NAP – tikai vīzija jeb ko nevar celt, to nevar nest

Šobrīd NAP ir tikai aptuvens ietvars, skice reālajam plānošanās dokumentam, līdz ar to, darbs pie tā pilnveides obligāti jāturpina. Nepieciešams gūt sociālo partneru atbalstu, lai tiktu panākta līdzatbildīga plāna īstenošana.

Iesaki citiem:

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskatīja par godpilnu pienākumu iesaistīties Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) izstrādes procesā. LDDK biedri un direkcijas eksperti aktīvi strādājuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas veidotajās NAP darba grupās, daloties ar savu pieredzi, sniedzot savu ieguldījumu un aizstāvot darba devēju intereses esošās situācijas un SVID (stipro un vājo pušu, iespēju un draudu) analīzes stadijās. Darba grupās ir panākts atbalsts darba devēju viedoklim un uzsvērta sociālo partneru loma, īpaši publiskās pārvaldes uzlabošanā, reģionālās attīstības veicināšanā un izglītības sistēmas sakārtošanā. Diemžēl LDDK viedoklis dažos konceptuālajos jautājumos netika ņemts vērā. Tāpēc uzskatām par nepieciešamu paust savu vērtējumu par dokumenta projektu, kuru LDDK biedri nevar viennozīmīgi atbalstīt.

NAP projekts šobrīd neatbilst vidējā termiņa plānošanas dokumentam, kā tas pausts nosaukumā, bet gan ilgtermiņa stratēģijai vai vīzijai, kurā daudz dzejisku aprakstu un vispārākajā pakāpē lietoti ambiciozi paziņojumi bez argumentācijas. Piemēram, tiek izmantoti saukļi “par uzņēmumu tehnoloģisko un fundamentālās zinātnes izcilību”, “radošo industriju attīstību”, “pielietojamās zinātnes komercializāciju”, “multimodālu transporta sistēmu”. Tomēr tie netiek pamatoti ar īstenošanas mehānisma aprakstu.

Šādam dokumentam ir vairākas sastāvdaļas un prasības, kas piedāvātājā variantā nav iestrādātas. NAP būtu jāsatur un jādefinē ne tikai vispārīgi mērķi un rīcības virzieni vēlamā izteiksmē, bet jānosaka pārskatāmā laika posmā risināmie uzdevumi, aktivitātes, realizācijas mehānismi, rezultatīvie rādītāji, atbildīgās institūcijas un plānotais finansējums. Nepieciešams saistīt NAP ne tikai ar tiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem, kas tiek izstrādāti pašlaik, bet arī ar tiem, kas izstrādāti agrāk un spēkā vēl šodien, kā arī attiecas uz ilgāku laika posmu, piemēram, Tautsaimniecības vienotā stratēģija. NAP uzstāda vidējā termiņā nerealizējamus mērķus.

LDDK savā darbībā un NAP ietvaros atbalsta virzību uz zināšanām balstītas tautsaimniecības veidošanu, tāpēc jāņem vērā esošo nozaru ieguldījums iekšzemes kopprodukta veidošanā un jāattīsta eksportspējīgās un savu vietu tautsaimniecībā pierādījušās nozares Latvijā. Radošo industriju izvirzīšana par turpmāku tautsaimniecības prioritāti ir kārtējais skaistais termins. Uzskatu, ka tādā mērā akcentējot, nepieciešams paplašināt radošo industriju definīciju. Viss, kas saistīts ar inženierzinātnēm: arhitektūra, ķīmija, mašīnbūve, katrs jauns materiāls, izstrādājums, iekārta un tehnoloģiskais process ir radošs darbs, kas nebūt nav mazāk radošs kā reklāmas un kultūras pasākumi. Attīstot šādu izpratni par radošām nozarēm, varam kāpināt to nozīmi ekonomikā un ienākumus valsts budžetā. Papildus jāpievērš uzmanība un jāpiešķir lielāks atbalsts arī tādām konkurētspējīgām nozarēm kā izglītība, veselības aprūpe un transporta pakalpojumi, izceļot tās NAP.

Rezultatīvo rādītāju tabula netika apspriesta ar sociālajiem partneriem. Vērojams profesionālu Eiropas Komisijas ierēdņu uzsvērtās kļūdas, kas pieļautas, izstrādājot mūsu Nacionālās Lisabonas rīcības programmas rezultatīvos rādītājus. Tie ir nepilnīgi un pretrunīgi. Piemēram, darba ražīgumu līdz 2010.gadam plānots palielināt tikai par desmit procentiem, bet inovatīvo uzņēmumu skaitu (procentos no visiem) līdz 26 procentiem, kas nav realizējams sešos gados. Šādi skaitļi nav sabalansēti un neatbilst Latvijas tautsaimniecības aktuālai struktūrai.

Neskatoties uz to, ka par galveno turpmākās attīstības pamatu NAP pasludina izglītotu cilvēku, nav zināms, cik naudas 2010.gadā plānots iztērēt vienam izglītojamam un vienam studentam gadā. Šobrīd tiek ieguldīts vairāk nekā divas reizes mazāk uz vienu izglītojamo un gandrīz trīs reizes mazāk uz vienu studentu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tāpat valstī, kas savu attīstību turpmākajos septiņos gados plāno nodrošināt, attīstot un atbalstot tikai un vienīgi inovatīvo uzņēmējdarbību, vidējā termiņā plānošanas dokumentā nav noteikts, cik daudz zinātnisko darbinieku un pētniecībā un attīstībā iesaistīto darbinieku ir nepieciešams, lai šo attīstību un izaugsmi nodrošinātu.

Šobrīd NAP ir tikai aptuvens ietvars, skice reālajam plānošanās dokumentam, līdz ar to, darbs pie tā pilnveides obligāti jāturpina. Nepieciešams gūt sociālo partneru atbalstu, lai tiktu panākta līdzatbildīga plāna īstenošana. LDDK pauž gatavību arī turpmāk iesaistīties NAP uzlabošanā un aizstāvēt Latvijas uzņēmēju intereses plāna izstrādē.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!