Neēd zemeni ziemā 16

Pat ja mēs visi pēkšņi pārstātu braukt ar mašīnām, ar to vēl nebūtu līdzēts, lai novērstu klimata izmaiņas. Jāmainās arī pārtikas patēriņa paradumiem.

Iesaki citiem:

Eurostat aptaujas liecina — lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, cilvēki ir gatavi šķirot atkritumus vai iegādāties videi draudzīgu sadzīves ķīmiju vai kosmētiku. Taču tikai retais ir gatavs atteikties no privātās automašīnas, izvēlas mājokli atkarībā no tā ietekmes uz vidi vai cenšas izvēlēties videi draudzīgu pārtiku. Tikmēr pētījumi liecina, ka pārtika, transports un mājoklis ir patēriņa grupas ar lielāko ietekmi uz vidi. Kopā šīs trīs grupas veido 70-80% no visas radītās ietekmes.

Tieši pārtikas produktu audzēšana, pārstrāde, transportēšana, uzglabāšana un realizācija ir atbildīga par gandrīz pusi no vides problēmām, kuras rada mājsaimniecības, proti:


  • Klimata izmaiņas izraisošo gāzu emisijas, piemēram, metāns no lopu zarnu darbības un N2O, kas izdalās mākslīgā mēslojuma sadalīšanās procesā;

  • CO2 emisijas, kas izdalās lauksaimniecības mašinērijas lietošanas procesā, graudaugu žāvēšanā un glabāšanā un pārtikas produktu pārstrādē, transportēšanā, uzglabāšanā un pagatavošanā;

  • Ozona slāņa noplicināšana — liela daļa pārtikas produktu tiek atdzesēti vai saldēti;

  • Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošana ar nitrātiem, fosfātiem, pesticīdiem un herbicīdiem, kas izraisa ūdenstilpņu aizaugšanu;

  • Gruntsūdeņu izsmelšana apūdeņošanas vajadzībām;

  • Bioloģiskās daudzveidības samazināšana, ko izraisa radītais piesārņojums un izmaiņas ekosistēmās.


Taču, pielietojot dažus vienkārši principus, mēs varam būtiski samazināt pārtikas patēriņa ietekmi uz vidi. Šiem principiem grūti ir piešķirt prioritātes, bet droši vien katram jāvadās pēc personiskās intereses un iespējām. Viens no šādiem principiem būtu uzturā patērēt pēc iespējas mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu. Kā nākamo var minēt izvēles par labu vietējās izcelsmes, bioloģiski audzētai un sezonālai pārtikai. Un visbeidzot dodieties uz veikalu ar sabiedrisko transportu un nepērciet saldētus pārtikas produktus.


Gaļa un skābais lietus

Gaļa un piena produkti Latvijā vienmēr bijuši neatņemama uztura sastāvdaļa. Lai arī mēs neēdam daudz vairāk gaļas, nekā citi eiropieši, lielākajai daļai iedzīvotāju tā joprojām ir galvenā maltītes sastāvdaļa brokastīs, pusdienās un vakariņās. Aptaujas gan liecina, ka 10% Latvijas iedzīvotāju ir veģetārieši, bet gaļas izstrādājumu patēriņš pēdējos gados tikai aug. Līdz ar to palielinās arī mūsu slodze uz vidi.

Avots: CSB

Salīdzinot visas pārtikas preču grupas tieši gaļai un tās izstrādājumiem (liellops, putnu gaļa, desas utt.) ir lielākā ietekme uz vidi. Gaļas izstrādājumu ražošana veicina skābos lietus, upju un ezeru aizaugšanu un klimata izmaiņas. Daudzi eksperti apgalvo, ka ēst gaļu ir tas pats, kas ikdienā braukt ar mašīnu. Turklāt ganībām un lopbarības audzēšanai vajadzīgas lielas zemes platības un, pārganīšanas gadījumā, veicina augsnes eroziju.

Arī piena produktiem ir ievērojama negatīva ietekme uz vidi un tie ir otra nozīmīgākā pārtikas produktu grupa aiz gaļas. Līdzīgi kā gaļas produkti, arī piena patēriņš veicina eitrofikāciju, klimata izmaiņas un skābos lietus. Piena produktu lielākās slodzes uz vidi ir vērojamas tieši lopkopības procesā. Pat tādiem stipri pārstrādātiem produktiem kā saldējums 90% radītās ietekmes uz vidi rodas tieši lopkopības stadijā. Taču liels enerģijas patēriņš saistās arī ar tā turēšana mājās saldētavā (tas, protams, ir atkarīgs no tā, cik ilgi saldējums tiek turēts ledusskapī). Savukārt piena produktiem, kas ražoti no piena pulvera, ir salīdzinoši lielāka energoietilpība un attiecīgi arī lielāks klimata izmaiņu potenciāls, jo piena žāvēšanas procesā tiek patērēts daudz enerģijas.

Arī zivju patēriņa ierobežošana var būtiski samazināt jūsu slodzi uz vidi. Zveja patērē ļoti lielu enerģijas apjomu. Tā kā pastāv būtiskas atšķirības dažādu zvejas metožu enerģijas patēriņā, tad arī produkcijas ietekme uz vidi lielā mērā ir atkarīga no izvēlētās metodes. Piekrastē zvejotām zivīm ietekme uz vidi ir daudz mazāka. Būtisks vides apsvērums zivju produkcijas patēriņā ir arī attiecīgās sugas krāja un spēja atjaunoties, jo daudzas zivju sugas tiek pārzvejotas un ir tuvu iznīcībai.


Priekšroka — vietējiem

Izvēloties vietējos ražojumus jūs ne tikai atbalstīsiet pašmāju ekonomiku, bet arī varat samazināt ar pārtikas produktu patēriņu saistīto enerģijas patēriņu. Taču šis apgalvojums nav absolūts, jo vairāki pētījumi[1] pierāda, ka importētiem produktiem patiesībā var būt mazāka ietekme uz vidi, nekā vietējiem, kuru audzēšanai, piemēram, tiek izmantotas siltumnīcas. Šeit ieteikums, protams, būtu nepirkt Latvijā audzētus banānus, jo to audzēšanu prasītu ļoti lielu enerģijas patēriņu un citus resursu, kas dienvidu valstīs nebūtu nepieciešami. Tāpat arī vietējie ārpus sezonas produkti (piemēram, Mārupes tomāti ziemā) nav labākā izvēle.

Latvijā vietējo produkciju var atšķirt pēc Zaļās karotītes marķējuma. Šis marķējums gan nav uz visiem vietējiem izstrādājumiem, bet tikai tiem, kas atbilst kritērijiem un par to samaksā. Zaļā karotīte apliecina, ka produktā vismaz 75% izejvielu ir vietējās izcelsmes. Patērētāji gan šo marķējumu bieži vien jauc ar vides kvalitātes zīmēm — diemžēl Zaļā karotīte neko neliecina par to, vai produkta audzēšanā ir vai nav izmantoti pesticīdi un citas lauksaimniecības ķimikālijas un to vai ražošanā ir izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas.


Bioloģiskie tērē mazāk

Ir skaidrs, ka intensīvās lauksaimniecības nespēj nodrošināt mūsdienu prasības pēc pārtikas drošības, dzīvnieku labturības, vides aizsardzības un pārtikas produktu daudzveidības. Līdz ar to bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzskatīta par videi draudzīgāko alternatīvu konvencionālajai lauksaimniecībai, jo tādejādi saimniekojot tiek patērēts 50-70% mazāk enerģijas (tiešās un netiešās) uz vienu pārtikas produkta vienību, kas pamatā saistās ar atšķirīgu mēslojuma izvēli. Taču atšķirības ir vērojamas arī citās jomās, īpaši dzīvnieku labturībā un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

Taču ne visi bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtie pārtikas produkti atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Piemēram, bioloģiskās saimniecībās audzēta liellopa un putnu gaļa var būt lielāks klimata potenciāls, nekā konvencionālajā lauksaimniecībā audzētajai. Bez tam bioloģiskā lauksaimniecība arī prasa lielākas zemes teritorijas, lai saražotu to pašu pārtikas apjomu. Taču, kopumā vērtējot, bioloģiskās lauksaimniecības slodzes uz vidi ir daudz mazākas un tā noteikti ir labākā izvēle, īpaši ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības ieguvumus, ko sniedz bioloģiskā lauksaimniecība.


Lauksaimniecība un klimata izmaiņas

Pārtikas produktiem ir diezgan ļoti liela ietekme uz klimata izmaiņām. Pat ja mēs visi pēkšņi pārstātu braukt ar mašīnām, ar to vēl nebūtu līdzēts, lai novērstu klimata izmaiņas. Jāmainās arī ar pārtikas ražošanu saistītām jomām. Liela daļa pārtikas preču patēriņa negatīvās ietekmes uz klimata izmaiņām saistās ar fosilā kurināmā patēriņu — lauksaimniecības tehnikas izmantošana, produktu pārstrāde, saldēšana, transports u.tml. Taču būtisks klimata gāzu avots ir arī pati lauksaimniecības ražošana — lopu gremošanas procesā izdalās ievērojami metāna apjomi, kas arī veicina klimata izmaiņas.


Vēl būtisks klimata izmaiņu veicinātājs ir ar pārtikas preču glabāšanu un gatavošanu saistītais enerģijas patēriņš. Tāpēc noteikti videi draudzīgāk ir izvēlēties svaigus pārtikas produktus, nevis saldētus. Daudz ar pārtikas uzglabāšanu un gatavošanu saistītas enerģijas tiek patērēts arī mājsaimniecībās — vidēji 10% mājsaimniecībās patērētās enerģijas.

Nīderlandes zinātnieks K. L. Krāmers (K.J. Kramer) ir konstatējis korelāciju starp pārtikas produktu cenām un ar to pilnā dzīves ciklā izmantoto enerģijas apjomu. Dārgāki produkti parasti ir saistīti ar lielāku enerģijas patēriņu siltumnīcās, transportā un pārstrādē. Savukārt pētījums Zviedrijā, kur tika salīdzināti četri kaloriju un proteīnu satura ziņā vienādi ēdieni, tika konstatēts, ka no vietējām izejvielām gatavota veģetārā ēdiena pilna dzīves cikla CO2 emisijas ir 190 grami, bet gaļas ēdienam, kuram lielākā daļa sastāvdaļu bija importētās, CO2 emisiju apjoms bija 1800 grami. Veģetāriem ēdieniem var būt arī augstākas CO2 emisijas, nekā gaļas ēdieniem — tā tas ir gadījumos, ja ēdiena sastāvdaļas ir transportētas lielus attālumus vai saistās ar lielām emisijām ražošanas stadijā, piemēram, rīsu audzēšana dažos gadījumos saistās ar lielām metāna emisijām.

Zviedrijā ir veikti pētījumi [2], kuros tiek salīdzināta pusfabrikātu un mājās gatavotu ēdienu ietekme uz vidi. Secinājums ir pārsteidzošs — no vides viedokļa nav būtiskas atšķirības, jo rūpnieciskā ražošana ir daudz efektīvāka, nekā pārtikas gatavošana mājās, protams, izņemot gadījumus, kad pārtika tiek gatavota uz plīts ar vietējo malku. Taču daudzi mājās gatavoti ēdieni ir garšīgāki par tiem pusfabrikātiem, kas nopērkami veikalos.


Iepakojums un atkritumi

Protams, pārtikas preces dod savu artavu arī atkritumu jomā. Aptuveni ceturtā daļa pārtikas preču sabojājas glabāšanas laikā un nonāk atkritumos. Liela daļa pārtikas atkritumu ir piena produkti, jo tie salīdzinoši ātri bojājas. Zviedri ir atklājuši, ka pārtikas preču zudumi cieši korelē ar ienākumiem — jo lielāki mājsaimniecības ienākumi, jo lielāki zudumi (līdz par 60%).

Pārtikas preču iepakojums, no vienas puses, ir palīdzējis ierobežot pārtikas produktu bojāšanos un samazinājis zudumus, bet no otras puses, palielina mājsaimniecību radīto neorganisko atkritumu apjomu. Iepakojums veido 20-30% no visiem mājsaimniecību atkritumiem. Un liela daļa šī iepakojuma nāk tieši no pārtikas precēm.

Diemžēl Latvijā vēl joprojām iepakojuma šķirošana un otrreizējā pārstrāde klibo. Bet nelabvēlīgo ietekmi uz vidi var mēģināt samazināt citos veidos. Mans ieteikums būtu nepirkt zemenes ziemā, bet izvēlēties sezonālus vietējos produktus no Latvijas zemniekiem. Tādejādi jūs atbalstīsiet vietējo ekonomiku un radīsiet mazāku ietekmi uz vidi. Ēdiet vairāk dārzeņu, vietējo produktu un godīgās tirdzniecības augļus. Ja domājat, ka veģetārisms nav domāts jums, mēģiniet kaut nedaudz samazināt gaļas un piena patēriņu un atsakieties no desām un citiem apstrādātas gaļas produktiem. Tādejādi ne tikai palīdzēsiet videi, bet arī uzlabosiet savu diētu.

_________________________

[1] EIPRO pētījumā tika analizēti un salīdzināti vairāki Eiropā veiktie pētījumu, kas apskata patēriņa ietekmi uz vidi. http://ec.europa.eu/environment/ipp/identifying.htm

[2] U. Sonesson, B. Mattsson, T. Nybrant, T. Ohlsson, AMBIO: A Journal of the Human Environment, Volume 34, Issue 4 (June 2005) Article: pp. 414–421 Industrial Processing versus Home Cooking: An Environmental Comparison between Three Ways to Prepare a Meal.

U. Sonesson, J. Davis (2005) Environmental systems analysis of Meals – Model Description and data used for 2 different meals.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris headline@inbox.lv - dabas bērns 10.03.2008 15:15
Man ir iespēja neiet un nepirkt lielveikalu preci, bet es neko daudz nevaru iespēt, redzot, kā tiek radīta un vadīta visāda veida piektā kolona. Zaļās kustības kā piektā kolona ir vienkārši ģeniāli neaizstājamas, jo to argumentācija ir tik neatvairāma un apolitiska! Puiši un meitenes, kas piedalās galvu reibinošās akcijās, pat var nezināt, kas šad un tad klusiņām ieskaita naudu viņu organizācijas bankas kontā. Viņi drīkst domāt, ka to dara patriotiski - ekoloģiskas pensionārvečiņas. Labi, ja tās ir firmas, kas vēlas viena otru iznīcināt uzrīdot viena otrai zaļos, bet ja nu tie ir specdienesti, kas grib destabilizēt situāciju valstī?

Vai neatceraties, kā 1988. gadā visa Latvija brēca par nitrātiem? Kā Inkēns ar vienu TV sižetu panāca, ka cilvēki vairs nepirka ziepes? Kādus brīnumus sagudros globālās atvēsināšanas vārdā ? Govīm aizliegs bezdēt un atraugoties?

Šobrīd kādi domā nobremzēt Ķīnas ekonomikas attīstību ar ekoloģiskajām bremzēm? OK! Ka tikai nenobremzē paši sevi!

Laba viela pārdomām SAB un citiem kantoriem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


hugo 10.03.2008 11:29
Visi te rakstītie spriedelējumi ir galīgi nepamatoti un muļķīgi. Cik lielam idiotam jābūt lai aizdomātos par govs kunģī izstrādātā metāna kaitīgumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dabas bērns - juris headline@inbox.lv 01.03.2008 02:20
Zini, bet visa pārtikas industrija ir viena riktīga mārketinga manipulācija un Tavas veselības čakarēšana. Lēta un ķīmiska pārtika ir tās standarts. Un neviens tā arī līdz galam neizprot, kā mēs visi uz to esam uzķērušies. Un cik varena peļņa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uris headline@inbox.lv 26.02.2008 16:56
Zaļie instrumenti politiskām manipulācijām un ekonomikas čakarēšanai - cik lēti, viegli lietojami un efektīvi jūs esat! Un neviens tā arī līdz galam neizprot, kas finansē zaļās kustības. Un cik viegli tās kustināt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz - fakt 25.02.2008 19:54
man liekas, ka var, bet barības devām jābūt bišķi lielākām nekā tās bija Ļeņingradā blokādes laikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fakt - autors 21.02.2008 15:06
мжно ли прокормить 6 милиардов людей без вредных водействий на среду

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga 20.02.2008 23:25
tā kā man neizdevās ielikt bildes komentāros, ieliku to tekstu blogā - http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60614

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

autors 20.02.2008 23:03
Izskatās, ka lielākā diskusija izvērtusies tieši par to vai tad tiešām pārtikai ir tik liela ietekme un par gaļu un tās ietekmi uz vidi. Visi man zināmie pētījumi, kur ir analizēta pārtikas preču vides ietekme, viennozīmīgi uzsver nepieciešamību pievērsties pārtikas jautājumam. Viens no apjomīgākajiem šādiem pētījumiem bija Eiropas Komisijas pasūtītais EIPRO pētījums, kur tika analizēti daudzi iepriekš veiktie pētījumi.

Te būtiski ir ne tikai attiecīgā produkta ietekme, bet arī tas cik daudz mēs to pērkam, cik daudz naudas tērējam. No šī var secināt, ka graudaugiem ir ļoti liela ietekme uz vidi, bet mēs tos salīdzinoši maz izmantojam. Lielākā daļa graudaugu tiek patērēta lopbarībā un līdz ar to arī summējas iekš gaļas kopējās ietekmes.

Gaļas ražošanas lielākās ietekmes saistās tieši ar lauksaimnieciskās ražošanas posmu (60-90% atkarībā no produkta). Šeit piemērs par liellopa energoietilpību.


Piekrītu, ka gaļas patēriņš nelielos apjomos ir pieļaujams un par ieteicams, jo tas ir, piemēram, dabīgs bioloģiskās saimniekošanas cikla sastāvdaļa. Diemžēl Latvijā lielākā daļa gaļas vairs netiek iegūta nelielās saimniecībās, bet cūku un putnu fermās.


Latvijā 18% visu CO2 emisiju rodas tieši lauksaimniecībā (gāzes no dzīvniekiem + kūtsmēsli). Tas nav maz – apmēram tik par cik siltuma un enerģijas ražošana. Bet jāņem vērā, ka mēs nespējam saražot tik daudz gaļas produktu šeit Latvijā cik patērējam (gaļas importa atkarība drīzumā var sasniegt pat 25%). Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju gaļas patēriņa ietekme uz klimatu ir vismaz par 25% lielāka kā Latvijas lopu emitētais gāzu apjoms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sezons - Lienei 20.02.2008 22:56
Manuprāt Latvijā ir diezgan plašs sezonālu produktu klāsts. Gan tie paši kartupeļi, burkāni, pupas, griķi un āboli. Arī mandarīni ziemas vidū ir sezonāls produkts. Šeit protams nevajadzētu pārspīlēt, bet saprast princpu, ka ka pirkt nesezonā, gan to ka mēs tērēsim vairāk resursu, gan to, ka visdrīzāk nesaņemsim to pašu baudu to ēdot. Domāju ka katrs atšķirtu vasaras saulē gatavināt uzemeni, no tās kas audzēta siltumnīcā zem mākslīgā apgaismojuma. Priekš manis tas nav tikai vides, bat arī baudas princips. Te viena saite - http://www.stollar.eu/lv/health.htm un BBC ir ļoti daudz par sezonas produktiem - http://www.bbc.co.uk/food/in_season/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pētnieks 20.02.2008 22:30
Preces un pakalpojumi ar lielāko ietekmi uz vidi (alfabētiskā secībā):

· Apkures sistēmas, tai skaitā to lietošana (izmetot apkuri ar elektrību)

· Atpūtas un izklaides pakalpojumi

· Automašīnas un motocikli, tai skaitā to lietošana

· Autoremonts un serviss

· Citas mājsaimniecības iekārtas, tai skaitā to lietošana

· Desas un cita apstrādāta gaļa

· Drēbes

· Elektrospuldzītes, tai skaitā to lietošana

· Gaļa

· Ledusskapji un saldētavas, tais skaitā to lietošana

· Jaunas daudzdzīvokļu ēkas

· Jaunas privātmājas

· Pārtikas taukvielas

· Pesticīdi un lauksaimniecības ķimikālijas

· Piens

· Putnu gaļa

· Restorāni un bāri

· Skaistumkopšanas saloni un frizētavas

· Siers

· Telekomunikācijas un pasts

· Veļas mazgājamās iekārtas, tais skaitā to lietošana

· Zāles
http://name%3Dole_link3/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 20.02.2008 19:27
Mani šis raksts nepārliecināja, jo neredzu tajā labi strukturētu argumentāciju. Pirmkārt, kā jau citi komentētāji norādīja- konkrētāk, kāpēc gaļa ir kaitīgāka par citiem produktiem. (man gan smieklus izraisa punkts, ka gāzes no dzīvniekiem palielina CO2 līmeni, tad jau sekojot šai loģikai jāizkauj visi mājdzīvniekus un arī tos, kas mežā atmosfēras saudzēšanas nolūkos nedrīkstam piemirst iznīcināt). Un kāda jēgas ir tam gaļas patēriņa grafikam? Kā tas pierāda gaļas kaitīgumu? Otrkārt, autors ignorē daudz lielākas problēmas saistītas ar pārtiku, piemēram, faktu, ka cik tur (vai nebija ap 30%) saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumu kastē. Lūk, tā ir daudz lielāka problēma. Treškārt, jā ko tad mums darīt, ja ziemā Latvijā vienīgais ekoloģiski daudz maz draudzīgais produkts ir kartupelis un kviešu milti? Un galu galā, citas cilvēku aktivitātes, piemēram transports un videi nedraudzīga nepārtikas preču ražošana ir t daudz reižu videi kaitīgākas par pārtikas ražošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liene 20.02.2008 17:36
Paldies autoram. Vienīgi - varbūt viņš varētu minēt sīkāk kādi "sezonālie" dārzeņi aug Latvijā ziemas vidū? Mārupes siltumnīcā audzētie tomāti ir slikti. Atliek vienīgi kāposti un burkāni, kas palikuši no vasaras. Kur tos uzglabā? - laikam gan jau tajos pašos ļaunajos ledusskapjos - it īpaši jau tie nabaga ļaudis, kam nav savu privātmāju ar pagrabiem...

Rakstā paustās idejas ir diezgan vienpusējas, es nesaku, ka tās ir nepareizas, bet netiek sniegta kopējā aina. Ja, piemēram, visi pārstātu ēst gaļu, diez kas notiktu ar lopkopības industriju un tajā strādājošajiem. Tas tika arī nedaudz pieminēts - ja visur sāktu kultūras audzēt ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, tad tas aizņemtu daudz vairāk platības nekā parastā lauksaimniecība, līdz ar to nāktos izcirst vēl vairāk mežus, kas ir galvenais skābekļa ražošanas avots, un tādējādi CO2 daudzums tikai palielinātos un tā rezultātā - arī siltumnīcefekts. Rodas jautājums - kas gan ir ļaunāk. Šāda apjoma rakstā nevar sniegt atbildi, iespējams, to pat neviens nezina, pastāvošie ir vienīgi viedokļi, kas varbūt nav pamatoti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvārdis 20.02.2008 15:14
Senāk katrā mājā bija pagrabs un pieliekamais kambaris. Abi divi darbojās kā ledusskapja aizstājēji. Elektrību netērēja. Vēlāk parādījās leduspagrabi un leduskastes. Arī elektrību netērēja, lai gan ledus iegādei bija nepieciešama enerģija. Tagad diemžēl fakts, ka ārā ir zema temperatūra nekādi neietekmē mūsu dzesināšanas paradumus. T.i. ārā -10 (nu labi - +6, bet tāda ir arī ledusskapja temperatūra). Mēs uzsildām istabu līdz +23, tajā novietojam elektrisku ierīci, kurā ar elektrības palīdzību tiek uzturēta temperatūra kā ārā. Racionāli bez gala! Piespiediet katram jaunceļamajam dzīvoklim ierīkot iebūvētu un ar ārpasauli savienotu pieliekamo/saldētavu un enerģija ietaupīsies...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dabas bērns - autoram 20.02.2008 08:41
Taču ne visi bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtie pārtikas produkti atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Piemēram, bioloģiskās saimniecībās audzēta liellopa un putnu gaļa var būt lielāks klimata potenciāls, nekā konvencionālajā lauksaimniecībā audzētajai.

Nu, nu. Pastāsti lūdzu sīkāk. Tādus apgalvojumus bez paskaidrojuma nevar atstāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.02.2008 08:12
Salīdzinot visas pārtikas preču grupas tieši gaļai un tās izstrādājumiem (liellops, putnu gaļa, desas utt.) ir lielākā ietekme uz vidi. Gaļas izstrādājumu ražošana veicina skābos lietus, upju un ezeru aizaugšanu un klimata izmaiņas. Daudzi eksperti apgalvo, ka ēst gaļu ir tas pats, kas ikdienā braukt ar mašīnu. Turklāt ganībām un lopbarības audzēšanai vajadzīgas lielas zemes platības un, pārganīšanas gadījumā, veicina augsnes eroziju.
======

Citu pārtikas produktu draudzīgumu videi autors ir gatavs aplūkot atkarībā no tā, kā tie iegūti (piemēram, no citiem kontinentiem ievestie augļi un dārzeņi pretstatā vietēji audzētiem; utml.); savukārt gaļas ēšanu a priori pasludina par sliktu. Ja runājam par gaļas lielražošanu, tad parasti tā arī ir - ja dzīvnieku barošanai lielās platībās jāaudzē monokultūras. Tomēr Latvijā ievērojams daudzums gaļas tiek audzēts arī zemnieku saimniecībās: ir nelieli govju ganāmpulki, kas patērē ievērojami daudz vietējas izcelsmes sienu vai vistas, kuras staigā pa pagalmu vai cūkas, kuras lielā mērā pārtiek no sīkajiem kartupeļiem un citiem pārpalikumiem. Protams, šādas videi draudzīgas gaļas būtu par maz, lai to ēstu katru dienu.

Manuprāt, ir pamats atzīt mērenu gaļas patēriņu (1-2 reizes nedēļā vai retāk) par ilgtspējīgu un videi draudzīgu. Pretējā gadījumā autoram būtu jāsāk pamatot, kāpēc Latvijas pļavās nevajag ganīt govis, bet aizaudzēt tās ar krūmiem; aizliegt turēt mājputnus, cilvēku uztura gatavošanā radušos atlikumus noteikti kompostēt nevis izbarot cūkām, utml.

Saistītie raksti

INN+PCB+DDT=es politika.lv

Jāņa Brizgas blogs politika.lv

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga