Atslēgvārdi:

Nacionālo partiju konsolidācija. Kādēļ neesmu sajūsmā? 23

Kopš Saskaņas Centra uzvaras Rīgas Domes vēlēšanās, aizvien biežāk skan runas par "latvisko" partiju konsolidāciju, lai kopā startētu 2010.gada Saeimas vēlēšanās. Pārdomājot šādas apvienošanās iespējamās sekas, es neesmu pārliecināta, ka tā ir laba ideja.

Iesaki citiem:

Manuprāt, Latvijas kontekstā nestabila (mainīga) partiju sistēma, kas "ražo" aizvien jaunas partijas, nav jāuztver kā problēma. Teikšu par radikālāk: uzskatu, ka tas ir drīzāk ieguvums nevis zaudējums. Drauds, ka vēlētājs nobalsos par jauniem spēkiem, nereti ir vienīgais motīvs, kas ļauj notikt pārmaiņām "vecajās" partijās, liek tām būt atsaucīgākām un savā darbībā atbildīgākām. Ja nav šī drauda, "vecie spēki" nav gatavi mainīties. Tam ir divi cēloņi:

1) Latvijas partijās darbojas neliels cilvēku skaits, turklāt tās ir finansiāli atkarīgas no salīdzinoši šaura atbalstītāju loka. Tā ir problēma tādēļ, ka apgrūtina partiju biedru un atbalstītāju iespējas mainīt partijas "no iekšienes".

2) Latvijas partiju tendence veidot savstarpējus karteļus - pēc etniskiem vai speciālo interešu kritērijiem - kas samazina to savstarpējo konkurenci un līdz ar to arī motivāciju pamanīt izmaiņas sabiedrības prasībās un uz tām reaģēt.

Tieši tādēļ jaunu partiju, politiķu parādīšanās pirms kārtējām vēlēšanām, manuprāt, ir faktors, kas ienes drīzāk pozitīvas nevis negatīvas pārmaiņas Latvijas politikā. Ar jaunām partijām politikā ienāk jaunas idejas un attieksmes, turklāt šo jauno partiju parādīšanās (vai pat parādīšanās IESPĒJA) "disciplinē" vecās partijas.

Domājot par konkrētiem konsolidācijas modeļiem, iespējamie riski un problēmas ir nopietnāki. Pieņemot, ka iespējamās konsolidācijas kritērijs būs "latviskums kontrastā krieviskumam" un/vai "jaunā politika iepretim vecā politika", šobrīd nosaukšu dažus no galvenajiem riskiem (brīvā secībā, ne pēc svarīguma):

(1) Partiju dalījuma princips: latvieši pret krieviem? Katrai konsolidētai partiju apvienībai būtu jāspēj izskaidrot, KĀDĒĻ (reaģējot uz ko) tā konsolidējas. Jaunās ieceres kontekstā tiek piesaukti Saskaņas Centra rezultāti Rīgas Domē. Manuprāt, tā ir ļoti slidena retorika, it sevišķi, ja komplektā tiek runāts par latvisko/nacionālo partiju konsolidāciju. Jo ir ļoti grūti, ja ne neiespējami, šo konsolidāciju izskaidrot tā, lai vēlētāji to neuztvertu kā latviešu mobilizēšanos pret "krievu draudu" ( "mēs" savstarpēji mobilizējamies tādēļ, ka esam "latvieši/latviski", bet ar "viņiem" nemaz nesākam vest sarunas, jo "viņi" ir "nelatvieši/nelatviski").

Tas ir ļoti aizskaroši ne tikai tiem vēlētājiem, kas nav latvieši. Manuprāt, SC rezultāti Rīgas Domē parāda, ka ir izveidojusies jau diezgan liela latviešu vēlētāju daļa, kurus šī etniskā retorika tracina un kuri ar nodomu balso tai pretēji, - piemēram, vēlēšanu naktī uz LR1 raidījumu "Krustpunktā" piezvanīja vismaz 4 latvieši, kas apzināti bija nobalsojuši par Saskaņas Centru. Tas nav reprezentatīvi, bet raksturīgi gan.

Es uzskatu, ka ir tikai apsveicami, ka aizvien vairāk pilsoņu aizdomājas par to, kas Latvijas politikā līdz šim bijusi tabu tēma, - proti, KĀDĒĻ koalīcija ar "krievu partijām" ir kaut kas neiedomājams, kamēr koalīcija, teiksim, ar oligarhu sagrābtām partijām (kas koalīcijas veidošanas brīdī maģiski pārvēršas par "citiem labējiem/latviskiem spēkiem") ir normāla un apsveicama parādība?

Domāju, ka būtu vērts nevis nostiprināt, bet gan mainīt vecos stereotipus, kas taču ir viens no galvenajiem izskaidrojumiem tam, kādēļ "latviskās" partijas iepriekšējās desmitgadēs jutās tik ērti starpvēlēšanu periodos. Vajadzētu beidzot atzīst, ka etniski sašķeltās partijas un elektorāts ir Latvijas nelaime, kuru nevar atrisināt, nošķīrumu vēl vairāk padziļinot.

(2) Reālpolitiskās sekas: lielākā ietekme tiem, kas gatavas sadarboties ar ikvienu politisku spēku. Iedomāsimies, ka Latvijā visas lielās partijas iedalās "latviskajās" un "krieviskajās". Patiesībā nav nekas jāiedomājas, jo tas ir veids, kā Latvijas partijas bija strukturētas LĪDZ starpetniskās partijas LPP/LC parādīšanās. LPP/LC pirmā ļoti atklāti pauda, ka ir gatava "pārkāpt" iepriekšējo tabu - proti, "latviskai" (vai starpetniskai) partijai sadarboties ar "nelatviešiem" nacionālā līmeņa valdībā. Manuprāt, šādu "trešo" partiju parādīšanās JAU ir būtiski izmainījusi spēku līdzsvaru Latvijas politikā. Par to vairs nevar domāt vecajās kategorijās - kā nepārraujamu "latviešu partiju" karteli, kur manevra iespējas koalīcijas veidošanā ir iedomājamas tikai "latviešu partiju" ietvaros.

Ja paralēli etniskajām partijām darbojas arī tādas partijas, kas ir gatavas sadarboties gan ar latviešiem, gan nelatviešiem, tad šīs "trešās" partijas automātiski ir PAŠAS IETEKMĪGĀKĀS un NOSAKA POLITISKO DIENASKĀRTĪBU(jo tās izvēlas, ar ko veidot un ko neveidot koalīciju - skat. LPP/LC manevra iespējas un no tām izrietošo ietekmi šodienas Rīgas Domē) . Manuprāt, ir liels risks, ka, partijām konsolidējoties etniski, Latvijā par "trešajām partijām" kļūs partijas ar oligarhu dienaskārtību. Iespējams, ka vēlēšanās tās gūs mazu balsu skaitu, taču, ja konsolidētās partijas neiegūs 50% no balsīm (kas ir reāli), tieši mazās "trešās partijas" noteiks nākamo koalīciju sastāvu un dienaskārtību, jo tikai tām būs politiskā manevra iespējas koalīciju veidošanā.

(3) Ekonomiskie jautājumi - joprojām otrajā plānā? Partiju etniskā dalījuma, pēc-neatkarības politiskās retorikas (mākslīgi sapludinātas etniskās un ekonomiskās kategorijas kategorijas: latvisks =labējs; nelatvisks = kreiss = padomisks) un vairāku citu faktoru rezultātā Latvijas partiju spektrs ekonomiskajos jautājumos ir stipri dīvains un Eiropas Savienības dalībvalstij neraksturīgs. Proti, ja citur partijas partijas savstarpēji atšķiras galvenokārt pēc to ekonomiskās programmas, tad Latvijā šis jautājums ir otršķirīgs (jo primārais jautājums: kādā valodā runājošu vēlētāju partija pārstāv? Tikai tad, ja potenciālie sabiedrotie pārstāv "etniski pareizu vēlētāju", ar viņiem var sākt domāt par kopīgu koalīciju ). Sapludinot "krieviskumu", "kreisumu" un "padomiskumu" tiek panākts sociāldemokrātisku ideju stigmatizācijas efekts. Līdz ar to idejas, kas citās ES valstīs tiek uzskatītas par sociāldemokrātiskām, Latvijā tiek sauktas par "sociālismu un komunismu". Šādas domāšanas vienu no rezultātiem jau aprakstīju vienā no iepriekšējiem ierakstiem - neskatoties uz to, ka Latvijā sabiedrības noslāņošanās ir otra lielākā ES un sociālās izmaksas no valsts budžeta salīdzinoši mazas, tas Latvijā pat īsti netiek apspriests kā problēma, jo neviena no potenciāli "koalīciju veidojošajām" partijām to par tādu neuzskata.

Sevišķi raksturīgs ir piemērs ar Sabiedrību citai politikai. Eiropas Savienības kontekstā tā ir centriska partija: (labvēlīga biznesam&valsts pārvaldes "optimizācijai"=darba vietu likvidēšanai, bet ar vēlmi ieviest progresīvo nodokli, kuram būtu ES kontekstā salīdzinoši mērenas likmes). Tas tādēļ, ka ES raksturīgajā partiju spektrā "centrs" atrodas starp ekonomiski konservatīvajiem un sociāldemokrātiem, sociāldemokrātiskās partijas "normalizē" tālāk partiju flangā pa kreisi esošie komunisti vai citi radikālie kreisie, kuru Latvijas politisko partiju spektrā iztrūkst vispār. Latvijas līdzšinējās "varas partijas" visas ir konservatīvas eiropeiskā izpratnē, starp tām ir tikai nelielas nianses. Tādēļ nav brīnums, ka uz to fona SCP izskatās ļoti kreisi, gandrīz radikāli. Etniskais partiju dalījums kā galvenais politiskās izvēles kritērijs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļauj aizplīvurot Latvijas partiju spektra "nestandartumu" (nestandartumu daļēji izskaidro partiju finansēšanas modelis, kas pakļauj gandrīz visas partijas biznesa interesēm, un daļēji Latvijā pieņemtās domāšanas klišejas).

Partijas konsolidēt pēc etniskiem principiem, manuprāt, nozīmētu nobīdīt ekonomiskos un sociālos jautājumos vēl dziļāk otrajā plānā. Es nedomāju, ka Latvijas jau tā ideoloģiski "nobīdītajai", turklāt ekonomikas lejupslīdes stadijā esošajai sabiedrībai tas būtu sevišķi veselīgi.

(4) Populisma drauds. Ja konsolidācijas kritērijs būs ne tikai "latviskums", bet arī opozīcija "vecajām partijām", pārmetot tām vainu pašreizējā krīzē, tad konsolidētajai partijai/apvienībai būtu jānāk klajā ar ļoti pārliecinošu stāstu par to, kas konkrēti bija jādara "vecajām partijām", lai ekonomiskās krīzes dziļums Latvijā būtiski atšķirtos no šodienas. Kā jau iepriekš rakstīju, to ir ļoti grūti izdarīt, jo "atkritiena" dziļumu, manuprāt, izskaidro drīzāk strukturāli iemesli nevis neveiksmīgi pēdējos gados pieņemti politiski lēmumi vai korupcija. Protams, vainot "vecos" par dzīves līmeņa pazemināšanos var būt veiksmīgs retorikas paņēmiens, taču bez patiešām laba idejiska pamatojuma (ko, iespējams, var atrast), tas būtu negodīgi pret vēlētāju. Jautājums par to, cik labs programmatisks piedāvājums var būt konsolidētajai apvienībai, protams, ir atkarīgs no tā, uz kā pamata notikusi konsolidācija. Sliktākais, kas var notikt, - ja konsolidācijas pamatā ir TIKAI "latviskums".

(5) Stigmatizācijas drauds. Manuprāt, viens no galvenajiem ieguvumiem no tā, ka JL, PS, SCP šobrīd darbojas atsevišķi, ir tas, ka šīs partijas Latvijas politikā, ja tā var izteikties, "izkliedē un normalizē" demokrātijas un godīgas politikas vērtības. Uzskatu, ka tas ir labi, ka šīs vērtības nes vairāki politiski spēki nevis viens.

Kādēļ? Tādēļ, ka es atceros, kā bija tad, kad no parlamentārajām partijām godīgas politikas vērtības sludināja tikai viena partija, Jaunais Laiks. Citas partijas viegli šīs vērtības marginalizēja, stigmatizējot JL, kā arī pārmetot tiem, kas šo partiju rīcības standartus nosodīja, darbošanos "JL interesēs". Brīdī, kad līdzīgas vērtības sāk paust VAIRĀKAS KONKURĒJOŠAS partijas, visam politiskajam spektram pret šīm vērtībām vismaz retoriskā līmenī radās lielāka cieņa vai, drīzāk, spiediens tās pārņemt. Tāpat arī samazinājās mērķtiecīgi uzbrukumi konkrētām politiskajām partijām, lai diskreditētu to nestās vērtības (acīmredzot tādēļ, ka "ienaidnieks" bija izkliedēts un 3 partiju nomelnošanas mēģinājumi prasa daudz vairāk enerģijas un izdomas).

Ja "godīgas politikas nesēji" konsolidētos vienā partijā, pastāv liels risks, ka visi negodīgie politiskās cīņas paņēmieni atsāksies ar jaunu sparu - jaunajam politiskajam spēkam tiktu piekarināta aizvainojoša birka, kas marginalizē tā pārstāvētās vērtības, un "vecās partijas" ar lielu entuziasmu un vienotību sāktu to dauzīt tāpat, kā savulaik tika dauzīts Jaunais Laiks.

Turklāt no vēlētāja skatpunkta vienmēr ir labāk, ja gadījumā, kad parādās melns traips kādas partijas līdera reputācijā, ir iespēja nobalsot par partiju, kas aizstāv līdzīgas vērtības. Ja līdzīgi domājošās partijas uz vēlēšanām dodas vienkopus, tad atkāpšanās ceļa nav: ja traips kritīs, tad uz visiem.

