Atslēgvārdi:

No kā medijiem nav brīvības 16

Nebrīvie žurnālisti neveido radošo potenciālu, bet Latvijas presei šobrīd ir vajadzīgs tieši radošs uzrāviens — vairāk racionālas analīzes un gudru komentāru un mazāk kokainuma un hipotētisku scenāriju.

Iesaki citiem:
Virini 255x203
Foto:AmUnivers

Žurnālistikas zems profesionālisma līmenis vai gluži otrādi tās vajāšana ir ierasti smalko sarunu temati, kas līdz nopietnai izvērtēšanai pašu profesionāļu vidū nenonāk. Nupat izveidotā organizācija ar pretenciozo nosaukumu Mediju brīvības un attīstības fonds (MBAF) problēmas esamību apliecina. Ko jaunu profesionālajā diskursā ievieš MBAF? Lai pēc daudziem mediju fondiem un klubiem vēl viens dibināšanas akts neizskatītos banāli, no iniciatoriem bija sagaidāms kodolīgs un konkrēts nodomu dokuments, kas atspoguļotu, pirmkārt, problēmu būtības izpratni, otrkārt, oriģinālus īstermiņa un ilgtermiņa risinājuma ceļus. Esmu ielūkojies Fonda ierosinātājas Preses izdevēju asociācijas mājas lapā, lai uzzinātu, kas tad ir sasāpējis.



“Attīstīt un veicināt”

Fonda skaļo misiju izsaka sarežģītu vārdu virknējumi, kas problēmu aizvirza prom no žurnālistu ikdienas rūpēm — Fonds būs „platforma diskusijām par mediju savstarpējo mijiedarbību, mediju mijiedarbību ar indivīdu, sabiedrību un valsti, kuru rezultātā tiek panāktas vienošanās par attiecību un sadarbības principiem.” Kas ir diskusija par mediju savstarpējo mijiedarbību? Vai radio informē par to, kas, TV rāda kā un prese uzraksta kāpēc kaut kas ir noticis? Varbūt runa ir par “ Neatkarīgās Rīta Avīzes” (NRA) un “Dienas”, vai arī par latviešu un krievu mijiedarbību ? Kāds ir sakars piedāvātiem instrumentiem — ballītei alias konkursam « Preses nagla» un grāmatai par asociācijas vēsturi — ar mediju brīvības veicināšanu ? Šogad fonds jau ir ieplānojis starptautisko konferenci „Žurnālu un avīžu priekšrocības dialoga veidošanā ar sabiedrību.” Kurš ar kuru veidos dialogu? Žurnāls ar lasītāju? Par ko? Vienīgais saprātīgais dialogs ir telemārketings, kad man zvana un saka: „Abonējiet ar atlaidi!” Par ko lasītājam būtu jādialoģizē ar ziņas autoru?

Nākamais Fonda paredzētais pasākums — avīžu izdevēju un redaktoru konference „Preses darbības metodes un instrumenti pilsoniskas sabiedrības veidošanā”. Vai izdevēji tagad ņems un veidos sabiedrību? Varbūt jautājumu formulēt tā — pilsoniskās sabiedrības vajadzībām prese neatbilst un kādam būtu jāveido mediji sociālās atbildības garā?

Pirmo reizi izdevēji netieši atzīst, ka patērētāju sabiedrība un tirgus nav vienīgi noteicošie, un piesauc pilsonisko sabiedrību. Kad Latvija vairs nav pat „tranzītvalsts”, preses īpašnieki sāk teoretizēt par mediju mijiedarbību ar valsti, par nepieciešamību panākt „vienošanās par attiecību un sadarbības principiem.” Kas tad bija pirms tam? Samizdats cenšas legalizēties vai „Cīņa” grib privatizēties? Un ja nu valsts atsakās sadarboties? Teiksim, premjerministrs pateiks — nesniegšu šim žurnālistam interviju. Reiz tas jau noticis.

Asociācijas uzdevums ir piesaistīt un ieguldīt līdzekļus diskusiju organizēšanā, kopīgu mediju kvalitātes kritēriju definēšanā. Taču nekas nav jāpiesaista un jādibina vienkāršas diskusijas organizēšanai. Rudenī savācām iniciatīvas grupu, izziņojām aģentūru LETA un BNS lentēs un padiskutējām Žurnālistu savienības namā par priekšvēlēšanu kampaņu. Janvārī bija slēptās reklāmas pētījuma prezentācija — varēja nākt un diskutēt. Telpu ŽS dod par brīvu, smadzenes vienmēr ir līdzi — ej un diskutē par telefonsarunu noklausīšanos, [Jāņa] Nagļa sievas fotografēšanu, papīra avīžu lietošanas paradumiem.

Sarunām vienīgi nav taustāma efekta, ar dialogu neveicas. Daži — tie, kuri redakcijās nav uzklausīti — vēl un vēl kritizē agrāk pamestos paštaisnos galvenos redaktorus. Citi, dzirdot kritiku, sāk taisnoties, nevis meklēt saskarsmes punktus, jo viņu uzstādījums ir saglabāt savas redakcijas seju un neapšaubīt darba metodes. Un ja nu kāds no klātesošajiem nostučī galvenajam?



Apkalpo eliti

Manuprāt, viens no būtiskiem žurnālistikas problēmu cēloņiem ir samudžināts redakcijas menedžments. Nebrīvie žurnālisti nav redakcijas radošais potenciāls, bet presei šobrīd ir vajadzīgs tieši radošs uzrāviens — vairāk racionālas analīzes, kontekstualizētu apskatu un gudru komentāru un mazāk kokainuma, starppersonisku lamu un hipotētisku scenāriju diskursā. Pilsoniskajai sabiedrībai tas varētu noderēt.

Taču pagaidām prese apkalpo politisko eliti, nodrošinot tai partiju savstarpējās komunikācijas iespējas apmaiņā pret politiķu labvēlību (vai vismaz izdevuma kā varas centra prestižu). No žurnālistiem šeit tiek prasīta ortodoksāla retorika (atbalstīt savējos un iznīcināt oponentus), nevis refleksīvā analīze, kas pilsoniskajai sabiedrībai ļautu iesaistīties savas valsts dzīvē. Kopš robežlīguma ar Krieviju noraidīšanas nekas būtiski nav mainījies (vien vēlēšanas ir garām), taču, kad dokumentu sāka virzīt koalīcija, parādījās vētrainas diskusijas ar avīžu komentētāju, tranzīta u.tml. darbaļaužu atbalsta vēstulēm. Krievu prese var atpūsties...

Daudz tintes bija izliets morāles aizstāvībā augustā un septembrī, kad abu frontes pušu žurnālisti piesauca ētiku, profesionalitāti un tamlīdzīgi, apsūdzot savus kolēģus. Likās, ka pēc vēlēšanām sāksies īstā profesionālā saruna. Nekā — ētika jāliek malā, reju diskurss vēl noderēs.

Žurnālisti ir pielāgojušies šādiem apstākļiem un vienkārši pilda komandas. Tie, kuri nepilda, ir noguruši no ceļošanas pa redakcijām arī iemācās pildīt. Vairs nav, kur ceļot. Žurnālisti ir apātiski pret profesijā notiekošo. Neesmu dzirdējis pat atstāstījumos par profesionālajām diskusijām redakcijās, žurnālisti nelabprāt runā par pamata vērtībām, bet studenti stāsta, ka uz jautājumiem par darba profesionāliem aspektiem redakcijas neatbild. NRA un “Dienai” ir katrai sava jauno žurnālistu skola. Tātad atšķirības ir tik milzīgas, ka nav runa tikai par hipotētisko krievu slikto un latviešu labo preses kultūru.



Īru bumerangs

Profesionālisma stagnāciju veicina lēta darbaspēka rezerve. Tā kā žurnālistu organizācijas nav, tad nav arī kontroles pār personāla atlasi — redakcijas pieņem darbā neprofesionālus, mazkvalificētus cilvēkus, kas izraisa saturisko stagnāciju. Šāda prakse veicina mehānisko ziņu žurnālistiku (preses konferenču un preses relīžu kokains atstāstījums), bet kritiskiem un vērīgiem subjektīviem žanriem (komentārs, apraksts, reportāža) pietrūkst pieredzes un prasmes. Socializējot topošos žurnālistus vienas institūcijas ietvaros viņiem tiek atņemts plašāks aroda konteksts un galarezultātā redakciju skola producē sprinterus-izpildītājus, kuri ātri orientējas ziņu istabas rutīnas rāmjos, bet neprot patstāvīgi domāt žurnālista pienākumu kategorijās. Jaunie ziņu pienesēji nosit algas, apdraudot „vecos” profesionāļus. Redakcijas vadītājam vienmēr ir iespēja nomainīt lecīgo ar paklausīgāku darbinieku. Taču vadībai pašai jau sāk pietrūkt ideju norādēm, ja jau, kā izriet no Fonda teiktā, ir jāsasauc starptautiskā konference...

Pirms gada šeit rakstīju par patoloģisko lietišķo komunikāciju uzņēmumos. Vēl vairāk tā kaitē radošajā darbā. Žurnālistu pašorganizēšanos kavē darba garantiju trūkums. Medijos ir laikam iestājies īru bumeranga[ 1 ] efekts. Stingrie vienvadības principi, iekšējās redakcionālās demokrātijas trūkums ir novedušas pie žurnālistu emigrācijas kaut kur sevī. Un ja jau par kvalitātes uzlabošanu sāk rūpēties izdevējs, mārketinga direktors (Fonda locekļi), nevis valodas vai lapas redaktors, darbaudzinātājs vai spalvas brālis, tad acīmredzot ar profesiju ir notikusi radošā katastrofa. Vārda brīvībai jāsākas ar brīvību redakcijas iekšienē, ko veido skaidra sapratne par organizācijas mērķiem un vērtībām, iespēja piedalīties un paust savu viedokli, nebaidoties no priekšnieka terora. Tas var būt iespējams, ja mediji nav cieši integrēti īstermiņa politiskās konjunktūras apkalpošanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vecais krabis 09.02.2007 02:37
1922. gadā Osvalds Špenglers slavenajā "Untergang des Abendlandes" lēja augstvērtīgu žulti par visu šo. Palasiet it īpaši 4. nodaļā (par valsti) 18. apakšnodaļu. DEMOKRĀTIJA IR NAUDAS VARA! Nevis tradīcijas, reliģijas vai tirāna, bet gan naudas vara - jā, destilētā, izkoptā formā; arī žurnālistikai ir sava vieta ierādīta, taču Allahs ir viens! Pārlasiet Špengleru, pajūsmojiet par vērienu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fatālists-STALINS 08.02.2007 20:54
Precizēju - runa par pastāvošo sistēmu ( piemēram 7.feb.dzirdēju par Eiropas kārtējo regulu ieviešanu - kalnu tuneļu drošība ) - jāizpilda ?-jāizpilda - tāda ir kārtība un sistēmas pamatprasība. Var izpildīt punkts punktā - burts burtā, bet var izpildīt gudri. Tā kā to dara LIKUMĪGIE fondu dibinātāji un lietu bīdītāji ( kriminālkodekss ir jāciena'' - kā izteicās viena romāna varonis ). Bet žurnālista aroda izvēle un profesionālais līmenis - katram sava mēraukla.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hello 05.02.2007 19:41
..a es te domaju, kapec Latvijas zurnalistika neparadas cilveki ar musdienigu zurnalistisku pieeju - kuri prot ne tikai uzrakstit zinu - kas, kur, kad, kapec, un aptaujat tris vecus, bet ari so to vairak - analizet, eksperimentet un vajadzibas gadijuma uzkapt uz grimstosha Golden Sky pec savas iniciativas, lai uzzinatu visu lidz pedejam ..izradas, skolotaji siem cilvekiem, tads ka Kruka kungs, muld to pasu ko pirms desmit gadiem - nu no ka lai tas cilveks macas ko jaunu, ko modernu ..par Briksu es nemaz nerunashu - ta ir Latvijas zurnalistikas "paraugstunda"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Fatālists 05.02.2007 06:36
Ir Tevis teiktajaa racionaals domu grauds,tomeer ir jaabuut kaut kam kaa deelj buutu verts prast izgroziities.Ne tikai lai gimeni pabarotu.(ir citas profesijas ,kuraas to var izdariit labaak,kas zhurnaalistiem ir pieejamas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fatālists 04.02.2007 19:43
Zupa atsevišķi un mušas atsevišķi. Žurnālistu profesionalitāte - jāpilnveido un jāpilnveido, bet fondi arī jādibina un lietas jābida.Citādi būs tā, kā jau bija - fondu naudu neapgūsi, atskaitīties nevarēsi - fondus tev nākošgad nepiešķirs. Bet bez fondu naudas iztikt būs pagrūti. Tāda dzīve - gribi tikt uz augšu, mācies būt elastīgs ( oriģinali - krievu val. skan labāk )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 03.02.2007 17:15
Problēma ar žurnalistiem nav žurnalistu vaina, bet fakts, ka Latvijā ne žurnalisms, ne literatūra atmaksājas latviešu mazā skaitļa dēļ. Tagad jau daudz lasītāji aiziet uz interneta portāliem. Īrija sen lieto angļu valodu, kaut tas ne iedzīvotāju skaitļa, bet vēsturisku notikumu dēļ. Pēc 20 gadiem Rīgā būs angļu valodas avīzes un/vai latviešu portāli internetā angļu valodā. Pašuzraušanos būtu jādara arī Kruka kungam, jo ne šo problēmu, ne atrisinājumu piemin.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 03.02.2007 02:34
Labs raksts,jautaajums ir sasaapeejis.Starp citu rakstiits,ka zhurnaalistu viduu nenotiek profesionaala rakstura diskusijas,tas ir ziimiigi.Visi zinaa KAA jaraksta.Un zhurnalistu rotaacija tieshaam notiek noteiktos ietvaros.Ir NRA un ir Diena.Savaa starpaa vinji nejaucas itkaa buutu rasisti.Jaa ,arii politika .lv ir shaada te rasisma upure.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - ba 03.02.2007 02:21
Kaadreiz,gadus atpakalj biju viziitee laikrakstaa "Diena".Ilgi staaveeju pie stendiem,skatiidamies uz fotograafijaam stendos,kur taa teikt atspoguljota redakcijas veesture.Nezkaapeec man veel ilgi raadijaas S.Elertes kundze.

Un tomeer es Jums nepiekriitu par zhurnaalistiku.Jaa tas ir sunja darbs un ja nedariisi to Tu,tad dariis kaads cits,un dariis to savaadaak,tas ir sliktaak.Ir lietas,ko gribas dariit,bet ir lietas,ko negribas.Gadaas arii taa,ka lietas ,kuras negribas dariit ir vienkaarshi vajadziigs dariit.Kursh cits ,ja ne Tu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ba 02.02.2007 23:30
Kruka raksts trapiigi ilustree situaciju Dienaa ar sakapinatu un totalu vienvadibu un virskontroli, kamer oficiala komunikacija ir par celo mediju brivibu. Latvija pietiek visadu zurnalistikas organizaciju, bet neviena nav pieradijusi savu dzivotspeju. Ari pati zurnalistika ir nozelijama un darbiba zurnalistikas joma cilvekam ka personibam ir kaitejosa un neproduktiva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Nitro 02.02.2007 11:12
Nepiekrītu, ka LU komunikāciju zinātnē neaudzina žurnālistus, lai gan, protams, žurnālistam, kas specializējas vienā vai otrā jomā svarīgākais ir pārzināt attiecīgo jomu. Šīs zināšanas parasti nostiprina strādājot, sākot kā reportieris kādā jomā un izaugot par ko citu. Taču manuprāt bez izglītības komunikācijās (teorijas, neverbālā komunikācija, žurnālistikas metodes, utt utt) - ko dod vairākas skolas, ne jau tikai LU - žurnālists zaudē ļoti daudz... Bet varbūt tā es domāju tāpēc, ka vispār uzskatu, ka izglītībai ir jābūt novērtētākai šajā sabiedrībā, proti, ka tomēr jābūt svarīgi, kādā sfērā cilvēks studējis, lai pieņemtu attiecīgajā darbā un labi darbotos (un to pasakot, es, protams, apzinos, ka vienmēr visur ir izņēmumi).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 01.02.2007 11:16
Liels prieks par rakstu! Mediju paškritika un saturisks uzrāviens ir ļoti nepieciešams.

Īpaši priecē detaļa par NRA un Dienas žurnālistu skolām. Laikam tāda lieta kā 'corporate responsibility' tiešām nav (vai varbūt tās skolas ir bizness?)

No lietotāja viedokļa - pirms gadiem vēl lasīju abus laikrakstus, tāpat nebija īpaša pretestība pret vienu vai otru radio un tv. Tagad situācija ir krasi mainījusies - zināms, kam var ticēt vairāk nekā citiem, kur tiešām ieklausīties, ko nemaz neslēgt iekšā, jo tur samazgas vien.

Kā ar žurnālistu izglītību? Vai jaunos kadrus medijos pieņem ar attiecīgo izglītību (un nesakiet man, ka galvenais ir prast rakstīt...)? Manos laikos izglītība sākās LU komunikācijas zinātnes programmā, kur tagad DIEMŽĒL vairs nestrādā arī raksta autors, kamēr citi apšaubāmi kadri (piemēram, reklāmas eksperti) vēl darbojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sise 31.01.2007 13:28
Sergejs runā par skarbu taisnību vēl maigos vārdos kā jau pieklājīgs cilvēks.
Esmu kādu laiku strādājusi PR jomā, turklāt "atšķirīgās" politiskās nometnēs, un ir labi zināms kā tiek veidoti sižeti vai raksti tajā vai citā izdevumā personai X vai Y spožā gaismā. Trakākais, ka visiem vai vismaz daudziem tas liekas normāli, bet izdevēji runā par demokrātiju un vārda brīvību, it kā šo frāžu piesaukšana patiesi spēcinātu garu. Par kādu pilsonisko sabiedrību mēs varam runāt? Un kā ar mediju atbildību? Nu skumji bez gala ... Visu vainu uzvelt patērniecībai un šīs jomas vērtībām tā kā arī nevajadzētu, bet tas ir ļoti izdevīgs vairogs un frāzes par demokrātiju u.tml. dekorējumiem .. diemžēl ...
Ar savu sirdspaziņu esmu izlīgusi, jo nestrādāju vairs ne PR jomā, ne žurnālistikā. Kā lasītāja lasu tikai laikrakstu kultūras lapas un pa TV skatos tikai daiļslidošanu un kādu labu filmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 31.01.2007 10:55
Beidzot Kruks ir "pacēlis" lietu, par kuru klusībā "vecie buki" runā. Man neskauž, es esmu vienkārši bez mans ziņas izzista no TĀS aprites , taču šo to zinu. Tagad modē visā notiekošajā vainot žurnālistus. Viņi paši ko dara, vai informē par notiekošo? Nu jau runā par to, ka jaunie kadri ir sagatavoti "tik gudri un labi", ka viņi pat atļaujas aizrādīt "vecajiem bukiem". Jaunizveidotais fonds ar skaisto nosaukumu "Mediju brīvības un attīstības fonds" vedīs brīvībā medijus? Brīvībā no kā? No pašiem izzdevējiem? Ir tāda pakārtota ķēde, par kuru visi lasītāji gan jau nemaz nezin - žurnālists - redaktors - izdevējs. Tātad - vislielākais priekšnieks, rupji runājot, ir izdevējs. Kādas attiecības, kurš no kura rokas ēd, ir izdevējam ar redaktoru, tas arī varbūt nosaka to, kādi mat-li parādās izdevumā. Pie tam - runā jau tikaI par uz papīra drukāto presi, šodien modernais internets paliek aiz likuma, jo oficiāli, burtiski tas likumā nav iekļauts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Grieta 31.01.2007 09:48
Esmu viena no tiem, kas aizmigrēja prom. Visam, ko raksta Serjegs varu piekrist un vēl vairāk - paust tikai lielāku sašutumu un zīmēt ne visai rožainas prognozes, kas pēc gada, kas diviem notiks (ar visa krutā fonda darbību, kas rīkos konferences) - ja nemainīsies (un kāpēc lai mainītos???) situācija pēc būtības. jau tagad var novērot, ka prakstiski Latvijā nav opozīcijas politikā... pēc pusgada jau varēs teikt, ka prakstiski nav arī ceturtās varas. Mani vienmēr ir mulsinājis fakts, ka par demokrātiskām vērtībām žurnālisti Latvijā cīnās vai nu ar tukšu vēderu, vai arī pilnīgi nesaprotot un nezinot kontekstu. tādā situācijā nez kāpēc politiķi uzskata, ka var žurnālistu klātbūtnē "atlaist" tekstus gan par vēlētājiem-stulbeņiem, gan savu idiotisko darba vietu. jo zina, vairs nav tie laiki, ka kāds žurnālists ņems un uzrakstīs - tāpat, kā savulaik par "utuvanagu!" zina, ka var piezvanīt laikraksta galvenajam un nekas netiks uzrakstīts, vai vēl vairāk - tiks uzrakstīts kā vajag!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bite 31.01.2007 07:42
Krukam daudz zhults, maz konstruktiivu priekslikumu. Neredzu neko sliktu jaunizveidota mediju fonda planos. Sagaidit, ka nu vini metisies un gada laika atrisinas visas Latvijas medijos sasapejusas problemas - turklat aizbazis caurumu, kas ir vegetejosa zurnalistu savieniba - ir utopiski.

Mediji protams ir specifiska suga - ta pieradusi pie savas visvarenibas un citu nesaudzigas kritizesanas lomas, ka pasiem uz sevi kritiski paskatities ir loti gruti. Un nepatikami, jo nekas skaists jau tur neatklajas.

Veiksmi mediju fondam, un Krukam, un paldies politikai.lv par sis temas cilasanu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jana 31.01.2007 01:59
Krize varbut ari ir, lai gan - kad tad ta nav bijusi!?

Tacu raksts ir tik didaktisks un moralizejoss, ka nevar saprast, vai runa ir par kaut kadam visparigam tendencem, vai par atsevisciem gadijumiem? S. Kurka rakstītaja nav saksatama kaut kada Latvijas unikala situacija iepretim "normalajai" zurnalistikai, respektivi, tie parspriedumi ir loti viegli konvertejami un attiecinami uz daudzam citam sabiedribam.

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks