀDĀ ar bērniem, motivē viņus mācīties, pastāsta to pašu, kas rakstīts mācību grāmatā. Protams pašu iniciatīva tiek ļoti atbalstīta. Tāpēc lietpratējs kādā jomā var būt labs pasniedzējs, bet slikts skolotājs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris Trautam 23.03.2009 11:51
>>> Ja pašvaldība var atļauties mazo lauku skolu, tad neviens jau neaizliedz viņām tās uzturēt. Kāpēc jāmaksā par to visiem, ja lielākā skolā var nodrošināt augstāku mācību kvalitāti, pieņemamu bibliotēku (nez vai skolotāja dzīvoklī tāda ir?) un katras klases apmācību atsevišķi.
=====
Droši vien tas ir viens no iespējamiem risinājumiem - pašvaldību līdzfinansējums. Ir tomēr vajadzīga arī lielāka izpratne no valsts. Pašvaldību amatpersonām, kas slēdz ciet skolas, kas atstāj likteņa varā vientuļos pensionārus - tiem dzīve ir gaiša, skaidra un vienkārša; neviens viņiem neko nepārmet. Arī tad, ja ģimenes aizbrauc uz ārzemēm vai vientuļie vecīši nosalst un viņus apēd žurkas. Toties - tiklīdz kā pagasts vēlas uzturēt skolu vai sociālo ēku priekš pensionāriem, tad tūdaļ klāt ir kontrolieri, kuri skaita kvadrātcentimetrus, kalorijas, liek pieņemt darbā tikai noteiktu specialitāšu cilvēkus - spiež skolotājus apgūt otro augstāko izglītību (ja pirmā nebija pedagoģijā), utml.

Krīzes apstākļos kontrolieriem un birokrātiem būtu jāsāk domāt arī cilvēcīgās kategorijās - sagraut var visu ko. Grūtāk ir panākt, lai skolas un sociālā palīdzība tomēr strādā. Pat ja Latvijas laukos būtu tikai daži skolotāji, kuri spēj strādāt ar apvienotajām klasēm, domāju, ka būtu jāļauj viņiem strādāt. Jo katra mazā skoliņa laukos, kura spēj nodrošināt normālu izglītību, paceļoties pāri sociālai bezcerībai un visuresošam alkoholismam - tā ir mūsu tautas varēšanas pašapliecinājums.

Ir, protams, pamats kontrolēt izglītību, ja reiz valsts tam dod naudu un atestātus. Bet pieprasīt, lai fizkultūru obligāti māca atsevišķs, īpaši apmācīts skolotājs, vai lai skolas bibliotēkā būtu tik un tik grāmatu - manuprāt, tas velk jau uz birokratizācijas un sagraušanas pusi.