Riskantas var būt pat šķietami "nianses" - manuprāt, jābūt ģēnijam, lai no Latvijas partijām izveidotu apvienoto komandu, kas būtu rīcībspējīga arī pēc vēlēšanām. Risks ir skaidrs un jau iepriekš pieredzēts: daudz personības => iekšējie kašķi => partijas darbības paralīze. Jaunā Laika 2006.gada Saeimas vēlēšanu pieredze ļoti skaidri parāda, kas var notikt, ja vienā partijā ir pārāk daudz ambiciozu politiķu. Latvijas politikā nav daudz tikpat skumju skatu kā Jaunā Laika darbs opozīcijā pirmajos 9.Saeimas mēnešos - tā bija nevarīga, kusla, iekšēju pretrunu saraustīta partija. Kad no JL atšķēlās tagadējās PS biedri, es uzskatīju, ka pārmaiņas ir par labu abiem, - un, manuprāt, turpmākais šo partiju liktenis to ir apliecinājis. Mēdz būt apstākļi, kad divas partijas atsevišķi funkcionē daudz labāk nekā viena apvienota. Manuprāt, visiem konsolidētajiem projektiem šis ir vērā ņemams risks: IT SEVIŠĶI tad, ja partiju apvienības vienosies uz neskaidras platformas pamata (vai, ja viņus vienos tikai piederība "latviskumam").

Tas nenozīmē, ka es esmu principiāli pret partiju konsolidāciju. Ja partijām patiešām ir daudz kopīga un ir risks, startējot atsevišķi, nepārvarēt 5% barjeru, tad tām vajadzētu meklēt konsolidācijas iespējas. Bet būtu daudz labāk, ja konsolidācija notiktu nevis pēc etniskiem, bet gan, teiksim, līdzīgas ekonomiskās programmas kritērijiem, turklāt tā, lai godīgas politikas idejas pārstāvju Latvijas politikā vienmēr būtu vairāk nekā viens.

_ _ _ _ _ _ _ _ __ _ _ _ __ _ _ __ _ _ _ _ __ _ _ _ __ _ _ __ _ _ __ _ _ _ _ __ _
Šīs tēmas kontekstā ir vēl kāda plašāka problēma, kuru šobrīd gan nevēlos izvērst: manuprāt, Latvijas politiskā un intelektuālā elite īsti nespēj novērtēt izmaiņas cilvēku domāšanā, ko ir ienesis 21.gadsimts. Iespējams tādēļ vismaz retoriskā līmenī atdzimst 30.gadu (krīzes laika) uzvedības štampi: šobrīd daudz vairāk nekā, teiksim, pirms 2 gadiem var dzirdēt gan autoritāru, gan "tautisku" retoriku, acīmredzot domājot, ka tie krīzes laikā izsauks līdzīgu reakciju. Manuprāt, netiek īsti novērtēts tas, ka mūsdienu cilvēkam ir daudz plašāks redzesloks nekā 20.gadsimta sākuma cilvēkam- atšķirīgas ir gan vērtības, gan pieredze (piemēram, cilvēki bijuši ārzemēs, tur strādājuši, ikdienā izmanto Internetu u.tml.)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pauls 20.10.2009 13:39
Sweiciens! mans komentars butu..
Kaa var sazinaaties ar bloga autoru?! :)
Ir jautājumi, kurus vēlētos uzdot sakarā ar bloga tematiku.
Paldies

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 20.08.2009 18:20
Man arī nepatīk partiju konsolidācija pēc etniskā principa.Jo tādas partiju kopas piedāvā nekvalitatīvu politiku.
Vēl jau ir tas variants ,kad ZZS/LZP startes vienā sarakstā ar Nacionālo Speku Savienības pārstāvjiem.Tai ir tuvas ekstrēmas idejas.Neredzu nekā laba šādā "konsolidācijā"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ANDRIS 15.08.2009 20:07
Nu nav tā MĪĻAIS, PĒTER, ar to etnisko šķirtni,kā TU raksti,to pierādija domes vēlēšanas-rubiks ,ždanoka, mirskis,-ja būtu dzīvs staļins viņš būtu virs viņiem abiem,maz ko 'TU puisīt saproti.ATVAINO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ANDRIS 15.08.2009 19:58
Nu nav tā PĒTER ,ar to etnisko škirtni ,kā tu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd => Cagey Bee 12.08.2009 16:27
Mākslīgi partijas nerodas - ja nav sociāla pieprasījuma, tad nav arī piedāvājuma, kas nopietni ietekmē konkurenci. Tas, ka intelektuālas aprindas izdomā, ka Latvijā ir niša kreisam populismam, vēl nerada pietiekami spēcīgu sociālu pieprasījumu pēc tā. Skat. Sabiedrība citai politikai gadījums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cagey Bee 11.08.2009 18:54
[quote] agd 06.08.2009 22:25

Starp citu, 3.punkts tikai tad ir uzskatāms par nopietnu problēmu, ja rakstītāja (un lasītāji) uzskata, ka Latvijā ir nepieciešamība pēc sociāldemokrātiska diskursa. Es tādu problēmu neredzu, bet tas, droši vien, manas aukstās kapitālistiskās sirds dēļ. :))

---

Ja reiz Jūs sirdī esat kapitālists, tad jau Jums vajadzētu priecāties par konkurenci - ij preču, ir ideju :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cagey Bee 11.08.2009 16:47
Pievienojos Ivetas vērtējumam par "latvisko" partiju konsolidāciju. Pie autores izklāstītajiem argumentiem vēl varētu piebilst, ka bažas rada abu idejisko karogu - "latviskuma" un "godīgas politikas" - kāršana uz viena kāta, netieši (bet diez vai netīši) veicinot priekšstatu, ka krievu kopienas interešu pārstāvība nav savienojama ar godīgu politiku.

Grūtāk nākas piekrist vispārinājumam, ka "nestabila (mainīga) partiju sistēma [..] ir drīzāk ieguvums nevis zaudējums". Grūti saskatīt piemērus autores piesauktajam pozitīvajam iespaidam uz "vecajām" partijām. TP, faktiski vienīgajā Saeimā pārstāvētajā partijā, kuras vēsture pašreizējā statusā (t.i. bez laulībām/šķiršanās no citiem polit. spēkiem) sniedzas otrajā gadu desmitā, šai laikā mainījies vienīgi atsevišķu biedru ietekmes sadalījums, taču ne Modus Operandi. Tikmēr ar noturīgo pieprasījumu pēc "kaut kā jauna" (vēlētāju vairumam - nekonkrēta) iespējams viegli manipulēt, lai panāktu gluži pretējo - status quo saglabāšanu. Uzburt jauna piedāvājuma ilūziju var dažādos veidos: dibinot jaunu partiju (ar vecajiem sponsoriem), esošās partijas sakausējot jaunās, vienalga cik absurdās, kombinācijās (jebšu Latvijas vēlētājs gatavs pirkt tādas Černobiļas govis kā zaļi naftas zemnieki, liberāli homofobi mācītāji un komunistiski saskanīgi sociāldemokrāti) vai, otrādi, atšķeļoties no partijas, kas zaudējusi "jaunuma" pievilcību. Piemēru, kad sevi veiksmīgi būtu pieteicis reāli jauns politiskais piedāvājums, diemžēl gandrīz nav.

Negribu teikt, ka atvērta/mainīga partiju sistēma būtu slikta per se; teorētiski tā būtu loģiska attīstības stadija, kamēr politiskajā spektrā palikušas neaizpildītas būtiskas nišas, piem., sociāli liberālā vai (nacionāli nestigmatizēta) sociāldemokrātiskā. Taču šāda attīstība var risināties apstākļos, kad reāli darbojas pārredzama partiju finansēšanas sistēma, programmu konkurence un atbildība par programmas īstenošanu. Kamēr šīs Latvijas politiskās sistēmas pamatproblēmas nav atrisinātas, partiju sistēmas nestabilitāte drīzāk ir daļa no problēmas, nevis daļa no risinājuma. Tā veido piemērotu vidi, lai vidēja termiņa politiskās atbildības vietā vēlētājiem iesmērētu pārmaiņu surogātu, tādējādi palīdzot atražot status quo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laiks 10.08.2009 10:00
Nelasot visu garo argumentāciju gribēju tik izteikt viedokli, ka Latvijā "jaunas partijas" veidojas ar tiem pašiem politiķiem - viss grozās ap tām pašām personālijām, tāpēc nekādi nevaru piekrist, ka tas ir kas labs un diezin vai var teikt, ka tāds process jelkā mobilizētu vecos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 08.08.2009 21:42
Latvisko partiju konsolidācija? Nav tādas. Ir Sarmītes Ēlertes (žurnālistes, miljonāres) politiķes ambīcijas apvienot atpakaļ uz trim partijām aizbēgušos "godīgos latviešu" (kā viņnedēļ rakstīja Sarmītes rūķis Ozoliņš). Tomēr nekas vairāk kā JL plus sīkpartijas nesanāk. Grozies kā gribi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārcis 08.08.2009 07:36
No visa rakstītā, varu piekrist, ka Šleseram ir ļoti lielas iespējas kļūt par zelta akcijas turētāju daudzās valdībās, ne tikai Rīgā. Protams, Rīgā tas ir vieglāk, pateicoties etniskajam sastāvam.
Latvieši par SC nebalsoja, tās ir pilnīgas muļķības. Jau viens komentētājs bija pieminējis datus, es negribu atkārtoties.
Par to ekonomisko politiku, tā ir interesanta mīkla, jo SC ir kopā gan komunists Rubiks, gan, piemēram Mirskis un virkne citu krievu uzņēmēju. Krieviem pēc būtības vajadzētu būt labējākiem Latvijā, jo daudzi strādā privātos uzņēmumos, ko ar nodokļiem pamatīgi nospiež valsts, kamēr latvieši ieņēmuši vietas dažādās nodokļu maksātāju subsidētās ierēdņu vietās un valsts uzņēmumu padomēs.
Par to stigmatizāciju runājot, tā var gadīties un arī PS un JL, atsevišķi startējot, iespējams, var iegūt arī vairāk. Par SCP gan domāju, ka nevienam nav vairs ilūzijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 07.08.2009 20:11
Viena lieta mani mazliet uzjautrina- bet varbūt jābaidās, nezinu. Komentārā minēja SC, kas svinot 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa. Šogad pirms vēlēšanām pasākumā dominēja PCTVL.SC skraidīja pa nomales ieliņām , dāvājot georgija karodziņus. Viņi bija "mazie brāļi".Bet vēlēšanās? Varbūt krievu publikai arī apnikuši kareivīgie "lielinieki"? Vai tomēr aiz SC stāv lielāka nauda, nekā aiz PCTLV?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārcis Krastiņš 07.08.2009 12:38
Vairākas labas idejas, vakarā būs vairāk laika, centīšos nokomentēt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 07.08.2009 10:39
Re: (4) Populisma drauds. ....

