Atslēgvārdi:

NATO neglābs no Krievijas 6

Latvija vēlas iestāties tādā NATO, kāda tā nav - NATO, kas ir pret Krieviju, savukārt alianse vēlas paplašināties nevis “pret” kādu, bet gan “par” noteiktām vērtībām. Šī pretruna ir acīmredzama.

Iesaki citiem:

Kopš neatkarības atgūšanas viens no Latvijas mērķiem ir bijusi drošība, kas vairāk tiek izprasta kā militārā un politiskā drošība, tas ir – neatkarības neatgriezeniskums. To varētu nosaukt par augstāko vērtību, ko neapšauba neviens iedzīvotājs, kurš ir kaut cik lojāls Latvijas valstij. Pastāv visdažādākie viedokļi par to, kā garantēt drošību, bet ir skaidrs, ka divi faktori šajās debatēs tiek ņemti vērā visvairāk, un tie ir - Krievija un NATO. Tāpēc nav pārsteigums, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, kādas ir attiecības šo divu aktieru starpā, kas neapšaubāmi atstāj iespaidu arī uz mūsu valsti. Latvija nevar izbēgt no tā, ka jebkāda Krievijas ārpolitika to ietekmēs, un jo sevišķi, ja ir runa par Krievijas attiecībām ar NATO, kas tradicionāli tika uzskatīta kā “glābiņš” no Krievijas negatīvās ietekmes. Tātad, Latvija stājas NATO, lai nodrošinātos pret potenciālo Krievijas agresiju, tajā pat laikā NATO neieņem šādu pozīciju, jo kopš Aukstā kara cīnās “par” vērtībām, nevis “pret” kaut ko, un jo īpaši ne jau pret Krieviju. Šī pretruna pastāv, un tā ir acīmredzama.

Ir viena būtiska atšķirība Latvijas un NATO valstu uzskatos par tālāko NATO paplašināšanās procesu. Latvijas puse ar lielu nepacietību gaida Prāgas samitu šā gada novembrī, lai beidzot it kā pavilktu svītru visām bailēm par neatkarības zaudēšanu. Tas nav nekas slikts, tomēr ir saskatāmas arī negatīvas tendences. Un proti, Latvija vēlas iestāties tādā NATO, kāda tā nav – NATO, kas ir pret Krieviju, savukārt alianse vēlas paplašināties par noteiktām vērtībām. Šeit skaidri parādās uzskatu atšķirības: vieni vēlas negatīvu paplašināšanās procesu, kas nozīmē, ka ir jācīnās pret kaut ko, kā tas bija Aukstā kara laikā ASV un PSRS starpā. Savukārt, NATO šodien ir kā alianse, kas domāta, lai valstis kopā nodrošinātos pret kādu potenciālu ārēju draudu. Tā ir doma, kādēļ vispār kāda valsts mūsdienās būvē armijas, tikai šajā gadījumā tas notiek kolektīvi. Runa ir par potenciālu, nevis kādu konkrētu draudu. Šāda nostāja būtu jāieņem arī Latvijai, jo vairāk tāpēc, ka oficiāli par vienu no ārpolitikas mērķiem ir paziņotas labas kaimiņattiecības. Sistēma mainās, un Latvijai ir jāpielāgojas.

Jautājums ir par to, vai NATO ir tā pati alianse šodien, kurā Latvija vēlējās iestāties vakar? Šķiet, ka nav. Šķiet, ka pēc Aukstā kara nekad nav pastāvējusi situācija, kad NATO būtu bijusi pret Krieviju – NATO bija organizācija pret PSRS, bet ne pret Krieviju. Un īpaši aktuāli tas ir kopš pagājušā gada 11.septembra, kad abām pusēm radās jauns ienaidnieks – starptautiskais terorisms. Vēsturē ne reizi vien ir pierādījies, ka kopīgs ienaidnieks vieno valstis.

Kas liecina par NATO un Krievijas attiecību uzlabošanos? Manuprāt, par to liecina trīs aspekti. Krievijas un ASV prezidentu lielā draudzība, par ko liecina 1972.gada pretraķešu aizsardzības līguma anulēšana, kas it kā pielika punktu Aukstā kara seku likvidēšanai; Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra priekšlikums par jaunas Krievijas un NATO sadarbības institūcijas izveidi jau 1997.gadā izveidotās padomes vietā, kā arī paredzētās tikšanās gan Reikjavikā, gan Maskavā, gan Romā, kur turpināsies diskusijas par NATO kā 20 dalībvalstu organizācijas iespējām.

Arī NATO paplašināšanās jautājumā Krievijas attieksme laika gaitā ir krasi mainījusies. Jeļcina valdīšanas laikā Krievija skaidri pauda, ka ir pret NATO paplašināšanos Baltijas valstu virzienā. Savukārt, Putins norāda uz to, ka Krievija nevar nedz atbalstīt, nedz pretoties Baltijas valstu dalībai aliansē, jo tā ir katras suverēnas valsts izvēle. Ir skaidri redzams, ka pretošanās no Krievijas puses ir pārgājusi tādā kā neiebilšanā.

Tādējādi pierādās, ka iestāšanās NATO Latvijai nedod iespēju “aizbēgt” no Krievijas. Rietumi vēlas arvien vairāk sadarboties ar Krieviju un arī Latvijai nāksies to darīt. Tāpēc rodas jautājums, vai Latvijai ir vajadzīga tāda NATO, kurā tiek ievērotas Krievijas intereses? Tomēr atbilde joprojām ir “jā”. Tā pamatojas uz vairākiem apsvērumiem - “labumiem”, ko dod NATO, uz faktu, ka mazā Latvija nedrīkst vienkārši stāvēt malā un nepiedalīties, un uz to, ka Krievijas intereses var būt vērstas uz ciešāku sadarbību ar Latviju. Tas, ka Baltijas valstis kļūs par NATO dalībvalstīm šā gada novembrī Prāgā ir ļoti ticams. NATO, lai cik šī organizācija varbūt ir sevi izsmēlusi, ir Latvijas vienīgā drošības garantiju alternatīva. Citas nav. Bet tāpēc nevajadzētu ļoti paļauties uz to, ka līdz ar iestāšanos NATO Latvija būs atrisinājusi visas savas politiskās un militārās drošības problēmas. No Krievijas Latvijai “neaizbēgt”, vēl jo vairāk no tādas, kas bauda ciešu sadarbību ar Rietumiem!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zanda 13.08.2008 22:53

Kur nu Latvija aizbēgs no spēcīgākas un bagātākas Krievijas zemes! Latvijai nav nekādu resursu, lai jūstos pilnīgi neatkarīgai! Rodas jautājums: no kurienes Latvija ņemtu resursus, ja nebūtu Krievijas????? Visa pasaule ir atkarīga no Krievijas! Tiesa gan, tiem kam nekā nav jāapvienojās......žēl, bet tā ir un par to man sāp sirds.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 13.04.2003 16:18

Piekrītu, ka ir augstākā mērā bezatbildīgi apgalvot, ka Krievija Latviju nekad neapdraudēs.

Es gan, jāsaka, arī īsti nesaprotu, kur tieši ir problēma. Kāpēc lai NATO būtu pret Krieviju? Tas, ka tā nav pret Krieviju, nebūt nav problēma; galvenais, ka NATO aizsargā savas dalībvalstis. Arī pret Krieviju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marco 26.05.2002 04:20

Apgalvojums ka Krievija mums neuzbruks nekad dzive ir vienkarshi bezatbildigs,jo neviens nevar prognozet kada bus shi pasaule nakotne. NATO tehnologija attistas strauji, un labak ir but pasargatai ari visattistitako tehnologiju neka ar novecojushu. Investicijas pec iestashanas NATO pieaugs, tomer arzemju firmas bus droshakas par savu naudu. Eiropas Savienoto valstu ideju var kaut kur saprast, jo ASV ir tik speciga tapec ka nepastav nekadi skershli prechu un servisu plusmai starp shtatiem un ASV nav bijis karsh vinu teritorija 200 gadus, kamer Eiropas kontinents ir bijis iznicinats lidz akmens laikmetam katrus 50 gadus un ir sakts no jauna. Ja Eiropa nebutu bijis karsh divas reizes kursh iznicinaja 2 reizes treshdalu Eiropas iedzivotajus, tad Eiropa butu bijusi uz daudz augstaka attisttibas limeni. Eiropa vienkarshi nevar pielaut lai teritorija no Vidusjuras lidz Klusajam okeanam atkartotos vel kaut kas tads. Ja Krievija stajas ES tad mes gluzhi vienkarshi nevaram taja nestaties, jo citadi turpinasies shis 80 latu menesi smiekligas algas, cilveki nevares neko atlauties, utt. . Es domaju ka musu vadibai butu japiestrada pie izdevigakiem iestashanas noteikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Austers 23.05.2002 20:48

Sveiciens!

Lai gan NATO nav mana specialitāte, tomēr vēlos izteikt dažas papildus domas saistībā ar NATO. Vienā no pēdējiem "The Economist" tiek izdarīts secinājums, ka pēc paplašināšanās NATO nenovēršami kļūs lielāks un politiskāks veidojums, un vienlaicīgi uzdots jautājums- vai NATO līdz ar to būs militāri spējīga organizācija?

Dalībai NATO vairāk ir politiska un simboliska nozīme. Eiropā ir pāris valstis, kuras savu neitralitāti uzskata par augstāku vērtību nekā asociāciju ar aliansi. Protams, tā ir šo valstu īpatnība, ka neitralitāte reiz tām bijusi ārēji noteikta kā nosacījums to valstiskajai neatkarībai. Tanī pat laikā valstīm ar ievērojamu iekšēju šķelšanos ir bijis izdevīgi pievienoties aliansei, lai reizi par visām reizēm nostiprinātu identitāti un izvairītos no domstarpību padziļinšanās un pāriešanas vardarbībā.

No otras puses, rūpīgi izlasot Ziemeļatlantijas alianses dibināšanas līguma slaveno 5. pantu atklājas, ka drošības garantijas nesniedzas tālāk par dalībvalstu labas gribas izpausmi un nesatur stingras saistības kolektīvas pretošanās izvēršanai. Sekojoši, teorētiski ģeopolitisku apsvērumu vadītas dalībvalstu aktivitātes var aprobežoties ar līdzjūtības izteikšanu.

Sekojoši, līdzdalība NATO Latvijai ir būtiska vairāk iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Ārpolitisko iespaidu apšaubu un domāju, ka dalība ES dos Latvijai daudz nozīmīgāku starptautisko ietekmi. Dalība abās šajās organizācijās papildina, bet nespēj viena otru aizstāt. Arī attiecībā uz valsts drošības nostiprināšanu.

A. Austers

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Liepnieks 23.05.2002 15:57

Sveicināti!

Ja es pareizi būtu sapratis, tad galvenais šī iepriekšējā raksta arguments ir tas, ka Krievija nav nekāds drauds mums Latvijai!

Atbilde ir tāda, kā es jau savā rakstā minēju, Latvijai ir jāstājās NATO nevis pret kādu, un šajā gadījumā domājot Krieviju, bet gan par kaut ko! Tas nozīmē, ka mēs esam par tām vērtībām, kas NATO dalībvalstīs ir pašsaprotamas, bet pie mums šīm vērtībām vēl ir jānostiprinās, jāattīstās. Par to jau bija runa, ka Latvijai nevajag stāties NATO pret Krieviju, un to varētu uzsvērt vēl un vēl, tāda taču bija šī raksta galvenā doma, tajā pašā laikā Latvijai kā mazai valstij ir cieši jāsadarbojas ar lielām valstīm, un ideālā gadījumā ar valstu aliansi, kāda ir NATO. Iemesls ir skaidrs un pašsaprotams - Latvija ir pārāk maza, lai viena pati nodrošinātu drošību sev, un mūsdienu apstākļos neviena valsts nav tik liela, lai viena pati nodrošinātu drošību, kā militāro, tā ekonomisko, arī vides, un tā tālāk. Mums NATO jāstājās, lai sadarbotos, lai arī kāds sadarbības veids tas būtu - militārs, politisks, ekonomisks.

Pēc Čehijas republikas iestāšanās kā galvenais ieguvums tika minēts tas, ka Čehija ir kļuvusi drošāka ārvalstu investīcijām. Tātad, lielāks investīciju daudzums ieplūda Čehijā pēc iestāšanās. Arī Latvija nekādā gadījumā nedrīkst palikt ārpusē, kas, liekas, nozīmētu izolāciju, kas ir pats ļaunākais, kas ar Latviju var notikt.

un Krievija ir tik pat liels drauds Latvijas drošībai kā jebkura cita valsts. vēlreiz un vēlreiz ir jāsaka - Latvija nestājas NATO, lai nodrošinātos konkrēti pret Krieviju, bet lai palielinātu drošību kopumā, visos tās izpausmes veidos!

katrā ziņā paldies par komentāru

ar cieņu

Ivars Liepnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SergejsK 23.05.2002 10:35

Labdien visiem, kam nav vienalga!

Es gribu uzdot vienu jautājumu, kas ir tie draudi, kurus mēs redzam Krievijas sejā? Tas jau ir vairāk kā skaidrs, ka Krievija vairs nekad nepretendēs uz mūsu zemi. Vajag taču attīstīties līdz ar visu pārējo pasauli! Nav Krievija ienaidnieks. Es esmu šīs valts pilsonis, un mīlu savu dzimteni. Lai arī mūsdienās šie vārdi gandrīz vai neskan, bet es esmu savas zemes patriots. Tomēr vēsturi neizlabosi, un ja jau ir sanākusi tāda situācija, tad nejau mēs esam pie tās vainīgi. Dzīvē bieži gadās situācijas, kad vairs neko nevar izlabot un jāiziet no tā, kas ir.

Visus šos gadus mēs par to tik vien runājam, ka Krievija ir ienaidnieks, vajag NATO, lai glābties no Krievijas. Paskaidrojiet, ja es ko nesaprotu! Es domāju, ka galvenais mērķis ir Latvijas tautas labklājība. Vai tad mēs labi dzīvojam? Es ne par ko nesūdzos, bet ir daudzi un daudzi, kuri sūdzās. Ir apnicis dzīvot tajā "baiļu" ēnā. Jūs ņemiet plašāk, paskatieties Latvijas demogrāfiju. Ja kāds ir lasījis Borisa Celēviča atklāto vēstuli Latvijas Prezidentei (Телеграф), tad tur par mūsu valsti ir pateikts kā nekad pareizi, manuprāt.

Pieminēšu dažus vārdus no vēstules. Kas ir mana Latvija šodien? Tā ir trijsabiedrību valsts. Pirmā: latvieši, kuri dzīvo izolēti no visiem pārējiem, negrib un nerunā krieviski un citās valodās. Otrā: krieviski runajošie, kuri nerunā vai negrib runāt latviski, un dzīvo savā izolētā sabiedrībā. Un trešā: cilvēki, kuri runā visās populārajās valodās (latviešu, krievu, angļu), kuri, arī ir Latvijas nākotne. Es arī, tā pat kā vēstules autors, katru dienu runāju trijās valodās un man nav nekādu problēmu. Es esmu spējīgs pārstāvēt savu valsti, lai arī kur es brauktu. Mēs neku neaiziesim no krievijas, ģeogrāfiskās koordinātes valsts nevar mainīt. Pārāk ambiciozi easam, kungi! Krievija jāņem vērā nevis kā draudu avots, bet kā vislielākais iespējamais ekonomiskās sadarbības partneris. Nediskutēšu tālāk par ekonomiskajiem aspektiem, bet teikšu vēlreiz to, ka Krievija nav draudu avots un arī nebūs. Bet par savu vietu eiropā mums ir nopietni jāpadoma, jo Krievija arī taču tur ir.

Centīšos nelīst integrācijas jautajumos, bet mēs paši esam podus savārījuši ar visām tām pilsonībām un attieksmi pret krieviski runajošiem. Vai tad Krievija var uzvesties savādāk. Esiet reālisti. Nudien, pareizi ir vārdi, ka latviskā Latvija tā ir utopija. Varbūt kādreiz nebūs. Visam pamatā taču ir cilvēks, un ja jau te ir tik daudz nelatviešu, tad arī attiecīga jāveido valsts, savādāk tas tiešām ož pēc paši ziniet kā.

P.S. Ziniet kāds bija smieklīgākais, reizē arī bēdīgākais gadījums iz manas dzīves. Kad pēc 11. septembra notikumiem mūs,esot Vācijā apstādināja drošības policija. Es veselu pusstundu centos viņiem paskaidrot kāpēc man ir zila pase, bet manam tēvam brūna. Ziniet, viņi tā arī nasaprata! Pārbaudīja neskaitāmas reizes, kamēr vienkārši to pieņēma par faktu...

Paldies un visu cieņu.

Citi autora darbi
Mmadej 255x203

Rietumu drošība Autors:Ivars Liepnieks