Neveiksmīgās laulības sekas 6

Valsts un baznīcas simbiozes jaunās formas līdzinās neveiksmīgai laulībai, kuras partneri vēl līdz galam neapzinās, ka no paredzamās kopdzīves cietīs abi. Reliģija vislabāk attīstās, kad nesildās privilēģiju ēnā, un valsts visharmoniskāk funkcionē, kad nejaucas indivīdu pārliecībā un morālē.

Iesaki citiem:

Līdz ar līgumiem, ko Latvijas valsts noslēgusi ar dažām reliģiskajām organizācijām, valsts un baznīcas attiecībās atklājas jauni pavērsieni.

Līgumu teksti parāda reliģisko grupu tiekšanos ar juridisku mehānismu palīdzību nodrošināt savās rindās vai vismaz personāla vidū lielāku homogenitāti. Jāšaubās gan, vai reliģisko grupu fragmentācijas un konfesiju iekšienē pastāvošās uzskatu daudzveidības apstākļos to būs iespējams ilgākā laika posmā nodrošināt. Īpaši tas attiecas uz kristietības novirzieniem, kuriem raksturīga liela lokālo draudžu autonomijas pakāpe un vēsturiski izveidojusies atturība pret oficiāliem doktrināriem formulējumiem. Līgumā ar Latvijas Baptistu draudžu savienību (LBDS) paredzētās tiesības LBDS darba tiesiskajās attiecībās balstīties “lojalitātē attiecībā uz Latvijas Baptistu draudžu savienības ticību un etosu.”[1] ir problemātiskas, jo lieto tādus reliģisko identitāšu mainīgā rakstura grūti definējamus jēdzienus kā ticība un etoss. Diskriminējoša ir līgumos iestrādātā norma, ka citu institūciju nosaukumiem jāatšķiras no līgumus noslēgušo konfesiju nosaukuma tā, lai ar konfesijas nosaukumu nesakristu vairāk par diviem vārdiem.[2] Tas de jure apgrūtinātu, piemēram, alternatīvas Latvijas luteriskās baznīcas dibināšanu, bet de facto taču tāda jau pastāv.[3] Nekritiska atsaukšanās uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi problēmu neatrisinās, jo katrai dalībvalstij izveidojušies atšķirīgi valsts-baznīcas attiecību modeļi, daži no tiem (piem., valsts baznīcas koncepcija Dānijā, Norvēģijā u.c.) mūsdienās uzskatāmi par arhaiskiem.

Līdz ar noslēgtajiem līgumiem palielinājies privileģēto reliģisko grupu skaits, taču īpaši atzīto reliģisko grupu atlases principi ir neskaidri. Neviena no Vasarsvētku draudžu apvienībām, kam ir vairāki tūkstoši piekritēju, nav nokļuvusi “izredzēto” sarakstā, toties līgums noslēgts ar Apvienoto metodistu baznīcu, pie kuras pieder daži simti cilvēku. Var jau atsaukties uz to, ka dažas reliģiskās grupas īpaši izdalītas jau Pirmās republikas[4] laikā, tām piešķirot tiesības izsniegt valsts atzītas laulību apliecības un mācīt skolās ticības mācību, bet kāpēc tad starp līguma slēdzējiem nav reformāti, kuriem pirms Otrā pasaules kara bija laulāšanas tiesības? Jaunradīto līgumu vietā labāk būtu paredzēt visām reliģiskajām grupām vienādas tiesības un pienākumus, izdarot attiecīgas izmaiņas Reliģisko organizāciju likumā vai pat vispār to atceļot un pieņemot visām sabiedriskajām organizācijām vienu likumu, taču, ņemot vērā patreizējās tendences politiskajā teātrī, šāda ideja tuvākā nākotnē neīstenosies.

