Neiecietības upuri - vienlīdzīgi vai tomēr nē? 20

Galvenie argumenti ir izteikti 4. un 10.-11.rindkopā. (Šī ir pirmā rindkopa.)

Vispirms twitterī sākās neliela vārdu apmaiņa par antisemītismu un neiecietību. Sākumā iebildu pret, iespējams, antisemītisku tvītu, kur (ne)tieši tika apvainota daļa ebreju tautas. Ātri vien nonācām pie jautājuma, vai ebreju tauta no neiecietības nebūtu jāaizstāv vairāk, nekā tāda cilvēku grupu, kuru neviens nav centies iznīcināt. Blogs kā diskusijas turpinājums.

Neiecietība pret kādu cilvēku grupu, pirmkārt, gandrīz absolūti ir neloģiska, jo veselais saprāts liek domāt, ka visai grupai konkrētas īpašības nepiemīt un visi tās biedri neveic vienādas darbības – vienmēr ir kāds izņēmums un visai bieži var gadīties, ka šie izņēmumi veido krietnu daļu no apvainotās grupas. Līdz ar to mēs nonākam pie otrā aspekta – neiecietības izpausmes var izraisīt daudzu cilvēku nepatiesu apvainošanu. Ja kāds cilvēks rīkojas nepareizi, tad vainīgs ir konkrētais indivīds, un apsūdzības izvirzīšana visai viņa pārstāvētajai etniskajai grupai, rasei, ticīgo kopienai, profesijai u.tml., rada arī trešo, visbīstamāko, apstākli - daudzi nevainīgi cilvēki tiek pakļauti psiholoģiskam un fiziskam teroram. Lai nepieļautu šādus cilvēktiesību pārkāpumus, demokrātiskās sabiedrības ļoti aktīvi, kāds teiktu – dažkārt pat “histēriski” – iestājas pret neiecietību.

Atceroties, ka neiecietība savu fiziskās izpausmes apogeju sasniedza holokaustā, kad tika nogalināti apmēram seši miljoni ebreju (kā norādīja man draugs @slakjis holokaustā gāja bojā arī čigāni (romi) – jāpiebilst, ka arī homoseksuāļi, Jehovas liecinieki u.c. grupu pārstāvji), mēs arī nonākam pie šīs diskusijas saknes. Jo jautājums ir, vai vēsturiskā pieredze un pašreizējā situācija attaisno asāku reakciju uz neiecietību, kas vērsta pret tām grupām, kuras ir visvairāk apdraudētas. Vai tas ir pieļaujams, ka šādos gadījumos mēs reaģēsim “histēriskāk”, nekā tad, ja par neiecietības upuri kļūs kāda mažoritāra grupa, kurai par savu drošību nav tik ļoti jāsatraucas?

Es nezinu pareizo atbildi. Taču padalīšos ar saviem apsvērumiem.

Divas analoģijas

Sākotnēji šī ideja pati var šķist neiecietīga, jo aicina uz šķietamu vai arī tiešu diskrimināciju, kādu cilvēku grupu vērtējot citādāk nekā citu. Tāpēc no vienas puses, nostājoties šādā pozīcijā, es jūtu psiholoģisku diskomfortu. Idejas aizstāvībai der pieminēt divas analoģijas – spriediet paši, cik tās ir atbilstošas (!: nākamajās divās rindkopās bloga tēma netiks tieši apspriesta).

Pirmā ir pozitīvās diskriminācijas atbalstīšana, kas sevišķi populāra ir ASV liberāļu vidū. Tā paredz, ka, piemēram, melnādaino vai citas minoritātes pārstāvju izredzes iekļūt augstskolā var pozitīvi ietekmēt viņu ādas krāsa. Esmu daļēji skeptiski noskaņots pret šo pieeju, jo tā rada tiešus diskriminācijas draudus un ir izraisījusi vairāku cilvēku diskrimināciju. Tomēr pozitīvās diskriminācijas aizstāvji norāda, ka minoritāšu pārstāvjiem sabiedrības stereotipu dēļ un dažkārt novērojamo slikto dzīves apstākļu dēļ ir grūtāk veidot karjeru, nekā, piemēram, baltādainajiem. Strīdīgais mehānisms tiek izmantots, lai līdzsvarotu minoritāšu pārstāvju nevienlīdzīgo situāciju sabiedrībā. Rodas gan pamatots jautājums, vai mērķis attaisno līdzekļus.

Otrais piemērs ir LU doktora Ivara Ījaba kursā saklausītie vai iemācītie modernā feminisma uzskati, kas vairs akli nesludina sieviešu un vīriešu absolūtu vienlīdzību, bet norāda arī uz dzimumu objektīvajām atšķirībām. Ja pareizi saprotu šo ideloloģiju, tad man ir jāpiekrīt, ka mūsu sabiedrība joprojām ir daļēji patriarhāla. Kapitālisms no darbinieka prasa neatslābstošu uzmanību un nepārtrauktu savas profesionalitātes attīstīšanu. Tomēr sievietes, kuras gaida bērnu vai audzina jaundzimušo, ne vienmēr spēj izpildīt šos buržuāziskās sistēmas (paldies Robertam Putnim par “b” vārda atgādināšanu:) nosacījumus. Un sievietēm tas arī nav obligāti jāspēj! Tā ir vēsturiski vīriešu radīta netaisnīga sistēma, kas nerēķinās ar sieviešu fizioloģisko uzbūvi, un tāpēc būtu jāpielāgo realitātei (grūtniecību jau ilgi ņem vērā, taču algu atšķirības...). Protams, kāds man nepiekritīs, taču mērķis tagad nav diskusija par dzimumu lomu.

Pozitīvo diskrimināciju un modernā feminisma ideoloģiju pieminēju ar mērķi norādīt, ka, lai gan dažādi vērtēti, tomēr sabiedrībā ir novērojami arī “saprātīgās” diskriminācijas piemēri. Problēma rodas nosakot, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, vai diskriminācija ir sapratīga vai nē. Vislabāk ir ņemt piemēru no tiesām, kuras cita starpā arī novērtē, vai diskriminācijas mērķis ir leģitīms un labi argumentēts.

Leģitīmais mērķis

Leģitīmais mērķis “nevienlīdzības neiecietībā” gadījumā ir sniegt lielāku aizsardzību sabiedrības grupām, kuras ir vairāk apdraudētas. Manuprāt, ebreji Latvijā ir vairāk apdraudēti nekā, piemēram, lietuvieši. Jā, tieši draudi izraēliešiem nepastāv, tomēr antisemītiski aizspriedumi pret šo tautu joprojām ir dzīvi. Par to liecina nesenā Jauno ebreju kapu apgānīšana un Žaņa Lipkes pieminekļa noķēpāšana.1 Jā, var teikt, ka to paveica vien daži ekstrēmisti, taču arī personīgi no cilvēkiem dzirdētās antisemītiskās idejas, rada aizdomas, ka neiecietība un aizspriedumi ir izplatīti lielā daļā iedzīvotāju.

Holokausta atkārtošanās ir maz ticama, taču iespējama. Var jau būt, ka pārspīlēju, taču pēdējo divu gadsimtu negatīvie pagātnes piemēri rada aizdomas, ka vēsturei ir līdzīga daba kā Latvijas politiskajai sistēmai – tās norises atkārtojas un tai ir tieksme “uzmest”. Spēku līdzsvara sistēma, kas tika iedibināta pēc Vīnes kongresa 1815.gadā, nenodrošināja mūžīgu mieru Eiropā, arī ASV prezidenta Vudro Vilsona 1918.gadā deklarētie “miera punkti” nepasargāja cilvēci no 2. Pasaules kara un holokausta pieredze nepaglāba Ruandas genocīda upurus 1994.gadā un apmēram 8000 Srebreņicas slaktiņa upurus 1995.gadā. Iespējams, nākotni mālēju pārāk tumšās krāsās, taču nevajadzētu iedomāties, ka ir iestājies miera laikmets. Nosacītais miers, kas valda vairākos pasaules reģionos nav tikai apstākļu sakritības, bet arī politiķu, inteliģences un daudzu sabiedrības locekļu ieguldītā darba un izdarīto izvēļu rezultāts. Tāpēc dažkārt iecietības veicināšanas vārdā demokrātiskā sabiedrība rīkojas histēriski, lai aizsargātu iedzīvotāju brīvības un, iespējams, ilgtermiņā arī cilvēku dzīvības.

Pielietošana praksē

Vēlos precizēt, ka noteikti iestājos par vienlīdzīgu attieksmi pret diskriminācijas gadījumiem jurisprudences sfērā. Neiecietības “šķirošanu” es vairāk vēlos attiecināt uz praktiskām dzīves situācijām. Piemēram, visticamāk, ka man vai kādam citam cilvēktiesības mīlošam cilvēkam būtu lielāka vēlme reaģēt uz neiecietīgu anekdoti, kas vērsta pret gejiem, nekā uz neiecietīgu anekdoti, kura vērsta pret Aināriem. Kamdēļ? Atbilde ir skaidra – Latvijā pret gejiem ir mesti ekskrementi viņu orientācijas dēļ, bet Aināri sava vārda dēļ nav saskārušies ar šādu vardarbību. 26% iedzīvotāju nosoda homoseksuāli orientētas personas2, bet nepatika pret Aināriem nav tik liela (ja jums nepatīk analoģija, “Ainārus” var aizstāt ar “facebook.com lietotājiem”, “makšķerniekiem” u.c.)*. Runa var būt ne tikai par anekdotēm, bet arī par komentāriem internetā, izteikumiem pie vakariņu galda, dziesmām utt.

Protams, šeit ir vairākas apakštēmas, kuras tikai ieskicēšu. Pirmā problēma - pēc kādiem kritērijiem novērtēt, kuras sabiedrības grupas ir visvairāk apdraudētas un tāpēc būtu lielākā mērā jāizsargā? No tā izriet jautājums, kāds būs katras grupas aizsardzības koeficients – ja uzskatīsim, ka celtnieku apdraudējums ir lielāks nekā žurnālistu, tad pirmo gadījumā aizskarošu anekdoti mēs pārtrauksim pusvārdā, savukārt otro situācijā ļausim neiecietīgu dziesmu nodziedāt līdz priekšpēdējai rindiņai?

Te ir arī vārda brīvības robežu jautājums – vai iecietības vārdā mēs ierobežosim cilvēku tiesības jokoties, dziedāt, izteikt savu viedokli? Tas jau lielā mērā notiek, taču diskusijai, kur īsti ir novelkama robeža, nav saredzams gals. Vēl ir debatējams, vai grupas loceklim ir lielākas tiesības apvainot savu grupu, nekā tam, kurš nepieder grupai.

Ja mēs dzīvotu ideālā sabiedrībā, tad es ar abām rokām iestātos par to, ka mums visi cilvēki ir jāaizstāv vienādi. Varu saprast tos cilvēkus, kuri uzskata, ka blogā izklāstītā ideja ir nepareiza, ka tā pēc būtības ir diskriminējoša un ka tā aicina rīkoties pēc baisā principa “Mēs darīsim visu, lai nepieļautu karu – tamdēļ esam gatavi pat sākt karot”. 2010.gada vasarā Latvijā jau tika novērots negatīvs piemērs, kad demokrātijas aizstāvju “histērija” (jēdziens, kuru līdz šim lietoju lielākoties pozitīvā nozīmē) noveda pie valsts tiesiskuma iedragāšanas. Toreiz premjerministra Valda Dombrovska (“Vienotība”) un ārlietu ministra Aivja Roņa ar labu mērķi paustie gan publiskie3, gan sabiedrībai nezināmie izteikumi, noveda pie tā, ka Drošības policija nepieļāva tiesas atļauta gājiena norisi, kura mērķis bija atzīmēt nacistu iesoļošanu Rīgā4. Jā, šāda gājiena kategoriskajā nosodīšanā es pilnībā pievienojos abām valsts amatpersonām, taču tiesas lēmuma ignorēšana un tā apiešana apdraud svarīgu demokrātiskās sistēmas pamatprincipu – neatkarīgu tiesu sistēmu, kuras pieņemtie lēmumi tiek pildīti. Tas norāda, ka dažkārt uz neiecietības nepieļaušanas un valsts tēla nosargāšanas altāriem liktais upuris var izmaksāt pārāk dārgi.

Tātad spēle nav vienos vārtos. Izlasot blogu, mani draugi vairs nebrīnīsies, ja uz vienu neiecietīgu anekdoti es reaģēšu asāk, nekā uz citu. No vienas puses tas var kalpot par attaisnojumu liekulībai, no otras puses šīs pārdomas var mudināt rīkoties pretēji to saturam – censties nepieļaut neiecietību jebkuros apstākļos.

Kā darītu Tu?

* Pieļauju, ka rīkojos nepareizi, blogā jaucot kopā tautības, seksuālās minoritātes, profesijas un konkrēta vārda īpašniekus.

1http://www.delfi.lv/news/national/riga/riga-apkepats-ebreju-glabeja-zana-lipkes-piemineklis.d?id=35706243

2http://www.dialogi.lv/pdfs/sexmin_interpret.pdf

3http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/336772-amatpersonas_neizpratne_par_atlauju_atzimet_vacu_armijas_ienaksanu

4http://www.apollo.lv/portal/news/articles/209175?ref=theme

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 17.01.2011 22:58
Tāpēc, ka pedofilija un homoseksuālisms, (..) ir divas nesalīdzināmas lietas.
=======
Slavenais 27 gadus vecais latvietis/holandietis Roberts Miķelsons bija precējies ar 34 gadus vecu holandieti. Abiem patika arī mazuļi. Roberts Miķelesons seksuāli izmantoja vismaz 83 bērnus līdz 4 gadu vecumam.
Ak, Senā Grieķija, tā nenāks vairs, tā nenāks vairs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alejandro>Kalvim 17.01.2011 13:36
Kādēļ mēs uzskatām, ka cilvēkam, kuram ir pedofīla noslieces, būtu jāspēj šīs savas tieksmes pārvarē; savukārt homoseksuāli orientēts cilvēks "neko ar sevi nevar padarīt" - un viņš vairs par savu rīcību morāli neatbild?

Kādēļ mēs uzskatām, ka cilvēkam, kuram ir atkarība no heroīna, būtu jāārstējas; savukārt tējas dzērājs "ir pilnīgi normāls" - un viņš vairs par savu rīcību morāli neatbild?

Ja sapratīsiet otrā jautājuma bezjēdzību, tad droši vien varēsiet viegli atbildēt uz pirmo. Tāpēc, ka pedofilija un homoseksuālisms, gluži tāpat kā atkarība no heroīna un regulāra tējas dzeršana, ir divas nesalīdzināmas lietas. Bet drīzāk jau cūkas pacelsies spārnos nekā VL! sapratīs pašsaprotamas lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bika 17.01.2011 13:02
Vispirms nedaudz ne pa bloga teemu.

"Kādēļ mēs uzskatām, ka cilvēkam, kuram ir pedofīla noslieces, būtu jāspēj šīs savas tieksmes pārvarē; savukārt homoseksuāli orientēts cilvēks "neko ar sevi nevar padarīt" - un viņš vairs par savu rīcību morāli neatbild? "

Manuprat, nevienam nav tiesibu list cita cilveka personigajaa dzivee un guljamistabaa tikai tapec, ka vinjam/-ai tas nepatik un neatbilst augsajiem shii individa standartiem.
Un lai kaa iepriekseja citata autoram nepatiktu, starp homoseksualismu un pedofilismu ir kada butiska atshkjiriba - pirmajaa gadijumaa visas iesaistitas puses apzinas, ko dara, kapec dara un dara to no brivas gribas, kamer par otro to nu nekadi nevar apgalvot. Pedofilija ta ir vardarbiba un vardarbiba ir nosodama, un ne tikai shaja gadijumaa, bet arii starp homo-, hetero- un biseksualiem.

Par diskriminaciju. Diskriminaciju pret kadu grupu nevar izskaut ar kaut kadu citu, pozitivu diskriminaciju, jo ta jau sava butibaa paredz pretejas puses parstavju diskriminaciju. Pieminetais piemers par minoritashu iekljushanu augstskolaanozimee vien to, ka kadam savas adas krasas nevis zinashanu delj ir lielakas iespejas ieklut augstskolaa nekaa citam. Taa ir diskriminacija pret sho otru personu, tikai tai jau vairs nav iespeju sevi aizstavet, jo taadaa gadijumaa atri vien var tikt apsaukts par rasistu, lai gan pati pozitivaa diskrimacija pashos pamatos shajaa gadijumaa ir rasistiska un gribas pajautat, vai shajaa gadijumaa pastav kadi noteikti kriteriji adas krasai un tonij, vai shii diskriminacija balstas vien uz "visi, iznemot baltos, ir ok"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis 17.01.2011 02:08
Todien, kad ziņās parādījās sižeti un raksti par Lipkes pieminekļa un kapu apgānīšanu, man bija ļoti dažādas un pretrunīgas sajūtas. No vienas puses es sapratu, ka man prātā nenāk neviena atbilstoša veida, kā izteikt savu nosodījumu par šo noziegumu. Tviterī teikt, ka man ir nepieņemama kapu apgānīša sķita muļķīgi. Tā būtu gandrīz vai goda došana tiem, kas to bija izdarījuši. Taču ļoti gribējās izrādīt, ka arī mani sāpina notikušais.
Jāsaka, ka mani sāpināja arī, šķiet, TV3 ziņās rādītā kundzīte, kas pieminēja viņas tēva varonību Rīgas atbrīvošanā no fašistiem kā galveno iemeslu kāpēc viņa kapa apgānīšana ir nosodāma. Tas izklausījās kā pretapvainojums, un tas šoreiz nebija vietā. Bet tādiem niekiem var pāri pārkāpt, un šoreiz būtu gribējies dzirdēt nosodījumu apgānītājiem netik daudz no politiķu puses kā no blakuscilvēkiem. Bet nedzirdēju. Ceru, ka citi dzirdēja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 16.01.2011 21:21
Mūsu iecietība sniedzas pat tik tālu, ka nav pieņemami veidot sienas avīzi "asā slota"! Kādreiz taču pasmējās par sliņķiem, nevīžām, haltūristiem. Tagad tā ir cilvēka personīgā dzīve, par kuru ņirgāties nav pieļaujams!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

styxnet 16.01.2011 15:13
Islāms tāpat kristietība visai stipri konfliktē ar zinātnes doto pasaules ainu.zinātnes dotajā pasaules ainā dievam vispār nav vietas.Visums ir tikai milzīgs spēļu automāts,kuru nevar ne radīt ne likvidēt.šis automāts milzīgā ātrumā un daudzumā izpēlē bināro skaitļu struktūras.mēs ar savu eksistenci palīdzam izspēlēt tādas skaitļu struktūras,kādas bez mums nebūtu iespējamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 13:35
Kārlis Streips > Kalvim 16.01.2011 11:06
Šis Jūsu paustais arguments, kurš ir dzirdēts arī no baznīcas ļaudīm, mani vienmēr ir mulsinājis. Tātad: Dievs tevi ir radījis kā "homoseksuāli orientētu cilvēku," bet Viņš vēlas, lai tu šo orientāciju aprakstu dziļi savā psihē un nekad neko ar to nedarītu_
=========
Dievs neradīja Kārli Streipu par geju/"homoseksuāli orientētu cilvēku". Dievs arī nav radījis nevienu par nekrofīlu vai zoofīlu, nimfomāņiem vai mizantropiem un filantropiem. Arī par antisemītiem, pastmarku kolekcionāriem, transvestītiem un klaustrofobiem. Bet noteiktos apstākļos cilvēku galvās var rasties dažādas domas un noskaņojumi, kurus viņš var izvēlēties attīstīt.
Bet cilvēkam ir daudz iespējas sevi nomaldināt nedzīvojot Dieva norādīto dzīvesveidu.
Grēks ir izvēle un tikai izvēles Dievs atalgo vai soda. Sods par gejismu ir sods par izvēli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 13:23
_Homoseksuāli orientētas personas tikpat labi var dzīvot arī seksuāli atturīgi - un tad neviens viņiem geju dzīvesveidu nepārmetīs - pat visstingrākajā konservatīvo musulmaņu sabiedrībā_
=====
Nesaki. Šāda lieta ir stingri nosodīta Kurānā, kur tas ir pat skatīts kā ārkārtējs (savā būtībā nedabisks, pārsteidzošs) grēks.
Īsti muslimi vienmēr nosoda šo lietu un par homoseksuālisma praktizēšanu ir nāvessods (Islāma valstī, kura mūsdienās nepastāv).
Bet Islāms neatļauj izspiegot cilvēkus un skatīties ko viņi dara savās mājās. Tāpēc, ja kāds to dara slepus savās mājās un citiem nezinot (bez praida), tad viņš netiek izspiegots lai sodītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds Kalvim 16.01.2011 13:15
_pašiem latviešiem ir jāizveido pietiekami autoritatīva latviešu tautas interešu aizstāvības NVO, kura spētu efektīvi apkarot anti-latviskuma izpausmes politikā. Un tad Nils Ušakovs un citi ekstrēmisti desmitreiz padomās pirms svinēs 13.oktobrī Rīgas atkārtotas okupācijas gadadienu; tad cilvēki baidīsies ielikt sludinājumu, kur prasa darba pretendentiem prast "abas valsts valodas". _
=======
Lai šādai organizācijai būtu spēks kā tām ASV ebreju/Izraēlas lobiju organizācijām, tām jābūt ar tādu pašu iebiedējošu iespaidu/kontroli pār masu mēdijiem, kā ASV ebrejiem. LR gadījumā šādu NVO vienkārši nolamās par vēl vienu Gardas DDD organizāciju un ar to tās ietekme beigsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds Kalvim 16.01.2011 13:09
ADL (Anti-Defamation League)
=======
Šī organizācija ir traks Izraēlas lobijs. Katru Izraēlas nozieguma kritiku apsaukā par antisemītismu vienlaikus paši spļaujot ugunis par muslimiem un Islāmu. Nekāda sakara ar iecietību šai origanizācijai nav, - prasts un traks un akls un melīgs Izraēlas lobijs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 13:06
Islāms un antisemītisms? http://www.islammuslim.lv/Muslims/Degpunktos/Okupetaja_pales...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 13:04
Mūsdienās ar to vēršanos pret neiecietību ir tā, ka ņirgāšanās par muslimiem un Islāmu ir vārda brīvība, bet Izraēlas kara noziegumu kritizēšana ir antisemītisms.

Kad vēršanos pret neiecietību pārvērš par ebreju biznesu, tad arī tā pati neiecietība (tā, kura ir vienīgā īstā ebreju skatījumā) arī aug.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 12:56
_(ja jums nepatīk analoģija, “Ainārus” var aizstāt ar “facebook.com lietotājiem”, “makšķerniekiem” u.c.)*. Runa var būt ne tikai par anekdotēm, bet arī par komentāriem internetā, izteikumiem pie vakariņu galda, dziesmām utt._
=========
Analoģija nepatīk, jo tā atražo pašizdomāto uzskatu, ka neiecietība (nepatika, nīšana) ir neracionāla un bez jebkāda pamata.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 12:52
Ne kāpēc visas šīs runas beigu beigās ievirzās par nepieciešamību aizstāvēt un atbalstīt "ebrejus" (vai "izraēliešus").
_Manuprāt, ebreji Latvijā ir vairāk apdraudēti nekā, piemēram, lietuvieši. Jā, tieši draudi izraēliešiem nepastāv_
======
Latvijā neliels apdraudējums ir 3 ebrejiem: Karginam, Krasvickim (vai kā to otru Parex krāpnieku sauc) un Laventam.

Kāds gan apdraudējums ebrejiem? Arī nīšanu viņi pelna dēļ Izraēlas noziegumiem, mēdiju meliem un banķieru alkatības. Sēdētu ASV un nebūtu viņiem nekāda apdraudējuma. Visapdraudētākie vienmēr ir Izraēlas ebreji, un arī viņi rada vislielāko postu savai tautai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.01.2011 12:04
_Neiecietība pret kādu cilvēku grupu, pirmkārt, gandrīz absolūti ir neloģiska, jo veselais saprāts liek domāt, ka visai grupai konkrētas īpašības nepiemīt un visi tās biedri neveic vienādas darbības _
=====
Bet neiecietība nav obligāti pret VISU grupu, bet gan, teiksim, 90%.
Un domāju, ka neiecietība nav neracionāla. Vienkārši tā pasludināt ir vieglāk nekā dzirdēt iemeslus dēļ kuriem nīst.
Un dažkārt kādu grupu izdala tieši dēļ viņu rīcības/uzskatiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 16.01.2011 11:30
Turklāt tā fizioloģija ir stipri pārspīlēta, jo, jā, ja grūtniecība noris ar sarežģījumiem un draud spontānais aborts, taču veselīgai sievietei nestrādāt normālu darbu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 16.01.2011 11:29
Sieviešu gadījumā nevis kapitālisms vainīgs, bet tas, ka vīrieši, aizbildinoties ar fizioloģiju (nu jā, bieži ir vainīga prostata) sievas mēdz pamest. Ar visiem bērniem. Un ko tāda sieva iesāks, ja visu laiku būs sēdējusi mājās? NĒ, VAINĪGS IR NEVIS KAPITĀLISMS, BET IDEJA, KA VISS IR JĀDARA KONKRĒTĀ DARBA LAIKĀ UN PUNKTS!Tieši tāpēc topošās māmiņas iespējas ir ierobežotas, jo atpūsties darba/ mācību dienas vidū viņa nevar, jo tā nav pieņemts! (Tiesa ir arī saprotošas valstis). Kad uzrodas bērniņš, problēmas vēl palielinās, jo ne tikai trūkst bērnu dārzu, bet bērnu nodot aprūpē jau pēc pāris mēnešiem arī nav pieņemts. Elastīgs darba laiks? Nav pieņemts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips > Kalvim 16.01.2011 11:06
Šis Jūsu paustais arguments, kurš ir dzirdēts arī no baznīcas ļaudīm, mani vienmēr ir mulsinājis. Tātad: Dievs tevi ir radījis kā "homoseksuāli orientētu cilvēku," bet Viņš vēlas, lai tu šo orientāciju aprakstu dziļi savā psihē un nekad neko ar to nedarītu. Kā īsti Jūs, Kalvi, man ieteiktu atteikties no savas "pašidentitātes" un "piederības geju subkultūrai"? Vai man pilnīgi sevi izolēt no dzīves? Dzīvot savās četrās sienās un nekad netikties ne ar vienu cilvēku, ja neesmu stingri pārliecināts, ka tas ir "heteroseksuālas orientācijas cilvēks" un tāpēc manī neko neuzjundīs? Ne ar vienu nedraudzēties? Jo, redziet, ja reiz esmu radīts ar "homoseksuālu orientāciju," tad man kaut kā liekas, ka tā ir mana dzīve, un es to dzīvoju tā, kā man tas liekas labi esam. Konkrētajā situācijā, man ir dzīvesbiedrs, ar kuru esam kopā 5,5 gadus. Reizēm dzīvesbiedrs dodas uz kādu no Rīgas geju klubiem, reizēm es tā daru, reizēm mēs tā darām kopā. Tā nu mēs laikam esam Jūsu minētās "geju subkultūras" sastāvdaļa. Un, jā, reizēm mēs nodarbojamies ar seksu. Tur laikam būs rodama tā "pašidentitāte." Kas Jums tajā visā nepatīk? Un no kurienes Jums rodas doma, ka es esmu "patoloģisks izvirtulis"? Saprotu, Jūs vēlaties meklēt niansi, lai pamatotu savus aizspriedumus, bet kāpēc tumšādainam cilvēkam, kura ādas krāsa ir tikpat konkrēti radīta, kā mana "homoseksuālā orientācija," ir jānodrošina aizsardzība pret diskrimināciju (un, protams, tā pilnīgi noteikti ir jānodrošina), bet man -- nē? Acīmredzot Jūs baidāties no sevis piesauktā "sliktā piemēra." Vai tik tiešām esat tik nepārliecināts par sevi, ka domājat, ka pietiktu vien atrasties vienā telpā ar geju, un Jūsu orientācija momentā sašķobītos? Nē? Tad kāpēc Jūs tā domājat par citiem? Taču pamatu pamatos -- Jūs liekat vienādības zīmi starp manu dzīves modeli un smēķēšanu. Nu, nav tās vienojamas lietas, Kalvi, nav un vēlreiz nav. Nudien, es ar savu "pašidentiāti" un "piederību geju subkultūrai" Jums nekādi nekaitēju, nedz Jums, nedz kādam citam.

Paldies autoram par bloga ierakstu. Nudien labi pārdomāts, niansēts, un norādošs uz to, ka šis ir pietiekami sarežģīts jautājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 16.01.2011 04:19
>>> Piemēram, visticamāk, ka man vai kādam citam cilvēktiesības mīlošam cilvēkam būtu lielāka vēlme reaģēt uz neiecietīgu anekdoti, kas vērsta pret gejiem, nekā uz neiecietīgu anekdoti, kura vērsta pret Aināriem. Kamdēļ? Atbilde ir skaidra – Latvijā pret gejiem ir mesti ekskrementi viņu orientācijas dēļ, bet Aināri sava vārda dēļ nav saskārušies ar šādu vardarbību.
=====
Seksuālo orientāciju cilvēks, protams, neizvēlas. Bet - būt vai nebūt gejam (t.i. cilvēkam ar noteiktu pašidentitāti un piederību geju subkultūrai) - tas tomēr ir cilvēka dzīvesveida un brīvas izvēles jautājums. Homoseksuāli orientētas personas tikpat labi var dzīvot arī seksuāli atturīgi - un tad neviens viņiem geju dzīvesveidu nepārmetīs - pat visstingrākajā konservatīvo musulmaņu sabiedrībā. Kādēļ mēs uzskatām, ka cilvēkam, kuram ir pedofīla noslieces, būtu jāspēj šīs savas tieksmes pārvarē; savukārt homoseksuāli orientēts cilvēks "neko ar sevi nevar padarīt" - un viņš vairs par savu rīcību morāli neatbild?

Nedomāju, ka atklāti geji ir pati lielākā Latvijas nelaime - bet viņi tomēr rāda sliktu piemēru (un daļu cilvēku, kuriem ir nosliece uz biseksualitāti var radīt vēlēšanos pamēģināt šo seksa veidu). Manuprāt, "diskriminācija" pret gejiem ir apmēram tanī pašā kategorijā, kur "diskriminācija" pret smēķētājiem vai dzērājiem. (To nebūtu labi jaukt kopā vienā putrā ar etnisku/rasu/reliģisku diskrimināciju, kas ir netaisnīga un nepieļaujama.) Tas ir apkārtējās sabiedrības nosodījums par cilvēka dzīvesveida izvēli nevis par orientāciju. Tāpat arī nevienu cilvēku nekaunina par to, ka viņam ir iedzimta paaugstināta jūtība pret etanolu vai psiholoģiska slieksme uz atkarībām. Kaunina par alkoholismu - t.i. par cilvēka paša izvēli ļauties savām vājībām.

Nez vai varam sagaidīt, ka ideālā sabiedrībā visas dzīvesveida izvēles būs vienādi cienījamas. Ka cilvēks, kuram ir ģimene un vairāki bērni, seksuālās uzvedības ziņā būs tieši tikpat cienījams kā patoloģisks izvirtulis. Sabiedriskajai domai visos laikos ir bijusi liela loma, iespaidojot sabiedrības locekļu uzvedību. Pirms 150 gadiem Latvijā (tāpat kā arī citās Eiropas valstīs) nekādu "geju" nebija. Bija varbūt homoseksuāli orientēti cilvēki - kaut arī pārāk daudz ziņu par tiem nav saglabājies - bet nebija nekādas gejiem raksturīgas subkultūras, žargona, utml. Vai tolaik cilvēki apspieda seksualitāti? Nekā tamlīdzīga! Tolaik dzimstība bija krietni augstāka nekā mūsdienās. Un tomēr kaut kā šī sabiedrība bez gejiem un visas LGBT problemātikas iztika. Savukārt tautības, rases un reliģijas pastāvēja arī tolaik.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 16.01.2011 03:54
A.Leijējam izdevies diezgan niansēts pārspriedums par tēmu.

Daudzviet Eiropā (atšķirībā no ASV - ar viņu First Amendment) ir ļoti piņķerīgi vārda brīvības likumi un ierobežojumi. Jo nezkāpēc eiropieši nepaļaujas uz pilsoniskās sabiedrības un interešu aizstāvības organizāciju spēju pakontrolēt neiecietības izpausmes - tādēļ katras nianses dēļ ir jāraksta jauns likums un valstij ir jāiejaucas.

Tās antisemītisma/rasisma izpausmes, kas ASV var atgadīties, bet ko var atrisināt ar ADL (Anti-Defamation League) vai NAACP (National Association for the Advancement of Colored People) iesaistīšanos - Rietumeiropā izraisa likumdevēju nesakarīgu rosīšanos. Holokausta noziegumu noliegšanas aizliegšana un visādi citi grūti saprotami "divkāršie noliegumi" ir sarakstīti Vācijas, Austrijas un citu valstu krimināllikumos. Arī Latvijā laiku pa laikam atskan balsis, ka vajagot krimināli aizliegt okupācijas noliegšanu. Kaut arī demokrātiska izeja no situācijas būtu pavisam cita - pašiem latviešiem ir jāizveido pietiekami autoritatīva latviešu tautas interešu aizstāvības NVO, kura spētu efektīvi apkarot anti-latviskuma izpausmes politikā. Un tad Nils Ušakovs un citi ekstrēmisti desmitreiz padomās pirms svinēs 13.oktobrī Rīgas atkārtotas okupācijas gadadienu; tad cilvēki baidīsies ielikt sludinājumu, kur prasa darba pretendentiem prast "abas valsts valodas". Nevis ar likumu to var atrisināt (jo Satversme tomēr garantē vārda brīvību), bet gan ar aktīvu un nelokāmu pilsoniskās sabiedrības reakciju - piemēram, civiliem tiesas procesiem, boikotu un vienkārši - ļoti negatīvu publicitāti par visām anti-latviskuma izpausmēm.

Citi autora darbi
Ainars 165x152

Būt par nodevēju 6 Autors:Ainārs Leijējs