NVO ietekme – kā likt galdā pierādījumus? 0

Atšķirībā no privātā un sabiedriskā sektora, nevalstiskajam nav pieejami papildu rādītāji, kas ļautu novērtēt tā veiktspēju, piemēram, akciju cenas, peļņa vai vēlēšanu rezultāti, tādēļ ir nepieciešama īpaši šim sektoram piemērota ietekmes novērtējuma sistēma.

Iesaki citiem:

Lielbritānijas nevalstiskā[1] sektora ikgadējie ienākumi sasniedz aptuveni 16 miljardus mārciņu, tādējādi tas arvien biežāk tiek uztverts kā “lielais bizness”. Zināmā mērā tā ir taisnība, tomēr nevalstiskais sektors būtiski atšķiras no privātā, jo tajā nav akciju cenu vai peļņas aprēķinu. Kā lai zinām, ko esam sasnieguši? Citiem vārdiem, kā lai novērtējam savu ietekmi?

Nevalstiskajām organizācijām šis ir sarežģīts jautājums. Pēdējo 20 gadu laikā plašā literatūras klāstā sniegtas atbildes uz dažiem jautājumiem, tomēr daudz vēl jādara. Sektora daudzveidības dēļ nav iespējama vienota, vispārināta pieeja ietekmes novērtējumam. Lai gan organizācijām, kas vēlas novērtēt kādu savas ietekmes aspektu, ir pieejams zināms metožu klāsts, to realizēšanā var rasties grūtības vai arī nepieciešamība pēc lieliem resursiem. Šajā rakstā apskatīti daži iemesli, kas liek organizācijām veikt ietekmes novērtējumu, kā arī atsevišķi šķēršļi, ar kādiem tām jāsastopas.


Kāpēc vērtēt ietekmi?

Novērtēt nevalstiskā sektora ietekmi var motivēt dažādi faktori. Daudzi nešaubās par organizācijas ietekmes novērtējuma sniegtajām priekšrocībām, bet pēdējā laikā sektora pašnovērtējumu papildus motivē valdības pastiprinātā uzmanība, kas vērsta uz praktiskiem, iedarbīgiem risinājumiem, un nevalstiskā sektora iesaistīšanās sociālo pakalpojumu sniegšanā, tādēļ interese par ietekmes novērtējumu palielinās.

Valdības iniciatīvas un sabiedrisko pakalpojumu sniegšana:
Nevalstiskās organizācijas ne vien sacenšas savā starpā, lai iegūtu ziedojumus no sabiedrības, tām jākonkurē arī ar citām sabiedriskajām, privātajām un nevalstiskajām organizācijām, lai saņemtu līgumus par sociālo pakalpojumu sniegšanu. Organizācijām jāspēj pierādīt pievienoto vērtību, tas ir, jebkuras konkrētas īpašības vai stiprās puses, kas piemīt nevalstiskajam sektoram salīdzinājumā ar citiem sektoriem. Tas var nozīmēt sabiedrības iesaisti, ieguldījumu sociālajā kapitālā un spēju sasniegt grūti sasniedzamas sabiedrības grupas. Ņemot vērā šīs īpatnības, nav šaubu, ka sektoram nepieciešams īpašs veiktspējas novērtējums. Briesmas slēpjas apstāklī, ka, vērtējot nevalstisko sektoru pēc tiem pašiem kritērijiem kā pārējos sektorus, netiks parādītas raksturīgās iezīmes, kas dara šo sektoru unikālu. Turklāt, atšķirībā no privātā un sabiedriskā sektora, nevalstiskajam sektoram nav pieejami papildu rādītāji, kas ļautu novērtēt tā veiktspēju, piemēram, akciju cenas, peļņa vai vēlēšanu rezultāti, tādējādi rodas vajadzība pēc ietekmes novērtējuma sistēmas, kas sagatavota īpaši šim sektoram[2].

Finansētāji:
Daži finansētāji var prasīt pierādījumus tam, ka finansētā organizācija vai programma sniegusi paredzētos rezultātus, savukārt citi par priekšnoteikumu finansējuma piešķiršanai izvirza spēju pierādīt organizācijas veikumu pagātnē. Pastāv arī iespēja, ka finansētājorganizācija pati realizē finansēto projektu novērtējumu, lai noteiktu sava finansējuma ietekmi.

Ziedotāji:
Organizāciju skaits, kurām iespējams ziedot, arvien pieaug, tāpēc ziedotāji kļūst arvien prasmīgāki izvēloties, kam dot savu naudu. Organizācija vēlēsies pierādīt esošajiem ziedotājiem, ka tā izmanto līdzekļus efektīvi, kā arī būt pievilcīga potenciālajiem ziedotājiem.

Iekšējā motivācija:
Organizācija pati var vēlēties ievākt informāciju par savu veiktspēju, lai uzlabotu darbības lietderību un efektivitāti. Šī informācija var būt finansiāla rakstura, piemēram, par izmaksām, vai arī par rezultātiem sasaitē ar organizācijas izvirzītajiem uzdevumiem. Organizācija var gūt labumu arī no ietekmes novērtējuma procesa. Mērķu un uzdevumu definēšanas process ir noderīgs pats par sevi, jo mudina darbiniekus noskaidrot un pārdomāt organizācijas mērķus. Ietekmes novērtēšana un demonstrēšana var palīdzēt arī darbinieku motivācijā, sniedzot konkrētus pierādījumus tam, ka viņu darbs ir nozīmīgs.

“Netiešie” rezultāti:
Visbeidzot, pēdējo gadu laikā plaši pārspriesti tā saucamie “netiešie rezultāti” – starpposma rezultāti, kas sasniegti ceļā uz aktivitātes vai organizācijas galīgo mērķi. Virzīšanos uz priekšu pretim mērķim var uztvert kā ceļojumu, un, pat ja gala rezultāts netiek sasniegts, gandrīz droši var teikt, ka tuvošanās mērķim tomēr notikusi. Pastāv draudi, ka finansētāji varētu galvenokārt pievērst uzmanību galīgajam, stingrajam rezultātam, un uztvert jebkuru citu rezultātu, kas atšķiras no cerētā, kā neveiksmi.


Šķēršļi ietekmes novērtējumam

Ikviena organizācija, kas veic ietekmes novērtējumu, saskarsies ar daudzējādiem izaicinājumiem, bez tam ietekmes novērtējuma dažādiem veidiem ir atšķirīgas noderīguma robežas. Šajā sadaļā apskatīti daži ierobežojumi un atsevišķas problēmas, tādējādi palīdzot organizācijām reāli novērtēt, ko iespējams sasniegt un sagatavoties iespējamām kļūmēm.

Profilaktiskās aktivitātes:
Organizācijas, kuru galvenais mērķis ir novērst kādu nevēlamu parādību, piemēram, pusaudžu grūtniecību vai narkomāniju, var sastapties ar grūtībām, mēģinot pierādīt pozitīvo ietekmi. Daļēji tāpēc, ka panākumi šādai organizācijai nozīmē to, ka kaut kas nenotiek, un daļēji arī tāpēc, ka bieži ir grūti precīzi identificēt tos, kas guvuši labumu organizācijas aktivitāšu rezultātā.

Sākotnējie dati:
Dažiem mērījumiem nepieciešami sākotnējie dati, kas raksturo situāciju pirms programmas vai aktivitātes sākuma. Tos vēlāk iespējams izmantot salīdzinājumam. Līdz ar to tiek pieņemts, ka jau iepriekš zināms, kāda veida rezultāti tiks sasniegti, lai varētu ievākt attiecīgos izejas datus. Lai gan šis ir tipisks veids, kā mēdz novērtēt ietekmi, tas zināmā mērā ierobežo mērīšanas procesu, piesaistot to tikai rezultātiem, kas paredzēti jau iepriekš. Tādējādi pastāv iespēja rezultātā iegūt ierobežotu skatu uz ietekmi, un novērtējuma procesā visticamāk neizdosies identificēt neparedzētus ietekmes faktorus.

Ietekmes novērtējuma process:
Vēl kāda problēma slēpjas pašā ietekmes novērtējuma procesā. Pastāv gadījumi, kad sekas, kas rodas vērtētāja iejaukšanās rezultātā, būs nevēlamas, jo tās iespaidos pašas vērtējamās aktivitātes ietekmi. Līdzīga situācija var rasties saistībā ar ētiskas dabas jautājumiem, vērtējot tādas aktivitātes ietekmi, kas saistīta ar konfidenciāliem jautājumiem vai neaizsargātām, riskam pakļautām grupām.

Attieksme pret novērtējumu:
Viens no šķēršļiem ir neticība novērtējuma noderīgumam. Vadītāji var uzskatīt to par resursu izniekošanu, ja resursi tiek tērēti rezultātu mērīšanai, nevis sasniegšanai. Viņu uztverē ietekmes novērtējums var būt lieka ņemšanās ar papīriem, kas aizņem laiku, kuru varētu izmantot citiem mērķiem. Darbiniekiem var rasties sajūta, ka tie tiek eksaminēti vai viņu darba kvalitāte pakļauta pastiprinātai izpētei. Finansētāji var kļūt neapmierināti par to, ka daļa finansējuma tiek izmantota novērtējumam, savukārt organizācijām, lūdzot finansējumu, var būt grūti atrast pamatojumu, kāpēc novērtējums ticis ietverts finansējuma pieteikumā.

Sektora daudzveidība:
Nav vienas metodoloģijas, kas būtu piemērojama visām nevalstiskajām organizācijām. Bez šaubām, nepieciešams plašs metodoloģiju spektrs, kurā varētu atrast piemērotāko dažādiem organizāciju tipiem atkarībā no organizācijas veida, lieluma, aktivitātēm, mērķiem, ietekmes aspektiem, kurus jāizmēra, kā arī iemesliem, kāpēc nepieciešams ietekmes novērtējums. Vēl vairāk – sektora daudzveidība var būt par cēloni tam, ka nav iespējams izstrādāt metodi, kas ļautu novērtēt sektora ietekmi kopumā.

Izmaksas:
Droši vien visbūtiskākais no iebildumiem pret ietekmes novērtējumu ir saistīts ar resursiem. Jebkura veida novērtējumam nepieciešami resursi neatkarīgi no tā, cik lielā mērā organizācijai izdodas novērtējuma procesu iekļaut ikdienas darba kārtībā. Izstrādātas dažas veiktspējas novērtēšanas sistēmas, kas īpaši paredzētas mazām organizācijām (piemēram, PQASSO[3] un Quality First). Tās gan nemēra ietekmi kopumā, tomēr sniedz mazām organizācijām iespēju parādīt un uzlabot atsevišķus to ietekmes aspektus.



_________________

[1] Lielbritānijā, runājot par organizācijām, kuras nepieder ne valsts, ne privātajam sektoram, termina „nevalstisks” (non-governmental) vietā izmanto terminu „brīvprātīgs” (voluntary) . Skat. http://www.volresource.org.uk/moreres/glossary.htm

[2] Kendall and Knapp, 1999

[3] Practical Quality Assurance System for Small Organisations. Skat. http://www.connexions.gov.uk/partnerships/index.cfm?CategoryID=4&ContentID=115

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!