Atslēgvārdi:

Nelatviešu skolēnu klātbūtne 7

Pašreizējais citu tautību skolēnu īpatsvars latviešu skolās nerada īpašas problēmas, ne runājot par šo skolēnu sekmēm, ne iekļaušanos klasēs. Pastāv iespēja, ka nepietiekama apmācība starpkultūru izglītībā veicinājusi situāciju, ka skolās notiek drīzāk asimilācijas, nevis integrācijas process.

Iesaki citiem:

Spriežot par sabiedrības integrāciju Latvijā, agrāk vai vēlāk nonāk pie mazākumtautību pārstāvjiem un izglītības sistēmas – ko skolas varētu darīt un ko dara, lai šo integrācijas procesu veicinātu. Parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta skolām ar apmācību krievu valodā – kāda ir šo skolu loma integrācijas procesā, kā šajās skolās īstenotā izglītības politika skar skolēnus, skolotājus, procesus, sabiedrību kopumā. Retāk tiek vērtēta skolu ar latviešu mācību valodu loma integrācijas procesā, mazākumtautību pārstāvju, kuri mācās šajās skolās pieredze, kā viņi ir iejutušies šajās skolās, kāda ir apkārtējo attieksme.

Lai noskaidrotu šos jautājumus sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ar Sorosa fonda – Latvija un Phare atbalstu veica pētījumu “Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolu klasēs”. Pētījuma ietvaros tika veikti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi pētījumi.

Analizējot kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma rezultātus, jāsecina, ka situācija nav viennozīmīga. No vienas puses – pētījums apliecina, ka mazākumtautību bērnu situācija, vērtējot viņu akadēmisko sniegumu, iekļaušanos klasē, attiecības ar klasesbiedriem un skolotājiem, ir laba. Vairums skolēnu gan sociāli, gan emocionāli jūtas diezgan labi, un latviešu un citu tautību skolēnu situācija īpaši neatšķiras. Akadēmisko panākumu ziņā atšķirības starp skolēniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, un skolēniem ar citu dzimto valodu nav būtiskas – īpaši neatšķiras ne vidējās atzīmes, ne pašu skolēnu vērtējums par grūtībām mācībās. Arī attiecības ar citiem skolēniem (t.sk. tāds rādītājs kā draugu skaits klasē) un attiecības ar skolotājiem atkarībā no skolēnu tautības un dzimtās valodas būtiski neatšķiras.

Tomēr identificējamas arī vairākas problēmas. Daļa skolotāju nejūtas sagatavoti darbam ar citu tautību pārstāvjiem – to, ka jūtas kompetenti darbam ar citu tautību skolēniem, uzskata 54 procenti aptaujāto skolotāju, bet 79 procenti aptaujāto skolotāju norādīja, ka nav apmeklējuši starpkultūru izglītības vai bilingvālās izglītības kursus. Pētījumā atklājas, ka daļa skolotāju nelatviešu skolēnu klātbūtni uzskata par problēmu, norādot uz grūtībām, kas saistītas ar valodu, kultūras tradīcijām. Dažkārt pausta attieksme, ka citu tautību skolēniem labāk būtu mācīties skolās ar krievu mācību valodu. Gan skolotāji, gan paši skolēni atzīst, ka, mācoties skolā ar latviešu valodu, iekļaujoties vidē, daļai citu tautību pārstāvju zūd savas etniskās grupas tradīcijas, gan runājot par svinētajiem svētkiem, gan lietojot valodu (piemēram, rakstot). Skolotāji atzīst, ka skolā tomēr dominē vienas – latviešu – kultūras tradīcijas. Dominē uzskats, ka par saikni ar savu kultūru atbildība būtu jāuzņemas ģimenei, tomēr ir šaubas, vai lielākajā daļā ģimeņu tas tiek darīts.

Noslēgumā būtu jānorāda uz vairākiem apstākļiem – riskiem, ar kuriem varētu nākties saskarties nākotnē un kurus varētu novērst, īstenojot noteiktus pasākumus izglītības sistēmā. Analizējot novērojumus pētījuma organizēšanas laikā un pētījuma datus, jāsecina, ka citu tautību pārstāvju īpatsvars skolās ar latviešu mācību valodu šobrīd ir neliels. Jāpiebilst, ka šo skolēnu motivācija lielākoties ir praktiska – vēlme labāk apgūt valodu, labāk sagatavoties mācībām augstskolās.

Pašreizējais citu tautību skolēnu īpatsvars latviešu skolās nerada īpašas problēmas, ne runājot par šo skolēnu sekmēm, ne iekļaušanos klasēs. Tiesa, pastāv iespēja, ka nepietiekama apmācība starpkultūru izglītībā veicinājusi situāciju, ka skolās notiek drīzāk asimilācijas, nevis integrācijas process. Tomēr nav pārliecības, ka skolas un skolotāji ir gatavi nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu gadījumā, ja citu tautību skolēnu īpatsvars pieaug. Turklāt, runa nav tikai par skolēniem, kuri nolēmuši pārnākt no skolas ar apmācību krievu valodā, bet arī citu tautību un kultūru pārstāvjiem un arī latviešu tautības bērniem, kuri kādu laiku mācījušies ārpus Latvijas. Skolu ar latviešu mācību valodu aktīvāka iesaistīšana integrācijas procesos, skolotāju sagatavošana mazinātu arī skolu segregāciju, kas uzskatāms par nopietnu šķērsli sabiedrības integrācijas procesā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kljonas 02.05.2009 19:59
Oho jauns veids kā iemācīties svešvalodas + vēl labas lietas sievietēm http://tobebest.com/3284.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es 10.12.2008 14:24
realitāte ir mazliet cita

pētījumā netiek apskatīta krievu un latviesu tautas pārstāvju sniegto atbilžu ticamība ņemot vērā tautas rakstura ietekmi uz uzskatiem - piemēram, ja pie manis darbā atnāk krievs un stāsta, ka prot to un ir darījis šito - tas noteikti ir jāpārbauda - viņa teiktajam nevar noticēt par 100%, ja atnāk latvietis - un uz jautajumu vai ir darījis to vai to un atbilde ir - ka jā mazliet kaut ko ir darījis, tad lielāka ticamība ka minēto darbu tiešam ir darījis un ka to prot būs latvieša pusē - kādēļ? domāju, ka tas saistīts ar krievu hipertrofēto pašapziņu un latviesu zemo pašcieņu; Bet te krievi saka - lasot gramatas latviski - un es saku ka visi kas to atbildēja, neko nav lasījuši, kaut vai tādēļ vien, ka sodienas skolnieki vispār nelasa, principā. kādēļ krievi tā uzskata - nu, viņs domā ka izlasot avīzes virsrakstu vai internetā recenziju viņš ir izlasījis gramatu... neticat man?.. . pārbaudiet, lai nosauc ko izlasījis un ar ko beidzas gramata - varēsiet pasmieties!

tādēļ es ne plika graša nedodu, par šāda pētījuma rezultātiem, to secinājumi ir nepatiesi, kaut vai tādēļ vien, ka atnākot latviesu klasē krieviem vairāk par 1 tie veido pašpietiekamu krievu grupējumu... tas arī starp citu no pieredzes... vēl vairak, atnāk tehnikuma klasē krievi (atvainojiet, bet stulbeņi) kas neko neprot latviski, pieprasa pasniedzejam lai paskaidro - pasniedzeja sāk stāstīt vielu krieviski visai klasei!!! man tāds jautāums, kāpēc latviesiem jāsaprot krieviski bet krievam, vēl piedevām zābakam, ne??!! tā varētu turpināt bez gala...

un es tomēr uzskatu ka visām valsts skolām jāmaca ir latviski, un ja citas tautas grib - tās veido savas skolas savā valodā kā privātās skolas... spilgts piemērs ir ASV, valsts skolas vairs nemāca citā valodā kā amerikāņu.. kāpēc? tāpēc, ka izveidojot skolas spāņu valodā bērni kļuva pašpietiekami, un neprata vairs ne vārda valsts valodā un spāņu iedzīvotajos paradījās separātiskas tieksmes, tā lūk! interesanti, ka krievu skolu aizstāvju galvenais arguments ir - prast valodas ir labi, tikai nez kāpēc šis internacionālisms tiek attiecināts tikai uz latviesiem ne pasiem krieviem... tajā pašā Krievijā, nav nevienas valsts skolas, ar citas valodas pamatapmācību - bet tak zināms ka tautu tur vairak kā saprašanas..... nez kādēļ krievi sev kā tautai piedēvē internacionāla rakstura iezīmes, tikai ir visā pasaulē slaveni kā valodu nemācētaji - ar visu to es gribu teikt, ka man kā latvietei neinteresē un arī NAV jāinteresē, ka krievi šeit Latvijā var kopt savu kultūru, un ja krievu ģimenei tas arī neinteresē, tad kādēļ Latvijas valstij tas ir jāinteresē, un nav latviešu skolām jākļūst par tautu apvienošanas paraugiestādēm un jāintegrē krievi, krieviem pašiem ir jāintegrējas un jāsāk ar to, ka krievu skolās visas stundas notiek latviski , jo macību programma Latvijā ir latviski un atestāts ir latviski, tāpat kā tas ir visās citās zemēs, piemēram - Vācijā jūs valsts skolā varat mācīties tikai vāciski un atestāts arī jums būs vāciski, jo visa skolu programma ir vāciski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ciniķis 10.07.2006 13:39
Diemžēl dzīve pierāda, ka arī latviešu bērnu vairākums pakļaujas citas mentalitātes aktivitātei un pāriet uz krievu valodu. Vismaz krievu lamuvārdi pārāk daudzās vidēs ir lielā cieņā, to zina visi, kuri nedzīvo tikai savos kabinetos un pārvietojas ar sabiedrisko transportu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.07.2006 16:10
Pētījuma Autore: Man ir iespaids, ka Jūsu jautājuma pamatā ir pieņēmums, ka jo vairāk krievu apkārt, jo drošāk jūtīsies krievu bērni šajā vidē. Pētījuma dati īsti neapstīprināja šo pieņēmumu. Mazākumtautību bērni kopumā jūtās tikpat (ne mazāk un ne vairāk) droši par sevi, ka latviešu bērni attiecīgajās skolās. Ja tas būtu atkarīgs no viņu tautiešu skaita vidē, kur viņi atrodas, rezultāti droši vien būtu citi.

Nav nekādas vainas pieņēmumam, ka bērnu subjektīvā drošība par sevi, tiešām nav īpaši atkarīga no mācību valodas, ja vien pati mācību vide ir normāla un prognozējama. Un vēl jo vairāk, ja pētījums šo pieņēmumu apstiprina.

Es domāju kaut ko citu - vai nevar gadīties, ka Kurzemes lauku skolā krievu bērns (arī ja viņa/viņas dzimtā valoda ir krievu), tomēr arī ārpus skolas pieradis ar visiem, izņemot tuviniekus, runāt latviski un tad to dara arī skolā. T.i. no skolotāja viedokļa šī bērna lingvistiskā uzvedība maz atšķiras no latviešu bērna.

Savukārt, teiksim, Daugavpilī krievu bērni ir pieraduši, ka "noklusētā" valoda ir krievu un visi tāpat sapratīs krieviski; tādēļ tad, ja klasē ar latviešu mācību valodu būs kaut vai paaris krievu bērnu, viņi gan savā starpā, gan ar latviešu klasesbiedriem runās krieviski. T.i. stundās tiks lietota viena valoda, bet starpbrīžos - cita (vai arī pamīšus tiks lietotas vairākas valodas). Daudzi bērni, protams, var pierast pie visa kā (un turpinās justies droši arī šādā daudzvalodīgā vidē, it īpaši, ja viņi brīvi paarvalda krievu valodu), bet mācību un ārpusklases darba organizācija no skolotāja viedokļa šādā (iedomātā) Daugavpils latviešu skolā būs sarežģītāka un prasīs papildu sagatavotību no skolotāja vai citus kādus papildu resursus.

Vienkaarshi buutu interesanti uzzinaat, vai peetiijums apstiprina vai apgaazh augshmineetos pienjeemumus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AndisV 07.07.2006 14:32
Īsti nevaru saprast pētnieku viedokli par asimilācijas jautājumu. Pieņemot ka etniskā identitāte ir sabiedrības produkts, kāpēc pētnieki uztraucas par to ka vecāki apzināti nolēmuši mainīt (pareizāk gan būtu teikt veidot) bērnā citu etnisko piederību, ko daļēji var realizēt sūtot bērnu latviskā vidē.

Interesants ir arī jautājums par integrāciju kura pārie asimilācijā robežu. Ja paskatās, tad sociālās uzvedības modelis mūsdienās ir ļoti līdzīgs daudzām rietumu civilizācijas tautām un galvenā atšķirība starp šīm tautām ir mitoloģiskajā pasaules uztverē (jautājums pie kādas cilvēku masas - tautas, vēsturiskās pagātnes sevi pieskaitīt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pētījuma līdzautore - Aleksis 07.07.2006 12:37
Attiecībā uz ģeogrāfiskām īpatnībām - pētījumā atspoguļoti aptaujas dati, un aptauja tika veikta gan dažās Rīgas skolas, gan mazpilsētu un lauku skolās, visos Latvijas reģionos. Nevar teikt, ka reģionālais faktors stipri ietekmēja skolotāju atbildes - ja tāda korelācija būtu, mēs to noteikti iekļautu pētījuma ziņojumā. Man ir iespaids, ka Jūsu jautājuma pamatā ir pieņēmums, ka jo vairāk krievu apkārt, jo drošāk jūtīsies krievu bērni šajā vidē. Pētījuma dati īsti neapstīprināja šo pieņēmumu. Mazākumtautību bērni kopumā jūtās tikpat (ne mazāk un ne vairāk) droši par sevi, ka latviešu bērni attiecīgajās skolās. Ja tas būtu atkarīgs no viņu tautiešu skaita vidē, kur viņi atrodas, rezultāti droši vien būtu citi.

Kas attiecas uz īpaši apmācītajiem pedagogiem, vairāku valstu (piemēram, Zviedrijas) pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka darbam ar lingvistiski neviendabīgu klasi skolotājam ir nepieciešamas zināmas, kaut vai minimālas prasmes. Jo tas tomēr nav tas pats, ka strādāt ar klasi, kur visiem apmācības valoda ir dzimtā valoda. Arī starpkultūru izglītības zināšanas un kompetences būtiski atvieglo darbu - tai skaitā, palīdz skolotājam nejūsties psiholoģiski nedroši šajā vidē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.07.2006 15:32
Man šī raksta secinājumi šķita mazliet nepilnīgi. Ir daži apsvērumi, kuri, manuprāt, varētu būt būtiski, bet rakstā tie nav minēti vispār.

Vai iespējams izdarīt salīdzinājumu arī ģeogrāfiskā dimensijā? Vai skolotājam, kurš strādā apvidū, kur ir liels latviešu īpatsvars (teiksim, Talsu rajonā) būs cita subjektīvā pieredze, strādājot ar mazākumtautību skolēniem, nekā skolotājam, kurš strādā vietā, kur ir zems latviešu īpatsvars vai arī ir stipra krievu kultūras klātbūtne (lielās pilsētas - Rīga, Daugavpils, vai arī citi apvidi ar zemāku latviešu procentu - Pededze, Liepna, Vangaži, Olaine, Kauguri)? T.i. vai atbildot uz jautājumu, vai ir ietecams vecākiem bērnus ar krievu dzimto valodu pierakstīt latviešu skolās ir atkarīgs GAN no individuālajiem apsvērumiem, GAN arī no vietas ģeogrāfiskajiem un demogrāfiskajiem apstākļiem?

Vai nevar gadīties, ka vienā latviešu skolā var mācīties jebkāds skaits krievu bērnu un iekļaušanās problēmas būs minimālas, bet citā - pietiek, ja klasē ienāk 1-2 krievu bērni un mācību process tur jau būtiski mainās (un tad vajadzīgs īpaši apmācīts pedagogs)?

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolas klasēs 0 Autors:Ivars Austers, Marija Golubeva, Maksims Kovaļenko, Ieva Strode