Nedēļas nogales lasāmviela 12.-18.janvāris 5

Rekomendācijas interesantiem interneta resursiem

Iesaki citiem:

Tā kā par pagājušās nedēļas apkopojumu saņēmu daudz labus vārdus gan no man pazīstamiem, gan vēl neiepazītiem cilvēkiem, tad turpināšu arī šonedēļ!

1. Vai altruisms, vēlme palīdzēt ir "cilvēka dabā"?
Interesants, dziļš, analītisks raksts par eksperimentiem ar zīdaiņiem, lai noskaidrotu, kādā vecumā parādās tāda uzvedība, ko mēs sauktu par morālu, un vai vispār altruisms ir kas iedzimts vai iemācīts.
Daži secinājumi ļoti optimistiski, piemēram, the last few years produced a spate of [...] studies hinting that [...] a child arrives in the world provisioned with rich, broadly pro-social tendencies and seems predisposed to care about other people." Taču daži arī norāda uz " cilvēka dabas" tumšajām pusēm: "Kids are intensely tribal: 3-month-olds like people of their own race more than others, experiments have shown, and 1-year-olds prefer native speakers to those of another tongue [...] Babies, in addition, are big fans of punishment."

2. E-petīcijas: kā funkcionē Avaaz un citas līdzīgas elektroniskās demokrātijas iniciatīvas?
Vērtīgs raksts tieši par šo tēmu šonedēļas Guardian. Pateicoties tam uzzināju, ka Avaaz ir sācis konsultācijas par nākamo petīciju tēmām! Jauki citu valstu e-petīciju piemēri. Pie reizes - lūk, kā ASV Baltais Nams atbildēja uz vienu joku iniciatīvu, kas arī bija piesaukta šajā rakstā.

3. Atkal par naudu un laimi...
Atgriežoties pie pirms nedēļas skartās tēmas, lūk, superīga animācija, ko atradu brīnišķīgajā brainpickings blogā! Tajā izstāsti dažādu pētījumu rezultāti par šo tēmu: daži, iespējams, visai negaidīti. Cilvēki kļūst laimīgāki, ja var tērēt naudu labiem, altruistiskiem mērķiem.

4. Apraksts par Facebook drīzumā gaidāmo jauno informācijas meklētāju, kas var būt revolūcija e-pasaulē. Bet var arī nebūt...
Noteikti interesēs cilvēkiem, kam ir svarīgi zināt interneta jaunās attīstības tendences! Piekrītu raksta autoram, ka meklētāja koncepts nudien izskatās nedaudz biedējoši ... bet, iespējams, pēc 10 gadiem jau nevarēsim savu dzīvi iedomāties savādāk.

5. Nejēdzīga atvainošanās jeb KĀ NEVAJAG atzīt savu vainu
Dopings, riteņbraukšanas leģenda, savas vainas atzīšana ... bet kaut kā pilnīgi nepareizi! Piemērs atvainošanās faktam kā ķeksītim, tīri simboliskai darbībai bez jebkādas izpratnes par to, kas tieši tika izdarīts nepareizi, un vainas izjūtas (salīdzinājumam - lūk, labas atvainošanās piemērs, The Atlantic par neveiksmīgu reklāmu) Vienlaikus arī labs sociopātiskas personības raksturojums.

6. Mūsdienu kapitālisms: vērtspapīru tirgi, mākslas tirgus
Brīnišķīgs cilvēkstāsts par enigmātisku mākslas kolekcionāru, kam draud cietumsods par neatļautiem ekonomiskiem darījumiem. Lielisks veids, kā saprotami un aizraujošo pastāstīt par principiem, kādos balstīti mūsdienu vērtspapīru un mākslas tirgi!

7. Skaļie, bet aplamie medicīnas pētījumi un to popularizēšana medijos
Visizglītojošākais no šīs nedēļas rakstiem. Diezgan apjomīgs teksts, bet noteikti iesaku izlasīt katram, kas kaut reizi ir noticējis medijos publicētajai informācijai par kādu zāļu vai - kaut vai - jaunas diētas efektivitāti! Vainīgi ne vienmēr ir mediji. Ja tic raksta autora piesauktajam eksperimentam "the overall wrongness rate in medicine's top journals is about two thirds, and that estimate has been well-accepted in the medical field." Tālāk rakstā analizēti šī baismīgā kļūdu īpatsvara iemesli un to samazināšanas iespējas.

8. Mūsdienu zinātnes nelaime: aizspriedumainie un birokratizētie žurnāli
Turpinot iepriekšējo tēmu, vienkārši izcils kāda fiziķa savas personiskās pieredzes apraksts, mēģinot norādīt uz kļūdām rakstā, kas publicēts kādā zinātniskā žurnālā! Tik absurdi, ka pat Kafkam fantāzijas tam diez vai pietiktu ...

9. Simts pilsētiņas Ķīnā, kuru ēkas ir gandrīz pilnībā kopētas no Eiropas vecpilsētām
Ļoti interesanta parādība - informāciju par to gan pamanīju vēl pirms diviem gadiem, bet nekur līdz šim nebiju redzējusi tās iemeslu analīzi.

10. Viesstrādnieki Saūda Arābijā
Mūsdienu pasaulē cilvēki brauc piepelnīties ne tikai uz turīgajām Rietumvalstīm, bet arī citur ... New Yorker stindzinošs teksts par verdzības sistēmu Saūda Arābijā.

11. WTF, evolūcija?!
Atslodzei noteikti iesaku pasekot līdzi šim humorīgajam blogam un vienlaikus padomāt par cilvēka pasaules uztveres īpatnībām - it sevišķi par estētiku.

12. Sāpīga nāve vai pašnāvība?
BBC lapā vēl dažus mēnešus varēs noklausīties šo ļoti spēcīgo audioeseju.
Will Self says he would rather commit suicide than die a slow, painful death and would like society to find his choice more acceptable than at present.

13. Jaunie, perspektīvie biznesi
No sērijas - "vērts zināt"! Kas globālā līmenī šobrīd izskatās pēc perspektīvām jaunām biznesa nišām, turklāt ne tikai e-vidē?

14. Jauns BEZMAKSAS kurss par jauno laiku vēsturi (kopš 1760.gada)
Labs kurss, bez maksas, šonedēļ sākās - kopā ilgs 15 nedēļas. Pirmā nedēļa man bija vērtīga, lai gan uzskatu, ka salīdzinoši labi zinu vēsturi. Ja vēlaties atsvaidzināt savas zināšanas vai arī vienkārši vēlaties globālāku perspektīvu - pamēģiniet! Nudien neko nemaksā. Tikai jūsu laiks un enerģija!
Vienlaikus arī gūsiet ieskatu tajā, ko nozīmē labi organizēts kurss (lai gan nav Coursera PATS labākais) un e-mācīšanās.

15. No kā cilvēcei būtu jābaidās, bet ... tā pagaidām nebaidās?
Visbeidzot, EDGE ir pabeidzis savu ikgadējo apkopojumu, uzdodot jautājumu un tad savācot atbildes no stipri daudziem gudriem cilvēkiem (šogad vairāk nekā 150). 2013.gada jautājums: "Par ko mums BŪTU jāsatraucas?" Ne visas atbildes ir vienlīdz spēcīgas vai pat interesantas, tādēļ atļaušos piedāvāt jums SAVU atlasi:
- Geoffrey Miller - par Ķīnas eigēnikas programmu (lai gan ieteiktu uzmanīgi izturēties pret prognozēm).
- Nassim Nicholas Taleb par to kā ekonomika kā zinātne un prakse JOPROJĀM nemāk strādāt ar varbūtībām un kādus riskus tas rada.
- David Rowan - par riskiem, ko rada milzīgais datu apjoms tiem cilvēkiem, kuriem nav prasmes ar šiem datiem strādāt vai kuri nevar tos atļauties.
- Marco Iacoboni - viņam ir līdzīgas bažas kā divos šonedēļ jau ieteiktajos rakstos par to, kā tiek pieņemtas izvēles par kādu zinātnisku atklājumu publicēšanu.
- Steven Strogatz par riskiem, ko rada tas, ka cilvēces tehnoloģijas aizvien vairāk saslēdzas vienotā sistēmā.
- William Pounfstone. Varētu domāt, ka paplašinātā realitāte (augmented reality) ir kaut kas labs. Bet .. vai vienmēr?
- Seirian Sumner par sintētisko bioloģiju: vai mēs tiešām apzināmies visus riskus?
- Karl Sabbagh uzskata, ka mums nevajadzētu pārāk uzticēties ... parastiem cilvēkiem!
- Stanislas Dehaena - par iespējām lasīt cilvēku domas.

Veiksmīgu lasīšanu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
new_proposals

Rakstu sarakstu derēja papildināt ar Latvija aktuālo Nordea Markets ziņu: http://research.nordeamarkets.com/en/2013/01/08/price-level-targeting-next-ecb-easing-step/

Raksts nav ieteicams cilvēkiem ar vājiem nerviem. Raksta pamatdoma - ja eirozonas ekonomika turpinās slīdēt uz leju, tad ECB atkāpsies no sava cenu stabilitātes mērķa un atļaus patrakot inflācijai. Raksts ir par to, kā šo patrakošanu ielikt Māstrihtas kritēriju juridiskajos rāmjos, bet tehniski tas ir iespējams tikai tad, ja no patēriņpreču inflācijas atrēķina nost to daļu, kuru izraisa nodokļu celšana.

Pārdomājot rakstu nākas secināt, ka iedzīvotājiem var nākties maksāt gan augstākus nodokļus, gan arī apmaksāt augstāku inflāciju. Latvijas iedzīvotājiem ir pietiekoši liela negatīva pieredze ar inflācijām, tagad, kad aizvien vairāk pensijas sāk maksāt no fondiem un nevis atbilstoši solidaritātes principam no sociālā nodokļa ieņēmumiem, trakojoša inflācija var būt pensionāru iedzīšana nabadzībā un iznīcināšana ar brīva tirgus mehānisma palīdzību. Šādas iespējamais ECB pasākums ir arī klaji regresīvs, jo no inflācijas un patēriņa nodokļa celšanas cieš tie, kas galvenokārt dzīvo no sava darba ienākumiem. Tie, kas saņem ienākumus no kapitāla, inflāciju jūt mazāk, jo līdz ar inflāciju ceļas arī uzņēmumu vērtība, aug apgrozījums un peļņa nominālā izteiksmē.

ECB pasākums "trakojošā inflācija" rada arī trīs citus jautājumus.
Pirmkārt - kā var formēties kapitāls, ja procentu likmes ir tuvas 0? Pēdējo gadu prakse rāda, ka kapitāls šādi formēties patiešām nevar. Piem., liela valstu centrālo banku bilances, kas agrāk sastādīja ne vairāk ka 10% no IKP, tagad ir uzpūtušās līdz 30% no IKP un šī nauda lielākā vai mazākā mērā ir aizgājusi reālā ekonomikā (piem., centrālās bankas ir pirkušas gan valdību parādzīmes, gan pretēji fiat valūtu principiem, arī privātu uzņēmumu parādzīmes un hipotekārās ķīlu zīmes), pie tam - centrālās bankas ir lielā mērā lēmušas, kuros virzienos šī nauda aizgājusi! Tātad pašreiz kapitāla formēšanās lielā mērā notiek uz naudas drukāšanas pamata un lēmumu par kapitāla ieguldīšanu lielā mērā pieņem valsts institūciju klerki. Ja tas nav sociālisms, komunisms vai komandekonomika, tad kas tad tas ir? Un ja mēs attaisnojam šo novirzīšanos no brīvā tirgus principiem, tad varbūt mums ir jāatzīst, ka šie principi ir ļaunāki un mazāk lietojami, nekā pašlaik liekas?

Otrkārt - kā uz šo pasākumu reaģēs Latvijas Banka, kuras likumā kā galvenais uzdevums ir minēts cenu stabilitātes nodrošināšana? Un šis uzdevums savu prioritāti nav zaudējis arī pēc šī gada sākumā pieņemtajiem likuma grozījumiem. Ja ECB ļaus trako eiro inflācijai, kādi būs Latvijas Bankas soļi, kas liegtu šī inflācijas importu Latvijā? Šķiet, ka Latvijas Bankas vienīgā iespēja būtu politiķus aicināt atvērt robežas viesstrādniekiem un samazināt visas prasības, ko valsts pret tiem izvirza, t.sk. varbūt arī valsts valodas prasības.

Un treškārt - cik nozīmīgs šajā kontekstā ir Latvijas panākums ar savu parādzīmju emisiju? Pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka tas nav nekāds panākums. Zemo procentu likmju apstākļos parādzīmes ir varējusi izdot ne tikai Latvija, bet arī tādas valstis kā Itālija, Bolīvija, Zambija. Un arī Mongolija, kuras parādzīmju apjoms gan nominālā, gan relatīvā (pret IKP) izteiksmē bija lielāks par Latvijas emisiju. Un jāņem arī vērā, ka Mongolija ir valsts, kuru pēdējos 22 gados SVF ir glābis 5 reizes, bet vienalga - arī viņi spējuši ar uzviju atkārt Dombrovska "veiksmes stāstu".

Skumji, ka I. K. šo portālu piepilda ar stāstiem, kas pēc būtības ir par "kaķīšīem un zaķīšiem", bet tajā pašā laikā tiek (laikam jau ar zināmu nodomu) noklusētas globālas tektoniskas pārmaiņas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> 8. Turpinot iepriekšējo tēmu, vienkārši izcils kāda fiziķa savas personiskās pieredzes apraksts, mēģinot norādīt uz kļūdām rakstā, kas publicēts kādā zinātniskā žurnālā!
========
Šo es izlasīju - un tas atgādināja manu vecāku piedzīvojumus 80-tajos gados, kad domu apmaiņai pastāvēja vienīgi konferences (ar referātiem un stendu ziņojumiem), un drukātie žurnāli; savukārt prezentācijās rādīja fotogrāfiski pagatavotus diapozitīvus. Mūsdienās reālā domu apmaiņa notiek citur - pārsvarā Internetā. Varu saprast vēlmi publicēt žurnālā rakstu. Bet komentāru jeb kļūdu labojumu? Diez vai.

Minētais fiziķis sarakstījis daudz amizanta, bet viņš nav ievietojis Interneta norādes uz to rakstu, kas izraisīja viņa iebildumus, nedz arī uz savu komentāru. Tādēļ grūti pārbaudīt, kas tur īsti noticis.

Tas neatceļ faktu, ka daudzi mūsdienu žurnāli cieš no birokrātijas sloga un vēlmes nopelnīt, nepieliekot praktiski nekādu pievienoto vērtību. Sk. Cosma Shalizi - http://www.stat.cmu.edu/~cshalizi/ . Šajā lapā var atvērt saiti "I won't do peer review for Elsevier".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
new_proposals

p.8. arī man bija vienīgais I.K. links ko iesāku lasīt. Un negribas solidarizēties ar nelaimīgo zinātnieku, jo dabaszinātnēs (nemaz jau nerunājot par sabiedriskām zinātnēm, t. sk. ekonomiku) ir pietiekoši daudz pretrunīgu jautājumu un risinājumu - tā kā īstu cīnītāju par un pret taisnību tur īsti nevar būt.

Par publikācijām. Nedomāju, ka Elsevier var sevišķi nosodīt, jo daudzās nozarēs viņiem ir lieliski žurnāli. Tā vietā vajag izdarīt lielāku spiedienu uz valstu valdībām, lai tās abonē Elsevier izdevumus un padara tos pieejamus iespējami plašākam lasītāju lokam bibliotekās (Latvija šajā ziņā ir pietiekami labi pacentusies, bet tai ir nopietni trūkumi darbā ar citiem izdevējiem, piem., Springer). Bet attiecībā par morāles jautājumiem - Elsevier (atšķirībā no tūkstošiem Latvijas uzņēmēju) ir publiski tirgojama kompānija, tā kā ikviens par pirkt akcijas un gādāt par to, lai peļņā nāk pie viņa un nevis pie citiem. Asociāciju izdevēu trūkums parasti ir lēnais atbildes laiks un stingri noteikti limiti, kas rada garas rindas. Pavisam cits jautājums ir non-profit predatory publishing - tas nu gan ir jānosoda un kā biznesa veids būtu jāaizliedz.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Var tikai pabrīnīties

Cik gan it kā pieaudzis cilvēks var būt bērnišķīgi naivs un tikpat kā nekritiski ticēt visiem šiem "pētījumiem". Autore pārliecinoši raksta, ka netic reliģisko darboņu teorijām (un to var saprast), bet tikpat nekritiski kā reliģiskie fundamentālisti tic saviem "praviešiem", tic visādām pasakām, kuras izplata pseidozinātniskā valodā modernie "pētnieki". Kuriozs, ka ieteicamās literatūras 8. punkts jau tieši par to pašu. Cik daudz var ticēt visdādiem aprakstiem NewYorkerā. Tad, kad šis izdevums uzrakstīs kaut ko par Latviju, tad varbūt I. Kažoka sapratīs cik vērti ir pārējie šī izdevuma raksti.

Citi autora darbi