Ja ne jaunlaiku Linda Mūrniece, tad plašāka sabiedrība tā arī neuzzinātu, ka Jaundžeikars un kompānija jeb Saeimas Nacionālās drošības komisija savā slēgtajā sēdē trešdien iztaujāja Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, deva viņam padomus un prasīja skaidrojumus par to, kāpēc sabiedriskā TV, ak, negals, politiķu gaitas pārāk maz rādot!

Paldies Mūrniecei, jo pats Kots, kam būtu jāstāv vārda brīvības un sabiedriskās TV politiskās neietekmējamības sardzē, klusēja. Un līdz ar viņu gandrīz vai klusēja jeb, varbūt precīzāk, klusi iečukstējās Kota reformētais un novājinātais LTV Ziņu dienests (ZD). Tā vietā, lai celtu skaļu trauksmi par deputātu vēlmi ietekmēt ziņu saturu un ar šo vēsti sāktu trešdienas, 14.maija, Panorāmu, LTV ziņu veidotāji bija uzticējuši raidījuma vadītājam Arnim Krauzem viņa korekti pareizajā balsī bezkaislīgi nolasīt tekstu – deputāti Kotu izsauca, Mūrniece cēla trauksmi, mediju pārzinātājs Rolands Tjarve atzina – nav, nav tas labi. Un viss.

Tiesa, šodien gan Panorāma bija tomēr papūlējusies izveidot sižetu par notikušo. Iespējams, nevarēja to gabaliņu netaisīt, jo pat Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, kas pērnajā decembrī atbalstīja LTV pakļaušanu politiskajai cenzūrai un filmas Putina sistēma izņemšanu no LTV ētera, šodien bilda, ka Saeimas komisija tomēr pārkāpusi robežu. Un tomēr – arī šodien Panorāma notikušo neanalizēja no politiskās ietekmēšanas viedokļa, kaut varēja taču, jo Saeimas priekšsēdētājs, zaļi zemnieciskais Ventspils dakteris Gundars Daudze LTV žurnālistei nekautrējoties atļāvās pateikt, ka ziņās pirmajiem jābūt sižetiem no valdības mājas. Kā gan šo lai citādāk sauc, ja ne par vēlmi ietekmēt ziņu saturu? Un, ja Daudzes tekstu vēl saliekam komplektā ar vispārzināmo LTV nelaimi, ka par sabiedriskās TV finansējumu lemj Saeima, tad šaubu nav – politiķu vēlmes par LTV saturu ir politiskā ietekmēšana, jo viņi apzinās savu varu.

Apzinās kaut vai tāpēc, ka LTV ģenerāldirektora krēslā ir iecēluši Kotu, kurš tik veikli, izdabājot šīs pašas valdošās koalīcijas vēlmēm, noplicināja un izārdīja savulaik pietiekami spēcīgo un tāpēc politiķiem neērto ZD un kuru pirms gandrīz trim mēnešiem, domājams, atalgojot par ZD vājināšanu, šī pati koalīcija caur savu ietekmi NRTVP iecēla LTV vadītāja krēslā. Pēc šādas attiecību vēstures ar valdošajiem Kots pateicībā par amatu Saeimas bosiem jau pretī nerunās. Atminos, 2003.gadā toreizējais LTV ģenerāldirektors Uldis Grava pēc deputātu „izsaukuma” neaizgāja uz Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēdi, kuru rosināja toreizējā kultūras ministre Ingūna Rībena, it kā satraucoties par kultūras raidījumiem LTV. Grava toreiz pateica skaidri un gaiši – šī ir tieša parlamenta un valdības iejaukšanās LTV darbā.

Kots tagad klusē. Un mēs arī nezinām, ko viņš sacīja, solīja un kā taisnojās Jaundžeikara kompānijai. Iespējams, žēlojās, ka Jaundžeikara soļus lauku rajonos vai Dobeļa runas no Saeimas tribīnes visā krāšņumā LTV parādīt neļauj vēl atlikušie „pretpadomju”, atvainojiet par pārteikšanos, žurnālistikas principiem kaut cik uzticīgie ZD darbinieki. Iespējams, solīja ZD „iztīrīt” no šiem kaitīgajiem elementiem, lai beidzot piepildītos Latvijas politiķu sapnis un Panorāma kļūtu par padomju laiku komunistiski optimistisko Vremju.

Kota solījumus un vienošanās ar politiķiem mēs nekad neuzzināsim. Bet LTV Ziņu dienests tagad vis vāri nečukstētu, ja vien savulaik, Kota slavenās ZD reorganizācijas laikā, tas būtu izmantojis savu sabiedrības uzticības potenciālu un medijam dotās milzu iespējas savlaicīgi celt trauksmi par vārda brīvības apdraudējumu. Toreiz ZD mazliet iepīkstējās, pēc tam pavaidēja, bet vēl pēc tam samierinājās, jo katram sava ādiņa bija tuvāka. Un tagad ZD vairs tikai čukst. Un arī – ne par būtību. Vairs tikai pieklājības pēc. Jo labprātāk klusētu. Jo labprātāk būtu žurnālistiski miris.