Pašmāju reliģiskajā vidē dominējošā konservatīvā ideoloģija, kuru vismaz vārdos pārņēmusi arī jaunā politiskā elite, izbrīnu neizraisa, jo tajā atspoguļojas mūsu sabiedrības vērtību sistēma kopumā. Šo ideoloģiju gan “atšķaida” tas, ka gribot negribot mūsdienu politiskajā tirgū tradicionālie pretpoli “labējs - kreiss”, “konservatīvs – liberāls” relativizējas un ideoloģijas hameleoniski pielāgojas apstākļiem.[5]

Jauns ir tas, ka Pirmajai partijai, veiksmīgāk kā citām partijām zem kristīgo vērtību karoga izdevies mobilizēt elektorātu.[6] Mainījies arī potenciālo vēlētāju un politisko aktīvistu konfesionālais sastāvs – pēdējos gados Latvijas politikā sevi piesaka tādas jaunas draudzes kā “Jaunā Paaudze” un “Prieka Vēsts.” Rīgā esošās galvenokārt krievvalodīgos pulcējošās draudzes “Jaunā Paaudze” mācītājs A. Ļedjajevs savās runās popularizē kristīgās valdības ideju, kā tās cienīgu piemēru minot Dž. Buša vadīto ASV valdību[7]. Tiesa, lai neatbaidītu pārējos vēlētājus, patreizējā politiskā elite saikni ar šo elektorāta daļu pārāk nepopularizē.

Atsevišķi it kā uz kristīgo vērtību un morāles veicināšanu vērstie projekti vēršas pret tām pašām vērtībām, kuras šo projektu autoru izpratnē sabiedrībā būtu jānostiprina. Nesen prezentētais Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums parāda, ka pieņēmumam „musulmaņu uzskati un paražas var būt bīstami Latvijas iedzīvotājiem” piekrīt 26 % latviešu un 24 % cittautiešu, lai gan vairums šo cilvēku apguvuši politkorektuma ābeci un atzīst, ka jāciena citas kultūras un reliģijas par spīti to atšķirīgajam raksturam.[8] Šī raksta kontekstā jāuzdod jautājums – vai situāciju kaut nedaudz nemainītu izglītības sistēma, kas skolēnus iepazīstinātu ar citām reliģijām nevis no vienas reliģijas pozīcijām, bet ļautu tiem mācīties no dažādām tradīcijām? Tādējādi būtu izredzes, ka mazinātos mūsu sabiedrībai raksturīgā tendence uzlūkot pasauli melnbaltās krāsās. Neitrālāka ievirze vairotu ar reliģijas apgūšanu saistīta mācību priekšmeta prestižu, ar ko nevar lepoties patreiz piedāvātā kristīgā mācība – saskaņā ar Valsts izglītības inspekcijas publiskoto informāciju šajā mācību gadā kristīgo mācību mūsu valstī izvēlējušies 17,5% pirmklasnieku.[9] Distancētākas reliģijas apguves formas nenozīmē slēptu ateismu,[10] bet gan Lielbritānijas skolu sistēmā proponēto “pozitīvo plurālismu” – mēģinājumu pasniegt reliģiju tā, lai respektētu dažādību starp reliģijām un to iekšienē, mācoties no tām.[11]

Valsts un baznīcas simbiozes jaunās formas līdzinās neveiksmīgai laulībai, kuras partneri vēl līdz galam neapzinās, ka no paredzamās kopdzīves cietīs abas puses. Reliģija vislabāk attīstās tad, kad tā nesildās privilēģiju ēnā, un valsts visharmoniskāk funkcionē tad, kad tā nejaucas indivīdu pārliecībā un morālē.

___________________

[1] Līgums ar Latvijas Baptistu draudžu savienību
[2] Sk, piemēram, līguma ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu 10. paragrāfu (Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgums // Latvijas Luterānis. – 2004. – jūlijs. - 6. lpp.; Līgumā ar vecticībniekiem paredzēts, ka citu organizāciju nosaukumos ar nosaukumu “Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca” nedrīkst sakrist vairāk par trijiem vārdiem [skatīts 13.09.2004.]. Savukārt līgumā ar pareizticīgiem vispār noliegts citai organizācijai lietot vārdu “pareizticība.” [skatīts 13.09.2004.]

[3] Latvijā pastāv Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudzes, kas ieņem konservatīvāku nostāju kā skaitliski lielākā luterāņu baznīca.

[4] Raksta autors apzināti lieto Latvijā vēl maz populāro jēdzienu „Pirmā republika”, jo uzskata, ka tas pasvītro, ka abus Latvijas neatkarības posmus raksturo ne tikai kopīgais, bet arī atšķirības.

[5] Piemēram, priekšvēlēšanu laikā Pirmā partija oficiāli neatbalstīja abortu aizliegumu, lai gan par to iestājās tās sastāvā esošie garīdznieki. (Ēlerte S., Raudseps P., Ozoliņš A. Ticēt vai neticēt // Diena – 2002, Nr. 230, 2. lpp.). Tomēr vēlāk tā prasīja , lai Ingrīda Circene (“Jaunais Laiks”) atkāpjas no veselības aizsardzības ministres amata, jo viņa kā ārste turpināja abortu praksi.

[6] Tas gan noticis tikai daļēji, jo Pirmajai partijai ar kristīgo vērtību lozungu nav izdevies sev piesaistīt krievvalodīgo sabiedrību. Sabiedrības sašķeltība divās kopienās ir pārāk iesakņojusies un līdz ar to nostiprinās arī vēlētāju politiskās preferences atkarībā no partiju etniskās orientācijas. Jāņem arī vērā, ka Latvijas pareizticīgo baznīcas sinode un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padome kritizējušas grozījumus Izglītības likumā. (Krievvalodīgās baznīcas kritizē grozījumus likumā // Latvijas Luterānis. – 2004. – februāris. – 2. lpp.)

[7] Ledjajev A. Novij mirovoj porjadok (skatīts 13.09.2004.)

[8] Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija. Rīga, 2004, 54., 56. lpp.

[9] Grīnuma I. Kristīgo mācību neizvēlas // Diena. – 10.09.2004., 3. lpp.

[10] Kā demagoģisks vērtējams bijušā Izglītības un zinātnes ministru Kārļa Šadurska apgalvojums, ka „mūsu izglītības programma aizvien ir klaji ateistiska, un tas pats sakāms arī par nesen sagatavoto, jauno sociālo zinību bloka standartu...” (Slavējamas izvēles // Latvijas Luterānis. – 2004, septembris, 16. lpp.)

[11] Wright A. The Consolidation of Liberal religious Education in England & Wales // Ceļš. – 2003-2004, Nr. 55, 42. lpp.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AK 25.10.2004 21:36
Mulderam

1."Sveši bērni" mani uztrauc - nu nav visiem vienaldzīgs to cilvēku liktenis, ko paši nav dzemdējuši. Ja tas juš nepārliecina - padomājiet, kā jūs reaģētu, ja svešam bērnam skolā skalotu smadzenes ar tādu ideoloģiju, ko jūs nepieņemat un kas kurina nicinošu attieksmi pret jums (viņa vecāki tam piekrīt)...

2."Kāda vilka pēc pirmklasniekam zināt par pārdesmit reliģijām..." Patiešām nav vērts, labāk par tām (un ateismu) būtu runāt vēlāk. Bet vai zināšanas par vienu ideoloģiju ("kristīga mācība") nav bīstamākas, jo koncentrētākas un pasniegtas no noteikto organizāciju grupas skatpunkta?

3."Ar ko ir bīstama kristīga mācība" Par kristietību man ir visai kritisks viedoklis - kaut vai tāpēc, ka tā pieradina pie absurdām pretrunām, no kurām var izsecināt ko vēlies (labais Dievs, kas rada elli saviem bērniem...). Kristiešiem ir cits viedoklis... Bet interesanti, kā tie reaģētu, ja skolās palīdzētu vecākiem musulmaņiem (Talibānas virziena) skalot bērniem smadzenes savas reliģijas garā, un citiem piedāvātu "neitrālu" ētiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 25.10.2004 20:55
Un atkal... viens kursh savu beernu suutiis maaciities eetiku juutaas baigi neapmierinaatais ar to ka blakus klasee pavisam svesham beernam maaciis kristiigaas veertiibas un kristiigo veertiibu skalu!Un atkal kaarteejais autors, kas nespeej pamatot ar ko tad taa kristiigaa maaciiba skolaa ir tik kaitiiga?Un atkal viens duraks (autors) putro religijas veesturi ar veertiibu skalu, kaada vilka peec 1klasniekam zinaat par paarsimt dazhaadaam religijaam, ja vinsh nejeedz kas ir liidzcietiiba, piedoshana, draudziiba, etc. Mosh beidzot beidzat runaat par lietaam no kuraam pashi neko nejeedzat? Ir taads labs teiciens... labaak pakluseet un teelot mulkji nekaa saakt runaat un ljaut apkaarteejiem par to paarliecinaaties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.10.2004 20:13
Autoram

"Neitrālāka ievirze vairotu ar reliģijas apgūšanu saistīta mācību priekšmeta prestižu" Ja tas paliktu tikai ar reliģijas apgūšanu saistīts, nevar būt runas par kaut kādu neitralitāti. Tā pieprasa arī dažādu ateisma un agnosticisma virzienu pētīšanu.

"musulmaņu uzskati un paražas var būt bīstami Latvijas iedzīvotājiem" Vispār jau tas būtu pareizi, tikai jānorāda, ka jebkura grupējuma uzskati un paražas var būt bīstami, ja tos uzspiedīs.

"Reliģija vislabāk attīstās tad, kad tā nesildās privilēģiju ēnā" Precizēsim - labāk citiem.

Maru

"mēs esam Eiropas daļa un tāpēc piederam pie eiropeiskās kultūras, tātad kristīgās kultūras" Kristietības ietekme protams ir milzīga, bet tas vēl nenozīmē, ka Eiropas kultūra identiska kristīgai. Un kas ir "mēs" - visi Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot, piemēram, jūdaistus, kas lielā mērā dzīvoja nošķirti līdz pat padomju laikam?

"neticīgajiem, ateistiem un citu ticību atzinējiem vai piekritējiem. Skaidri saprotams, ka postkomunisma zemē minētie cilvēki taču ir nospiedošā vairākumā, kaut paši neapzināti vairāk vai mazāk joprojām dzīvo pēc kristīgiem likumiem." Pirmā jūsu atziņa rāda, ka mēs neesam vienkārši kristīgas kultūras daļa. Marksisma rašanās un panākumi tieši Eiropā, starp citu, atkal sit pa hipotēzi "eiropeisks=kristīgs"

"ko tad tur pirmajā klasītē mācīs no ētikas? Nu taču ka to pašu kristīgo ētiku, ko gan citu" Mušdienu Latvijas sabiedrībā valdošo ētiku. Kristīgajā ētikā daļēji pasniegs to pašu. Bet ja ētikā saka "Nenogalini", šeit nav vairāk kristietības kā budisma... Varbūt tomēr ticības mācībā pasniegs Latvijā pieņemtās ētikas atziņas, kaut ko apejot, kaut ko pieliekot no Bībeles? Diez vai pat 12. klasē ētikā aicinās nogalināt homoseksuālistus, bet ticības mācībā - ievērot likumus par abortu atļaušanu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 24.10.2004 01:21
Manuprāt, visos šajos strīdos parasti pietrūkst izpratnes par to, ka mēs esam Eiropas daļa un tāpēc piederam pie eiropeiskās kultūras, tātad kristīgās kultūras nu jau turpat divtūkstoš gadus. Mēs -- kopā ar visiem saviem neticīgajiem un ateistiem! -- tātad dzīvojam kristīgās kultūras telpā, kristīgo vērtību telpā, kristīgās morāles un ētikas telpā! Šajā pašā telpā, tikai sakropļotā veidā, jau vairāk nekā 80 gadus pastāv arī komunistiskā Krievija, zem kuras spaidiem nu jau gadus sešdesmit joprojām cieš visas trīs neatkarību nesen atguvušās Baltijas valstis.

Mēs ļoti gribam atpakaļ Eiropā -- visādā ziņā, arī kultūras ziņā, arī tikumiskā ziņā. (To pašu tikpat ļoti vēlas arī Krievija. Būt kā Eiropai, pilntiesīgi atkalpievienoties kristīgās kultūras telpai ... Vēlas, taču rīkojas otrādi.) Vēlme ir taisnīga, pamatota. Bet mums iet dažkārt tāpat kā Krievijai. Arī ar kristīgās mācības priekšmetu skolā.

Jau no paša sākuma iedibinājās absurda ačgārnība. Tika piedāvāta izvēle starp diviem priekšmetiem, kur viens -- sākumā bija reliģiju mācība, vēlāk vispārējā ētika (nosaukumi visādi mainījās, jo skaidrības nebija pašiem lēmējiem) -- bija paredzēts tiem, kas kristīgo ticību, mācību un kultūru "neatzīst" -- tātad it kā neticīgajiem, ateistiem un citu ticību atzinējiem vai piekritējiem. Skaidri saprotams, ka postkomunisma zemē minētie cilvēki taču ir nospiedošā vairākumā, kaut paši neapzināti vairāk vai mazāk joprojām dzīvo pēc kristīgiem likumiem. Tad nu notika lielas debates, vai pirmklasniekam mācīt "kristīgo mācību" vai "ētiku", turklāt "kristīgo mācību" -- gluži dabiski -- kritizēja vienā laidā. Palika pie "ētikas". Te nu esam nonākuši pie autora atbalstītās "neitralitātes". Bet ko tad tur pirmajā klasītē mācīs no ētikas? Nu taču ka to pašu kristīgo ētiku, ko gan citu ... Un ne jau teorētiskā, bet gan praktiskā līmenī. Un droši vien būs labi. Tikai kamdēļ tās ilgās, garās un būtībā tukšās runas, samežģītie lēmumi un likumi, laika zaudējums ...?

Baznīca šķirta no valsts. Bet baznīca kā sabiedrisks iestādījums spēj palaikam brīnišķīgi sadarboties ar valsti, tā dodot labumu visai sabiedrībai un it sevišķi atbalstot, stiprinot un aizstāvot zemākos slāņus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 22.10.2004 18:58
Arī man gan katoļu, gan luterāņu baznīcas ir kļuvušas pilnīgi nepieņemamas tikai un vienīgi savu konservatīvo uzskatu dēļ, kas nu jau itin bieži nonāk pretrunā ar elementārām cilvēktiesībām. Piemēram, atklāta naida kurināšanu pret homoseksuāliem cilvēkiem, vai vēl trakāk miesas sodu, t.i., vardarības pret bērniem pasludināšanu par normālu lietu. Jājautā, vai gadījumā tā nav baznīca, kurai būtu jāpārvērtē savas vērtības nevis "pagrimušajai" sabiedrības daļai, kas "neiet" baznīcā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 20.10.2004 13:12
sis man atgadinaja personisko pieredzi, kas gan ir nedaudz garam temai.

gribeju salalulaties baznica, bet par aktivu baznica gajeju sevi noteikti nosaukt nevaru.

kad meginaju uzrunat baznicas, sastapos ar tadu attieksmi un noteikumiem, ka likas, ka esmu kaut kadus masonus uzrunajis.

ta vieta, lai musdienu ne-religiskuma apstaklos, priecatos par katru, kas nak baznicas virziena, musu baznica reali atraida. un iesligst apburtaja loka, jo jaunas asinis ta nepieplust.

tas par latvju luteranu baznicu.

interesanti, ka pazistams lietuvietis stastija, ka lietuva esot ta pati nelaime ar katolu baznicu. ta esot superkonservativa un galigi nav pretimnakosa "noklidusajam avim". rezultata - lietuva masveida speka pienemoties luteranu un citas protestantu baznicas, jo vienkarsai iedzivotajs jutas katolu baznicas atraidits.