Šādās lietās paralēles vilkt nevar, pat nedrīkst. Lai es vēl pazemotos un salīdzinātu sevi ar šito vergu valsti? Par maz negatīvu lietu esmu pārdzīvojusi, lai vēl tā sevi noliktu? Saku gan - man uzbrauca piedzēries un pilnībā izmainīja visu dzīvi. Pa šiem gadiem neviens, pilnīgi neviens nav pajautājis - vai tev nevajag palīdzēt. Šai valstij "pēc piedzērušā uzbrauciena" kāds palīdzēs?

Runāt gan runā. Skaisti, gudri, viltīgi. Nesakot ne jā, ne nē. Visai te palikušajai tautai cenšas aizmālēt acis. Kas gan cits, ja ne acu mālēšana ir tā, piemēram, demogrāfijas lietu padomes darbība? Uz to gan raujas visi, kas sevi uzskata par pietiekoši varošiem demogrāfijas lietās. Ja tā padome katrai ģimenei iedotu 5 bērnus, pie reizes neaizmirstot līdzi dod ēdamo un apģērbu, tad būtu kas reāls izdarīts. Bet tagad tik runā un runā. Sabiedrība gan vēl nav galīgi norakstāma – bērniem invalīdiem pat organizē labdarības dienu. Lai tā izzustu pilnībā, vajadzīgs laiks. Ir jau tagad tādas, kas kaut kā piedzemdējušas bērnu ar “caurumu smadzenēs”, saka, ka invalīdam ir labāk – nav jāiet uz darbu, nav jāmācās… Puika ārstiem par brīnumu iemācījies staigāt, tikai gandrīz 3 gadu vecumā neko nerunā. Tā dzīvojam.

Ah un ok, bieži piemin veco Šķēli, Šleseru, pat Gunti Ulmani… Bez viņiem šitā valsts būtu tur, kur tā ir, no kā viņi tagad solās to izvest?

Par citām neesmu interesējusies, bet Tautas partijā ir kādi 1200 biedri. Gan jau citās daudzajās partijās drusku vairāk vai mazāk. Un tie daži, varbūt pat daži desmiti tūkstoši ar savu it kā prātu cenšas ietekmēt visas tautas ikdienu? Kam vēl jānotiek, lai tie vēlētāji iedomātos, ka viņu ievēlētie domā tikai par sevi, ne vēlētājiem. Tagad runā, ka prezidentu vajagot vēlēt visai tautai, ne tikai Saeimai. Kas mainīsies? To Saeimu tak vēlētāji ievēlēja. Prezidentu vēlēs kādi citi vēlētāji?

Tautas partiju minēju. Pirms vairākiem gadiem man teica – partijas nosaukumā vajag mainīt tikai vienu vārdu – tautas vietā likt bagāto. Tautas partija vārdos uzsver ģimenes nozīmi. Bet vai tā ir painteresējusies kaut reizi, kā klājas nosistā it kā viena no partijas dibinātāja ģimenei? Vārdi ir vārdi. Darīšana ir kaut kas cits.
Tas, ka neviens no malas šai valstij nepalīdzēs, ir skaidrs. Nemaz nav jāvelk kaut kādas paralēles. Tādā sabiedrībā nu esam. Katrs domā tikai par sevi. Daži, vergi būdami, iedomājas, ka ir vergturi.