Atslēgvārdi:

Ordenis, kas pušķo krūti 0

Viedokļi par apbalvojumu piešķiršanu allaž bijuši pretrunīgi. Vienmēr kandidātu atlases grābekļa zari kādu aizķers, bet kādu – nē.

Iesaki citiem:
Zvaigznites 255x203
Foto:cobalt123

Godinot Latvijas izcilākos ļaudis, atkal pirms valsts svētkiem šķind valsts apbalvojumi. Taču, vai rimstot urravām, nav pienācis īstais brīdis izvērtēt medaļas otu pusi? Ordeņu un goda zīmju spožums allaž traucējis saskatīt negludumus valsts apbalvojumu piešķiršanas prakses reversa plaknē.

Valsts apbalvojumu piešķiršanu, par ko parasti lemj aptuveni mēnesi pirms valsts svētkiem, kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pavadījuši iebildumi par šī pagodinājuma izvēles kritērijiem. Lielākoties tie bijuši saistīti ar kandidātu reputācijas atbilstību valsts izrādītajai atzinībai jeb, tautas valodā sakot, apšaubāmu ļaužu apbalvošanu. Mazāk aktualizēts jautājums par kritērijiem apbalvojumu piešķiršanai kopumā un par pašas piešķiršanas reprezentativitāti.


Kam ērkšķi, kam zvaigznes

Pēdējie skaļāk izskanējušie iebildumi valsts apbalvojumu piešķiršanas reizē izskanēja pirms pāris gadiem, kad Neatkarīgā policistu arodbiedrība nosūtīja Valsts prezidentam vēstuli, kurā lūdza neapbalvot toreizējo tieslietu ministru Mareku Segliņu (TP), norādot uz nepilnībām viņa profesionālajā darbībā un faktiem, kurus raksturoja kā neatbilstošus priekšstatam par labu reputāciju. Segliņš nav vienīgais, kura atbilstība valsts augstākā apbalvojuma piešķiršanai vērtēta dažādi. Personas reputācija un Triju Zvaigžņu apbalvojums ne reizi vien samērota arī saistībā ar tādām personām kā Ventspils mērs Aivars Lembergs (izvirzītas kriminālapsūdzības smagos amata noziegumos), advokāts Andris Grūtups (vainots par tiesnešu profesionālās darbības ietekmēšanu), deputāts Jānis Lagzdiņš (bēdīgi slavens ar rupja žesta rādīšanu protestētājiem pie Saeimas nama), žurnāliste Elita Veidemane (saistībā ar viņas memuāriem par intīma rakstura attiecībām ar sabiedrībā pazīstamiem vīriešiem). Tiesa, Lagzdiņš, norādot, ka Triju Zvaigžņu ordenis nebūtu piešķirams tiem cilvēkiem, kas darbojas "tik pretrunīgi vērtētajā" politiķa amatā, no apbalvojuma uz laiku atteicās.

Apbalvojumu piešķiršana bieži kritiski svērta arī, ja tā var sacīt, no otra gala. Proti, skaļa neizpratne pausta saistībā ar faktu, ka redzami, tautā cienīti un arī patiešām nopelniem bagāti cilvēki — zinātnieki, mākslu pārstāvji, sabiedriskie darbinieki — reti tiek pie prestižākajiem valsts apbalvojumiem — Triju Zvaigžņu ordeņa augstākajām šķirām. Sabiedrībā neizpratni raisījusi Triju Zvaigžņu ordeņa zemāko kategoriju piešķiršana cilvēkiem, kuru nopelni valsts labā it kā ir vispārzināmi: Vizma Belševica, Eduards Pāvuls, Haralds Mednis, Andrejs Eglītis, Juris Rubenis, Lidija Doroņina-Lasmane un neskaitāmi citi. Savukārt dažādas ārvalstu augstās amatpersonas un karaļnamu pārstāvji, kuru izcilus nopelnus Latvijas labā bieži vien ir pagrūti saskatīt, saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeņa augstākās šķiras. To skaitā minami tādi laureāti kā, piemēram, Dānijas karalienes kambarkungs, Itālijas Republikas Ministru padomes valsts sekretāra vietnieks, Kipras Republikas prezidenta dzīvesbiedre vai Zviedrijas Karalistes Pirmā galma dāma. Arī bijušais Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs. Savdabīgi, ka Valsts apbalvojumu likums skaidri paredz: ar Triju Zvaigžņu ordeni ar devīzi „Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” pirmkārt „apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā”.

Ārvalstu prominenču pagodināšanu ar visaugstākās raudzes valsts apbalvojumiem paredz diplomātiskais protokols, skaidro atbildīgās amatpersonas. Savukārt kopš Atzinības krusta ar devīzi „Godaprāta ļaudīm” ieviešanas apbalvojumu piešķiršanas prakse arvien vairāk sliecoties Latvijas iedzīvotājiem piešķirt šo apbalvojumu. Valsts apbalvojumu likums nosaka: „Valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir: 1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme; 2) Viestura ordenis un tā goda zīme; 3) Atzinības krusts un tā goda zīme; 4) 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.” Ņemot vērā, ka Viestura ordenis tiek piešķirts par militāriem nopelniem un nopelniem valsts drošības labā, faktiski iznāk, ka „ierindas” Latvijas iedzīvotāji labākajā gadījumā var uzkalpoties līdz augstākā valsts apbalvojuma zemākajām šķirām vai, kas visdrīzāk, — saņemt pēc ranga vien trešo valsts apbalvojumu. Augstākais, gluži kā tā nosaukumā minētās zvaigznes, kļuvis nesasniedzams.


