Atslēgvārdi:

One more try* 10

Pirmā lieta, ko žurnālisti var izdarīt — nodrošināt redakcionālo autonomiju, un to varētu veicināt arodbiedrība.

Iesaki citiem:

Decembrī esam piedzīvojuši vēl vienu mēģinājumu reanimēt žurnālistu profesionālo organizāciju — ir nodibināta Latvijas Žurnālistu asociācija. Kāpēc sporādiski notiek mēģinājumi, bet nav rezultāta? Joprojām moralizējam par žurnālista pienākumiem, profesionālo līmeni, godu, cieņu, ētiku, bet līdz rīcībai netiekam. Semināri, kursi, pētījumi — tie ir bijuši ierastie risinājumi iepriekšējās divās dekādēs, kas nav nesušas pozitīvus rezultātus — iegūtā informācija nebija iekļauta pastāvošajās struktūrās un neveicināja jaunu struktūru veidošanu. Pavērtēsim žurnālistu racionalitāti — kā viņi paši izprot savu vietu žurnālistikā un kā konstruē sociālās attiecības redakcijā.



Solidaritātes trūkums

Piedāvāju skatīties uz redakcijām tāpat kā uz citām birokrātiskām organizācijām, tas ir — uz brīdi atsvešināties no domas par to īpašo misiju sabiedrībā. Darbinieki ir ieinteresēti saglabāt darba vietu un uzlabot statusu. Kādas stratēģijas attiecībās ar kolēģiem un vadību viņi pielieto, īstenojot šo elementāro mērķi? 1990. gados notikušais mazināja žurnālistu simbolisko un kultūras kapitālu šādā interakcijā. Medijos sāka strādāt (bieži vien tā bija redakciju apzinātā stratēģija) nepieredzējuši cilvēki, kas nebija socializējušies žurnālistikas vidē un ieguvuši kādu konvertējamu augstāko izglītību. Socializācijas trūkums nozīmē, ka viņi nav interiorizējuši misijas izpratni un izveidojuši attiecības ar amata brāļiem, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu ar padomu vai sniegtu solidāro atbalstu. Iztrūkstot saziņai ar amata brāļiem par profesionālām lietām, viņi nevar pārliecināties par sava snieguma kvalitāti, un tāpēc redakcijas vadītājiem ir viegli ar viņiem manipulēt.

Izpratne par profesijas kvalitāti redakcijās arī ir diezgan difūza, kritēriji ir izplūduši un, cik ir zināms no privātām sarunām, to pielietošana honorāru aprēķinā nav universāla. Vismaz darbiniekiem ir tāds priekšstats. Varētu sagaidīt, ka neapmierinātie organizēsies, lai ietekmētu vadību, taču šādas sociālās rīcības vietā viņi dod priekšroku privātām stratēģijām — uzturēt labas personiskās attiecības ar priekšniecību. Iespējams, tā iemesls ir iepriekšējās socializācijas trūkums, taču tā var būt arī dziļāka lietišķās kultūras iezīme, kas ir raksturīga arī citiem dzīves laukiem.

Tas darbojas kā apburtais loks — vienreiz saskāries ar kolēģu kā darba ņēmēju solidaritātes trūkumu, indivīds iemācās, ka tā nav efektīva stratēģija.

Blakus solidaritātei ir nepieciešama uzticība — pārliecība, ka otrā puse ievēros kompromisu. Bet, ja ir bailes, ka, iedodot pirkstu, tiks nokosta visa roka, tiek iedarbināts princips „visu vai neko” — darbinieks vai nu nokļūst vadītāja galmā, vai arī „atsēžas” līdz labākiem laikiem un ņurd kuluāros.

Tādējādi tiek bloķēta redakcijas kā radošā organisma funkcionēšana. Pietuvinātās personas nerunās pretī vadībai, savukārt attālinātās izpildīs tikai norādījumus, bet nenāks ar savu iniciatīvu. Kritēriju difūzija neļauj izveidot institucionālo ietvaru mediju misijas principu ievērošanai, jo vadītājam ir jārezervē tiesības subjektīvi vērtēt „savējo” un „svešo” sniegumu, lai efektīvi pārvaldītu redakciju kā hierarhisku struktūru.

Domāju, ar to var skaidrot publikas intereses mazināšanos par masu medijiem, ko stabili novērojam jau vairākus gadus, — nav kvalitatīvās izaugsmes. Taču kāpēc redakciju vadības nav motivētas demokratizēt iekšējo vadību, lai atbrīvotu indivīdu radošo potenciālu? Atbilde ir vienkārša — organizācija drīkst strādāt ar zaudējumiem, jo īpašnieka motivācija ir kontrolēt tehniskos līdzekļus informācijas izplatīšanai politisko un ekonomisko elitu komunikācijā.



Jāmainās izpratnei

Kāpēc to nevēlas darīt paši žurnālisti? Nebūdams pārliecināts par savu profesionālo līmeni, indivīds nevar izvirzīt profesionālas dabas prasības. Bailes no kolēģu „nodevības” neļauj izveidoties kritiskajai masai — vienmēr pastāv drauds, ka iniciatīva ir sodāma, jo „izlēcējs” apdraud izveidojušos varas sadali. Žurnālisti paši var būt apmierināti ar lietu stāvokli, jo atbildība tiek novelta uz redakcijas vadības pleciem — žurnālists vien izpilda priekšrakstus un, ja izdara to nekvalitatīvi, tad tā arī ir priekšnieka vaina, jo viņš nav pratis detalizēti izskaidrot savu priekšrakstu.

Lai mainītu situāciju, ir jāmainās žurnālistu izpratnei par racionālo uzvedību profesijā, meklējot praktiskus, taustāmus pašorganizēšanās motīvus. Tāds varētu būt visvienkāršākā vēlēšanās pelnīt algu šajā profesijā. Tātad, ir jānodrošina konkurences kritēriji darba tirgū, lai tajā neiekļūtu gadījuma cilvēki. Tam ir jānosaka profesionalitātes kritēriji, kuri ietvertu gan iepriekšējās socializācijas jēdzienu, gan ētisko uzvedību. Uzraudzību un sankcijas nodrošinās koleģiāla pašu profesionāļu veidota žurnālistu organizācija. Līgums starp organizāciju un redakciju par darba garantijām apvienības biedriem redakcijai būtu izdevīgs tieši ar to, ka atbildība par kvalitāti tiktu pārlikta uz profesionāļu organizācijas pleciem.

Cits jautājums — kamēr no politiskās, ekonomiskās elites nav pasūtījuma kvalitatīvai žurnālistikai, kamēr priekšroka tiks dota slepeniem lēmumiem nevis atklātai politisko un biznesa piedāvājumu konkurencei, tikmēr šāds „ideju tirgus” publiskajā sfērā būs nefunkcionāls. Šie sociālie aktori būs motivēti izmantot avīzes un internetu gadījuma informācijas iepludināšanai, lai izraisītu skandālu, bet mediju profesionāļi būs gatavi piedāvāt šādus pakalpojumus. Klasiskais Jirgena Habermasa publiskās sfēras modelis, kas ir normatīvās preses teorijas pamatā, paredz, ka žurnālistiku neveido žurnālisti vien — tai ir vajadzīgi debatējoši pilsoņi. Habermasa izklāstā tie ir privātīpašnieki, kas savu interešu aizstāvībai ar valsti vēlas uzturēt kontraktuālās attiecības.

Esmu sniedzis primitīvu organizācijas darbības izklāstu, iezīmējot tās funkcionēšanā iesaistīto pušu pragmatiskās intereses. Taču elementāro mehānismu apzināšanās ir nepieciešama, lai izbeigtu moralizēšanu un ķertos pie praktiskas rīcības. Manuprāt, pirmā lieta, ko žurnālisti var izdarīt — nodrošināt redakcionālo autonomiju no medija īpašniekiem un redakcijas menedžmenta (kas bieži ir īpašnieka hipostāze), ko veicinātu arodbiedrība.

________________________

* Vēl viens mēģinājums — angļu val.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs - Gunta Leone 24.12.2010 11:42
See "Par mistisku glābēju tiek uzskatīts internets....", i.e,, ""about internet as a mystical rescuer...."

My first contact with computers came by way of a teletype feed into a wallsize mashine. Next, I could see a whole sentence on a massive screen. Now I can click on "Antiwar.com" and go to link with Wikeleaks for the price of bother. At some point clunky machines may turn into easily manipulable tools. Therefore, I am inclined to think that what Assange has done is something that runs parallel to Brady's photographs of the dead during the American Civil War.

Is Assange making use of his "īpašo stāvokli" (unique status) in order to "paust savu viedokli" (distribute his views)? Was this what the Latvian Neo did? Are Assange and Neo linked by their "viedoklis", i.e., point of view? Actually, both have been very reticent about making their political point of view known. Both men appear to take cover behind a claim that they have done no more than make public information that the public has a right to know.

The success of Assange and Neo reveals that information is not readily accessible to the public, and that when previously inaccessible information can be accessed, it proves embarrassing to the power structure. One may call the imposition of embarrassment on government a political act, no? ... even if one makes no overt political statement, yes?

To return to Sergejs Kruks article. I think the author continues to think along the lines of the printed word on paper, rather than the printed word on screen. The latter has only a potential of getting "printed" on paper, printing depending on the importance that the reader assigns to the text. In other words, the editor is the reader, not a former reporter promoted to a desk job.

If I were a young reporter, I just might be willing to suspend my unbelief and work for a party censored newspaper or magazine until I discovered and became familiar with the social network. Then I would move over to blogging. And then a curious thing may happen: money is no longer all important as is my veracity, even though money may still be needed for buying bread and paying rent.

The real block to a union of bloggers is how to collect a two pence per click on my blog. If there were to appear a platform that would count the clicks and at the same time connect the clicker's bank account with my account, then we would have a union of bloggers in no time. A Union needs to provide a service, but currently technology has not caught up with the need. Maybe a union for bloggers should also be an advertisement collection agency?

Incidentally, I have no idea how the "dear readers" can escape making an educated guess whether "notiekošais ir tikai paša rakstītāja viedoklis," that is to say, how to evaluate a text without having to make an educated guess by way of being an educated critic.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 22.12.2010 18:18
Эх, раз, ещё раз, ещё много, много раз!* *Eh, vienreiz, vēlreiz, un vēl daudzkārt, daudzas reizes! - krievu.val.

- ''Diemžēl nauda nosaka daudz, visu pat.'' - ATCERATIES? Atceraties slavenos vārdus par 7 treknajiem gadiem, kas sagaida Latviju? 2010.g. pat domājoši mediju eksperti un žurnālisti spiesti piekāpties faktu priekšā - un izdarīt secinājumus par brīvā tirgus darbību un naudas lomu. Sanita Upleja:'' Nemoderni un sociālistiski izklausās teiciens, ka nauda neatrisina visu. Taču tā tiešām neatrisina. Palūkosimies kaut vai lielas naudas virzienā tepat pāri jūrai uz Zviedriju vai milzīgās naudas virzienā uz ASV. Bankās un finanšu tirgos strādājošajiem būtu grēks sūdzēties par mazu atalgojumu gan pirmskrīzes, gan krīzes laikā, tomēr «motivējošais» atalgojums nekavēja iebraukt tik dziļās auzās, ka ārā no tām var izvilkt vien ar «nemotivēto» nodokļu maksātāju palīdzību.'' (Nauda neatrisina visu.Diena.lv)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 22.12.2010 12:39
Kādreiz ž-te, tagad kult ministre esot teikusi, ka žurnālistikā ir trombi. Trombi ir, ž-ka ir sabiedrībā, tie trombi ir sabiedrībā.

Teorija ir laba lieta. Tikai - vai dzīvo pēc teorijas vai teoriju rada pēc dzīvē notikušā?

Arodbiedrības arī ir laba lieta, tikai - cik streikojuši skolotāji, kaut arodbiedrības to solījušas organizēt, kur ir valsts nesakārtotā medicīna ar arodiedrību atbalstu?...

Ir, ir tendence ražot lētāk, dārgāk pārdot. Diemžēl nauda nosaka daudz, visu pat. Tas, ka politikāņi nav ieinteresēti brīvas, atklātas preses pastāvēšanā, sen jau skaidrs. Kā tad citādi viņi atklāti melojot varētu solīt un solīt, bet reāli turpināt vārīt ziepes. Tādi, kas rakstot domā, šai sabiedrībai nemaz nav vajadzīgi. vajadzīgi laikam tik tādi, kas ar uzrakstīto paši sev pelna kapeikas.

Par mistisku glābēju tiek uzskatīts internets. Cik to nikotāju, kas paši sevi uzskata par ģēnijiem, izlasa informāciju? Kurš to zina? Nikotājs tik paskatās tēmu, vārdu un "gudri" nokomentē.Ž-ts, izmantojot savu "īpašo stāvokli", var paust savu viedokli. Tikai jābūt redzamam, kurš ir viedoklis un kas - informācija par notiekošo. Citādi var turpināties tā, ka tie "dārgie lasītāji" uzskatīs joprojām, ka notiekošais ir tikai paša rakstītāja viedoklis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zz 22.12.2010 01:28
Bet varbut vienkarshi "karalis ir pliks" un visa taa "profesionala zhurnalistika" nav ne grasha verta? Teikshu atklati, man neinterese neviena profesionala zhurnalista viedoklis. Ne Latvijas, ne arii kadas citas valsts. Pat Martin Wolf, kursh dazviet ir kulta statusa, isteniba lielakoties izskatas, ka ne parak saprot par ko runaa... Kam vajag surogatus? Liikjus (zhurnalistu profesiju) vajag vienkarshi apglabat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 21.12.2010 22:35
>Augat, zēni - progress acīmredzams, taču līdz S.Kruka līmenim Jums vēl tāļu...

Sergejs Kruks, RSU Komunikācijas fakultātes asoc. profesors:One more try*

* Vēl viens mēģinājums — angļu val.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Reality 21.12.2010 12:59
>>> ''Mediju eksperte Sandra Veinberga uzskata, ka brīvais tirgus ir devalvējis kvalitāti. Nepieciešamība lēti pirkt un dārgi pārdot novedusi pie tā, ka no darba tiek atlaisti pieredzējuši žurnālisti un labi fotogrāfi, jo redakcijas nevar atļauties tiem samaksāt par darbu''. (Veinberga:brīvais tirgus ir devalvējis žurnalistikas kvalitāti.Diena.lv.14.12.2010)
========

Dear Reality - that's another example of crappy and uninformed reasoning by some media people. Such blanket judgements about free markets fail to notice that some countries do have reasonably good newspapers, and some others do not.
As Sergejs Kruks pointed out, restraining creative people leads to the loss of credibility and may also translate into financial losses, as people do not buy newspapers that lack quality.

If market conditions were the main obstacle, then the best newspapers should have been produced under the occupation of USSR (when there were no market mechanisms, and "there was no exploitation of one person by another one"). As we know, this was not the case, except maybe in the last couple of years when USSR was desintegrating.

So, please come up with something more plausible - stop quoting nonsense.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs - reality 21.12.2010 11:21
Reality is evidently perceived differently by this writer from reality perceived by one who signs himself off with the name of "reality".

My reality, for one, suggests that to write in Latvian in a publication (internet or otherwise) that attempts to communicate with effect is futile unless it is simultaneously or first written in English. One reason for this is that numerically (at least) the Latvian intelligentsia is too limited to effect changes on its own, given a repressive partidocratic governsment and a low overall educational level among the public at large.

While finance and economics is not the subject of the article by Sergejs Kruks, I believe that the article in yesterday's Guardian (20/12) is a case in point. The writers there write that

"Latvia's Central Bank, about which even the IMF has expressed concern over the stridency of its neoliberal radicalism, wishes to run a victory lap, thus absolving itself for policies that imposed massive suffering on Latvia's people." See http://www.guardian.co.uk/commentisfree/2010/dec/20/latvia-d...

Though I did see an abreviated translation of the article in Apollo and/or Delfi, I wonder to what depths the Latvian press will discuss (or has ever discussed) "neoliberal radicalism" as a policy of Latvia's Central Bank, let alone that the Finance Minister of Latvia has a profound conflict of interest with the Latvian people. I do seem to remember that until recently he was the Chief Economist for the SEB bank, the same which along with Swedbank behaved in an unmistakably unethical fashion to bankrupt Latvians in order to gain control over much of Latvia's future.

As for theoretical impossibility to think of another future for Latvia or to find a hole in the sack of neoliberalism and its pretension to globalization and world government, well, that is another reason why Politika.lv should have an English speaking section or its readers and writers should switch to greater use of English. One would then not hear so many absurd assertions.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.12.2010 23:57
<:'Jaņdžs:''(.) Neo noteikti varēja vairāk pameklēt un vairāk atrast.'' - KO ATRAST? Vēl vairāk pierādījumu, ka brīvais tirgus un reālā demokrātija nes devalvāciju? Jaņdžam nepietiek ar kritisko informāciju, ar kuru pārblīvēti masu mediji? Neko būtiski jaunu ne Neo, ne Assandžs nevar atrast, pat teorētiski tas nav iespējams - viena vienkārša iemesla dēļ. Nekādas labākas sistēmas par pašreizējo vēl nav pat teorētiski noformulētas/pamatotas. Tēlaini izsakoties - kritam, krītam, krītam - no vienas krīzes nākošajā....Tagad jau tikai max slinkais nekritizē pastāvošo sistēmu,taču veltīgi ir kritizēt vai norakstīt problēmas uz kādu ievēlēto valdību/saeimu - tas nepalīdzēs kaut ko būtisku atrisināt. Latvieši savu nevēlēšanos domāt, nevēlēšanos risināt problēmas jau uzskatāmi nodemonstrē visai pasaulei ar savu emigrāciju, depopulāciju un nabadzību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 20.12.2010 22:55
Ne jau tikai kvalitāte ir devalvējusies. Devalvējusies ir visa sabiedrība un tās sabiedriskie mezgli. Šo pēdējo procesu jau daudzus gadus veicina esošās valdības nevaiksmīgā sistēma.

Vadošās aprindas ir padotas t.s. Rietumiem, kur nav vajadzīga latviešu piekrišana javien kā ilūzija. Visumā žurnalisti piedalās (varbūt neapzināti) šī iršanas procesa veicināšanā. Tajā pašā laikā, avīzes pārstāv novecojošu un aizejošu sistēmu, kura vietā nāk internets.

Ja uztaisīsim blogeru asociāciju (nezinu vai tāda pastāv), tā būs cita lieta. Varbūt ka Assandžs un viņa vajāšana Zviedrijā un ASV vienu vai otru žurnalistu pamodinās par neatkarīgas preses nozīmi un tai nepieciešamo aizsardzību. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka lielākā daļa Latvijas mēdīji liekas neaizstāv šādu informācijas pārbīdīšanu . Neo noteikti varēja vairāk pameklēt un vairāk atrast.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.12.2010 21:52
''Mediju eksperte Sandra Veinberga uzskata, ka brīvais tirgus ir devalvējis kvalitāti. Nepieciešamība lēti pirkt un dārgi pārdot novedusi pie tā, ka no darba tiek atlaisti pieredzējuši žurnālisti un labi fotogrāfi, jo redakcijas nevar atļauties tiem samaksāt par darbu''. (Veinberga:brīvais tirgus ir devalvējis žurnalistikas kvalitāti.Diena.lv.14.12.2010)

- Ko te līdzēs arodbiedrības? Ja sistēmas 'motors'/pamati strādā ar mīnusa zīmi (devalvē), tad Habermasa u.c. teorijas nav ne jēgas citēt, ne mēģināt īstenot? - tās, kā izteicās viena 1990-o populāra seriāla varonis - 'ir no citiem failiem'.

Saistītie raksti
Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 6 Autors:Sergejs Kruks

Zabaks 255x203

„Garāža” — 2 4 Autors:Sergejs Kruks