Programmēšanas uzņēmumā, kur es strādāju, maksā četrreiz lielākas algas nekā tipiskam skolotājam. Toties darba devēju neinteresē, kāds diploms ir darbiniekiem - galvenais, lai viņi var izdarīt savu darbu. Darbinieki ir visādi - sākot no 2.kursa studentiem un beidzot ar zinātņu doktoriem. Es joprojām nesaprotu, kādēļ arī skolas nevar "debirokratizēt". Pedagogam ir svarīgi mīlēt savu darbu, prast strādāt ar bērniem - tās ir teju vai iedzimtas rakstura iezīmes. Kādēļ par pedagogu nevarētu strādāt cilvēks ar (jebkuru) bakalaura diplomu plus dažiem profesionālās izglītības sertifikātiem, kas apliecina piemērotību konkrētā priekšmeta mācīšanai. (Esmu viens šāds bēdīgs piemērs - studentiem, t.sk. topošajiem skolotājiem mācīt varu; toties skolēniem mani nevar laist ne tuvumā - vismaz Latvijas birokrāti tā ir noteikuši.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts Andrim 23.03.2009 09:23
1. Lauku ceļi tāpat būtu jāuztur kārtībā, jo, pirmkārt, cilvēki vēlas nopirkt pārtiku un, otrkārt, ir arī tāds jēdziens kā ātrās palīdzības un cilvēki mēdz slimot un mēdz slimot ļoti nopietni. Bez attiecīgās infrastruktūras laukos tāpat neviens nedzīvos.
2.Ko nozīmē var atļautes skolotāju (turklāt universālu), telpas, apkopēju, mācību grāmatas, un knapi izglītotus bērnus utt., bet nevar atļauties divus šoferus?
3. Mēs dzīvojam 21.gs. un viens skolotājs nevar labi prast gan matemātiku, gan valodu (angļu un latviešu), fizkultūru, datorus u.c. UN to visu pasniegt bērniem, kas ir dažāda vecuma un prasa atšķirīgu pieeju. Nemaz nešaubos, ka viņi bļaus, ka var, bet tas viss notiek uz bērnu izglītības rēķina. Tās mazās lauku skolas, kas neattaisno savu eksistenci un no kurām bērnus pusstundas vai stundas laikā var nogādāt uz citu skolu būtu jau sen jāslēdz ciet.
4. Ja pašvaldība var atļauties mazo lauku skolu, tad neviens jau neaizliedz viņām tās uzturēt. Kāpēc jāmaksā par to visiem, ja lielākā skolā var nodrošināt augstāku mācību kvalitāti, pieņemamu bibliotēku (nez vai skolotāja dzīvoklī tāda ir?) un katras klases apmācību atsevišķi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

c 22.03.2009 05:29
ir jau arī mikroautobusi - visoptimālākais variants.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 22.03.2009 01:04
?? Jautājums ir gan par satiksmi, gan arī par to, cik valstij un sabiedrībai izmaksās plašu teritoriju depopulācija. Kādēļ lai pašvaldība labotu un ziemā šķūrētu ceļus, ja uz 10km grantēta un kalnaina ceļa dzīvo varbūt 2 skolas vecuma bērni. Varbūt esat mēģinājis aizbraukt ziemas vidū uz kādu nomaļu lauku sētu Madonas vai Rēzeknes rajonā. Pat, ja auto ir ar radžu riepām. Man laukos dzīvo vecāki un varu no pieredzes teikt, ka nokļūt pie viņiem NAV vienkārši - ir apmēram 8 nedēļas gadā, kad lauku ceļi nav labi izbraucami. Parastie iemesli ir trīs - nenormāli dubļi, aizputināts ceļš vai arī ceļš noledojis kā spogulis. Darba kārtībā esošu mašīnu visiem lauciniekiem nemaz nav. Bezmaksas autobusi, kuri braucot savus līčloču maršrutus, savestu bērnus no dažādām pusēm uz skolu būtu ērts risinājums, bet šie reisi būs ļoti nerentabli, jo izņemot dažus bērnus, neviens cits ar tiem autobusiem nebraukās. Kas ir izdevīgāk - algot skolotājus, kuri reāli strādās ar bērniem, vai algot šoferus, kuri divreiz dienā brauc ar pustukšiem reisiem, par kuriem neviens nemaksā?

Kas attiecas uz skolām - manuprāt ir svarīgs rezultāts. Pamatizglītības standartu ir jādod iespēja sasniegt dažādos veidos. Ir skolotāji, kuri var strādāt ar apvienotajām klasēm un ir skolotāji, kuri to neprot. Varbūt vispirms pajautāsim viņiem pašiem?

Ja Jūs zināt kaut ko labāku, tad piedāvājiet. Ļaujot likvidēt mazās skolas, mēs riskējam ar to, ka ievērojams daudzums lauku iedzīvotāju sliktās infrastruktūras dēļ pametīs "neperspektīvos" reģionus. Labi vēl, ja viņi pārcelsies uz dzīvi rajonu centros vai Rīgā. Iepriekšējā pieredze liecina, ka ievērojama daļa dodas arī uz citām ES valstīm - masveidīga izceļošana no laukiem var atkal kļūt aktuāla, ja Latvija izies no krīzes vēlāk nekā citas valstis. Darbaspējīgu cilvēku (t.sk. bērnu vecāku) izceļošanas rezultāts - vēl nelabvēlīgāka iedzīvotāju vecumstruktūra. Otrādi apgāzta vecumu piramīda. Un visai trūcīgas vecumdienas Jums un man. 2.līmeņa pensiju uzkrājumus valdība nupat krasi samazināja - sociālā nodokļa 10% uzkrājumu vietā mums būs 2-6% uzkrājumu. Un arī pensiju 1.līmenis jeb "paaudžu solidaritāte" nestrādās, ja Latvijā drīz uz katru strādājošo būs viens pensionārs.

Ja ar salīdzinoši mazām izmaksām var turēt skolas pie dzīvības, tad tas ir jādara. Es varētu no savas algas atlicināt vismaz viena lauku skolotāja algu - tās izmaksas taču ir gauži zemas. Kvalitāti izkontrolēt vienmēr var iemācīties, ja vien ir vēlēšanās. Latvijā līdz 2050.gadam iedzīvotāju skaits var samazināsies par trešdaļu - būs mums jāiemācās visādi faķīru paņēmieni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 21.03.2009 23:32
Andrim.
Lūdzu izbeigiet stāstīt to pasaciņu, ka nodrošināt satiksmi ir dārgāk par skolas uzturēšanu. Ko nozīmē - uz 23 skolēniem vajag pāris darbinieku? Katram bērnam ir tiesības saņemt un skolai jānodrošina visu priekšmetu apmācība atbilstoši pamatizglītības standartam. Lūdzu beidziet murgot par vienu telpu, kurā būtu sabāzti 1.-6.klases skolēni. 21.gs. piedāvāt komūnas tipa izglītību - kauns!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 21.03.2009 15:35
>>> Mazo skolu gadījumā ir skumji, jā, ka vietējā sādžiņā skola ir viens un vienīgais sabiedriskās aprites centrs, bet nedz minētās avīzes skribente, nedz arī kāds cits, kas par to vaimanā, nav tā īsti paskaidrojis, kāds tad ir risinājums. Turēt vaļā un apkurināt lielu celtni, kurā ir 23 skolēnu un 16 skolotāju un administratoru -- tas nebija racionāli treknajos, un pilnīgi noteikti nav racionāli pašreizējos sāpīgajos gados.
=====
Brrr. Var jau taupīt uz apkuri - bet skolas likvidējot, būs jātērē vēl daudz vairāk naudas autobusiem un autobusu šoferu algām, lai no visurienes pa grūti izbraucamiem ceļiem bērnus savestu uz rajona centru. Nav vainīgas mazās skolas - ja ir 23 skolēnu, tad pilnīgi pietiek ar pāris darbiniekiem. Protams, ir vajadzīgas apvienotās klases un īpaša metodika. (Teiksim 1.-6.klase mācās kopā, vienā telpā un pie viena skolotāja, bet dara atšķirīgas lietas - tā tas ir ticis darīts senāk, un arī pašlaik tā dara citur. Sk. http://www.diena.lv/lat/politics/hot/nedodiet-pasvaldibai-do... . Ja skolēnu ir vēl mazāk - tos 1.-6.kl. var mācīt jebkurā ēkā, kaut vai pie skolotāja mājās. "Nauda, kas seko skolēnam" (pašlaik ap 84 latiem mēnesī) ir pilnīgi pietiekama, lai būtu skolotāji, kuriem atmaksātos izglītot kaut vai piecus bērnus. Lauku apstākļos pat 400 lati "uz papīra" ir pieklājīga nauda. Jaunāko klašu bērni IR jāizglīto tuvu viņu dzīvesvietām - izglītības ierēdņiem ir vajadzīga spēja domāt radoši, un tad varēs atrast iespēju arī sekot līdzi kvalitātei šādās skolās, piemēram, ar centralizētu kontroldarbu palīdzību.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips