Atslēgvārdi:

Ne vienprātīga, ne nedalāma 25

Politiķiem kā izejas punkts jāpieņem, ka arī Latvijas iedzīvotāji ir dažādi, un tas izpaužas kā sarežģīti definējamas grupas un kopienas, kuras vieno ne tikai etniskā izcelsme.

Iesaki citiem:
Zebra 255x203
Foto:Pedro

Berlīnē trešās paaudzes turku izcelsmes jaunieši kaismīgi pārdzīvo turku futbola komandas zaudējumus. Igaunijā apreibuši igauņu izcelsmes jaunieši kopā ar daudziem krievvalodīgajiem demolē veikalus, tā arī nesaprotot, ka protestus izraisījusi PSRS karavīra pieminekļa pārvietošana. Latvijas jaunieši, kas brīvi runā latviešu valodā un jau otro gadu vairākus priekšmetus apgūst latviski, maija sākumā izplata un ar lepnumu pie krūtīm nes Krievijas svētā Georga ordeņa lenti.

Šādi un citi piemēri ir izskaidrojami ar daudzveidīgo lojalitāti dažādās politiskajās, valodas un kultūras telpās. Un pierāda, ka lojalitāte mūsdienās pārsniedz nacionālas valsts robežas, pārsniedz jēdzienu “tauta”, ko tradicionāli uzskata par vienotu, nedalāmu un stabilu jēdzienu.

Diez vai jābrīnās par šī jēdziena noturību politiskajā diskursā. Tauta ir 18.-19.gadsimta Eiropas nacionālisma ideoloģijas pamats, ko dažādās Eiropas valstīs apzīmē vairāk vai mazāk sinonīmiski kā nāciju. Dažādos Eiropas reģionos to izprot atšķirīgi — gan kā etniskajā vairākumā balstītu, gan kā vienlīdzīgu pilsoņu kopienu, gan kā asins radniecībā balstītu “savējo” cilvēku saikni, gan kā valsts konstitūcijas ietvaros vienotu, bet etniski dažādu kopienu. Realitātē ne viens no veidiem nav noliedzams vai pasludināms par paraugu. Šajā rakstā vēlos sniegt savus novērojumus un pārdomas par fenomenu “tauta”, ņemot vērā to, ka tauta Latvijā joprojām ir neskaidrs, izplūdis jēdziens, ko politiķi labprāt iztēlojas kā vienotu un nedalāmu.


Vienotība — politiskais mīts un tukšumzīme

Pārdomas par tautas vienprātību daļēji stimulēja jaunievēlētā Latvijas Valsts prezidenta atkārtoti pasludinātais mērķis — sekmēt tautas vienprātību. Īsajā posmā pirms inaugurācijas emocionālās diskusijas gandrīz neļāva apspriest šo “vienprātību”, ko prezidents ir izvēlējies par sava amata laika zīmolu. Analizējot līdz šim fragmentārās Valda Zatlera pārdomas par vienprātību, esmu konstatējis, ka vismaz plašākai sabiedrībai viņa priekšstati par to, kas tad, viņaprāt, ir tautas vienprātība, paliek noslēpums. Manuprāt, par to būtu nepieciešamas izvērstas teledebates ar prezidenta līdzdalību, jo pašlaik tālāk par īsu inaugurācijas runu prezidenta vīzijas par sabiedrību nesniedzas.

Apmeklējot vairākus forumus un konferences, kurās piedalījās pašreiz politikā redzamākie spēlētāji, esmu konstatējis, ka Latvijas politiķi no visiem spārniem un ideoloģiskajām nometnēm runā par tautu tā, it kā tauta kā lugas varonis stāvētu kā viena persona iepretim Saeimas ēkai un apskaužamā vienbalsībā laiku pa laikam izrunātu savu vēlmi nedalīties pēc sociālajiem, etniskajiem, reliģiskajiem, politiskajiem un tūkstošiem citu identitāšu fragmentiem. Ja tā tas būtu, tad tauta ir visnotaļ ļoti vieglprātīga dāma, jo izrādās, ka izsaka savas vēlmes un piešķir ekskluzīvas tiesības uz savu interešu aizstāvību gan opozīcijai, gan vienlaicīgi sola uzticību arī koalīcijai, gan Latvijā nemīlētajiem “plaša profila ekspertiem”, gan uzņēmējiem, kas, kā zināms, ir sen un stabili apvainojušies uz valsti kā birokrātu mitekli. Arī radikāļi ar entuziasmu glezno apdraudētas, noverdzinātas, bet nenoliedzami vienotas tautas tēlu.

Interesantākais ir tas, ka aptauju un pētījumu veidotajā alternatīvajā realitātē šis alegoriskais tautas tēls, šķiet, ir palicis kaut kur citur un sen sadalījies vairākās sociokultūras grupās ar atšķirīgiem dzīves stiliem, ar sociālajā vidē dziļi iesakņotu pasaules uztveri, politiskās rīcības motivāciju, brīvā laika pavadīšanu, etnolingvistisko vidi un lojalitātēm. Nemitīgas runas par plaisu starp politiķiem un tautu no politologu vārdnīcas ir pārgājušas politiķu leksikā un kļuvušas par pavasara/vasaras sezonas aktualitāti nepastāvīgajā politiskajā diskursā. Šādas runas būtu attaisnojamas, ja tajās ieliktu šādu nozīmi: Latvijas tauta ir tikai Satversmē ietverta abstrakcija. Sanāk, ka politiķi zina tautas īstās intereses, īsteno tās, līdz ar to veidojot aizbildņa un klienta attiecības, kurās, kā zināms, ir skaidri saredzama hierarhija. Politiķiem — visiem, bez dalīšanas pozīcijā un opozīcijā, iesaistoties politikā, kā izejas punkts jāpieņem, ka arī Latvijas iedzīvotāji ir dažādi un tas izpaužas kā sarežģīti definējamas, hibridizētas grupas, kopienas, kuras vieno ne tikai etniskā izcelsme. Savukārt etniskā izcelsme nesniedz indivīdam “pareizo” politisko pārliecību un nenodrošina iedzimtu, prognozējamu politisko rīcību — to Latvijas politiķi ir, cerams, pamanījuši 2006. gada Saeimas velēšanu rezultātos un vēl skaidrāk redzēs pašvaldību un 2010. gada Saeimas vēlēšanās.


Mīkla, ko neviens nav atminējis

Ignorējot sabiedrībā pastāvošo dažādību, kas regulāri notiek Latvijas politiskajā diskursā, var rasties priekšstats, ka politiķu izteikumi „es kā likumdevējs” ir politiķu slimības — asas attālināšanās no realitātes — hroniskas un ielaistas formas apliecinājums. Nenoliedzami kāds politologs varētu iebilst, argumentējot, ka abstrakta tauta ir ļoti efektīvs politiskā kapitāla gūšanas līdzeklis un, ja tā, tad diez vai no tā brīvprātīgi vēlētos atteikties politiķis, kura darbības analīzē izmantojams tik plaši zināmais jēdziens simulakrs, ar ko nelaiķis Žans Bodrijārs (Jean Baudrillard) apzīmēja tukšumu.

Tautas vienprātība negaidīti ir parādījusies nesenajā referendumā, kas savā ziņā ir antisimulakrs — formāli nenotikušais notikums ir pat “ļoti noticis”, tas ir pilns ar vairākām nozīmēm, ko izmanto gan kritiski noskaņoto intelektuāļu kopiena, gan politikā iesaistītās NVO, gan paši politiķi. Ja Bodrijārs būtu dzīvs, viņš, domājams, brīdinātu no antisimulakru ignorēšanas, kurus ir grūtāk identificēt un ņemt vērā nekā skaļi runājošo tukšumu. Manuprāt, referendums, kuru daudzi ir laimīgi aizmirsuši vai pat nav zinājuši par tā mērķiem, tik tiešām būtu apzīmējams par kolektīvu simbolisku rīcību, uz ko mudināja gan opozīcijas politiķi, gan ārpus šīs subkultūras esošie pilsoniskās sabiedrības līderi. Diemžēl arī referenduma atbalstītāji, kas simboliski definēja sevi kā progresa un gaismas pārstāvjus, kas vēršas pret politisko tumsību un ierobežotību, ir apelējuši pie tās pašas neeksistējošās tautas viengabalainības.

Domāju, ka referendums parādīja to, ka gan pozīcija, gan opozīcija nav sapratušas, ka Latvijā nav tautas, bet ir daudzveidīgs un sarežģīts reģionālo, kultūras un etnisko identitāšu dažādībā pastāvošs cilvēku kopums, kurā horizontālas saiknes nav būvētas tikai etniskā vairākuma kultūras mantojumā. Latvijas politiskā elite ir saņēmusi apliecinājumu tam, ka balsstiesīgās sabiedrības daļa nav nedz pilnībā politiski pasīva, nedz arī nesamierināmi modra un pilnībā opozīcijai uzticīga. Ne viens politiskais spārns nav atminējis un prognozējis politisko rīcību, kas ir sarežģītāka nekā “vai nu vai” scenārijs, kas tik bieži un ērti izmantojams politikas procesā Latvijā. Jāsecina, ka situācija ir sarežģītāka.

Referendums nav nedz koalīcijas nāves stunda, nedz opozīcijas “izgāšanās”, tā ir vēlētāju daļas aktīva, motivēta rīcība, kuras saturā ir liels neapmierinātības īpatsvars ar politiku kā procesu, ar tās kvalitāti. Bet trūkstošās 100 000 balsis arī ir atbilde, kas vēsta, ka valstī ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju, tūkstošiem velētāju neuzskata, ka ir vērts pieteikt sevi kā pilsoņus un simboliski paust savu patiku vai nepatiku. Pat ērtības referenduma tehniskajā norisē nespēja motivēt, un TV sižeti ar skumjām sejām, kas vēsta par neticību jebkādām izmaiņām, liecina par to, ka politiķi var arī nesaredzēt un nesadzirdēt saucienus pēc kvalitātes uzlabojumiem politiskajā diskursā un, iespējams, turpinās politiskos kariņus tautas labad, ignorējot tās daudzveidīgās intereses un motivācijas.

Jēdziena “tauta” aiziešana no politiskās retorikas loģiski stimulētu ne tikai politiskā diskursa sarežģītības pakāpi, veicinātu retorikas meistarības līmeni, bet paātrinātu arī lobiju kultūras attīstību, jo vēlētājs no abstrakta latvieša vai krieva pārvērstos par grupu un interešu kopienu pārstāvi, kas vēlas redzēt savu interešu pārstāvniecības atspoguļojumu politikas procesā. Kā tas ietekmētu politisko kultūru Latvijā? Nepieciešamība rēķināties ar daudz sarežģītāku mērķauditoriju nekā līdz šim palielinātu politisko konkurenci, piespiestu ieviest priekšvēlēšanu kampaņā kaut cik artikulētu rīcības plānu, nevis tikai glābiņa solījumus un, iespējams, veicinātu Latvijas sabiedrībā konsensa un interešu kompromisa, tātad — diskursīva principa ieviešanu. Rezultātā netiktu ignorēta sociopolitiskā dažādība, tādējādi pārtraucot dažādu velētāju grupu atstumtības procesu, kas pašlaik neredz sevi folklorizētas, abstraktas un novecojušas “tautas” jēdzienā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (25) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Alex - Marija 31.07.2007 15:56
Ir jau ne mazums krievu, kas aktīvi darbojas partijā LPP. Arī citu partiju sarakstos ir bijuši deputātu kandidāti, bet Saeimas vēlēšanu dienā nostrādā nejauks efekts - cilvēki, kuri nepietiekami pazīst saraksta kandidātus, svītro tos pēc kaut kādas formālas pazīmes (latvisks/krievisks uzvārds, vīrietis/sieviete, utml.). Varbūt ir kāds statistiķis, kurš šo efektu spēj izmērīt.

Tam nav sakara ar demokratizāciju - tas ir blakusefekts no mūsu visai sarežgjītās proporcionālās balsošanas sistēmas. Ja teiksim, es vēlēšanu dienā varu izvēlēties jebkuru no Rīgas apgabala 20 sarakstiem un jebkuram no 28 kandidātiem pievilkt plusiņu, neaiztikt vai izsvītrot (3 atšķirīgi lēmumi), tad man ir 20 * 3 ^ 28 (20 reiz 3 kāpināts 28.pakāpē) veidu, kā nobalsot jeb 457535849099220 (aptuveni 458 triljoni). Man kā vēlētājam parasti nav tik daudz zināšanu par kandidātiem, lai pieņemtu informētu lēmumu. Daudz saprātīgāk būtu uzticēt visu izlemt, teiksim, A.Šķēlem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis - Marijai 31.07.2007 14:24
Vai tad Ščerbatihs vairs neskaitās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija - latvim 31.07.2007 12:31
Labi ja tā. Tomēr dīvaini, ka neviens ar tādu akcentu nebija gana labs, lai viņu ieliktu TP, JL vai ZZS vēlēšanu sarakstā starp tiem, kam reālas izredzes tikt Saeimā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

atvis - Marijai 31.07.2007 12:10
krievu akcents latviešu valodā jau tagad nav nekāds traucēklis.

Krievu valoda latviešu valodas vietā - vot tas gan ir traucēklis...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Aleksim 31.07.2007 10:18
Paraugieties, Marija, kā tas notiek praksē: kādiem 350 tūkstošiem cilvēku joprojām nav balstiesību, jo viņiem ir vienaldzīga Latvijas pilsonība. Savukārt nelojālo pilsoņu ievēlētos PCTVL un SC deputātus koalīcija parasti neņem par pilnu. Nekāda "bond of solidarity" tur nav. Varat uzrakstīt Muffem vēstuli ar viņa uzskatu atspēkojumu :))

Kāpēc atspēkojumu? Vienkārši Latvija vēl neiekļaujas lieberālās demokrātijas modelī. Bet mēs strādājam tajā virzienā. Gan jau pēc 10-15 gadiem krievu akcents latviešu valodā vai pat uzskatu un gaumes atšķirība nebūs nepārvarams iemesls, lai kādu mūžīgi nepieņemtu koalīcijā :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Marijai 30.07.2007 18:01
"Adversary" vismaz ikdienas valodā nozīmē "pretinieks". Ja pretinieks ir pretinieks kādā konkrētā jautājumā, bet viņa pamatvērtības nav mūsējām pilnīgā pretrunā, tad no viņa ir vērtīgi mācīties. Bet ja tas ir cilvēks, kurš, teiksim, atklāti nerespektē mūsu valsts pastāvēšanu, tad viņa klātesamība Latvijā nevar būt nekādā ziņā "legjitīma". Cilvēks vispirms subjektīvi izvēlējās būt pret sabiedrību būtiskos jautājumos. Un tad viņa tiesības arī objektīvi vairs nevar būt tādas pašas kā citiem.

Paraugieties, Marija, kā tas notiek praksē: kādiem 350 tūkstošiem cilvēku joprojām nav balstiesību, jo viņiem ir vienaldzīga Latvijas pilsonība. Savukārt nelojālo pilsoņu ievēlētos PCTVL un SC deputātus koalīcija parasti neņem par pilnu. Nekāda "bond of solidarity" tur nav. Varat uzrakstīt Muffem vēstuli ar viņa uzskatu atspēkojumu :))

Marija: Adversaries will fight about the interpretation and ranking of values but their common allegiance to their values which constitute the liberal democratic form of life creates a bond of solidarity which expresses their belonging to a common ‘we’.

Tiklīdz kā man sāk stāstīt, ka "pretinieki" veido liberāli demokrātisku dzīvības formu ("liberal democratic form of life"), tad vairs neko nesaprotu. Ir kaut kāds minimāls cilvēcīguma līmenis, kur mēs respektējam VISU cilvēku tiesības uz taisnīgu apiešanos. Teiksim, tiesības saņemt pirmo medicīnisko palīdzību ir arī noziedzniekiem un teroristiem, kam ar "liberālu demokrātiju" nav nekāda sakara.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija - IM, Aleksim 30.07.2007 13:47
Mēģinājumi izdalīt no 'tautas' nepareizus cilvēkus un liegt viņiem līdzdalību valsts nākotnes noteikšanā ir pretruna ar mūsdienu demokrātijas būtību. Kāpēc - labi aprakstīts šeit:



‘…A democratic society makes room for the ‘Adversary’, i.e. the opponent who is no longer considered an enemy to be destroyed but somebody whose existence is legitimate and whose rights will not be put into question. The category of the ‘adversary’ serves here to designate the status for those who disagree concerning the ranking and interpretation of the values. Adversaries will fight about the interpretation and ranking of values but their common allegiance to their values which constitute the liberal democratic form of life creates a bond of solidarity which expresses their belonging to a common ‘we’.[1]’

[1] C. Mouffe. Politics, democratisation, and solidarity. <>Inquiry, 38: 1-2 (1995), p. 107.


5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Asizes Francisks 26.07.2007 17:58
Liela mera ne par temu. Par nosaukumu 'kulturologs'. Man ilgi nav bijis skaidrs, ar ko nodarbojas ' kulturologi' - es saprotu, ar ko nodarbojas psihologi, sociologi, antropologi, vesturnieki. pat Cultural Studies ar dievu uz pusem. Un tad Pelevina jaunaja gabala nedaudz nirgajoties, tas beidzot paskaidrots. Proti, ka kulturologi ir patiesiba kulturas urologi, proti, tik izcili urologi, ka savas augstas medika reputacijas del vinu spriedumos par sabiedribu un kulturu ieklausas pareji cilveki. Tadi ka 'kulta urologi' .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Saulesbrālis 25.07.2007 16:53
Tautiņa normālos laikos ir juceklis:cik galviņu,tik prātiņu ,un labi,ka tā,jo nav nekādas vajadzības čupoties ārpus klačšaziņu telpas,visāda vienošana ar skaļu brēku,dēļ kautkādiem nesaprotamiem labumiem labos ļautiņus nogurdina un viņu spēkus nevajadzīgi izsmeļ.Miera laikos tautiņu vieno kultūra,valoda,teritorija,tradīcijas u. c.nieki,mazliet aktīvākie sastāv partijās un kopās,vazājas pa baznīcām,kamēr lielākais vairums ar savām ikdienas darīšanām noņemas.Nav Dievzemīte "normālus laikus"redzējusi,bāleliņiem viņa "piekājiņas",jo cik tad var ,tukšu gaisu kult...Nav manāmi kādi, mūsu spēkiem uzvarāmi ,ārēji ienaidnieki,tāpēc ticamākā perspektīva ir izputēšana un nonīkšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


laila - aleksis 24.07.2007 14:20
Jūs dzīvojat apskaužamā ilūzijā par cilvēka būtību. Ticība Dievam nepadara cilvēku nespējīgu darīt sliktas lietas. Tieši otrādi - tā palīdz ieraudzīt, ka tu nemaz neesi tik labs kā iedomājies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Liberālim 24.07.2007 14:03
Liberālis: Jūs atkal jaucāt nesaistītas lietas. Navienam nav tiesību šķirot pilsoņus pēc abstraktiem morāles principiem, ja nav tiesiska pamata to darīt. Cilvēka privāta pārliecība par Dievu, Krieviju, ģimeni, etc. NAV valsts darīšana.

Valsts darīšana toties ir sekas, ja cilvēki dara morālas nejēdzības, nerunā latviski, atbalsta Krievijas agresīvo ārpolitiku, utml. Tieši šajos nejaukajos gadījumos nākas iedziļināties detaļās, rakņāties cilvēka dvēselē un rīcības motivācijā. Varbūt cilvēks seksuāli izmanto savus bērnus, jo netic Dievam; varbūt jaunieši nodarbojas ar huligānismu, jo viņus uz to pamudina kāda no Krievijas ievesta politiska mode. Vai arī nē. To taču ir svarīgi saprast.

Protams, dažreiz mēs vienkārši nezinām, kāpēc cilvēki kaut ko izdara. Kāpēc Seung-Hui Cho apšāva studiju biedrus Virginia Tech? Kāpēc Hitlers un viņa domubiedri uzsāka Holokaustu? Bet, ja cēloni var atrast, tad par to ir jārunā, nevis jāizliekas, ka visi ir vienādi. Ja, teiksim, izrādās, ka čigāni jeb romi tiek neproporcionāli bieži aizturēti par neatļautu tirgošanos ar narkotikām, tad jāmeklē cēloņi, kādēļ tieši viņi tā dara. Nevis jāatkārto mantra, ka valstij visi cilvēki ir vienādi, lai ko viņi nedarītu.

Liberālis: Un mūsdienu demokrātijas apstākļos tā ir valsts, kurai jābūt laojālai pret pilsoņiem, pirms varam runāt par pilsoņu pienakumiem pret valsti.

Tās ir savstarpēji saistītas lietas - nevar rasties viena pirms otras. Valsts, kura nespēj aizsargāt savus pilsoņus, valsts, kura nepietiekami pilda savas funkcijas ir nefunkcionējoša (t.i. atbilst "salašņu" statusam valstu kategorijā pat ja tiek formāli atzīta). Savukārt valsts var veikt šīs savas funkcijas tikai tad, ja ir pietiekami daudz pilsoņu, kuri pilda savus pienākumus attiecībā pret valsti. Pat visvienkāršāko tiesību garantēšana pilsoņiem nozīmē to, ka citi pilsoņi jau sekmīgi pilda savus pienākumus.

Liberālis: Kas attiecas uz Tallinas gadījumu, ir zināms, ka arī daudzi jauni etniski igauņi reibumā palīdzēja dauzīt tos skatlogus. Tātad salašņas ne vienmēr ir tikai imigranti, lai gan Jums un Sarkozī gribētos domāt citādi.

Es domāju vnk., ka cilvēks (neatkarīgi no tautības), kurš elementāri nepakļaujas sabiedriskajai kārtībai ir cilvēks, kuram valsts nav vajadzīga. Un arī valstij viņš tad galu galā nav vajadzīgs. Nezinu, vai esat pazīstams ar Hēgeļa terminologjiju - viņam ir divi saistīti bet atšķirīgi jēdzieni - Dasein/Existenz (eksistence) un Wirklichkeit (īstenība). Cilvēks var reizē būt eksistējošs kā pilsonis (nēsāt zilo pasi), bet nebūt īstens pilsonis (t.i. nesajusties piederīgs valstij, nebūt vajadzīgs valstij, nepārdzīvot sevī neko no savai sabiedrībai būtiskajām pretrunām, u.c.). Tur pat skatlogi nav jādauza - viņš var būt, teiksim, austrāliešu pensionārs, kam Latvijas pase kalpo sentimentāliem nolūkiem. Nu nav viņš tāds, kuram Latvijā pieder suverēnā vara, nedz arī vēlas tāds būt.

Es netaisos būt tas citu tiesātājs, kurš noteiks, kurš ir īstens pilsonis un kurš nē. Kamēr vēl Rīgā nedauza skatlogus, kamēr pa mūsu zemi nebraukā krievu tanki, kamēr nepieņemam eksistenciālus lēmumus, varam šīs risināt savā sirdsapziņā. Bet mums ir derīgi apzināties, ka īsta pilsonība tomēr ir saistīta ar kaut kādu pienākumu uzņemšanos - ka tā nav vienkārši kārtējā lieta, kura mums vai kādam citam "pienākas".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 24.07.2007 13:34
Latvijas tauta ir visi pilsoņi, neatkarīgi no uzskatiem, attiecībām ar valsts varu, latviskumu, kristīgām vērtībām, islamu, un daudzām citām lietām. Un nav tiesiskā pamatojuma viņus šķirot, ja tikai runa nav par tiesas spriedumu, kura rezultātā kāda pilsoņa tiesības var tikt ierobežotas. Punkts.

========================

Tiesiskā ziņā protams ka nav tiesību sķirot , bet šķirot morāles un ētikas ziņā , kas to var aizliegt. Vērojams protams ir ka ir spēki , kas arī šādu sķirošanu grib aizliegt , kaut gan paši tai pat laikā ar tādu morāli ētisku šķirošanu aktīvi nodarbojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liberālis - Aleksim 24.07.2007 11:00
Jūs atkal jaucāt nesaistītas lietas. Navienam nav tiesību šķirot pilsoņus pēc abstraktiem morāles principiem, ja nav tiesiska pamata to darīt. Cilvēka privāta pārliecība par Dievu, Krieviju, ģimeni, etc. NAV valsts darīšana. Un mūsdienu demokrātijas apstākļos tā ir valsts, kurai jābūt laojālai pret pilsoņiem, pirms varam runāt par pilsoņu pienakumiem pret valsti.

Kas attiecas uz Tallinas gadījumu, ir zināms, ka arī daudzi jauni etniski igauņi reibumā palīdzēja dauzīt tos skatlogus. Tātad salašņas ne vienmēr ir tikai imigranti, lai gan Jums un Sarkozī gribētos domāt citādi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Marijai 23.07.2007 20:11
Marija: Kur Satversmē ir rakstīts, ka tie pilsoņi, kas jūt līdzi Kriveijai (piemēram, grib, lai Krievijā nebūtu tik nevienlīdzīga sabiedrība, un lai tur būtu vairāk demokrātijas), nav līdztiesīgi citiem Latvijas pilsoņiem?

Nevajadzētu pārprast "līdz-jušanu". Viena lieta ir cilvēks, kuram gribas, lai varētu Krievijā normāli paciemoties, nebaidoties no pasu režīma dīvainībām. Otra lieta - cilvēks, kuram ir tuva Kremļa ideologjija un oficiālā izpratne par 2.pasaules kara notikumiem, 9.maija svinēšana, jau minētās melni-oranžās lentītes - tas ir impērisks sviests, kam ar demokrātiju nav sakara. Ne jau jebkuru stulbumu var aizliegt - bet cilvēku kopdzīve balstīta uz to, ka visi apzinās, ka zināmas lietas neklājas darīt.

Marija: Latvijas tauta ir visi pilsoņi, neatkarīgi no uzskatiem, attiecībām ar valsts varu, latviskumu, kristīgām vērtībām, islamu, un daudzām citām lietām. Un nav tiesiskā pamatojuma viņus šķirot, ja tikai runa nav par tiesas spriedumu, kura rezultātā kāda pilsoņa tiesības var tikt ierobežotas. Punkts.

Mēs runājam dažādos līmeņos. Pilnīgi formālā diskusijā par cilvēku tiesību abstrakto vienlīdzību Jums, protams, ir taisnība. Ņemot vērā to, ka mierlaika apstākļos pilsonim nav īpaši daudz pozitīvu pienākumu, reizēm ir grūti pateikt, cik esam lojāli Latvijas valstij. Valdošās koalīcijas deputāti šo formālo godīguma izpratni (kamēr nav noķerts pie rokas un notiesāts, tikmēr nav vainīgs) pagaidām labprāt atbalsta.

Bet reālā dzīvē viss notiek savādāk. Lai pārliecinātos, cik daudzi salašņas tomēr mājo mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, pietiek apskatīties kinohronikas par veikalu demolēšanu Tallinā pēc t.s. "bronzas karavīra" pārvietošanas. Ja kāds cilvēks pie izdevības ir gatavs savas valsts galvaspilsētā dauzīt skatlogus, tad viņš ir pilsonis tikai pārpratuma dēļ. Šiem ļaudīm jāparāda, kur ir viņu īstā vieta, kā to arī igauņu policija vairāk vai mazāk sekmīgi izdarīja. Līdzīgi kā R.Heinleina citātā par sievu, kura esot bijusi "daļēji uzticīga" - krāpusi vīru tikai tad, kad viņš nav atradies mājās. Valstij nav vajadzīgi pilsoņi, kuri izšķirošās situācijās nodod savu valsti.

Kas attiecas uz kristietības vai islama vērtībām - manuprāt, ir labi zināt, ka eksistē Dievs. Šī apziņa cilvēku pasargā no eksistenciālām bailēm, kā arī palīdz tikumiski pilnveidoties. Citi Latvijas tautas locekļi mēdz uzskatīt savādāk un seko cita veida morālām mācībām vai neseko nekādām. Ja vien cilvēks dod pozitīvu ieguldījumu un, teiksim, nedauza tos pašus skatlogus, tad nav ko līst viņa dvēselē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Aleksim 23.07.2007 13:44
Manuprāt, Latvijas tauta ir visi labas gribas Latvijas pilsoņi - ne kriminālnoziedzniekus, ne arī ārvalstu agjentus vai Krievijai līdzjūtošo "piekto kolonnu" nav pamata uzskatīt par Latvijas tautu, neatkarīgi no viņu pilsonības statusa. Viņu īstā vieta ir citur (cietumā, izraidījumā)

Ka parasti, Jūs manipulējat ar vairākiem neviennozīmīgiem apgalvojumiem. Kur Satversmē ir rakstīts, ka tie pilsoņi, kas jūt līdzi Kriveijai (piemēram, grib, lai Krievijā nebūtu tik nevienlīdzīga sabiedrība, un lai tur būtu vairāk demokrātijas), nav līdztiesīgi citiem Latvijas pilsoņiem? Kur Satversmē rakstīts, ka kādam (pat valsts amatpersonai) būtu tiesības nošķirt 'īstus' pilsoņus no 'piektās kolonnas'? Vai Jūs sev piešķirāt tās tiesības? Noželojami.

Latvijas tauta ir visi pilsoņi, neatkarīgi no uzskatiem, attiecībām ar valsts varu, latviskumu, kristīgām vērtībām, islamu, un daudzām citām lietām. Un nav tiesiskā pamatojuma viņus šķirot, ja tikai runa nav par tiesas spriedumu, kura rezultātā kāda pilsoņa tiesības var tikt ierobežotas. Punkts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

atvis - Aleksim 23.07.2007 12:01
Tomēr uzskatu, ka šādu "neīstu pilsoņu" Latvijas tautas vidū nav daudz.

Nu skaidrs, ka nav daudz. Kāds miljoniņš, ne vairāk...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.07.2007 18:59
Varbūt tiesību speciālisti mani palabos, bet šķiet, ka Latvijas valsts un tautas vārdā var runāt un rīkoties Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, ārlietu ministrs, varbūt vēl kādi atsevišķām situācijām pilnvaroti cilvēki, piemēram, vēstnieki. Viņi ir tie, kas ved starpvalstu sarunas, valsts vārdā paraksta likumus un līgumus, utml. Vienkārši deputāts, manuprāt, pārstāv savu frakciju un savus vēlētājus, bet ne valsti un tautu kopumā.

T.Ždanoka un A.Giļmans, šķiet sava veida "iekšējā emigrācijā". Ja viņi pieņemtu politikas realitāti un sabiedrībai kopīgo ideju par latvisku, daiļu un spēcīgu valsti, tad arī viņi varētu viegli kļūt par Latvijas tautas daļu. Var atrast visādus stūrgalvīgus īpatņus, bet viņu eksistence neapgāž ne Satversmi, ne arī Latvijas tautas īstenumu :)) Latvijas valsts un tauta pieņem ikvienu te likumīgi dzīvojošu cilvēku, bet galīgā izvēle (t.i. vai subjektīvi pieņemt šo valsti un tautu kā savējo, vai arī nepieņemt) tomēr jāizdara katram pašam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bet vai tad - Aleksis 22.07.2007 17:59
mūsu valsts augstākie pārstāvji-piem.Pliners.Ždanoka,Kabanovs,Giļmans u.t.t?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.07.2007 13:48
D.Hanovs: Latvijas jaunieši, kas brīvi runā latviešu valodā un jau otro gadu vairākus priekšmetus apgūst latviski, maija sākumā izplata un ar lepnumu pie krūtīm nes Krievijas svētā Georga ordeņa lenti. Šādi un citi piemēri ir izskaidrojami ar daudzveidīgo lojalitāti dažādās politiskajās, valodas un kultūras telpās. Un pierāda, ka lojalitāte mūsdienās pārsniedz nacionālas valsts robežas, pārsniedz jēdzienu “tauta”, ko tradicionāli uzskata par vienotu, nedalāmu un stabilu jēdzienu.

Georga (Sv.Jura) ordeņa lentītes atgādina vienīgi par cariskās Krievijas un vēlīnās PSRS militārajiem apbalvojumiem - ar lojalitāti Latvijai tām nav nekāda sakara. Būtiski, ko konkrētais cilvēks ar šo lentīti gribēja pavēstīt. Ja viņš grib lepoties ar staļiniskās PSRS agresiju pret Poliju 1939.gadā un pret Latviju 1940. un 1945.gadā, tad nekas labs tas, protams, nav. Cilvēki neorientējas vēsturē vai arī viņiem trūkst takta izjūtas pret līdzcilvēkiem. Tikpat stulbi būtu par godu Hitlera dzimšanas dienai izrotāties ar kāškrustu, lai gan kāškrusta simbols pats, protams, nav vainīgs un citur (budisma, tautisko ornamentu, utml. kontekstos) ir visai atzīstams un lietojams.

Lai ko nerunātu D.Hanovs, "Latvijas tauta" ir stabils jēdziens. "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai." (Satversmes 2.pants). Manuprāt, Latvijas tauta ir visi labas gribas Latvijas pilsoņi - ne kriminālnoziedzniekus, ne arī ārvalstu agjentus vai Krievijai līdzjūtošo "piekto kolonnu" nav pamata uzskatīt par Latvijas tautu, neatkarīgi no viņu pilsonības statusa. Viņu īstā vieta ir citur (cietumā, izraidījumā) - tāpat kā nav pilntiesīgs students tāds, kurš nekur nemācās, bet kuram studentu apliecība noder lai šmauktu biļešu kontrolierus. Tomēr uzskatu, ka šādu "neīstu pilsoņu" Latvijas tautas vidū nav daudz.

Ja D.Hanovam ir radušās neskaidrības par to, kam īsti pieder suverēnā vara Latvijā, tad ar viņa izpratni par demokrātiju kaut kas nav labi :)) Cita lieta, ka tautas jēdzienu reizēm mēdz lietot nevietā un pieraksta tautai tādu gribu un tādas vēlmes, kas ir izdevīgi runātājam. Latvijas tautas vārdā var runāt mūsu valsts augstākie pārstāvji - un arī tad tas jādara ar apdomu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neizglītots lauku cilvēks 21.07.2007 22:56
Nujā, par tautu pareizi teikts. Nekad neesmu varējis saprast, vai tauta, kuru pieauc Pļiņers ir tā pati tauta, par ko runā, piemēram, Grīnblats. Abet laikam nevar jau gribēt, lai tauta būtu tāds vienādi domājošs monolīts, vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Owl 19.07.2007 10:14
"Tauta" nav tas sliktākais apzīmējums, lai arī nāk no 19. gadsimta. Jā, politiķi, tāpat kā neizglītotie lauku cilvēki, tendēti pasauli redzēt vienkāršoti, kā zero-sum game. Taču problēma nav tikai intelektuālajā vai kultūras nabadzībā. Kopš Hēgeļa laikiem ir zināms, ka valstij kaut kā ir jānosauc pārvaldāmie, sabiedrība. Savādāk cilvēkus nevar vadīt, organizēt. Lieta ir tāda, ka apzīmējuma izvēle ir atkarīga no konkrēto dominējošo grupu interesēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.07.2007 10:00
Latvijas jaunieši

Ej nu, ej?

kas brīvi runā latviešu valodā

kas ir spējīgi (teorētiski) latviski pateikt nedaudz vairāk par sveiki, ludzu i balbes, taču NEKAD to nedara.

un jau otro gadu vairākus priekšmetus apgūst latviski,

Hard to believe.

maija sākumā izplata un ar lepnumu pie krūtīm nes Krievijas svētā Georga ordeņa lenti.

Pirmkārt, mīlēt savu dzimteni ir pilnīgi normāli.
Otrkārt - Jura, nevis "Georga".

Utt., u.t.jpr. ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mazais_buka 18.07.2007 15:41
man bail no tiem "simulakriem":(.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

raci 18.07.2007 12:16
Man nekļuva skaidrs, kādā nozīmē autors lieto vārdu "lojalitātes" :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 18.07.2007 11:46
Ļoti labs un argumentēts raksts. Varbūt vajadzētu biežāk atgādināt politikas kopienai par to, cik viegli ir bezatbildīgi manipulēt ar tādu abstraktu jēdzienu kā '''tauta''. Tad arī veiksmīgāk izdosies pārliecināt šo politikas kopienu lietot citu vokabulāru.

Tās domas, par to ka nevajadzētu primitīvi apelēt pie vienotās un abstraktas tautas, protams tika izteiktas arī pirms referenduma, mēģinot pārliecināt dažus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus nerīkot pirmsreferenduma pasākumus kā monoetniskus sarīkojumus, kur dominē sakāpināta radošās inteliģences retorika. Iebildumi netika ņemti vērā.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Luopenminded

Pārvērtējot vadonismu Latvijā 28 Autors:Gatis Krūmiņš, Valdis Tēraudkalns, Mārtiņš Mintaurs, Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Vita Zelče, Deniss Hanovs

8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 11 Autors:Deniss Hanovs

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Effect of Migration on European Political Thought and Decision-making Process Autors:Artis Pabriks, Deniss Hanovs, Valdis Zagorskis, Roswitha King, Tatjana Muravska, Ivars Indāns, Elgars Felcis, Ali Gitmez, Aija Lulle, Dace Akule