Raksts

Par anonīmām balamutēm un šmitveidīgiem “kristiešiem”


Datums:
01. septembris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Aizvakar politiskās reklāmas projektā, kas slēpjas zem nosaukuma "raidījums Mēs tevi dzirdam, Latvija," tika pateikts kaut kas tāds, kas mazliet rada šaubas gan teicēja, gan arī teiktā aptuvenības kontekstā, bet vērā ņemams ir tomēr. Runātājs bija Atkarīgās Rīta Avīzes viens no autoriem Juris Paiders, kurš kādā citā avīzē, kurā šorīt viņa teiktais ir atreferēts, tika identificēts ar vārdiem "Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs."

Formāli jau tas tā ir, bet patiesībā LŽS Paidera izpildījumā nav pilnīgi un absolūti un totāli nekas, to apliecina fakts, ka pēdējais ieraksts savienības mājas lapā ir par Gada balvu žurnālistikā — 2008. gadā. Paidera teiktais, savukārt, bija lūk, kas: “Mans viens attāls paziņa strādā PR aģentūrā, un katru dienu ar 30 nikiem viņš apgāna tos, ko ir pasūtījusi attiecīgā firma. Vienā dienā viņš aplej ar samazgu spaiņiem Tautas partiju, nākamajā atnāk cits klients, un viņš apgānīs Jauno laiku, un tā tālāk.”

“Mans viens attāls paziņa” nebūs pats precīzākais identificējums, bet Paiders ar teikto ir apliecinājis kaut ko tādu, par ko šaubu nu nekādi nevar būt. Šajā blogā un citur anonīmās balamutes es mēdzu aprakstīt ar vārdu “gļēvs,” bet saprotu, ka atsevišķos gadījumos būtu nepieciešams lietot vārdus “sava darba darītājs.” PR aģentūrām tāda dzīve — maksātājs pasūta mūziku, un PR aģentūra popularizē to, par ko tiek maksāts, ja arī sirdsapziņa sāp un naktī ir grūti gulēt. Vismaz es ceru, ka cilvēkam, kurš “katru dienu ar 30 nikiem apgāna tos, ko ir pasūtījusi attiecīgā firma” sirdsapziņa mazliet sūrst. Taču viņu gadījumā, tāpat kā ar tiem, kuri pa portāliem ganās tāpēc, ka tukšajā dzīvē nav nekā labāka ko darīt nekā sērfot un pierādīt savu kretīnismu, nopietni ņemt to, ko viņi dara, tomēr nav iespējams. Neviens no tiem, kuri te bļaustās, vienalga, kādu niku vai nikus viņi ir izvēlējušies, publiskā vietā tā neuzvestos nekad. Ne televīzijas, ne radio raidījumā viņi tā neuzdrīkstētos bļaut, kā viņi bļauj šeit (protams, nav īpaši ticams, ka tik neaptēstus radījumus kāds vispār uz radio vai televīziju aicinātu). Bet tajos gadījumos, kad tā patiesībā ir slēpta politiska reklāma — kretīnisms ir pavisam konkrēts. Jo vēl jo vairāk šajā gadījumā ir jāsaka, ja politiska partija vai apvienība cilvēkus var pārliecināt tikai ar anonīmu gānīšanos, tad par ko politiskajā procesā vispār ir runa? Piedevām Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs par to varētu būt daudz vairāk satraukts, jo viņa minētais cilvēks “ar 30 nikiem” tomēr darbojas žurnālistikas portālos, droši vien tajā skaitā arī Paidera pārstāvētajā nra.lv.

***

Un vēl, šorīt vienā no avīzēm Rīgas domnieks un viendzimuma seksa speciālists Šmits kārtējo reizi klārē mūsdienu kristiešu ierasto mītu — Bībele skolās ir obligāti jāmāca tāpēc, ka latviešu tauta ir veidojusies uz kristības pamata. Šis ir mīts, kurš pastāv ne tikai Latvijā. Arī manā dzimtajā Amerikā vairāk vai mazāk apdauzītie kristieši un “kristieši” brēc par to, ka Amerika ir veidota uz kristīgiem pamatiem, lai gan absolūti nekas nevarētu būt tālāk no patiesības. Amerikas veidotāji tieši uzsvēra to, ka baznīcai ir jābūt tālu, tālu, tālu atdalītai no valsts.” Citiem vārdiem sakot — gribi būt metodists, baptists, anabaptists, septītās dienas adventists, vai viens no tiem, kuri “dievkalpojuma” laikā rokā tur klaburčūskas, davai, uz priekšu, bet valstij par to nav nekas sakāms, un tev nav nekas sakāms par valsti, vismaz reliģijas kontekstā nē. Zemteksts šmitveidīgo meļu apgalvojumam ir tas, ka cilvēki, kuriem ir iebildumi pret dažādo baznīcu tumsonīgo aizspriedumainību, ir “anti-kristīgi.” It kā baznīca mūsu valstī vai citur būtu tik ārkārtīgi vārga, ka to bez problēmām var sagraut citi — tie ļaudis, kuri saprot, ka Jēzus bija iekļaujošs sociālists, nevis aizspriedumains lielkapitālists. Protams, “tradicionālās” baznīcas mūsu valstī un citur ir darījušas pietiekami daudz, lai ļaudis aizraidītu, bet vienalga baznīcas spēja izdzīvot vai neizdzīvot tomēr ir tikai un vienīgi baznīcas lieta. Un mēģināt procesam pa pakšiem iegūt valsts finansējumu, apgalvojot, ka visās Latvijas skolās visiem Latvijas bērniem ir jāmāca “Bībeles mācība” — nu, tas ir nesmuki. Kā esmu rakstījis citreiz, ja šmitveidīgajiem patiešām interesē bērnu spēja uzzināt par latviešu tautas un civilizācijas izveidošanos pirmsākumos … zvaniet dievturiem.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!