Atslēgvārdi:

Nevelciet valsts robežu pie Latgales! 7

Ja nebūs konsekventas valsts politikas, stiprinot piederību pilsoniskajai Latvijai valsts austrumu pusē, ar vietējo ļaužu saticību valstisku jautājumu risināšanā vien būs par maz.

Iesaki citiem:
Fokuss
Foto:Madzik

Referenduma par oficiālu divvalodību Latvijā iznākums Latgalē, 56% atbalstot oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vismaz daļai latgaliešu nāca negaidīts.[ 1 ] Arī man, šī raksta autorei. Protams, ņemot vērā reģiona etnisko sastāvu — 44% latviešu, 39% krievu, 7% poļu, 5% baltkrievu un 5% citu tautību iedzīvotāji — bija sagaidāms, ka balsojums par Satversmes grozīšanu šeit būs lielāks nekā citos Latvijas reģionos.[ 2 ] Taču to, ka tas būs vairākums, negaidīja daudzi.

Atbalsts divvalodībai Latgalē nu šejieniešiem liek uzdot jautājumu — kas notiks tālāk? Kā šis referenduma rezultāts ietekmēs valsts politiskās elites, kas koncentrējas Rīgā, attieksmi pret Latgali? Taču jājautā arī plašāk, vai šis iznākums kaut kā ietekmēs turpmāko politiku sabiedrības integrācijas jautājumos valstī? Vai beidzot beigsies šaudīšanās gar frontes līniju „latvieši” un „krievvalodīgie”? Jeb gluži otrādi — kļūs vēl sliktāk?

Tas ziņas formulējums par referenduma iznākumu Latgalē, ko ieraudzīju, rītā pēc referenduma atverot ziņu portālu Apollo, liek bažīties, ka attieksme pret Latgales balsojuma iznākumu varētu būt pavirša gluži kā ziņas virsraksts Latgalē pārliecinošs atbalsts divvalodībai[ 3 ]. Protams, ne jau Apollo ziņu veidotāji pieņem valdības lēmumus. Taču mediji gan veido sabiedrisko domu, gan arī to atspoguļo. Un politiķi ir daļa no sabiedrības. Cerība, ka politiķi ir tālredzīgi un saprot arī jautājumu nianses, varbūt dažkārt ir naiva, tomēr dažkārt arī attaisnojas. Jācer, ka tā attaisnosies šoreiz. Jācer, ka politikas veidotāji iztirzās ne tikai Daugavpils, Rēzeknes, un vēl piecu Latgales novadu balsojumu „par” divvalodību, bet arī pievērsīs uzmanību šī balsojuma sadalījumam un niansēm visā Latgales reģionā. Jācer, ka Saskaņas centru pārstāvošā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča uzsaukums par reģionālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē nebūs vienīgais temats, par kuru valsts politikas veidotāji lauzīs šķēpus.[ 4 ] Jācer, ka beidzot valdība attapsies un pievērsīsies situācijai valsts austrumu reģionā un pierobežā, palīdzot veidot šeit tādu dzīves telpu, kas ļauj atrasties Latvijā arī ziņu raidlaikā, nevis sekot notikumiem Latvijā, skatoties ziņas no Kremļa. Jā, daudz cerību.

Lai palīdzētu piepildīties vismaz cerībai, ka Latvijas mediji neatspoguļos tikai vidējos un divvalodību atbalstošos (jo skan skandalozāk!) referenduma rezultātus, šajā rakstā referenduma rezultātu izkārtojumu Latgalē iztirzāšu sīkāk.


