Nevainības aizsegs 4

Politika pēc definīcijas ir publiska lieta, un viss, kas skar publiskās intereses, ir pārāk svarīgs, lai vienai personai – kaut vai Ministru prezidentam - varētu piederēt ekskluzīvas interpretācijas tiesības. Vismaz tā ir tiesiskajās valstīs.

Iesaki citiem:

Vārdu “liberālisms” Latvijas politikā parasti lieto, kad runā par progresīva nodokļa kaitīgumu uzņēmējdarbībai vai par ārvalstu investoriem. Tajā pašā laikā liberālisma klasiskā nozīme, kura ietver sevī indivīda neaizskaramības prioritāti, likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas neatkarību un “minimālo” valsti, it kā pieder pie lietām, par kurām runāt nav pieņemts. Pirmkārt, gan Latvijas ierēdņiem, gan vairumam iedzīvotāju “minimālās valsts” ideja ar tai raksturīgajām negatīvajām tiesībām ir sveša. Otrkārt, tā taču ir tikai filozofija, un jebkurā gadījumā starptautiskās organizācijas atgādinās, ja kaut kas neatbildīs liberālās demokrātijas normām.

Taču, kad runa ir par tik iekšpolitisku jautājumu kā Ministru prezidenta pilnvaras, cerības uz starptautisko organizāciju atgādinājumu diemžēl ir tikai daļēji attaisnojamas. Tomēr iespaids par neatbilstību liberālās demokrātijas normām paliek. Man tas radās, kad kļuva zināms Jaunā Laika ierosināto Valsts civildienesta likuma grozījumu projekts, kas dotu Ministru prezidentam tiesības pārcelt zemākā amatā jebkuru ierēdni uz aizdomu pamata, kā arī bez pamatojuma norādīšanas atlaist ministriju valsts sekretārus, Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts policijas vadītājus, kas zaudējuši valdības vadītāja uzticību. Turklāt, Ministru prezidenta lēmums būtu “politisks, kas nav pārsūdzams tiesā”.

Būtu saprotams, ja grozījumu projekta autori argumentētu, ka lēmumu pieņemšanas līmenis ir tīri administratīvs un tāpēc nav pārsūdzams. Varētu, protams, šaubīties, vai tāda līmeņa valsts amatpersonu patvaļīga atlaišana var būt nepolitiska. Bet, ja politiskais aspekts ir atzīts, rodas iespaids, ka tiek piedāvāts kaut kas pavisam jauns mūsdienu demokrātiskās valsts politikas teorijā un praksē. Politika pēc definīcijas ir publiska lieta. Un viss, kas skar publiskās intereses, ir pārāk svarīgs, lai vienai personai šeit varētu piederēt ekskluzīvas interpretācijas tiesības. Arī Ministru prezidentam kā jebkuram cilvēkam var rasties neobjektīvs iespaids par kāda konkrēta ierēdņa rīcību, un arī valsts dienestā strādājošiem cilvēkiem ir tiesības uz objektivitāti, kad runa ir par lēmumiem, kas būtiski skar viņu darbu un tālāko karjeru. Vismaz tā ir tiesiskajās valstīs. Un tiesiskās valstīs pēdējās interpretācijas tiesības strīda gadījumos pieder tiesai.

Kaut gan var uz šo projektu paskatīties no citas perspektīvas. Laikā, kad liberālisma tēvs Džons Loks rakstīja par valsti, kas pati sevi maksimāli ierobežotu, lai neaizskartu indivīda tiesības, franču teologs Bosjuē, strādājot Luija XIV galma apstākļos, formulēja citu priekšstatu par valsts tiesiskumu: “Indivīda vienīgam aizsegam pret valsts varu ir jābūt viņa nevainībai.” Varbūt tiešām likumu grozījumu projektu autoriem turpmāk vajadzētu ņemt šo domu par pamatu. Bosjuē valsts koncepcija ir daudz vienkāršāka un nenoliedzami paaugstinātu izpildvaras darbības ātrumu un efektivitāti. Atšķirībā no liberālisma sarežģītas, darbietilpīgas valsts struktūras ar visiem checks and balances tai ir tikai viens trūkums. Profesionālās prasības Ministru prezidenta amata kandidātam arī būtu pavisam vienkāršas. Nekad nekļūdīties. Jo viņš taču, citējot Bosjuē, “apvieno sevī visas tautas gribu”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


panke 21.11.2002 11:32
Pilnīgi piekrītu autorei un izsaku komplimentus par precīzo liberālisma idejas un demokrātisko principu disharmonijas ar Jaunā laika autoritārajām idejām pasniegumu. Uzskatu, ka šāds lēmums būtu solis atpakaļ mūsu kopīgajā ceļā uz demokrātisku un īsteni tiesisku valsti, jo ir pretrunā ar abiem šiem principiem. Viena lieta ir priekšvēlēšanu solījumi, kas, būtībā, ir tikai uz emocijām balstīta tukša un ideālistiska runāšana, taču metožu klāsts, ar kuru palīdzību tos īstenot, diemžēl demokrātiskā valstī ir ierobežots. Tāpat domāju, ka ja īstermiņā šāds lēmums varētu radīt zināmas pozitīvas sekas (valsts sektora darbienieku "šķīstīšana"), tad tomēr ilgākā laika termiņā tas tikai padziļinātu jau tā dziļo plaisu starp sabiedrību un valdību. Šāds pilnvaru apjoms, protams, ir stipri vilinošs un es neesmu drošs, ka Repšes kungs ir spējīgs pret to izturēties ar aukstasinīgu objektivitāti. Baidos, ka šāds lēmums varētu izraisīt līdzīgu lēmumu virkni, kas visbeidzot mūs novestu pie kādas autoritāram režīmam visnotaļ līdzīgas pseidodemokrātijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 20.11.2002 11:47
Pilnīgs populisms-Ulmanisms, kas nav savienojams ar tiesiskas valsts izpratni. Subjektīva neuzticības saošana nedrīkst būt nopietns kritērijs valsts darbā. JL ierosinātie grozījumi faktiski mēģina likumā nostiprināt politierēdņu praksti iepretīm profesionālai birokrātijai. Ceru, ka viņiem neizdosies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 20.11.2002 10:13
Šis solis pieder pie 'testing the limits' soliem. Autore ļoti precīzi norāda, ka šāda veida iekšpolitika - premjera pilnvaras - ir joma, kur ne straptautiski piemēri, ne kritika neko īpaši mainīt nevar. Viss ir atkarīgs no tā, cik liels pacietības vai pieņemamā slieksnis ir plašākai vai šaurākai sabiedrībai. Manuprāt, sabiedrībā šobrīd ir pārliecība, ka šādas pilnvaras premjeram varētu dot, jo citādi taču viņš nespēs izpildīt savu izvirzīto uzdevumu 'zagļu un krāpnieku valsts pārvaldē nebūs'. Tomēr viena tendence, ko ir pierādījušas daudzas valstis, kas sākušās svērties vai nu militāra vai autoritāra režīma virzienā, ir tas, ka, reiz izveidotas, institūcijas sāk dzīvot pašas savu dzīvi un rada konkrētas intereses, kurām to nodrošinātie apstākļi ir ļoti ērti, tāpēc saglabājami un nostiprināmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alekejs 19.11.2002 21:23
Piekrītu autora teiktajam. Es, cerams, zinu risinājumu šai problēmai. No 1989. gada aicināju uz diskusiju dažus kungus, iespējams šādā secībā: Rubiku, Endziņu, nelaiķi Ķezberu, Ruču, Repši, Kostandu, Milbergu, Bojāru, Birkavu (varbūt izlaidu dažus uzvārdus). Tēma sekojoša: Vēlēšanās var piedalīties tās partijas vai sabiedriskās organizācijas, kurām statūtos ir punkts – “Atbildam Latvijas tautas priekšā ar savu mantu par iespējamām kļūdām, pielaistām no no mūsu rindām izvirzītajiem cilvēkiem”. Pilnīgi iespējams, ka mans ierosinājums nav gramatiski un juridiski nevainojums, bet no smaida ar kuru šo priekšlikumu uzklausīja Rubiks, un vārdiem, ko teica Birkavs (“Doma interesanta”) varētu saprast, ka tomēr tam ir jēga. Repšes kungs atcerējās vai pats nonāca pie domas <par naudas apmaksu politika> un pielietoja nepilnības patreizējā likumdošanā. Interesanti, vai Satversmes Tiesas priekšsēdētājs var izrādīt iniciatīvu labot likumu?

Saistītie raksti
Citi autora darbi