Atslēgvārdi:

"Neatvados un neaizeju"

Lužkovs ir paziņojis, ka politikā cīnīsies nevis par varu, bet ietekmi. Savukārt Medvedevs vajadzības gadījumā ir gatavs nodrošināt korupcijas lietu ierosināšanu pret Lužkovu un viņa uzticamības personām.

Iesaki citiem:

Savulaik Kremļa saimnieka nežēlastībā kritušais Boriss Berezovskis norādīja, ka britu tradīcijā esot aiziet no viesībām neatvadoties. Savukārt par sevi piemetināja: „Es gan atvados, bet neaizeju”. Pēdējās nedēļās esam bijuši liecinieki salīdzinoši retai parādībai mūsdienu Krievijā, proti, prezidenta varas apšaubītājs Lužkovs ar savu rīcību paziņo — es neatvados un neaizeju!


Atstādināšana

Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 28. septembra dekrētā par Maskavas mēra Jurija Lužkova atlaišanas iemeslu minēta „uzticības zaudēšana”. Parasti augsta ranga amatpersona Krievijā tiek atstādinātas klusi un mierīgi, par iemeslu minot „veselības problēmas” vai līdzīgus formulējumus. „Uzticības zaudēšana” ir tulkojama kā „kliedzošs pārkāpums”.

Par vienu no iemesliem atstādināšanai kalpoja Lužkova reakcija uz viņam adresēto Medvedeva kritiku. Kamēr šīs vasaras ugunsgrēku izraisītā smoga un karstuma dēļ Maskavā mira gados veci cilvēki, Lužkovs atradās atvaļinājumā ārpus valsts un vairāk domāja par bišu nevis cilvēku glābšanu. Maskavas mērs uzskatīja, ka nav pelnījis kritiku. Neilgi pirms tam Putins publiski bija slavējis Lužkovu par to, ka mērs ir novirzījis ugunsgrēkos cietušajiem nozīmīgu naudas summu. Lužkovs ar fiktīva autora — Jurija Koveļicina — starpniecību laikrakstā Moskovskij Komsomoļec publicēja rakstu, kurā Medvedevu nosauca par „pagaidu izpildītāju” (vremeņščik), kurš apdraud Putina varu.[1] Cik zināms, Medvedevs ir diezgan emocionāls un ir radis atbildēt uz līdzīgiem izaicinājumiem. Praktiski Medvedevam, kuru Krievijā joprojām uzskata par personu numur 2, nevis numur 1, neatlika daudz izvēles iespēju.

Pienākot 14. septembrim — Medvedeva dzimšanas dienai, Lužkovs jau darbojās „pilnās burās”, iesūdzēja tiesā televīzijas kanālu NTV par apmelošanu, sasauca partijas Vienotā Krievija Maskavas nodaļas sanāksmi, kurā praktiski pieteica karu Medvedevam. Partijas organizācija nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka „Lužkovs bija un ir vienīgais līderis, ar kuru Maskavas edinorossi apstiprina gatavību piedalīties un uzvarēt vēlēšanās”.[2] Turklāt Lužkovs kārtējo reizi sapulcē paziņoja par savu lojalitāti Putinam. Redzams, ka viņš cerēja uz Putina atbalstu. Bet pārrēķinājās.


Korupcija, mafija un pieminekļi

Lai gan formālie iemesli Lužkova atstādināšanai bija reakcijas trūkums uz ugunsgrēku sekām, tomēr sabiedrības neapmierinātība ar Maskavas mēra darbību virmoja gaisā jau kādu laiku, pirms vējš ugunsgrēku dūmus iepūta Maskavā. Lai neatkārtotu visu kritikas gūzmu, ar kuru Krievijas TV skatītāji jau ir iepazinušies, pieskarsimies tikai visvairāk kritizētājiem Lužkova ēras simboliem.

Vai kāds zina Londonas vai Parīzes mēru gaumi? Nē, jo ne viņiem personīgi ir jāspriež par jauno projektu dizainu. Maskaviešiem visai ilgi bija jāpacieš Lužkova specifiskā arhitektūras gaume. Skulptora Zuraba Cereteli darbi situāciju tikai pasliktināja. Maskaviešu vidū joprojām ir populārs teiciens: „Puškins ir mūsu „viss”, Cereteli ir mūsu „visur”, bet Putins — „uz visiem laikiem”!”[3]

Tikai retais nezina, ka Lužkova sieva Jeļena Baturina, celtniecības kompānijas Inteko īpašniece, ir trešā bagātākā sieviete pasaulē. Kāda žurnāliste uzdeva Lužkovam jautājumu, vai viņa sieva būtu tikpat bagāta, ja nebūtu Maskavas mēra sieva, uz ko saņēma atbildi — Baturina esot ļoti talantīga un, iespējams, būtu vēl bagātāka, ja nebūtu precējusies ar Lužkovu. Baturina un Lužkovs īsteno olimpisko objektu celtniecību 2014. gada olimpiādei Sočos. Medijos jau tiek paustas bažas par iespējamo Baturinas atriebību Kremlim, kavējot celtniecības objektu nodošanu laikā.

Kā Lužkovs spēja noturēties savā amatā tik ilgi? Viens no iemesliem — Kremļa kandidātiem tika nodrošināta uzvara Maskavas pilsētas vēlēšanās. Turklāt septiņi miljoni Maskavā dzīvojošo vēlētāju ir nozīmīgs resurss gan Valsts Domes, gan prezidenta vēlēšanās.

Viena no medijos izplatītām ekstrēmākām versijām par Lužkova stabilitāti ir viņa saistība ar Maskavas organizēto noziedzību. Zīmīgi, ka tieši dziedātājs Josifs Kobzons, kuram dēļ iespējamās saiknes ar mafiju ir liegta iebraukšana vairākās Rietumu valstīs, ir viens no retajiem, kurš šajos notikumos publiski aizstāvēja Lužkovu.


Ķīlis starp Medvedevu un Putinu?

Putins pats nevarēja atlaist Lužkovu, kurš 2000. gadā viņam praktiski atdeva sev tik kāroto rezidenta krēslu un neiesaistījās cīņā par to. Tomēr domāt, ka Lužkova atlaišana norāda uz varas tandēma Medvedevs–Putins saļodzīšanos, ir pārsteidzīgi.

Medvedevs un Putins ir kā divi pievilkšanas centri — ap katru no tiem mēģina grupēties noteikta sabiedrības daļa. Tas attiecas gan uz valsts iekšieni, gan ārējiem sakariem. Tuvojas 2011. gads, finanšu krīze neļauj Putinam izpildīt tos daudzos solījumus, kuri ir doti Krievijas iedzīvotājiem. Medvedeva aktīvie centieni uzsākt ekonomikas modernizāciju un piesaistīt Rietumu investīcijas ir ne tikai globāla izvēle par labu noteiktai valsts attīstībai, bet arī prozaiski centieni „aizlāpīt” nākamā gada budžeta caurumus. Šajā kontekstā ir nepieciešams parādīt Rietumiem, „kurš mājā ir saimnieks”, nomainot ne tikai Rietumu liberāļiem netīkamo geju maršu aizliedzēju, bet noteikta posma simbolu — ar korupciju saistīto pilsētas atslēgu turētāju. Minētā mērķis ir parādīt, ka gan pats Medvedevs, gan viņa modernizācijas centieni ir jāuztver nopietni.

Pats Lužkovs ir paziņojis, ka politikā cīnīsies nevis par varu, bet ietekmi. Savukārt Medvedevs aktivizē tiesībsargājošās institūcijas gadījumam, ja Lužkova politiskās ambīcijas pārvērtīsies reālās aktivitātēs. Vajadzības gadījumā Kremļa saimnieks nodrošinās korupcijas lietu ierosināšanu pret Lužkovu un viņa uzticamības personām. Partijas Jabloko līderis Sergejs Mitrohins par notiekošo ir izteicies šādi: „Krievijā viss notiek tā — nav jābūt par lielāko pārkāpēju, bet, ja demonstrēsi neatkarību, tevi samīdīs.”

______________________



[1] Russkij Newsweek, 20 -26. septembris, 2010.

[2] Turpat.

[3] „Puškin - eto naše „vsjo”, Ceriteli – naše „vezde”, a Putin – „na vsegda”!”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Petijums krievija

Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam 3 Autors:Andis Kudors, Māris Cepurītis, Mārtiņš Kaprāns