[i]2009.gada marts[/i]

Laba pārvaldība

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums

1. Nodrošināt nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un visos rīcībpolitikas veidošanas ciklos.
2. Veikt nepieciešamos likumdošanas grozījumus, lai Latvijas biedrības un nodibinājumi/tās plašākā jumta organizācija atbilstoši visu pārējo ES valstu praksei, tiktu atzīta un nostiprināta Sociālā partnera statusā.
3. Nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību elektroniskajā vidē lēmumu pieņemšanas procesā.
4. Ministriju mājas lapās publiskot katras nozares ikgadējās rīcības plānu / ministrijas struktūrvienību galvenos darbu plānus, tajos norādot plānotos ES un valsts līmeņa normatīvo aktu iniciatīvas, atbildīgās amatpersonas koordinātes un plānoto laika grafiku, tādējādi nodrošinot iespēju kvalitatīvākai sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesos.
5. Nodrošināt MK un Saeimas informācijas apmaiņu, īpašu uzmanību pievēršot saņemto normatīvo aktu atzinumu nodošanai Saeimai, kā arī šo dokumentu publiskošanai Saeimas un MK mājas lapās.
6. Stiprināt sadarbību starp NVO un Ministru kabinetu, veikt aktivitātes, kas stiprina biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā, īstenojot Valdības un NVO sadarbības memorandā noteiktos mērķus. Turpināt praksi, ka Valdības deklarācijas un Ministriju Rīcības plānu aktualizēšana un izvērtēšana pie Ministru prezidenta, ne retāk kā divas reizes gadā notiek ar ieinteresēto nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvju līdzdalību, paredzot iespēju nevalstiskajām organizācijām savlaicīgi (2 nedēļas iepriekš) iepazīties ar informāciju par paveiktajiem uzdevumiem.
7. Katrā nozares ministrijā un citā valsts pārvaldes institūcijā vai aģentūrā vienoties ar nozares nevalstiskajām organizācijām par nevalstisko organizāciju iespējām, metodēm un sadarbības mehānismiem, atbalstu un resursiem, kas nodrošinātu „Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda” mērķu un uzdevumu īstenošanu, tai skaitā NVO iesaisti visos lēmumu izstrādes un pieņemšanas līmeņos un stadijās.
8. Nodrošināt biedrību un nodibinājumu, kā arī citu nevalstisko organizāciju darbības ilgtspēju, labvēlīgu tiesisko bāzi, birokrātiskā sloga mazināšanu un uzdevumu deleģēšanu.

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģējums NVO

1. Izstrādāt un ieviest kārtību, kādā valsts pārvalde deleģē uzdevumus biedrībām un nodibinājumiem.
2. Pabeigt valsts pārvaldes funkciju auditu un samazinās pārvaldes iestāžu un tajās strādājošo skaitu, deleģējot vairāk funkciju pašvaldībām, nevalstiskajam sektoram un privātajam sektoram.
3. Veikt deleģējumu valsts sniegto pakalpojumu nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti nevalstiskām organizācijām.

Atbalsts pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm

[ol]
1. Izveidot budžeta līniju valsts budžetā, kas nodrošina atbalstu NVO pamatdarbības īstenošanai.
2. Maksimāli minimizēt birokrātiskos šķēršļus finanšu resursu apguvei no starptautiskiem finanšu instrumentiem un nodrošināt NVO tiesības būt projektu pieteicējiem visās starptautisko finanšu instrumentu programmās.
3. Sagatavot vienotus priekšlikumus attiecībā uz NVO sektoru – struktūrfondu
   atvēršana NVO visās aktivitātes.
4. Pārskatīt ES Struktūrfondu izmantošanas prioritātes sociālajā un veselības aprūpes jomā.
5. Nodrošināt starptautisko resursu pieejamību Latvijā, neatsakoties no Latvijas līdzfinansējuma piešķiršanas situācijās, kad budžeta ieguvums (iekasētie nodokļi) no projekta darbības pārsniedz līdzfinansējumā piešķiramās summas apmēru.
6. Izveidot spēcīgu koordinatīvi stratēģisku vienību ministru prezidenta pakļautībā, kas nodarbojas ar ministru prezidenta un kabineta konsultēšanu un ministriju darbības uzraudzīšanu/koordinēšanu ES jautājumos (līdzīgu, kāds savulaik bija Eiropas Lietu birojs).
7. Nodrošināt Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvi a. Projektu attiecināmo administratīvo izdevumu aprēķinu veicot atbilstoši reālajiem izdevumiem, kas nepieciešami projekta administrēšanai un b. mazinot projektu administratīvo slogu ar vienoto likmju (Flat-rate) un citu birokrātiju mazinošu principu palīdzību. Visus lēmumus pieņemot ciešā sadarbībā ar NVO.
8. Izvērtēt iespēju ERAF un citos ES fondos, iekļaut administratīvos izdevumus attiecināmajās izmaksās, tādējādi lieki nenoslogojot cita starpā pašvaldību un uzņēmēju budžetus.
9. Sekmēt NVO iesaisti un līdzdalību valsts iepirkumos.

Vispārēji principi

1. Meklējot, virzot un apstiprinot kandidātus augstiem valsts amatiem, it sevišķi tiesībsargājošās iestādēs, nodrošināt procesa atklātumu, savlaicīgumu un savā izvēlē vadīsimies pēc kandidātu profesionalitātes un reputācijas kritērijiem.
2. Pielikt punktu jautājumam par valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudi, skaidri nosakot atbildības sadalījumu starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts Ieņēmumu dienestu.
3. Veicot valsts pārvaldes restrukturizāciju, valdībai jānodrošina funkciju veikšanas nepārtrauktību sociāli īpaši jūtīgajās jomās: veselībā un izglītībā.
4. Nodrošināt sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanu politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā, gādājot par savlaicīgu un kvalitatīvu informācijas pieejamību un institucionālo bāzi šādas sadarbības pilnvērtīgai norisei.
5. Aktīvi mazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ieviešot integrētus elektroniskos pakalpojumus un nodrošinot pilnvērtīgu elektroniskas informācijas apriti valsts pārvaldes ietvaros un saziņā ar iedzīvotājiem.
6. Nodrošināt pienācīgu pieņemto politikas dokumentu un normatīvo aktu ietekmes izvērtēšanu attiecībā uz sociālajām sekām (indivīda tiesībām un dzīves kvalitāti), uzņēmējdarbības vidi (mazo un vidējo uzņēmumu darbību un konkurētspēju), patērētāju tiesību aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību (t.sk. klimatu pārmaiņas).
7. Nomainīt eksistējošo valsts pārvaldes iestāžu izsniegto atļauju, tehnisko noteikumu un saskaņojumu sistēmu pret arējos normatīvajos aktos noteiktam detalizētām prasībām.
8. Nodrošināt vadošo ierēdņu rotāciju, nosakot iecelšanu amata uz laiku ne ilgāku par 4 gadiem, un kopējo vadošu amatu ieņemšanas laiku ne ilgāku kā 8 gadi 12 gadu periodā.
9. Daļas (2% ietvaros) individuālā ienākuma nodokļa pārvirzīšana NVO sektoram.
10. Nodrošināt NVO un iedzīvotāju interešu grupu kā sociālā kapitāla resursa izmantojumu, risinot sociālos un ekonomiskos izaicinājumus.
11. Veidot institucionālus sadarbības mehānismus starp NVO un pieciem plānošanas reģioniem, un stimulēt pašvaldību atbalstu NVO.

Korupcijas risku samazināšana

1. Ierosināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) tiesiskā statusa izmaiņas, nodrošinot KNAB neatkarību.
2. Pārskatīt KNAB priekšnieka iecelšanas kārtību, lai nodrošinātu atklātu, līdztiesīgu, uz profesionāliem kritērijiem balstītu priekšnieka amata pretendentu atlasi.
3. Uzskatām, ka iepriekšējā Ministru kabineta ieteiktais pretendents N. Vilnītis izraudzīts kārtībā, kas nenodrošina uzticību atlases procesa taisnīgumam, un orientācijai uz profesionālu KNAB pārvaldību, kā arī liek apšaubīt procesa tiesiskumu.
4. Atturēties no darbībām, kuras var radīt iespaidu par korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto iestāžu nepienācīgu ietekmēšanu. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas aizsargās korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistītās iestādes no politiska spiediena.
5. Izstrādāt grozījumus tiesību aktos, veicinot pašvaldību lēmējvaras nošķiršanu no izpildvaras, kā arī ieviešot civildienestu pašvaldībās, lai nodrošinātu pašvaldību darbinieku atlasi, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem, kompetenci un mazinātu interešu konflikta situācijas.
6. Veikt grozījumus tiesību aktos un nodrošināt tiesību normu piemērošanas praksi, kas mazinās korupcijas riskus valsts kapitālsabiedrībās.
7. Nodrošināt valsts budžeta interesēm atbilstošu un caurskatāmu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesa īstenošanu, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Valsts aģentūras “Jaunie Trīs Brāļi” iespējamo reorganizāciju.
8. Veicināt sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālo neatkarību, nodrošinot tām politiski neatkarīgu un stabilu finansējumu un uzlabot uzraudzīšanas kvalitāti, precizējot NRTP uzdevumus un mainot NRTP locekļu izvirzīšanas kārtību, tādējādi mazinot NRTP politisko ietekmējamību. Noteikt informācijas pieejamību par mediju īpašniekiem.
9. Aizliegt priekšvēlēšanu politiskās reklāmas TV un radio, apmaksātās politiskās reklāmas elektroniskos medijos četrus mēnešus pirms vēlēšanām. Izstrādāt normatīvos aktus, lai no 2010. gada ieviestu valsts finansējumu politiskajām partijām.

Izglītība un zinātne

1. Valdība nodrošinās, ka pēc skolu tīkla optimizācijas pabeigšanas izglītības pakalpojumu pieejamība lauku iedzīvotājiem nepasliktināsies.
2. Valdība atbalstīs tehnisko prasību samērīgumu alternatīvās bērnu aprūpes centriem un bērnudārziem, ar mērķi uzlabot pirmsskolas iestāžu pieejamību ģimenēm.
3. Valdība nesamazinās valsts līdzfinansējumu zinātnes projektiem, nodrošinot zinātniekiem iespēju arī turpmāk piesaistīt ES līdzekļus Latvijas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai.

Tiesiskums un drošība

1. Valsts policijas resursu optimizēšanai ieviest funkciju ekonomijas principu – izstrādāsim grozījumus Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai dekriminalizētu atsevišķus pirmo reizi veiktus nodarījumus, kas ir mazāk bīstami sabiedrībai, ar mērķi atbrīvot lielākus finansiālos un administratīvos resursus cīņai pret sabiedrībai bīstamākiem noziegumiem.
2. Palielināt Valsts policijas kapacitāti, novērsīsim funkciju dublēšanos starp dienestiem izveidojot Robežpoliciju Valsts policijas sastāvā, reorganizējot Valsts robežsardzi atbilstoši citu Šengenas valstu praksei.
3. Izstrādāt valsts politiku noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalstam un cietušo tiesību aizsardzībai, stiprināsim izveidoto valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institucionālo sistēmu, atbilstoši starptautiskajām tiesību normām.
4. Atjaunot rehabilitācijas pakalpojumu apmaksu no Valsts budžeta bijušajiem ieslodzītajiem tajā līmenī, kas bija 2008. gadā, kā arī atjaunot visu to līgumu ar rehabilitācijas iestādēm darbību, kas bija anulēti pirms termiņa.

Attīstības sadarbība, Eiropas Savienības lietas

1. Papildināt attīstības sadarbības politiku, lai tā veicinātu iedzīvotāju pieredzes nodošanu tanīs valstīs, kurās šī pieredze ir pieprasīta.
2. Izmantot attīstības sadarbības iespējas, kuras rada līdzdalība starptautiskā organizācijās
3. Aktivizēt darbu pie nacionālo pozīciju izstrādes un aizstāvības Eiropas Savienībā, lai nepieļautu to, ka Latvijas iedzīvotāji ir sliktākā situācijā par citu ES valstu iedzīvotājiem, piemēram, ka Latvijas zemnieki iegūst zemākos tiešos maksājumus visā Eiropas Savienībā.

Sociālo pakalpojumu kvalitāte

1. Veicināt sabiedrības līdzdalību, kā arī konkurenci sociālo pakalpojumu sniegšanā.
2. Rosināt sociālo pakalpojumu uzdevumu deleģēšanu NVO valsts un pašvaldību līmeņos.
3. Izstrādāt un ieviest personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem elektroniskās izvērtēšanas un individuālajām vajadzībām atbilstošākā pakalpojuma noteikšanas metodiku.
4. Ieviest un uzturēt atbildības dalīšanas principu veicinot lēmumu pieņēmēja, finansētāja un sociālo pakalpojumu sniedzēja juridisku nodalīšanu.
5. Nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes stabilitāti un alternatīvo pakalpojumu apjoma saglabāšanu.
6. Veikt reģionālo stratēģiju izstrādi turpmākajai alternatīvo pakalpojumu sistēmas attīstībai.
7. Iespējami ātrāk ratificēt ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāte tiesībām, izstrādājot valsts stratēģiju šīs konvencijas noteikto normu realizācijai.
8. Pieņemt Invaliditātes likumu, nosakot personisko asistentu pakalpojuma ieviešanas kārtību, kā arī citas tur paredzētās normas.

Enerģētika

1. Veidot ilgtspējīgu enerģētikas politiku, jaunas enerģētikas jaudas balstot uz atjaunojamiem resursiem, piemēram, attīstot vietējās biomasas potenciālu vai ieguldot energoefektivitātes straujā palielināšanā.

Veselības aprūpe

1. Lai samazinātu to pacientu ārstēšanas izmaksas, kam valsts garantē pilnībā apmaksātu ārstēšanu – HIV infekcija un AIDS, tuberkuloze, onkoloģiskās saslimšanas,- un pilnībā nodrošinātu ārstēšanas pieejamību šādiem pacientiem, atļaut V/A Latvijas Infektoloģijas centrs, Tuberkulozes un plaušu slimību V/A, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.
2. Veikt paralēlo medikamentu importu un tiešas medikamentu piegādes no zāļu ražotāja bez starpniekiem.
3. Attīstīt e-veselības ātrāku ieviešanu veselības aprūpes sistēmā
4. Nodrošināt līdzšinējo vai samazināt pacientu līdzmaksājumu līmeni, nepieļaujot to turpmāku paaugstināšanu
5. Sadarbībā ar dažādu nozaru ministrijām (satiksmes, reģionālās attīstības, labklājības u.c.) veidot stratēģiskos plānus primārās veselības aprūpes pakalpojumu labākas pieejamības nodrošināšanai pacientiem, jo īpaši reģionos
6. Pacientu organizāciju turpmāka iesaiste visu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Priekšlikumus apkopoja biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse.