Labrīt, lasītāji!Sākam krāt! Sākam krāt santīmus un latus, jo acīmredzot mūsu valdība ir nolēmusi, ka finanses vairs nekur samazināt nesanāks, un tāpēc ar nodokļiem nākamgad ir jāapliek viss pēc kārtas, piedevām jau esošie nodokļi ir jāpaaugstina. Jau sen zināms, ka pašnodarbinātām personām ienākuma nodoklis pieaugs no 15 līdz 23 procentiem, turklāt tas paredzēts laikā, kad ļoti, ļoti daudz cilvēku ir zaudējuši darbu, un viņiem pašnodarbinātība var būt glābiņš.

Vēl papildus dzirdēts, ka viņiem un arī visiem pārējiem nākamajā gadā IIN būs 25, ne vairs 23 procenti. Mājokļa nodoklis, pretēji tam, ko kādreiz apzvērējās vai visi politikāņi pēc kārtas, tomēr būs progresīvs, tātad — lielāku apdzīvoto platību iemītniekiem lielāks, un acīmredzot nemaz nedomājot par to, ka pietiekami daudz cilvēku Latvijā dzīvo dzīvokļos, kurus viņi privatizēja ar sertifikātiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi ir turīgi. Piedevām lielā dzīvoklī var dzīvot ne vien bagāts vientuļnieks, bet arī liela ģimene, kurai ar naudu tā ir, kā ir. Un nu politikānis Štokenbergs ir nācis ar priekšlikumu, ar nodokli aplikt arī dabas gāzi, it kā tā jau tāpat nebūtu pietiekami dārgs prieks. Tiesa, Štokenbergs ir opozīcijā, un tāpēc, iespējams, no viņa plāniem nekas nesanāks, taču vienalga ir skaidras divas lietas. Pirmkārt, nodokļi nākamajā gadā pieaugs pat ļoti. Un otrkārt, politikāņi mums tomēr ir acīs skatoties melojuši. Sākot ar jau sen pausto apņēmību, budžeta caurumu salāpīt ar izdevumu samazināšanu, nevis nodokļu paaugstināšanu, un turpinot ar apstākli, ka visi pārējie solījumi ir izplēnējuši katru reizi, kad Rīgā ir ieradušies Starptautiskā valūtas fonda ļaudis.

Nu, neticu, ka valsts aparātā vairs nav absolūti nekā, ko samazināt. Runa ir par ministriju un iestāžu skaitu. Runa ir par dāsnām algām, jo, lai arī valdība ir ieviesusi algu griestus, augstākais līmenis joprojām ir visnotaļ liels, un patlaban nu nav vairs tas laiks, kad labākie Civildienesta darbinieki algas samazināšanas dēļ dosies uz privāto sektoru, jo arī privātajā sektorā brīvu darba vietu nemaz nav daudz. Runa ir par amatpersonu komandējumiem. Runa ir par tehnisku lietu optimizāciju un centralizāciju. Runa ir par to, ka dārgu padomju likvidēšanas rezultātā caurkrituši politikāņi un citi “savējie” ir pārsēdušies dārgās un nebūt ne vienmēr efektīvās valdēs. Bērnu klīniskās universitātes slimnīca ir tikai viens piemērs par gadījumu, kad acīmredzot valde gulēja un neskatījās, kas tur darās. Ja kas, runa var būt par to, vai mazajai Latvijai tiešām ir vajadzīgs vesels simts “gudro galvu.” Runa var arī būt par to, vai valstij tiešām nav nekādu iespēju, grožus uzlikt arī pašvaldībām, piemēram, pārdomājot to, vai krīzes laikā tiešām ir lietderīgi izgrūst piecus miljonus latu par acīmredzot visnotaļ nekvalitatīvu tūrisma veicināšanas programmu. Galu galā, runa ir par politikāņu slinkumu izdevumu samazināšanā. Vieglāk jau laikam ir, visu pēc kārtas aplikt ar nodokli. Acīmredzot, politikāņi nebaidās, ka tas nākamgad Saeimas vēlēšanās vēlētājiem liks ar nīgru aci aplūkot ikkatru partiju, kura ir piedalījusies šajos procesos. Diez kas nav. Nudien, diez kas nav.