Atslēgvārdi:

Pamestie rakstnieki 7

Negaidiet, ka kultūra tiks analizēta plašāk par dažu pirmizrāžu ziņām un ka uzzināsit arī par kultūras politiku un ekonomiku!

Iesaki citiem:

Tas būtu bijis skandāls, kas neatstāj sāju pēcgaršu. Skandāls, kurš neliek justies neērti tikai tāpēc, ka tam sekojat. Skandāls, kurš nav vardarbīgs pret tajā iesaistītajiem. Bet skandāla nebija.

Nedēļā, kad daudzi vēl turpina skaitīt jau novecojušo mantru „kā nonācām līdz valodas referendumam?”, man šķiet piemirsts svarīgais jautājums — kāpēc mēs publiski pametām savus rakstniekus?

Dažas dienas pirms referenduma, kad valodas kaislības bija sasniegušas vienu no augstākajiem punktiem, precīzāk — 14. februārī, Latvijas rakstnieki savas situācijas bezcerīgumu izklāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lai gan pats par sevi jau absurdam līdzinās fakts, ka rakstniekiem jāiet kārtot savas radošās darbības dzīvotspējas jautājumi uz parlamenta namu, ne mazāk dīvaina bija medijos redzamā publiskā reakcija uz šo notikumu. Vai varbūt viss bija kārtībā — vienkārši neparastu tematu mediji tvēra ļoti tradicionāli?


Ja nebūtu LETAs...

Par ko ir stāsts? Vairāki rakstnieki devās uz Saeimu, lai izteiktu priekšlikumus, kā būtu sadalāms kultūras budžets, un norādītu uz situāciju, ka rakstniecībai atvēlētie valsts līdzekļi ļoti sarukuši. Ja nebūtu aģentūras LETA žurnālistes Emīlijas Kozules, mēs neuzzinātu pat to. Par laimi viņa komisijas sēdes gaitu aprakstīja visai detalizēti[ 1 ].

Skaidrības labad minēšu dažus citātus:

  • „Piemēram, Māris Bērziņš informēja deputātus, ka VKKF[ 2 ] rakstnieku radošajām stipendijām piešķir tikai 11 500 latus, kas tiek sadalīti 20 literātiem — pa 575 latiem gadā”.

  • „Pēc Liānas Langas sniegtās informācijas, 2012. gadā ar literatūru saistītiem pasākumiem tiek atvēlēti tikai 403 000 latu (214 752 lati no Kultūras ministrijas (KM) budžeta un 188 088 lati no VKKF budžeta) jeb 0,4% no visa 103 miljonus lielā KM budžeta. Literāti vēlas, lai no KM budžeta rakstniecībai tiktu atvēlēti 5% līdzekļu.”

  • „Ministre Jaunzeme-Grende gan tūlīt iebilda, ka 43 miljoni no KM budžeta tiek atvēlēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai.”

  • „Latviešu literātu grāmatām valsts finansējums ir 5%, pašu ieņēmumi — 95%. Tika arī apgalvots, ka izdevēji rakstniekiem bieži vien nemaksā honorāru vai arī tas ir niecīgs.”

  • „Iepriekšējās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) laikā ir krasi "konsolidēta" samaksa rakstniekiem par publisko patapinājumu — grāmatu izsniegumiem bibliotēkās. Ja 2008. gadā lasītākie rakstnieki par publisko patapinājumu saņēmuši 2000 — 3000 latus gadā, tagad tiekot izmaksāti tikai 150-200 lati gadā.”



Pietiek citātu. No ziņā iekļautajiem faktiem un jautājumiem varētu izveidot vairākas plašas publikācijas.

Bet kas notika? Nekas. Daži portāli, piemēram, delfi.lv, nra.lv, diena.lv, kasjauns.lv, publicēja gandrīz identiskus šīs ziņas atreferējumus, jo parasti to dara ar daudzām aģentūru ziņām.


Ja nebūtu literāti...

Rakstnieki māk rakstīt un tāpēc rakstīja paši. Gundega Repše savas izjūtas publicēja delfi.lv[ 3 ] , Nora Ikstena līdzīgi skumjā stilā piepildīja sleju Kultūras Dienā, Margarita Perveņeca uzrakstīja ironisku rakstu portālā satori.lv[ 4 ]. Atvainojiet, ka visu to atstāstu, bet notikuma gaita atspoguļo, manuprāt, lielo vienaldzību pret problēmu un tās ikdienišķo skatījumu.

Stāsts nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu, ka lielākoties rakstu komentētāji internetā mazliet papukojās, sak’, ko tie rakstnieki iedomājušies, ka varēs rakstīt savā nodabā un tērēt nodokļu maksātāju naudu! Bet vispār jau lika rakstniekiem mieru.

Latvijas Avīze jautājumu atspoguļoja emocionāli, jo analizēja situāciju kontekstā ar Latvijas kultūras attīstību[ 5 ] . Tāpēc vērts ielikt citātu no Anitas Bormanes raksta: „Vislielāko sašutumu, raidot arī veselu akmeņu krusu KM virzienā, literāti pauda par VAS Latvijas valsts meži mērķziedojuma netaisnīgo sadali, neparedzot mērķprogrammu VKKF literatūras nozarei. Izvērsās pat visai karsta diskusija par to, kurš pie tā vainīgs”. Bet neviens jau vēlāk nepajautāja, kurš... Žurnāliste (un citi viņas kolēģi) vēroja, it kā tas būtu vienīgais viņas darbs.

Notikuma gaita atspoguļo, manuprāt, lielo vienaldzību pret problēmu un tās ikdienišķo skatījumu.



Gods kam gods LTV Panorāma[ 6 ] situācijas izskaidrošanai izveidoja ļoti spēcīgu sižetu, pamatīgi kultūras ministrei uzbruka pans Kleksis (komentētājs Māris Zanders) Radio SWH. Bet tas ir maz. Panorāmā bija lieliski redzams, ka ministre naudu rakstnieku atbalstam skata līdzīgi kā tad, ja viņai vajadzētu ātri sarēķināt labumu no ieguldītā kādā, atvainojiet „kupi/prodai” [ 7 ] biznesa projektā. Prasti, vienkāršoti, ēkas celtniecību sajaucot ar ieguldījumu literatūrā. Viņa nebija vienīgā — lielākā daļa mediju darīja tāpat.


Ja kāds tomēr jautātu...

Kad meklēju, kā mediji atspoguļoja rakstnieku jautājumu, es sapratu, ka tas nav svarīgs. Rakstnieku ir maz, viņiem nav naudas. Rakstnieku lobijs ir vājš, jo rakstnieku darba vērtība nav ātri saprotama un vienkārši uztverama. Rakstnieku publiski izteiktais verbālais spiediens bija vientulīgs. Visi pārējie to vēroja no malas kā nelielas grūti saprotamu cilvēku saujiņas rosīšanos. Nekur jau nebija teikts, ka mediji noniecina rakstnieku nozīmi. Viņus vienkārši ignorēja. Un vispār — Saeimu ik dienas apmeklē dažādi ieinteresētu cilvēku pulciņi, tā ir rutīna, nekas vairāk. Negaidiet, ka kultūra tiks analizēta plašāk par dažu pirmizrāžu ziņām un ka uzzināsit arī par kultūras politiku un ekonomiku!

Utilitārā pasaules uztvere, kas ātri pārrēķina galvā īstermiņa ieguvumus, rakstnieku jautājumu nespēja ielikt plašākā kontekstā. Ķeksītis pievilkts, ziņa publicēta, lai nu rakstnieki dzīvo, kā māk. Skaidrs slinkas mediju domāšanas paraugs.

Lai gan patiesībā šajā nedaudzu cilvēku stāstā bija viss, ko tā alkst un no saviem noslogotajiem žurnālistiem pieprasa mūsdienu mediji — slavenību drāma, publisks skandāls, sulīgi izteikumi, amatpersonu bezatbildība vai vismaz bezdarbība un nekompetence. Tam visam klāt vēl par viegli pārdodamām uzskatītās nacionālās intereses, nācijas nākotne, unikālas kultūras pamati.

Ķeksītis pievilkts, ziņa publicēta, lai nu rakstnieki dzīvo, kā māk. Skaidrs slinkas mediju domāšanas paraugs.



Neviens neinteresējās, kas notika tālāk. Netika uzdoti, manuprāt, svarīgi jautājumi, kā tad tā varēja gadīties? Netika pārbaudīti Saeimas komisijā izskanējušie fakti un prasītas atbildes no amatpersonām. LETA rakstīja, ka „rakstnieki vēlētos, lai jau šogad tiktu izveidots 300 000 latu fonds rakstniecības atbalstam, naudu šim mērķim Kultūras ministrijai vajadzētu sameklēt kā kādas lielas valsts kapitālsabiedrības ziedojumu. Kā iespējamie ziedotāji tika minēti Latvijas Dzelzceļš un Latvenergo.” Bet vai kāds pajautāja uzņēmumiem, cik tas ir reāli? Neko par to neatradu.