Iznākumu nosaka Rēzekne un Daugavpils

Kopumā Latgalē par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu nobalsoja 56% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 44% bija pret, liecina provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rezultāti.[ 5 ]Taču šī balsojuma proporcija neatspoguļojas visos Latgales novados. Sīkāka referenduma rezultātu izpēte liecina, ka krievu valodas kā oficiālās valodas atbalsts pamatā izriet no divām lielajām Latgales pilsētām — Daugavpils un Rēzeknes. Šajās pilsētās nobalsoja 42% no visiem Latgales balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Daugavpilī divvalodību atbalstīja 85%, bet Rēzeknē — 60 % balsojušo. Ja ne šis reģiona lielo pilsētu balsojums, tad Zilupes novadam, kur krievu valodu kā oficiālo valodu atbalstīja 90 % vēlētāju, būtu bijusi maza ietekme, jo novadā pārstāvēts tikai 1 % no visiem Latgalē nobalsojušajiem. Pārējie četri — Dagdas, Ludzas, Krāslavas un Daugavpils — novadi, kur balsojums nosliecās par labu divvalodībai, veido 19 % no referendumā nobalsojušajiem.

Tabula: Latgales balsu sadalījums referendumā „par” un „pret” oficiālu divvalodību Latvijā
Avots: Tabula sastādīta pēc CVK provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, kas publicēti 2012. gada 19. februārī.


Desmit Latgales novados atbalsts Latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai referenduma balsojumā ir ļoti pārliecinošs. Starpība starp „ par” un „ pret” ir robežās no 89 % Rugāju novadā līdz 43 % Preiļu novadā. Aglonas un Rēzeknes novados šī attiecība attiecīgi ir 16 % un 14%. Ar mazāk nekā 10 % starpību pret Satversmes grozījumiem nobalsoja Viļānu novada balsstiesīgie iedzīvotāji. Savukārt Dagdas novadā tikai 6 % izšķīra, ka atbalstu saņem krievu valodas kā valsts valodas noteikšana.


Etniskā un vēsturiskā dimensija balsojumā

Kā jau minēju, Latgales iedzīvotāju etniskais sastāvs, latviešiem esot mazākumā, izskaidro, kāpēc vairākums atbalsta Satversmes grozījumus. Interesantā kārtā kopējā „pret” Latgalē balsojušo cilvēku proporcija sakrīt ar latviešu skaitu reģionā — 44%. Lai gan etniskā balsojuma tendences, salīdzinot datus par referenduma iznākumu un etniskā sastāva statistiku Latgalē, ir saskatāmas, nebūtu pareizi apgalvot, ka etniskā piederība ir vienīgais, kas noteica „ par” un „pret” balsu sadalījumu referendumā. Piemēram, 76 % Līvānu novada pilsoņu nobalsoja pret Satversmes grozīšanu, kaut gan šajā novadā ietilpst arī Līvānu pilsēta, kur daļa pašreizējo iedzīvotāju no citām draudzīgajām republikām ieradās Padomju varas gados. Ar etnisko latviešu balsīm vien Līvānu novadā šāds rezultāts nebūtu bijis iespējams, jo gandrīz trešdaļai novada iedzīvotāju ir cita tautība. Līdzīgi arī Preiļu novadā, kur dzīvo 65% latviešu un 35% citu tautību iedzīvotāju, 71% balsojušo bija pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.[ 6 ]

Valdošajai elitei Saeimā ir pēdējais laiks sākt izprast faktoru kopumu un īstenot tādu politiku, kas Latgales iedzīvotājus nevis atstumj, bet piesaista pilsoniskajai Latvijai.



Savukārt Daugavpilī, kur mīt 18% latviešu, pret divvalodību nobalsoja vien 14%, bet „par” bija 85% Daugavpils iedzīvotāju, kas krietni pārsniedz krievu proporciju šajā pilsētā. Protams, šis salīdzinājums ir ļoti ierobežots, taču liek uzdot jautājumu, cik aktīvi referendumā Daugavpilī bija tie pilsoņi, kas nav ne latvieši, ne krievi, bet veido trešo daļu pilsētas iedzīvotāju? Piemēram, vai referenduma dalībnieku vidū bija pārstāvēti 14 % Daugavpils poļu? Iespējams, atbilde uz šo jautājumu pašķīdinātu latviešu un krievu valodas lietojuma un statusu frontes līniju, atgādinot, ka bez šīm divām tautībām Latgalē ir arī vēl citu tautību cilvēki, kuru viedoklī jāieklausās. „Par” 60 % un „pret” 39 % balsojuma proporcijas Rēzeknē arī tikai daļēji sakrīt ar šīs pilsētas etnisko statistiku — 47 % krievu un 44 % latviešu.[ 7 ] 8 % rēzekniešu ir citu tautību pārstāvji.[ 8 ]

