Labrīt, lasītāji!Pa starpu ne īpaši gudriem plāniem, piemēram, par Latvijas aviokompānijas nacionalizēšanu, valdības buldozeriskajam traktorministram reizēm prāta iekrīt arī kāda pavisam gudra doma. Piemēram, par to, ka ļaudis, kuri sēžas pie stūres dzērumā, būtu jāsoda nevis ar maksimālo sodu 500 latu, kā tas ir patlaban, bet gan ar maksimālo sodu 5000 latu. Pilnīgi pareizi. Turklāt, manuprāt, derētu rīkoties vēl stingrāk. Pirmo reizi pie stūres dzērumā -- atņemtas tiesības uz gadu, plus vēl ministra minētais sods. Otru reizi pie stūres dzērumā -- reāls, konkrēts cietumsods un tiesības atņemtas uz mūžu. Šī nav joma, kurā pat minimāli ir izprotama auklēšanās. Ja būtu garantija, ka cilvēks, kurš ir pietiekami dumjš, lai dzērumā vai narkotiku reibonī sēstos pie tonnu smagiem spēkratiem, tikai un vienīgi trieksies kokos vai citos nedzīvos priekšmetos, tas būtu viens. Taču, diemžēl, šāda veida cilvēki mēdz ietriekties arī citos automobīļos, kā arī cilvēkos. Es zinu, ka ir ļaudis, kuri uzskata, ka pārāk bargi nedrīkst rīkoties, jo (A) Latvijas nabaga iedzīvotāji nevar atļauties maksāt vairāk kā 500 latu; (B) dzērājs varbūt ir vienīgais naudas pelnītājs ģimenē, tāpēc nevar likt viņu cietumā; (C) u.tml. Nepārliecinoši argumenti. Ja nevar tādā vai citā nozīmē atļauties grēkot, tad pats vienkāršākais risinājums ir ... negrēkot vispār.

***

Bet kā tādā gadījumā vērtēt cita, pļāpu kules iekšlietu ministra pārliecību, ka ir jāmaina attieksme pret zagļiem veikalos? Ministra doma — ja tiek nozagts kaut kas, kas ir vērts mazāk par 53 latiem, tam jābūt nevis kriminālpārkāpumam, bet gan administratīvam pārkāpumam. Protams, ir taisnība, ka policijai nav nedz laika, nedz iespēju pilnībā risināt katru, kā daiļrunīgais ministrs reiz ir teicis, zaptes burkas nozagšanas gadījumu. Bet diez vai tas, kas ir paredzēts patlaban, sūtīs pareizo signālu. Jo veikalos tomēr ir ļoti daudz kārojamu preču vērtībā zem 53 latiem, tur, piemēram, ietilpst vai viss parfimērijas klāsts, un tās mēdz būt mazas kārbiņas, kuras ir viegli iebāzt kabatā. Pieļauju, ka rūdītākie blēži arī zina, kā atbrīvoties no signalizācijas iekārtām, kādas veikali ir spiesti likt pat uz salīdzinoši mazvērtīgām precēm (droši vien neesmu vienīgais, kuram ir gadījies pirkt datora diskus un pacietīgi gaidīt, kamēr kasiere no katra vienu latu vērtā diska noķeksē signalizācijas lipekli). Ja reiz administratīvs process, tad, manuprāt, slieksnim jābūt krietni zemākam, bet neesmu pavisam pārliecināts, ka doma kā tāda ir pareizā.

Jauku visiem dienu!