Atlases problēma

Valsts apbalvojuma piešķiršanu personai var rosināt jebkurš, vēršoties Ordeņu kapitulā ar attiecīgu iesniegumu. Pretendentus apbalvojuma saņemšanai var izvirzīt arī pats kapituls. Taču tā argumentācija, lemjot par labu vai noraidot ieteikumus apbalvošanai, netiek izpausta. Pret šādu praksi, norādot uz skaidru kritēriju neesamību, ne reizi vien iebilduši paši apbalvotie. „Varētu sacīt, ka kritēriju kandidātu izvērtēšanai vispār nav,” portālam LV.LV ir paudis ap 300 biedru pārstāvošās Latvijas Ordeņu brālības (LOB) līdzpriekšsēdētājs Jānis Rožkalns. Viņaprāt, sāpīgākais jautājums ir tas, ka pienācīgi netiek izvērtēta ne apbalvojuma kandidātu, ne to saņēmēju reputācija vēlāk.

Kritēriji valsts apbalvojuma saņemšanai ir pašsaprotami – labais un veselais saprāts, uzskata Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Valsts Heraldikas komisijas loceklis Imants Lancmanis. „Visos laikos un visās valstīs ordeņu jautājums bijis nestabils, subjektīvs, atkarīgs no gadījuma,” uzsver speciālists. Proti, viedokļi par apbalvojumu piešķiršanu allaž bijuši pretrunīgi – gan dalījušies jautājumā par kandidātu atbilstību augstajam novērtējumam, gan norādījuši uz cilvēkiem, kuriem apbalvojumi nepelnīti gājuši secen. Šo problēmu radot galvenokārt tūkumi pirmatnējā kandidātu atlases sistēmā – par kādu kandidātu kapituls saņem atkārtotus pieteikumus apbalvošanai līdz tie, pateicoties lobija neatlaidībai, vainagojas panākumiem, bet par citu, ne mazāk cienīgu ordeņa pretendentu neviens nav pat ieminējies. Tādējādi vainot Ordeņu kapitulu ignorancē, nevērībā vai kritēriju neesamībā neesot īsti pamata, jo šī institūcija, izdarot savu izvēli, pamatā balstās uz apbalvojumu pieteikumiem un tajos norādītajiem apbalvošanas iemesliem, norāda I.Lancmanis. Viņaprāt, kapitula darbības praksi varētu uzlabot, paplašinot pieteikto kandidātu kopumu. Piemēram, rosinot pašvaldības, ministrijas un citas plašu iedzīvotāju loku pārstāvošas institūcijas pieteikt savus kandidātus valsts apbalvojumiem. Taču pilnīgi ideāls risinājums neesot rasts nekur – vienmēr kandidātu atlases grābekļa zari kādu aizķers, bet kādu – nē.

Ordeņu kapituls, izvērtējot pieteiktos kandidātus, ņem vērā pieteikumā norādīto apbalvošanas pamatojumu, vērtē potenciālos apbalvojuma saņēmējus. Informāciju par viņiem kapituls iegūst no periodikas materiāliem, kā arī pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likumā paredzētajām tiesībām pieprasīt un saņemt bezmaksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un citām juridiskajām personām, skaidro kapitula kanclers Andris Vilks. Aptuveni puse pieteikto kandidātu tiekot noraidīta.

Lai gan Ordeņu kapituls ir tiesīgs skatīt jautājumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, līdz šādam lēmumam nekad nav nonākts. Proti, Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka kapituls „pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā vai ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.” Līdz šim ne uz vienu no valsts apbalvojumus saņēmušajām personām nav bijuši attiecināmi nosacījumi, kas saskaņā ar likumu paredz skatīt jautājumu par apbalvojuma atņemšanu, uzskata A.Vilks, norādot, ka tikai notiesājošs spriedums būtu uzlūkojams kā nepārprotams mērs apbalvojuma atsavināšanai.

Kā zināms, norādot uz morāli ētiskiem šķēršļiem, no Triju Zvaigžņu ordeņa atteikušies vairāki sabiedrībā zināmi un cienīti cilvēki, to skaitā Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis un disidente Lidija Doroņina-Lasmane.


Jāsimbolizē neapšaubāma morāla autoritāte

Atbilstoši Valsts apbalvojumu likumam Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

Valsts prezidents Valdis Zatlers par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Andri Vilku. Savukārt dalībai Ordeņu kapitulā kā tā locekļus Valsts prezidents ir uzaicinājis rakstnieku un publicistu Ēriku Hānbergu, Latvijas Mobilā telefona prezidentu Juri Bindi, viceadmirāli Gaidi Zeibotu, Latvijas Transatlantiskā organizācijas valdes priekšsēdētāju Tomu Baumani, Latvijas vēstnieku Portugālē Arti Bērtuli un Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāju Daci Gradovsku. Vai šie cilvēki ir Latvijā plaši atpazīstami kā augstas raudzes morālās autoritātes? Acīmredzot Valsts prezidents uzskata, ka jā.

Ordeni no brošas atšķir reputācija. Tās komponenti noteikti nav korporatīvs elitārisms, slepenība un kritēriju relativitāte. Interesanti, ka Valsts apbalvojumu likums neko nesaka par apbalvojumu morālajiem, sabiedriskajiem un valstiskajiem mērķiem. Būtu pašsaprotami, ja tie neaprobežotos tikai ar vienreizēju atzinības paušanu, bet valsts apbalvojumus izvirzītu kā pilsoniski motivējošu investīciju Latvijas nākotnei.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti

Ordeņu kapituls president.lv

Citi autora darbi
630534184 e8737c178b

Daugavas racēji 31 Autors:Guntars Laganovskis