Interesants raksts, bet vismaz ar vienu klišeju, re augšējo citātu. Iesaku latviešu politologiem, sociologiem, u.c. izlasīt Ernesto Laclau, On Populist Reason, Verso, 2005, angļu valodā. Laiks nelietot šo vārdu vajātāja lomā un nevietā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Celms 07.08.2009 09:48
(Pirmajā rindkopā) ... kas balso par "godīgas politikas vērtībām" (Ivetas apzīmējums)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Celms 07.08.2009 09:47
SCP ir vājš veidojums - iespējams pat bijušo tautpartijiešu intriga, lai sadrumstalotu to elektorātu, kas balso par (Ivetas apzīmējums).

Pabriks visu dara kā pēc politoloģijas grāmatas - jo lūk latviskajam vēlētājam ir vajadzīga kāda kreisāka partija, par ko nobalsot. Bet lai kreisā politika izskatītos autentiski, vajag cita veida politiķus - tādus, kas ir sākuši ar arodbiedrībām vai kādu trūcīgo rajonu iedzīvotāju pārstāvniecību. Nevis bijušos oranžistu intelektuāļus. Tādēļ viņiem visu laiku vajag laipot - stāstīt par to, ka miljonāram būt ir labi, bet vajag iestāties arī par taisnīgumu, utml.

Mani īpaši pārsteidza A.Pabrika kā diplomēta politologa nekonsekvence referendumu jautājumā. Par Abrenes atdošanu Krievijai viņš referendumu rīkot negribēja (un kā ministrs pat gāja uz Saeimu skaidrot, ka parlamentārā demokrātijā referendumi neesot vajadzīgi, jo ""Tomēr es gribētu atgādināt rūgto patiesību, ka mēs dzīvojam pārstāvnieciskajā demokrātijā un referendumi nav mūsu politiskā tradīcija. Vēl vairāk, tie, kas kaut ko saprot no politikas teorijas zina, ka referendumi neļauj atšķetināt Gordija mezglu. Referendums ir zobens, kas to pārcērt."

Apmēram pēc gada tas pats Pabriks bija par referendumu - par pensiju palielināšanu. Jo viņu juridiskie eksperti esot apgalvojuši, ka tas nav referendums par budžetu (kas būtu pretrunā Satversmei). Tas notika 2008.g. 23.augustā - apmēram mēnesi pirms Lehman Brothers bankrota... Pavisam jautri būtu, ja tas referendums būtu uzvarējis - un būtu pausta tautas griba nodrošināt "treknos gadus" pensionāriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 07.08.2009 01:06
Iveta piekrītu Tev par 100%. Paldies par objektībvu un analītisku skatījumu uz notiekošo. Mūsu žurnālistiem bieži pietrūkst loģikas un aukstsirdības, tie ir līdzīgi pašiem politiķiem, kas spītīgi turās pie kaut kādiem pieņemumiem, izkliedz histēriskas apsūdzības vienā vei otrā virzienā, atkarībā no politiskās pārliecības.

1. Dalījums pēc nacionalitātes. Trulums augstākā pakāpē. "Latviskas partijas", ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka šai partijā var būt tikai latvieši, vai arī pārlatviskojušies cittautieši. Tas nozīmē, ka partija škiro pilsoņus pēc necionālās piederības, ja nonāks pie varas, tikai latviešus cels amatos. Tā ir diskreminācija.

Vai kāds var iedomāties, ka Krievijā, kas ir multinacionāla izveidotu "krievisku partiju" (skan pat stulbi), vai ASV "anglosakšu partiju", kā saka nekādu krāsaino.

2. Tieši tā - Šleseram ir zelta akcijas, pat ja viņš iegūst tikai 5,0000% nākamajās vēlēšanās, bet "lastviskās" un "krieviskās" pērējos%, tad viņš lems par to, kas būs koolīcijā.

3. SCP, nu dikti kreisi, komunisms??? Kā man apriebusies šī labējās politikas nekritiska pieņemšana Latvijā, jo īpaši no žurnālistu puses, jo ar tām partijām tāpat skaidrs, ka tās strādā biznesa klubu interesēs. Nu NETAISNĪGA ir labējā politika, gan jūs vienreiz to APJĒGSIET. Es pat nevēlos runāt par progresīvajiem nodokļiem, jo mums pat nav vienādu nodokļu, ir tikai regresīvi nodokļi, kad maksā lielākus nodokļus tie, kam mazāki iesnākumi, bet tie kam lieli maksā maz vai nemaz. Uzskatāms paraugs strādājošā darba alga un Kargins, kas saņem ienākumus no % bankā. Tas ir tāds pats ienākums kā darba alga, pat sliktāk. Tikai nemurgojiet par to, ka šādu ienākumu nevajadzētu aplikt ar nodokli.

Bēdīgi.

Ja konsolidētā partija neiestāsies par solidāru nodokļu sitēmu Latvijā, tad es attiecīgi balsošu par mazāko ļaunumu, un jūs ziniet, kas tie būs.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 06.08.2009 22:25
Starp citu, 3.punkts tikai tad ir uzskatāms par nopietnu problēmu, ja rakstītāja (un lasītāji) uzskata, ka Latvijā ir nepieciešamība pēc sociāldemokrātiska diskursa. Es tādu problēmu neredzu, bet tas, droši vien, manas aukstās kapitālistiskās sirds dēļ. :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 06.08.2009 22:22
Galvenais iemesls, kāpēc koalīcija ar TP, ZZS vai LPP/LC līdz šim šķita pieņemamāka nekā koalīcija ar SC, ir vienkāršs - to labi nodemonstrēja gadu vecie notikumi Gruzijas okupācijas laikā. Tomēr politiķu primārais uzdevums ir nodrošināt valsts starptautiskās drošības politikas izpildi.
Piekrītu, ka koncepcija šobrīd var būt pamainījusies, jo LPP/LC ir palikusi drošības politikas ziņā pilnīgi neskaidra (sevišķi pēc pašsaprotamās Godmaņa ietekmes mazināšanās līdz ar darba uzsākšanu EP), bet TP visas cerības par "serdi", kas nepieļaus Latvijas valsts konceptuālās bāzes nepiedošanu, diemžēl izgaisina katru dienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 06.08.2009 22:19
Aizmirsu piebilst, ka jāsalīdzina EP un RD vēlēšanu rezultāti vienos un tajos pašos iecirkņos.
Ja politika.lv ir gatava maksāt, tad par saprātīgu samaksu šāda pētījuma rezultātus varu iedot :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 06.08.2009 22:18
Absolūti maldi un analīzes trūkums ir iemesli, kas liek runāt par to, ka "latviešu vēlētājs" šajās vēlēšanās ir nobalsojis par SC. Tieši pretēji - aptuveni 10% krievu vēlētāju Rīgā nobalsoja Domes vēlēšanās par Šleseru, kas arī ilgtermiņā noteiks Šlesera elektorālo orientāciju uz krievu vēlētāju interešu apmierināšanu.

Kā to var noskaidrot? Pirmkārt, jāapskatās balsu atšķirības par t.s. krievu partijām un t.s. latviešu partijām pa vēlēšanu iecirkņiem, ņemot vērā iepriekš zināmo vēlētāju nacionālo sastāvu pa iecirkņiem. Acīmredzami konstatējams (salīdzinot 2004. gada un 2009. gada vēlēšanas), ka krievu vēlētāju aktivitāte šogad bija augstāka par aptuveni 7%, bet latviešu vēlētāju - zemāka par aptuveni 3%.
Tas arī izšķīra vēlēšanu rezultātus.
Cits skaidrojums, kā vien krievu vēlētāju apziņa, ka viņi beidzot var ievēlēt partiju, kas tiks pie varas, nav. "Konsolidācijas bonuss"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krish 06.08.2009 21:09
Atceros, ka SCP eko.plānā tiek atbalstīts darba slodžu pārskatīšana, nevis brutāla darba vietu likvidācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 06.08.2009 21:05
Uz partiju konsolidēšanos var raudzīties kā uz dinamisku sistēmu.

Ja vēlētāju balsu sadalījums ir diezgan stihisks, kā tas notiek, balsojot par "personībām", "lokomotīvēm" vai kaut kādā veidā iepakotām oligarhu interesēm, tad 5% barjera nozīmē to, ka vienlaikus var eksistēt 7-9 politiskas partijas. 5. un 6. Saeimas vēlēšanās šis modelis nostrādāja sevišķi uzskatāmi - partiju saņemto balsu procenti aptuveni atbilda Zipfa sadalījumam (Zipf's law), t.i. partijas izvēle bija apmēram līdzvērtīga zobupastas brenda izvēlei. Jo arī mazumtirdzniecībā pastāv kaut kāda procentu barjera - pārāk reti pieprasīti zīmoli plauktos netiek turēti.

2006. un it īpaši 2009.g. vēlēšanās stihiskas konkurences vietā radies jau kaut kas līdzīgs "karteļiem" - notiek konsolidācija izdzīvo tikai kādi 3-6 saraksti. Tas ir vērojams arī daudzās pašvaldībās, kur vēlētājiem ir pietiekami liela informācija. Gan politiķi, gan vēlētāji labāk pazīst visas "personības" - un stihiskums pazūd.

Tieši šādu dinamisku modeļu dēļ konsolidācija tādā vai citādā veidā neizbēgami notiks. Mēs labi redzam, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās ļoti daudz sarakstu palika zem barjeras - katrs it kā pat bija ar savu "rozīnīti", bet visi viņi nevarēja tikt.

Kas attiecas tieši uz etnisku konsolidāciju, tad tai ir divas izpausmes. Viena ir nevēlama (ja saturīgu diskusiju vietā tiek atkal un atkal izspēlēta nacionālā kārts - ar šādu pieeju grēko daži TB/LNNK vecbiedri). Tas padara politisko procesu primitīvu un neauglīgu. No otras puses, nevar aizmirst, ka tas pats "Saskaņas Centrs" nav savā programmā atteicies no krievu valodas lomas palielināšanas un piekopj īpatnēju vēstures traktējumu, kas noliedz Latvijas okupāciju.

Arī valstīm ar senām demokrātijas tradīcijām mēdz būt politkā nepiedodami grēki. Piemēram, holokausta apšaubīšana, ar ko reizēm nodarbojas britu BNP (British National Party) un franču Front National (Ž.M.Lepēna partija). Protams, viņi arī var tikt ievēlēti pilsētu mērijās un ieņemt atbildīgus amatus. Bet nacionāla līmeņa koalīciju ar viņiem neviens neveido - tur pat nav runa par partiju ideoloģiju citos punktos, jo nav savietojamas pamatvērtības. Tikai milzīgi politiski satricinājumi varētu šo situāciju mainīt. Arī "Saskaņas centrs" ir jātur izolācijā - vismaz kamēr viņi skaidri nenorobežojas no savas apvienības komunistiskā biedra Rubika, no PSRS totalitārās pagātnes noziegumiem un atkārtotas okupācijas atzīmēšanas 9.maijā. Nav jau runa par domāšanas klišejām vai to, ka vieni politiķi ir vairāk "latviešvalodīgi" bet citi - "krievvalodīgi. Svarīgi ievērot elementāru godaprātu un respektu pret boļševiku režīma upuriem.

Ja kādam cilvēkam dienišķā desa un sociālais pabalsts ir svarīgāks par savas zemes brīvību, tad viņš riskē pazaudēt gan vienu, gan otru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 06.08.2009 19:10
Etniskā šķirtne un tās izmantošana politiskiem nolūkiem man ir tracinājis līdz baltkvēlei, jo esmu ar visai dziļu skepsi uztvēris argumentus par "nācijas izmiršanu", ka "krievi nākot" un ka mūsu kultūra esot apdraudēta. Piekrītu Ivetai, ka politiskās elites, diemžēl, izmanto vecus konfliktu štampus, kas norāda uz to, ka politiķiem (1) nav vēlēšanās diskutēt ekonomiskos jautājumus, jo tas varētu izraisīt konfliktus ar partiju finansētājiem (lasi: oligarhiem), (2) nav intuīcijas, jaunrades un politiskā talanta identificēt un risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus (piemēram, ekonomikas pārkaršana pirms diviem gadiem; korupcija; regionālā attīstība), tādējādi mobilizējot noteiktas vēlētāju grupas ilgtermiņā.

Galu galā konsolidēšanās saskaņā ar etnisko šķirtni ir pat ne tikai visvienkāršākais scenārijs. Tas ir pašlaik politiķiem arī visizdevīgākais scenārijs, jo tas ietver vismazākās "izmaksas" salīdzinājumā ar patiesu analītisko darbu un ideologisko jaunradi.

No otras puses man šķiet, ka nestabila partiju sistēma, kur uz katrām vēlēšanām tiek radītas jaunas partiju (gluži kā tādi politekonomiski projekti) nav optimāla vēlētājiem. Tāda partiju sistēma nerada stimulus veikt ilgtermiņa sabiedrības attīstības analīzi un veicina īstermiņa, populistiskas programmas, kas aktualizē, piemēram, etnisko neiecietību, "kristīgās" vērtības utt, jo ir orientētas uz vēlētāju mobilizāciju īstermiņā. Tādēļ kaut kādu konsolidāciju es tomēr atbalstu. Cits jautājums: kādu konsolidāciju?

Man šķiet, ka atbildības izprasīšana no "vecajām" partijām, kuras ielaida ekonomisko krīzi un radīja ekonomisko depresiju Latvijā, varētu būt viena konkrēta (iespējams, ka populistiska) pāretniska šķirtne, ap kuru konsolidēt partijas, kuru idejas vairāk vai mazāk ir līdzīgas. Tomēr tas nozīmētu diezgan lielas izmaksas partijām, pierādot, kā Iveta to norādīja, ka "jaunās" partijas patiešām ir profesionālākas.

Citi autora darbi