Latvijas Avīze publicēja visai skandalozus faktus, ka „kultūras ministre atzina, ka „2012. gada valsts budžeta pieņemšanas steigā literatūras nozare kaut kā izkritusi no ratiem”. Un vēl — „Ž. Jaunzeme-Grende gan atklāti atzina, ka šobrīd viņai „vēl nav ne jausmas, kur iegūt šo naudu””. Jācer, ka reiz kāds pajautās ministrei, vai viņa beidzot uzzinājusi, kur ņemt naudu rakstniecībai.

Būtībā mediji ir palaiduši garām katram Latvijas iedzīvotājam svarīgu jautājumu un lielu skandālu. Pavisam noteikti — tas ir arī mediju uzvedības skandāls. Jo mediji neaizstāvēja rakstniekus, tikai īsi ziņoja par viņu vientulīgo un vājo pretošanos. Ir jau noticis tā, kā teica LTV Ziņu dienesta žurnāliste Karīna Rubene savā sižetā: „Suņi rējuši, bet karavāna iet tālāk”. Ne jau tikai Latvijas rakstnieku sērīgās dzīves karavāna.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Ozoliņš

Ignorēt rakstniecību - tas ir politisks analfabētisms. Referenduma gaisotnē arī mūsu politiskās reklāmas industrija strādāja ar pilnu tvaiku. Visi tikai par latviešu valodu kā vienīgo ...bet faktiski par valodu kā kultūras simbolu bet ne par valodas kopšanu kā kultūras būtību. Karogi un lozungi, jā, bet ar valodu kā domāšanas veidu esam aizkrāsnē. Aizstāvējām un varam aizmirst.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Gavars

Atbalsti, pietiek sponsorēt ceļu policiju: http://www.manabalss.lv/i/275 – Par nepamatotu ceļa zīmju uzstādīšanu

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Liāna Langa

Pievienojos - šis raksts bija ļoti nepieciešams pirms rakstnieku protesta "Operas" otrā cēliena. Daudzie komentāri, lai arī neloloju ilūzijas par anonīmo komentatoru saskarsmes spēju kvalitāti, apliecina - diemžēl jau tagad dzīvojam neobarbaru sabiedrībā, kura nezina ābeces patiesības un lietu savstarpējo saistību un cēloņsakarības. Lētu šovu kultūra panākusi savu - valoda daudziem vairs nešķiet galvenais domāšanas un saskarsmes instruments, arī pati domāšana šķiet drīzāk apgrūtinoša un 'depresīva'. Man šķiet, ka sabiedrības vairākuma (un arī mediju) reakcija labi atspoguļu pašas valsts attieksmi pret rakstniecību - tā ir izkritusi no ratiem tāpat kā pati sabiedrība. Taisnības labad vēlos piebilst, ka rakstnieku vizīti Saeimā atspoguļoja arī LNT un TV3, turklāt LNT piedāvāja skatītājiem skaitļu tabulas, kurās bija redzams, ka kultūras jomā starp Latviju un Igauniju plešas baiss bezdibenis un pārņem absurda sajūta par to, kā kaut kās tāds varēja notikt. Latvijas Avīzes intervijā Igaunijas ārlietu ministrs - pēdējā intervijas teikumā - uzsver, ka Latvijā iznāk daudz vairāk igauņu rakstnieku darbu, nekā latviešu autoru darbu Igaunijā. Kā valstvīru, kuram "kultūra un valoda -valsts pamati"nav tukši vārdi, viņš pauž rūpi un neizpratni par rakstniecības stāvokli Latvijā. Paldies, Anda! Ceru, ka žurnālisti/redaktori to lasīs, apspriedīs, izdarīs secinājumus.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Osvalds Zebris

