Foto: B. Koļesņikovs © AFI
Cerams, ka pacientu tiesību aizsardzības likums būs revolūcija veselības aprūpes sistēmas un ārstu attieksmē attiecībās ar pacientiem, jāsecina pēc pirmo reizi notikušās likumprojekta sabiedriskās apspriešanas veselības aprūpes jomā.
Divi akli spēlētāji laukumā ar bedrēm, kur nav redzams ne līdzeklis mērķa sasniegšanai – bumba, nedz arī pats mērķis jeb vārti. Turklāt par bedrēm uzzinām, kad tajās jau iekāpts. Tā šobrīd varētu raksturot pacientu tiesību aizsardzības situāciju Latvijā, uz kuras risinājumu vairs negribam gaidīt. Tāpēc tikko aizvadīts pirmais gadījums, kad Latvijā notikusi sabiedriskā apspriede veselības aprūpes jomas likumprojektam – Pacientu tiesību aizsardzības likumprojekts.
Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) rīkotajā konferencē 2.oktobrī tik prezentēts un vairāk nekā 240 dalībnieku vidū apspriests šis likumprojekts, iesaistot diskusijā pacientus, medicīnas māsas, ārstus, veselības aprūpes valsts institūciju amatpersonas, likumdevēja un tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus un citus interesentus.
Sabiedriskās apspriedes mērķis ir iepazīstināt ar likumprojekta esamību un tā iespējamo saturu, īpaši uzsverot veselības aprūpes sistēmā vistiešāk iesaistīto pušu informēšanu un izglītošanu un skaidrojot pacientu tiesību būtību. Biroja veiktā aptauja liecina, ka Latvijā 80 % pacientu nav adekvāta priekšstata par savām tiesībām, bet ārsti nezina ne pacientu tiesības, ne savus pienākumus un atbildību. Katrs Latvijas ārsts pacientu tiesības šobrīd uztver un interpretē pēc savas izpratnes, un dominē uzskats, ka pacientu tiesību īstenošanas pamatā ir ārsta ētikas normas. Taču ar to ir par maz. Gan ārstam, gan medicīnas māsai ir skaidri jāzina, ka pacienta tiesības ir jāievēro un jārealizē, jo pretējā gadījumā iestājas atbildība.
Vieglākais ceļš, protams, būtu gaidīt, kad Veselības ministrija uzrakstīs labu likumu par pacientu tiesībām un iesniegs to likumdevējam. Taču LPTB ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt pacientiem realizēt savas tiesības veselības aprūpes jomā, tāpēc nolēmām negaidīt, bet aktīvi rīkoties, lai iespējami ātri un kompetenti uzlabotu pacientu tiesību reglamentāciju mūsu valstī. Saņemot Pasaules veselības organizācijas eksperta rekomendācijas šīs jomas uzlabošanai, šā gada aprīlī Veselības ministrijā tika izveidota darba grupa likumprojekta sagatavošanai.
Pacientu tiesību aizsardzības likumprojekta mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pacientu tiesības saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām, nosakot viņu tiesisko stāvokli un likumīgās intereses attiecībā uz ārstniecību, kā arī veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientiem un ārstniecības procesā iesaistītajām personām, rosinot pacientus uz aktīvu līdzdalību ārstniecībā.
Iespējams, ka šis likums veselības aprūpes sistēmas un ārstu attieksmi pret pacientiem izmainīs – tā būs zināma savstarpējo attiecību un attieksmes revolūcija veselības aprūpē.
Svarīgi saprast, ka nacionāls tiesību akts nav liekvārdība. Biroja iniciatīva nāca tieši tāpēc, ka esošie Latvijas Republikas tiesību akti praktiski nereglamentē pacientu tiesības, taču tas nenozīmē, ka pacientiem šo tiesību nav. Visām pusēm ir apgrūtinoši pacientu tiesību reglamentāciju meklēt Starptautiskos tiesību aktos un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas spriedumos. Likumprojekta izstrādes laikā izmantoti daudzi Starptautiskie tiesību akti, kā arī piecu Eiropas valstu nacionālie pacientu tiesību likumi.
Tomēr nereti darba grupas locekļi vēlējās mūsu Pacientu tiesību aizsardzības likumprojektā neietvert pacienta tiesības, kuras ir definētas Starptautiskajos tiesību aktos, vai arī likumā tās interpretēt pacientam nelabvēlīgākā veidā. Te jāatgādina, ka Latvijas pacienti tik un tā varēs prasīt LR ratificētajos Starptautiskajos tiesību aktos definēto tiesību īstenošanu, jo minētie tiesību akti pēc hierarhijas vienmēr būs augstāki par nacionālo tiesību aktu.
Latvijas medicīnai ir jābūt gatavai arī Eiropas Savienības pacientu plūsmai, kura noteikti būs, jo mūsu speciālisti ir augsti kvalificēti. Tas, ko darām šodien, ir tikai pirmais solis, kuram jāseko nākamajiem likumiem – par ārstniecības personu pienākumiem un atbildību, kā arī civiltiesisko apdrošināšanu, par psihiatrisko palīdzību, par pacientu riska apdrošināšanu un citiem.
Problēmu veselības aprūpes sistēmā ir ļoti daudz – gan pacientiem, gan ārstniecības personām un sistēmas organizatoriem. Skaidrs, ka šīs problēmas nevar atrisināt kāda viena puse, taču vislielākais darbs jāiegulda Veselības ministrijai, kurai problēmas ir jāidentificē, jāmeklē to cēloņi, nav jābaidās redzēt sekas, jāsaprot cēloņu un seku sakarība, kā arī jāmeklē risinājumi.
Konference „Pacientu tiesību aizsardzības likumprojekta sabiedriskā apspriede”