Jādomā, ka balsu sadalījumu referendumā Latgalē nenoteica tikai kāda viena dimensija balsotāju raksturojumā. Izšķiroties balsot par divvalodību, iespējams, sava loma bija gan iedzīvotāju vēsturiskās piederības un taisnīguma pieredzes dimensijai, gan atšķirīgajām informācijas telpām, ko patērē krievu un latviešu kopiena, maz zinot, ko patērē tie, kas nav ne vieni, ne otri Latgalē. Tāpat ģimenes un draugu uzskatiem. Katrā ziņā, valdošajai elitei Saeimā ir pēdējais laiks sākt izprast faktoru kopumu, un īstenot tādu politiku, kas Latgales iedzīvotājus arī Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā, Dagdā un Zilupē nevis atstumj, bet piesaista pilsoniskajai Latvijai. Paši iedzīvotāji Latgalē kopj savu saticību. Tomēr, ja nebūs konsekventas valsts politikas, mērķtiecīgi palīdzot radīt iespējas uzlabot dzīves apstākļus, stiprinot piederību pilsoniskajai Latvijai valsts austrumu pusē, ar vietējo ļaužu saticību valstisku jautājumu risināšanā vien būs par maz.

Savukārt, kas attiecas uz masu mediju ziņojumiem par referenduma iznākumu Latgalē, būtu ieteicams atspoguļot situāciju pēc iespējas detalizēti un precīzi, veidojot situāciju izprotošu sabiedrisko domu. Paviršas ziņas par atbalstu oficiālai divvalodībai Latgalē ir gluži kā ierosinājums novilkt valsts robežu tur, kur Latgale sākas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Rita kasa 165x152
Rita Kaša

Paldies par komentāriem rakstam.
Kas attiecas uz rakstā minēto 56% atbalstu divvalodībai, tad runa ir par Latgalē nobalsojušo cilvēku proporciju, kas atrodama ari šajā CVK mājas lapā: http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-3.html. Iemesls, kāpēc izvēlējos izmantot šo skaitli, ir arī tā iztirzāšana mēdijos nākamajā dienā pēc referenduma. Arī rakstā atsaucos uz Apollo ziņu, kura tieši šo skaitli izmantoja, sakot, ka Latgalē "pārliecinošs atbalsts divvalodībai". Protams, ja Latgales balsojuma datus skatītos visas valsts balsojuma kontekstā, tad to interpretācija būtu savādāka.

Kas attiecas uz jēdziena "latvieši" definīciju. Man pašai ģimenē un rados ir dažādu tautību cilvēki, kas tomēr sevi sauc par latviešiem. Līdz ar to, iespējams, ka manis minētie " latvieši" ietver arī citu tautību cilvēkus. Tas tāpēc, ka etniskā piederība ir pašidentifikācija. Ja es savu tautību pasē PMLP reģistrēju "latviete", tad valsts statistika mani saskaita kā latvieti. Ja es saku "poliete", tad mani arī saskaita kā polieti. Jums tasinība, ka etniskums var būt ļoti komplekss jēdziens. Šajā rakstā, veicot datu salīdzinājumus, es atturējos no katras etniksās grupas cipara vēl sīkākas apspriešanas. Patiesībā, būtu interesanti, ja Latvijā kāds papētītu etnisko identifcēšanos uzslāņojumu. Daži pētījumi ir bijuši, bet to būtu interesanti izdarīt tagad referenduma rezultātu gaismā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

76 % Līvānu novada pilsoņu nobalsoja pret Satversmes grozīšanu, kaut gan šajā novadā ietilpst arī Līvānu pilsēta, kur daļa pašreizējo iedzīvotāju no citām draudzīgajām republikām ieradās Padomju varas gados. Ar etnisko latviešu balsīm vien Līvānu novadā šāds rezultāts nebūtu bijis iespējams, jo gandrīz trešdaļai novada iedzīvotāju ir cita tautība.Līdzīgi arī Preiļu novadā, kur dzīvo 65% latviešu un 35% citu tautību iedzīvotāju, 71% balsojušo bija pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.
----
Izklausās, ka autore piemirsa, ka Latvijas valsts daudziem no tiem, kas ievēlēja tās neatkarību atjaunojušo Augstāko Padomi un balsoja 1991. g. aptaujā par neatkarību, neatzīst savu pilsonību.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Maija Deķe

Man pēc šī visa, komplektā ar "Ir" atrodamo rakstu par Rubikiem, radies dīvains jautājums. Rubikam ir plāni Latgales ekonomikas atveseļošanai: linu, kaņepju audzēšana, Jēkabpils cukurfabrikas atjaunošana un attiecīgi visu to nozaru balstīšana, kas fabrikai nepieciešama. Viņš ir SC biedrs, un Latgalē šī partija daudzviet ir vadošā - kāpēc partijas biedra idejas netiek realizētas? Kāpēc tiek uzturēti mīti, ka Latgale ir pamesta un aizmirsta, ja pašiem rokās visas kārtis?
Varbūt tiešām labāk ir zvejot netīrā ūdenī?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

Atvainojos par komentāru dublēšanu. Bet diemžēl tā bija tehniska problēma, kad netika pieņemts sākumā Twitter konts, bet tad atkal "aizgāja" gan no twit, gan no draugiem ;)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

P.S. Latvieši nav etnisks lielums. Tāpēc nav korekti tos minēt pie etniskā sastāva. Ja neticat tam, tad apmeklējiet Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un pamēģiniet tur starp krievu sētu, latgaļu, kuršu u.c. atrast latviešu sētu :)

Pašu latviešu etniskais sastāvs ir visai raibs. Es piemēram esmu latgalis, bet sieva ukraine. Bet abi esam latvieši :) Bet, piemēram sievastēva vecāki ir ukrainis un ēbrejiete, un atkal, sievastēvs ir latvietis. Tā latvietis ir valsts nācija, kura veidojas no daudzām mazākumtautībām un kuras pamatā ir vairākas baltu tautas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

Diemžēl rakstā minēti nekorekti aprēķini un skaitļu minējumi. Tā, piemēram apgalvots ka Latgalē 56% atbalsta krievu valodu kā oficiālo valsts valodu. Kaut gan relitātē ir 35%, Latvijā kopumā nepilni 18%. Pie tam minot, savukārt etnisko sastāvu, aprēķini veikti nevis no referenduma dalībnieku skaita, bet gan no visu iedzīvotāju skaita, kas padara skatu uz realitāti rakstā vēl greizāku.

Lūk CVK vestule par to, kā skaitāmi un nosakāmi referenduma rezultāti (būtu labi, pirms rakstīt, iepazīties ar korektu situāciju):

Nosakot tautas nobalsošanas rezultātu, ir jāņem
vērā Satversmes 79.pants, kas paredz, ka "tautas nobalsošanai nodotais
Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem
balsstiesīgiem." Satversme nenosaka, lai noteiktu tautas nobalsošanas
rezultātu, būtu rēķināmi procenti.

Lai noteiktu tautas nobalsošanas rezultātu, ir nepieciešams zināt
balsstiesīgo vēlētāju skaitu tautas nobalsošanas dienā, 18.februārī. Šādus
datus ir iespējams iegūt tikai pēc 18.februāra, tāpēc tos nav iespējams
atspoguļot tautas nobalsošanas naktī.