Anda, liels paldies par šo rakstu, kas atgādina patiešām milzīgu, īstermiņā neatrisināmu, "aizlaistu" problēmu.
Gribu tikai precizēt, - Diena par šo visai aktīvi rakstīja un rakstīs. Kultūras ekonomikas analīze ar īpašu akcentu uz t.s. literātu lietu Kultūras Dienā bija publicēta 3. februārī - tam veltījām visu centrālo atvērumu. Pēc tam, protams, portālā: http://www.diena.lv/kd/kulturkapitals-minusos-13930848
Pēc rakstnieku vizītes mums bija raksts par šo tēmu, nebūt ne Emīlijas Kozules raksta atreferējums. Šeit to var izlasīt: http://www.diena.lv/kd/literatura/rakstnieciba-esam-atpakal-xix-gadsimta-13931653
Rakstnieku vizītes dienā publicējām ziņu portālā, ka tāda notiks, kā arī īsi pēc tam bija ziņa: http://www.diena.lv/kd/literatura/kulturas-ministre-sola-palielinat-literaturas-nozares-budzetu-13931420
Plus, kulturasdiena.lv bijuši ļoti daudzi rakstnieku pašu blogi par šo tēmu. šeit: http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri
Milzīgs paldies Liānai Langai par šī jautājuma "kustināšanu", lieliski noorganizēto rakstniecības pārstāvniecību Saeimas sēdē. Kā cilvēks, kurš kādu laiku pavadījis arī PR nozarē (šobrīd strādāju Dienā), varu labi saprast, ka ērtākā varas atbilde uz rakstnieku aktivitātēm ir klusums. Nekomentēt, neiesaistīties. Bet tas "strādā" tikai īstermiņā, tikai tad, ja rakstnieki nogurtu jau pēc pirmā soļa. Pieņemu, ka šoreiz tā nebūs un komunikācijā nāksies "ieslēgties" arī lēmumu pieņēmējiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Vādons

Paldies par šo godīgo un ļoti nepieciešamo rakstu! Latviešu literātu balss ir par latviešu literatūru, grāmatniecību, par bibliotēkām un galvenais - par lasītāju. Pat ja normāli rakstnieka darba apstākļi pati par sevi nav obligāta nepieciešamība, tad rakstniecības un - plāšākā kontekstā - kultūras radošo procesu nepārtrauktība gan ir obligāts nosacījums, lai Latviju kā nacionālu valsti varētu uzskatīt par valsti, kurai ir nākotne.

Gunta 165x152
Gunta Leona

Pieminētās Perveņecas iespaidā - Smird, visiem labi. Smaku jau nesaož. Nesaož to, ka ēd modificēto pārtiku, maksā tik nodokļus, lai visiem (kā paši uzskata) būtu labi. Pārdomas radās pēc M. Perveņecas gabaliņa Pišu latviski izlasīšanas Satori.
Man patīk rupji vārdi, tie nav nekādi smalkie vai parastie. Uzliku arī it kā rupju virsrakstu - Dirš, ēd un maksā. Tas arī bija no tā paša gabaliņa. Staburaga (ir tāds novada laikrasts) forumā to izdzēsa.Atklāti saukt rupjiem vārdiem pašu ievēlētos gan tie anonīmie komentētāji drīkst, neviens pret viņiem nevēršas.
Uz Staburagu jau neattiecas, ka pastāvēs tas, kurš pārvērtīsies.
Tas, ka mani apņirdz, ir tikai sīkums.Esot gaidāms pasaules gals, kas gan cits labos paša Dieva pieļautās kļūdas, ja ne viņš pats. Pastāvēs tas, kas pārvērtīsies, ieies citā dimensijā, ja spēj. Bet te jau spēj tikai gausties un apņirgt citus. Pat uz sevi nespēj paskatīties, aprej citus. Laikam jau tas pasaules gals ir, jo visi tik osta smaku, kuru pat nejūt un aptaisa citus, bet paši nedara neko.
Gan jau tās pieminētās tautas ēšanas un fiziskas nokārtošanās (laikam tā kulturālāk, bet kultūra jau sen palikusi pagātnē, to tik neredz) ir mūsu politikāņu vēlmes, ko viņi risina. Un stāsta - cik labi, skaisti, no mums citi mācās...
Pēc referenduma par valodu gan ir lielisks jaunums - te nesazinās ar valodu, bet - ar domām. Nerunā neviens. Skaists klusums. Ja kādam pajautātu, ko nozīmē pišu latviski,tad labākajā gadījumā saņemtu pretjautājumu - vai tad to katrā valodā dara savādāk. Kā tad muļķa tauta var zināt, ja pat avīze nezin, ka pišu latviski ir rakstu latviski. Te varbūt ir tā nelaime, ko atrisinājis tas, ka cilvēki sazinās tikai ar domām. Ko es domāju, nemaz nav svarīgi, jo citi taču domā, ka es domāju tā...

Saistītie raksti
6220425549 cc19140a63

Cīņas suņi 204 Autors:Jānis Buholcs

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne