Atslēgvārdi:

NVO sektora attīstība pēdējo 10 gadu laikā Latvijā un citās Centrāleiropas valstīs no Latvijas likumdošanas viedokļa 0

NVO forumā 2001, 2001. gada 26. oktobrī

Iesaki citiem:

Latvijas pilsoniskā sabiedrība plaukst. Tās stiprums izpaužas šī sektora dzīvīgumā, esot par dzinuli labdarībai, kultūrai, izglītībai un daudziem citiem Latvijas ikdienas dzīves aspektiem. NVO vadošie darbinieki guvuši atzinību ne tikai par erudīciju savā zināšanu jomā, bet arī par ietekmi sabiedrības veidošanā un virzīšanā kopumā. Tā tam būtu arī jābūt, jo pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ja tās uzlūkojam kā vienotu sektoru, patiesi pārstāv Latvijas tautu visā tās daudzveidībā
ar plašu interešu loku, rūpēm un radošajām izpausmēm.

Šie faktiem ir nozīme, jo veselīga pilsoniskā sabiedrība ir būtiski svarīga veselīgai demokrātijai. Caur pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan formālām, gan neformālām visu sociālo slāņu iedzīvotāji attīsta savas sabiedrības īpašuma sajūtu un līdzdalību tās dzīvē.

Ņemot vērā to, kā šeit veidojušās NVO, Latvijas pilsoniskās sabiedrības sektoram nācies saskarties ar grūti uzveicamām problēmām. Turklāt līdztekus milzīgai nepieciešamībai pēc sabiedrības apziņas, pēc darba rokām, kas varētu paveikt darāmo, institucionālā ilgtspēja joprojām ir visgrūtāk pārvaramais šķērslis, lai šis sektors gūtu spēku ilgākā laika posmā. Lai gan ir daudz organizāciju, kas veic svarīgus uzdevumus, vairumam ir tikai nelieli vai nav nekādu resursu. Resursi, kas ir, bieži vien rodas no ārvalstu avotiem, turklāt daudzi no tiem jau sāk izsīkt. Lai arī filantropija vietējā mērogā nedaudz pieaug, tas tomēr ir ļoti neliels apjoms, lai sektoru uzturētu.

Tomēr vissvarīgāk ir tas, ka sektors ir cietis no modernu un efektīvu juridisko pamatu trūkuma, kas veicinātu NVO sektora izaugsmi, kas to stiprinātu un ļautu tam zelt un plaukt, un kas veicinātu indivīdus un uzņēmumus šo sektoru atbalstīt. Protams, juridiskā bāze nav vienīgais priekšnoteikums spēcīgas pilsoniskās sabiedrības izveidei, tomēr tas ir nepieciešams elements, lai ilgtermiņā nodrošinātu sektora veselību.

Gandrīz desmit gadu laikā daudz pūļu pielikts, lai situāciju mainītu, lai tūlīt pēc Latvijas neatkarības pieņemtajos likumos iekļautu laikam atbilstošas iezīmes. Jau 1995.gadā sektora vadītāji un arī Saeimas deputāti atzina, ka iepriekšējie likumi "Par Sabiedriskajām Organizācijām un to asociācijām" un "Par Bezpeļņas organizācijām" vairs īsti neatbilst sektora vajadzībām. Mūsu organizācijai bija tas gods sadarboties ar NVO vadošajiem darbiniekiem, izstrādājot dažus sākotnējos reformu priekšlikumus, tai skaitā līdzdarbojoties likumprojekta "Par fondiem" izstrādē. Mēs piedalījāmies arī semināros, apaļā galda diskusijās par labdarības likumu un vēl pavisam nesen -diskusijās par esošo likumprojektu.

Ir acīmredzams, ka patreiz ir pienācis laiks liela apjoma reformām, kuras Latvijas NVO, juristi un Saeimas vadība jau ilgāku laiku gaida. Šī viedokļu maiņa atspoguļojas esošajā likumprojektā, kurā iekļauti daudzi jaunākie elementi, kas lieliski uzņemti un attīstīti pēdējo desmit gadu laikā visā reģionā. Ja likumi tiktu pieņemti, tas Latvijai ļautu nostāties pirmajās rindās starptautiskā virzībā uz saprātīgas likumdošanas bāzes izveidi NVO jomā, un tas noteikti dotu jaunu dzīves sparu NVO sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai.

Starptautiskā prakse un likumprojekti

Tā kā ar NVO darbību saistītā likumdošana pēdējo gadu laikā pasaulē strauji attīstījusies, ir izkristalizējušies vispārpieņemti principi, kas nosaka šādu likumu normas. Dažas no būtiskākajām likumu par NVO normām ir šādas:

  • Vienkārša, lēta, skaidra reģistrācijas procedūra organizācijām, lai organizācijām būtu viegli reģistrēties bez atbildīgo iestāžu nepamatotas iejaukšanās;

  • Valsts pilnvaras izbeigt tādu organizāciju darbību, kas visrupjākajā veidā pārkāpj likumdošanu, pilnu tiesas aizsardzību;

  • NVO ir ļauts iesaistīties uz organizācijas biedru labuma gūšanas vērstā praksē un sabiedriska labuma aktivitātēs;

  • Pārvaldes prasībām būtu jāiekļauj minimālie nosacījumi pamatdokumentiem, kas asociācijām un fondiem varētu atšķirties (parasti vairāk iekšējās pārskates mehānismu attiecībā uz valdēm, vai menedžmenta darbības fondiem, kam nav biedra statusa), un arī plašas vispārējas pilnvaras organizācijām sevi pārvaldīt pēc saviem ieskatiem;

  • Iekšējā ziņojumu sniegšana ar pienākumu augstākajai pārvaldes daļai caurskatīt un apstiprināt organizācijas aktivitātes un skaidri lojalitātes pienākumi, pienācīga uzcītība un uzmanība, un konfidencialitāte no valdes un vadošo darbinieku puses;

  • Jāļauj veikt ekonomiskas aktivitātes, lai veicinātu finansiālo ilgtspēju, tik lielā mērā, ciktāl šāda darbība saglabā sekundāru nozīmi attiecībā pret organizācijas primāro mērķi, ienākumi netiek sadalīti, un šīs darbības nerada risku organizācijai;

  • Tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, lai atbalstītu sabiedriskā labuma organizācijas un tos, kas ziedo šīm organizācijām, un;

  • Lai novērstu korupciju un fondu ļaunprātīgu izmantošanu, NVO uzskatāmības un caurskatāmības prasībām jāatbilst organizācijas lielumam un tam, cik lielā mērā tās darbība vērsta uz sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu un saņem valdības vai sabiedrības līdzekļus.



Starptautiskajam Bezpeļņas organizāciju likumdošanas centram bija iespēja komentēt likumprojekta noteikumus un atbildēt uz jautājumiem, kas radās tā veidotājiem tieši attiecībā uz labāko starptautisko pieredzi. Var teikt, ka pēc šīm sarunām Latvijas likumprojektā šķiet plānots iekļaut visus manis iepriekšminētos principus. Likumprojekts skaidri atspoguļo pārliecinošus centienus nodrošināt efektīvu un veselīgu likumdošanas vidi, kuras ietvaros sektors spētu darboties ar vislielāko brīvību un ar vispiemērotāko uzskatāmību.

Vēlos pievērsties dažiem īpaši nozīmīgiem aspektiem, kas tiek risināti likumprojektā.

Pirmais: likumprojekts rada NVO kategoriju, kas ir "sabiedriska labuma organizācijas". Šādi iedalot atsevišķas organizācijas īpašā klasē, tiek dota iespēja organizācijām, kas atbilst šim statusam, pieteikties uz īpašiem atvieglojumiem, kas uzliek arī īpašus pienākumus atskaitīties par darbu. Tādējādi Valstij tiek dota iespēja intensīvāk pārraudzīt organizācijas, kas pieprasa, vai saņem valsts sniegto atbalstu. Citas organizācijas, kuras nav ieguvušas šo statusu netiek kontrolētas tik stingri.

Otrais: likumprojektā skaidri ņemti vērā nodokļu atvieglojumi tā saucamajām sabiedriska labuma organizācijām un tiem, kas ziedo līdzekļus šo organizāciju vajadzībām. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā šo saikni starp nodokļu atvieglojumiem un organizācijām, kas tiek uzskatītas par tādām, kas kalpo sabiedrībai. Likumprojektā arī paredzēts, ka šādi nodokļu atvieglojumi tiek nodrošināti ar nodokļu kodeksa palīdzību, un šāda rīcība ir pilnīgi piemērota - nodokļu likumi jāparedz nodokļu kodeksā ne likumā par NVO.

Parasti tiek sniegti šādi nodokļu atvieglojumi:

  • NVO atbrīvošana no ienākuma nodokļa attiecībā uz visiem ienākumiem no biedru naudām, ziedojumiem, stipendijām, pakalpojumu sniegšanas, kas tieši saistīti ar organizācijas mērķiem un ienākumiem no investīcijām;

  • Atbrīvojums no īpašuma nodokļa, kas saistīts ar tieši organizācijas mērķu īstenošanas vajadzībām izmantoto īpašumu;

  • Zemāks PVN (dažās valstīs) ar organizācijas mērķu īstenošanu saistītu pakalpojumu pirkšanai un pārdošanai;

  • Ienākumu nodokļa samazinājums (t.i., nodokļa samazinājums no ienākumiem, kuriem nodoklis tiek piemērots) indivīdiem un uzņēmumiem, kas līdzvērtīgs ziedotajai summai vai ziedoto preču vērtībai sabiedriska labuma organizācijām - šādi samazinājumi parasti tiek ierobežoti līdz zināmam procentu apjomam no kopējiem ienākumiem.




Šo nodokļu atvieglojumu nozīme, kas ir nepārprotami saistīta ar organizācijas sabiedriska labuma sniegšanas statusu, ir tajā, ka atvieglojumi tiešā veidā attiecas uz organizāciju, kas šos atvieglojumus saņem, ilgtspēju. Bez ienākumu nodokļa samazināšanas, organizācijas zaudētu nozīmīgu gūto resursu daļu, ko tās saņem, lai sniegtu pakalpojumus, un pat lai varētu pastāvēt. Lai gan šīs summas veido ļoti nelielu Latvijas budžeta daļu, tās ir lielas, runājot par attiecīgajām organizācijām. Turklāt resursu devēji daudz negribīgāk resursus dotu, ja zinātu, ka Valsts vēl viņu ieguldījumu sabiedriska labuma organizācijā apliks ar nodokļiem.

Tāpat ziedotāji daudz labprātāk sniegtu ieguldījumu šādās organizācijās, ja šādas darbības rezultātā viņiem būtu iespēja samazināt savu nodokļu apjomu. Nodokļu samazinājums ziedotājiem veicina filantropiju. No filozofiskā un praktiskā viedokļa sabiedrības devīguma veicināšana nāk par labu gan sabiedrībai, gan valstij. Ilgākā laika posmā valsts gūst labumu ne tikai no tā, ka tiek sniegts aizvien plašāks pakalpojumu klāsts ārpus valsts budžeta līdzekļiem, bet arī tādēļ, ka šādu pakalpojumu efektivitāte tiek nodrošināta, tos sniedzot kā sabiedrības vai donoru dāvinājumus.

Trešais: atklātības noteikumi likumprojektā ļauj sabiedrībai un iespējamajiem ziedotājiem izzināt reģistrācijas informāciju, gan, kā tas tiek noteikts Biedrību reģistrā, gan laikraksta publikācijā, kā to plānojusi Sabiedriskā labuma organizāciju komisija attiecībā uz sabiedriskā labuma organizāciju statusu.

Atklātība vairāk kā specifiski likuma īstenošanas priekšnoteikumi nodrošina visefektīvāko korupcijas novēršanas un sabiedrības aizsardzības stratēģiju. Kā atklātības izpausme, tiek iesniegta dokumentācija, kuru iespējams izlasīt un pārbaudīt tās patiesumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja konkurenti vai mediji, vai pat Reģistru darbinieki vai prokurori atklās būtiskas neatbilstības atspoguļotajā dokumentācijā un patiesībā esošajā, tie par to ziņos.

Ceturtais: likumprojekts detalizēti nosaka sabiedriska labuma organizāciju tiesības veikt saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka organizācijām būs tiesības veikt ienākumus nesošus darījumus, kas organizācijai dod līdzekļus. Laikā, kad filantropija vēl ir relatīvi reti sastopama, nav uzkrāts nozīmīgs kapitāls, un valsts un ārvalstu donoru ieguldījums ir ierobežots vai pat samazinās, saimnieciskā darbība ir veids, kā organizācijai sevi uzturēt un īstenot tās primāros un būtiskos sabiedriskā labuma nodrošināšanas mērķus.

Šādas darbības spektrs var būt plašs. Organizācija, kas apkalpo neredzīgus cilvēkus, var pārdot spieķīšus par cenu, kas atbilst spieķīšu izgatavošanas izmaksām, lai palīdzētu neredzīgajiem. Bezpeļņas valodu mācību skolas organizācija varētu pārdot angļu valodas mācību grāmatas par to cenu, par kādu skola grāmatas iepirka, lai veiktu izglītības darbu.

No otras puses, piemēram, dienas aprūpes centrs bērniem varētu pārdot kūkas un saldumus ar peļņu, lai iegūtu naudu skolai. Organizācija, kas palīdz trūkumā nonākušajiem, varētu pārdot kreklus un žaketes ar NVO logotipu uz tiem, lai palīdzētu atbalstīt programmu.

Ir trīs pamatprincipi, kas jāņem vērā nosakot saimnieciskās darbības pamatotību. Pirmkārt, tām nav jākļūst par organizācijas primāro mērķi, bet gan jāpaliek kā papildus darbam, ko veicot varētu palīdzēt atbalstīt galvenos sabiedrības labumam domātos mērķus. Otrkārt, nevienu šo ienākumu daļu nedrīkst sadalīt ne tieši, ne netieši nekam citam kā vien NVO tās primāro mērķu īstenošanai. Trešais ir jautājums par nodokļiem. Dažas valstis apliek ar nodokļiem visus ienākumus, kas gūti no NVO ekonomiskās darbības.

Citās valstīs ar nodokļiem tiek aplikti tikai ienākumi no "nesaistītām" darbībām. Šāda prakse ir arī ASV. Savukārt citās valstīs ienākumi no saimnieciskās darbības netiek aplikti ar nodokļiem vispār, ja vien tā ir sekundāra darbība un ienākumi no tās tiek izmantoti tikai un vienīgi, lai veicinātu primāro aktivitāšu īstenošanu, un ja tie netiek nekā citādi sadalīti. Droši vien rīcības politika, ko pieņems Latvija, tiks atbilstoši atspoguļota nodokļu kodeksa noteikumos.

Burtiski visas valstis reģionā atļauj sabiedriska labuma organizāciju ekonomisko darbību. Vairumā gadījumu ienākumi no NVO darbības sabiedriskam labumam netiek aplikti ar nodokļiem, tomēr valstīs pastāv atšķirības attiecībā uz nodokļu piemērošanu "nesaistītai" ekonomiskai darbībai. Tomēr ir arī skaidrs, ka progresīvie uzskati šī reģiona valstīs un ārpus tām ir vērsti uz to, ka saimnieciskās darbības veikšana ir veids, ar kura palīdzību organizācijas sevi var uzturēt un tādējādi nodrošināt svarīgu pakalpojumu sniegšanu sabiedrības labā.

Secinājums

Dažu pēdējo gadu laikā esmu pavadījis daudz jo daudz dienu kā šīs brīnišķās valsts viesis, apspriežot likuma "Par NVO" reformēšanu, un man ir patiess prieks apzināties, ka milzīgais darba grupas darbs tūlīt būs pabeigts. Mēs visi Starptautiskajā bezpeļņas organizāciju likumdošanas centrā esam lepni par to, ka varējām līdzdarboties, lai šādi kaut ar nelielu ieguldījumu, bet nodrošinātu ilgtermiņa ietekmi.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka jaunie likumi, kad tie būs stājušies spēkā, sniegs neizmērojamu atvieglojumu NVO sektoram, Latvijas tautai un arī valstij. Liels darbs jau ir padarīts, tomēr tikpat daudz vēl ir veicamā. Likumu izstrāde un pieņemšana ir tikai viena lielā darba daļa. Tā ieviešana ir cita - ne mazāk svarīga lieta.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733