Neiecietība: klusa, bet efektīva 18

Neiecietība ir klusa, bet efektīva. Tā atstāj pēdas un var skart jebkuru. Par iecietību vairāk runā, nekā dara. Piedāvātais Nacionālās programmas pret neiecietību projekts aicina mazāk runāt, bet vairāk darīt.

Iesaki citiem:

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts pirmdien atklāja publisko apspriešanu, kuras mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar Nacionālo programmu pret neiecietību. Publiskā apspriešana sākās ļoti emocionāli: “Vai tiešām mēs esam neiecietīgi?”, viens otram jautāja diskusijas dalībnieki un jau dažas minūtes vēlāk paši atbildēja: „Jā, mēs esam neiecietīgi”. Vairāki pētījumi, kas veikti ārzemēs un Latvijā, norāda, ka Latvijas sabiedrībā pastāv un nākotnē var attīstīties neiecietība pret dažādām etniskām grupām, reliģiskām minoritātēm un arī seksuālām minoritātēm. Rase, ādas krāsa, etniskā identitāte, valoda, seksuālā orientācija un vairākas citas pazīmes atšķir cilvēkus no vairākuma, padara tos par neiecietības objektiem un upuriem.

Programma pret neiecietību nav kārtējais ierēdņu produkts vai politiskās elites kaprīze. Kā sacīja Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, apkopojot diskusijas rezultātus: “Neiecietība, ja tā izpaužas darbībā, nav viedoklis vai noskaņojums, tā ir pārkāpums”. Ļoti bieži mēs identificējām sevi ar Eiropu. Publiskās apspriešanas laikā neviens nav apstrīdējis šo tēzi. Līdz ar tiesībām, priekšrocībām un jaunām iespējām, ko saņem Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai jāuzņemas arī pienākumi sargāt visus iedzīvotājus neatkarīgi no viņu etniskās, reliģiskās vai seksuālās identitātes. Lai nodrošinātu tiesiskās garantijas minētām minoritātēm un izskaustu neiecietību, ir izstrādāta Nacionālā programma pret neiecietību. Vairākus mēnešus pie programmas strādāja pieredzējuši eksperti cilvēktiesību jomā, izglītībā, kultūrā, plašsaziņas līdzekļu eksperti, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri no savas pieredzes darba grupai sniedza informāciju par konkrētām neiecietības izpausmēm Latvijā – skolās, uz ielām, darba vietās. Kā viens skumjš pieradījums tam, ka neiecietība ir aktuālā problēma publiskās apspriešanas aizsākumā pirmdien tika nolasīts fragments no skinhedu draudu vēstules organizācijas AfroLat vadītājam Kristoferam Ejugbo.

Apspriešanas laikā noteikti tie mehānismi, kas ļauj realizēt programmā nospraustos uzdevumus un sasniegt programmas mērķus. Kas ir programmas mērķi?


  • veicināt iecietību Latvijas sabiedrībā un izskaust visas neiecietības izpausmes. Neiecietības izskaušana paredz arī neiecietības profilaksi, jo Latvijas sabiedrībā visai tuvā nākotnē kļūst sarežģītāka, fragmentārāka un daudzveidīgākā. Vai arī neiecietīgākā?

  • Programma ir paredzēta pieciem gadiem, un tās uzdevumi ir orientēti uz sabiedrības kompetences veidošanu daudzkultūru sabiedrībā. Nav noslēpums, ka pašreizējā situācijā Latvijā trūkst diskursa kultūras un daudzi nespēj apzināties esošo kultūru spektru. Neziņa ir pamats bailēm. Bailes baro naidu. Naidam vajadzīga vardarbība. Programmas mērķis ir pārtraukt šo ķēdi pašā sākumā – novērst cilvēku neziņu par blakus esošām kultūrām.

  • Mērķu īstenošana ir atkarīga no spējas iesaistīt programmas realizācijā pēc iespējas plašāku sabiedrības loku. Pirmdien diskusijā sarunu par iecietību uzsāka tradicionālo konfesiju pārstāvji, vecticībnieki un vairākas sabiedriskās organizācijas. Diskusija ir tikai sākusies. Darba grupas vīzija par programmu ir kompakts, precīzs dokuments ar konkrētiem uzdevumiem, atbildīgām organizācijām un skaidriem rezultātiem. Paralēli programmas izstrādei sekretariāts ir veicis vairākus pasākumus iecietības veicināšanai izglītības jomā, plašsaziņas līdzekļos.


Realitāte un vēlamais bieži atrodas pretrunā. Diskusija par Nacionālo programmu ir labs piemērs tam, ka dažādas sabiedrības grupas uzskata par vēlamu iecietīgu sabiedrību ar tiesiskām garantijām visām kultūrām, bet ekonomiskās un sociālās problēmas neļauj Latvijas sabiedrībai izvirzīt stratēģiskus mērķus un apzināties problēmas, kuru rezultāti būs jūtami tikai tālā nākotnē. Neiecietība ir klusa, bet efektīva. Tā atstāj pēdas un var skart jebkuru. Par iecietību vairāk runā, nekā dara. Piedāvātais programmas projekts aicina mazāk runāt, bet vairāk darīt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 06.04.2004 14:40
Paijai - patiesībā izpēte jau ir bijusi. Gan par seksuālajām minoritātēm, gan par reliģiskajām, gan etniskajām. Bez galas un malas, cita lieta, ka viņi nav pietiekami popularizēti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 06.04.2004 11:54
Daudzi iepriekšējie komentāri liek aizdomāties, ka ne jau pašā programmā vai tās nepilnībās var atrast iebildumu iemeslus. Kritikai ir divi alternatīvi iemesli: 1) fakts, ka kāds cits (nevis komentāru autori) pieteica sevi kā programmas līdzautoru un virzītāju, 2) programmas netiešāis vēstījums: neizdosies pilnībā izvairīties no valsts līmeņa rīcībpolitikas pret neiceietību, jo Eiropa liks kaut ko izdarīt arī šajā jomā.

Es personiski neesmu sajusmā par programmas izstrādes procesu, arī par rezultātu neesmu pilnīgā sajusmā. Tomēr norakstīt programmu kā tādu tās nepilnību dēļ būtu vēl sliktāks risinājums, nekā akceptēt nepilnīgu programmu. Un tas būtu izdēvīgi tieši tiem, kas vispār negribētu, lai valsts ieviestu rīcībpolitiku iecietības vecināšanai.

Tas, ka programmas apspreišanas pasākumā daži netradicionālu konfesiju un valsts iestāžu pārstāvji nebija sajusmā, vēl neko neliecina. Atceresīmies klasisko teikumu: "Man nepatīk Jūsu viedoklis, bet esmu gatavs atdot dzīvi par to, lai Jums būtu tiesības to izteikt." Tikai tā var izveidot liberālu sabiedrību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Paija 05.04.2004 19:38
mani savukārt, skatoties minētajā programmā, izbrīna darba grupas izvēlētās izredzētās neiecietības "jomas" - rases, reliģiskā, seksuālā. lūgtum atvainot, bet tas izskatās pēc ērtību meklēšanas! par ko maksā, par to arī cīnīsimies. un vieglākajā veidā. manuprāt autoriem vajadzētu sākt ar problēmas IZPĒTI! un tad nākt klajā ar papīriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Observer 05.04.2004 14:09
Man ir klusas aizdomas, ka Hanova k-gs ar to 'kluso neiecietību' domā nesen notikušo attiecīgās programmas apspriešanu ekspertu klātbūtnē, kuru starpā kaut kādu iemeslu dēļ nācās būt arī man. Šo dažādo ekspertu vai katrā ziņā ieinteresēto personu viedoklis par programmu kopumā un tās dažādiem punktiem atsevišķi bija ļoti negatīvs. Pat tiem (piem., reliģisko minoritāšu pārstāvjiem), kas no šīs programmas varētu sev izsist kādu labumu. Hanova k-gs tik sēdēja un nelāgi smīnēja (nu, var jau būt, ka tas patiesībā bija draudzīgs vai pat sajūsmināts smaids, bet man tā likās): aha! Neiecietīgie tumsoņas sanākuši! Re, pret tādiem tā mūsu programmiņa arī būs! Neņemiet ļaunā, ja tas tā nav - man vienkārši palika tāds iespaids.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ziimulis 29.03.2004 14:20
es principā sevi pilnīgi noteikti uzskatu par visnotaļ tolerantu personu attiecībā uz citu tautību, kultūru, ādas krāsu, reliģiskās piederības utt. cilvēkiem. Taču vienā gan es vēlētos piekrist iepriekš teiktajam kādā no atbildēm, proti, manī neiecietību rada viens motīvs - ētiski pārkāpumi. Un, ja runājam par tiem pašiem krievvalodīgajiem Latvijā (kas ieceļojuši šeit pēc Padomju okupācijas), tad patiešām es nesaprotu, kāpēc man būtu jājūt vēl īpaši laba attieksme pret viņiem, jo bieži vien es neredzu itin nekādas cieņas izpausmes no viņu puses pret mani kā latvieti un šīs valsts lojālu pilsoni!!!

tomēr esmu par multikulturālu sabiedrību un tikai priecāšos par citādu cilvēku klātbūtni savā ikdienas dzīvē....lai gan - vieglāk aizbraukt no šejienes un priecāties par kultūru dažādību tur.

visbeidzot - lai jau izdodas ar to programmu:]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.03.2004 11:32
A.Kalmem:

Latviešu valodā parasti "runa neiet", jo tai nav kāju. Vai tad tā arī nav pakļaušanās - šoreiz svešas valodas frazeoloģismu ietekmei?

Un jebkādi vispārinoši izteikumi, kuri nav uztverami viennozīmīgi pozitīvi, var būt pamats "neiecietības piešūšanai", kā jau Didzis to pamatoti piezīmēja. Autora labā griba (piemēram, vēlēšanās tikai salīdzināt ebreju un latviešu nostāju pret saviem pāridarītājiem) nav attaisnojums. Piemēram, šis citāts no komentāra 2004-03-24, 11:33:
Neiecietības paraugs ir ebreji, kas sevi uzskata par "Dieva izredzētu tautu"...

Amerikā ir amatpersonas, kuras bijušas spiestas aiziet no darba tikai dēļ izteikumiem par melnādaino cilvēku it kā augstākajām atlētiskajām spējām. NAACP un citas pretrasisma organizācijas to uzskata par maskētu rasismu - vēlēšanos radīt aizspriedumus, norādot tās darbības jomas, kur afroamerikāņiem būtu vislabāk izpausties. Un īpaši vispārinātos izteikumos par ebrejiem ir svarīgi septiņreiz nomērīt katru vārdu, lai nerastos pārpratumi un nevajadzīgas nepatikšanas. Tā nav demagoģija, bet realitāte.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Arvids Kalme 25.03.2004 10:20
Būsim iecietīgi pret visiem neliešiem, blēžiem, zagļiem, noziedzniekiem, slepkavām, okupantiem un kolonizātoriem ! Mīlēsim tos un tiem pazemīgi pakļausimies ! Vai tā ?

Neiet taču runa par tautībām, bet par ētisko un morālo normu pārkāpējiem, nevajag "dzīt demagoģiju"!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Didzis K 24.03.2004 15:36
Nu re pirmais pieraadiijums neiecietiibai - Arvids Kalme, skumji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 24.03.2004 11:33
Neiecietības paraugs ir ebreji, kas sevi uzskata par "Dieva izredzētu tautu". . Tie par holokaustu aizmirst negrib un savus iespējamos pāridarītājus medī pa visu pasauli Šajā sakarībā, kāpēc latviešiem vajadzētu būt iecietīgiem un aizmirst okupācijas un genocidus ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ancveirs 24.03.2004 09:44
Cik noprotu, tad runa iet par onkuļiem, kas pūš mums miglu acīs.

Domāju, ka problēmas ar neiecietību ir tiem, kas par viņu runā un raksta.

Neiecietīgi ir tikai nacisti - tādi kā Gardas kungs u.c.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aleksandrs 24.03.2004 09:30
"Programma pret neiecietību nav kārtējais ierēdņu produkts vai politiskās elites kaprīze."

Jebkuram autoram būtu jāvairās no šādiem izteicieniem, jo tie atmasko autora slepenas domas. Šajā gadījumā, ka programma pret neiecietību tiešām ir "kārtējais ierēdņu produkts vai politiskās elites kaprīze". Vismaz, pietiekami daudz argumentu, lai tā uzskatīt, un autors to pats apzinās. Kārdinājumi uzrakstīt kaut ko tādu par "kārtējo ierēdņu produktu vai politiskās elites kaprīzi" literātam vienkārši jāignorē, ir šāds vienkāršs publicistikas un retorikas paņēmiens.

Gribētu vaicāt: un kas, ja pat tā ir taisnība, un šī programma ir "kārtējais ierēdņu produkts vai politiskās elites kaprīze"? Tas nav jākaunas, jo galvenais bieži vien ir nevis motīvi, bet galarezultāts. Ja kampaņas dēļ mazināsies neiecietība Latvijā, tad cepur nost.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Didzis K 24.03.2004 02:27
To Pitijs:

Esi maniijis, ka Latvijaa ar to buutu probleemas? Neesmu dzirdeejis, ka kaadu melnaadaino buutu situshi vinja aadas kraasas deelj. Vai arii sho skaljo pazinjojumu meerkjis ir satramdiit sabiedriibu, pie reizes izbakstiit no miega arii kaadu skinheadu, rezultaataa ieguut kaadu negatiivu precedentu. Lai vareetu klaigaat skaljaak un staastiit cik ljoti vinjiem nepiecieshami finansiaalie liidzeklji ciinjai pret neiecietiibu sabiedriibaa. Liidziigi kaa ar beediigi slaveno ebreju slepkavu mednieku... to buutni gan vaardaa nemineeshu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 23.03.2004 22:41
Deniss Hanovs un pārējie integrācijas biznesa pārstāvji, šķiet, nav iepazinušies ar 1999.gadā veikto Eiropas vērtību pētījumu, kas skaidri parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no visiecietīgākajiem visā Eiropā. Kaut iecietība pret vienas birokrātiskas iestādes pastāvēšanas attaisnošanu arī ir iecietība...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 23.03.2004 20:31
Un kad tad pēc taviem kritērijiem varēs pierādīt, ka eksistē "skinhedu kultūra"? Kad būs trīs vēstules? Kad būs pirmais upuris? Kad būs likumi, kas aizliedz afrolatviešiem braukt ar pārējiem vienā tramvajā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Didzis K 23.03.2004 20:26
Ko var pieraadiit anoniima veestule? Var tikai mineet - to, ka Latvijaa dziivo vismaz viens gariigi neliidzsvarotais? Jeb to, ka kaadas kaiminjvalsts politehnologs izpildiijis kaarteejo haltuuru?Tas neparaada, ka Latvijaa darbojas organizeeta 'skinhedu' grupa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 23.03.2004 20:15
Aleksam

Un kā šī antidiskriminācijas norma tiek īstenota dzīvē? Vai ir kāda politika? Nu prieks vismaz, ka būs šī koncepcija, kas ir pirmais politikas veidošanas solis...

Raugoties kaut vai uz to, kā savulaik daudzi politiķi nozākāja D. Hanova minētās seksuālās minoritātes, šķiet, ka tālu jau no mežonības nebija....

Dizdzim K

Kāpēc nepierāda neko? Tas pierāda, ka pastāv skinhedi, kas ir neiecietīgi, jo, ja viņiem par afrolatviešiem būtu vienalga, tad viņi nerakstītu draudu vēstules. Vai tad loģika nav acīmredzama?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 23.03.2004 20:12
"Kā viens skumjš pieradījums tam, ka neiecietība ir aktuālā problēma publiskās apspriešanas aizsākumā pirmdien tika nolasīts fragments no skinhedu draudu vēstules organizācijas AfroLat vadītājam Kristoferam Ejugbo."

Shis man pavelk smiinu, vainu pashu taupiigais PR, jeb arii kaiminjvalsts censonjas izmanto iespeeju paraadiit cik Latvijaa baalinji ir neiecietiigi un naidiigi noskanjoti. Katraa zinaja shaada publiska veestulju lasiishana, ir nozheelojams populisms un uudens lieshana uz naida kurinaataaju dzirnavaam. Un nepieraada absoluuti neko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 23.03.2004 19:37
Ļoti bieži mēs identificējām sevi ar Eiropu. Publiskās apspriešanas laikā neviens nav apstrīdējis šo tēzi. Līdz ar tiesībām, priekšrocībām un jaunām iespējām, ko saņem Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai jāuzņemas arī pienākumi sargāt visus iedzīvotājus neatkarīgi no viņu etniskās, reliģiskās vai seksuālās identitātes.

Eiropas kontinenta un Eiropas Savienības piesaukšana dažam labam ir jau kļuvusi par rituālu. Varbūt D.Hanovam ir pazīstams arī Satversmes 91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Vai arī Latvijas Republikā pirms ES valdīja mežoņi, kuri neuzņēmās pienākumu sargāt iedzīvotājus?

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Luopenminded

Pārvērtējot vadonismu Latvijā 28 Autors:Gatis Krūmiņš, Valdis Tēraudkalns, Mārtiņš Mintaurs, Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Vita Zelče, Deniss Hanovs

8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 11 Autors:Deniss Hanovs

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Effect of Migration on European Political Thought and Decision-making Process Autors:Artis Pabriks, Deniss Hanovs, Valdis Zagorskis, Roswitha King, Tatjana Muravska, Ivars Indāns, Elgars Felcis, Ali Gitmez, Aija Lulle, Dace Akule