Šodien Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi informāciju no Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes, kas liecina, ka 18.februārī valstī
balsstiesības bija 1 545 004 vēlētējiem. Tātad vismaz puse vēlētāju ir 772
502 balsis. Saskaņā ar provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem
"Par" balsu skaits tautas nobalsošanā bija 273 347. Tā kā saņemto "Par"
balsu skaits (273 347) ir mazāks par pusi no balsstiesīgo pilsoņu skaita
(772 502), tad secināms, ka likumprojekts "Grozījumi LR
Satversmē" tautas nobalsošanā nav pieņemts.

Pašlaik Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā ir pieejama statistika
procentos, kas atspoguļo "par" un "pret" balsu sadalījumu starp derīgajām
balsošanas zīmēm. Šie dati attēlo to, kāds ir bijis "Par" un "Pret"
viedokļu sadalījums starp tiem vēlētājiem, kuri piedalījās tautas
nobalsošanā. Lai gan neviens tiesību akts neuzliek par pienākumu
Centrālajai vēlēšanu komisijai rēķināt procentus, atspoguļojot tautas
nobalsošanas rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim tos ir
rēķinājusi, jo procenti palīdz uzskatāmāk attēlot "par" un "pret" viedokļu
proporciju. Procenti tiek rēķināti no derīgo zīmju skaita, jo tie ir izejas
dati, kas ir pieejami tautas nobaslošanas naktī.

Protams, tautas nobalsošanas datus var rēķināt un interpretēt dažādos
griezumos. Ņemot vērā sabiedrības interesi, Centrālā
vēlēšanu komisija tuvākajās dienās plāno papildināt savu mājaslapu arī ar
statistiku, attēlojot procentuāli to, kāds ir bijis "Par" un "Pret"
viedokļu sadalījums procentos no balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Salīdzinājumam šādā griezumā valstī tas būtu: "par" - 18 procenti no
balsstiesīgo pilsoņu skaita, pret - 53 procenti. Tūkums šai metodei - nav
zināms, kā būtu balsojuši tie vēlētāji, kas tautas nobalsošanā
nepiedalījās. Līdz ar to ar šādiem procentskaitļiem iespējams vieglāk
manipulēt.

Tajā pašā laikā jebkura metode, ko izvēlēsieties datu interpretācijai,
atklās to, ka "pret" balsu skaits šajā tautas nobalsošanā ir bijis trīs
reizes lielāks nekā "par" balsu skaits. Šāds secinājums izriet gan
salīdzinot "par" un "pret" balsis absolūtos skaitļos, gan salīdzinot
procentus no derīgo vēlēšanu zīmju skaita, gan salīdzinot procentus no
balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Ar cieņu,


Kristīne Bērziņa
Informācijas nodaļas vadītāja
Centrālā vēlēšanu komisija
(371) 67814900 www.cvk.lv

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Eduards Vasiļevskis

Ja valstī viss notiek tukšu salmu kulšanas līmenī, ja iedzīvotājiem nav elementārā drošības garanta, tiek atņēmtas tiesības uz darbu,likvidējot veselas tautsaimniecības nozares, izpārdodot, prihvatizējot zemes. Tauta jūtas jūtas atstumta, ar vienīgo iespēju mukt no šādas ,,iekārtas", vai uzspļaut bezspēcībā šai patvaļai.

Saistītie raksti
Kaklasaites

Laiks tautai 5 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
Aplisi 255x203

Skola nākotnei 5 Autors:Rita Kaša

Skafandrs 255x203

Kad atzīme nav svarīga 10 Autors:Rita Kaša

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

(Radošās) domāšanas prasmes Latvijas skolās Autors:Rita Kaša

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Melnais 1.septembris 1 Autors:Rita Kaša