Nacionālo attīstību plāno bez sabiedrības 2

Nacionālais attīstības plāns noteiks nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, tāpēc sabiedrības līdzdalība tā izstrādē bija jāuzskata par prioritāti, taču komentāriem tika atvēlēta tikai nedēļa un tie drīkstēja būt vienīgi redakcionāli!

Iesaki citiem:
0 muticiet 255x203
Foto:© AFI

Vairāk kā gadu ilgušais nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes process ir noslēdzies, un valdība projektu ir apstiprinājusi. NAP Latvijā noteiks vidējā termiņa valsts attīstības prioritātes un to īstenošanai atvēlēto finansējumu, diemžēl plašākas sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšana šī dokumenta apspriešanā un prioritāšu izvērtēšanā izpalika.


Stratēģisks plāns

NAP ir stratēģisks dokuments, kas noteiks publisko investīciju sadali Latvijā periodā no 2002. līdz 2006.gadam, gan nosakot ES pirmsiestāšanās fondu izlietojuma prioritātes, gan pārējo valsts investīciju sadali pēc līdzīgas shēmas kā tas ir ES valstīs. Šāda dokumenta izstrāde ir Eiropas Komisijas prasība, lai gan arī Latvija, šķiet, beidzot ir apzinājusies stratēģiska plāna nepieciešamību, ko nevarētu ietekmēt ne politisko partiju ķīviņi, ne atsevišķu valsts amatpersonu ekonomiskās intereses.

Jāpiebilst, ka jau 1999.g. bija mēģinājums lielā steigā izstrādāt NAP, taču tam trūka stratēģiskas pieejas – un acīmredzot jau pamatota bija Eiropas Komisijas kritika šo NAP versiju nodēvējot par “iepirkšanās sarakstu” nevis stratēģisku dokumentu, uz kura būtu jābalsta valsts attīstība.


Izstrādes gaita

Par bāzi plāna rīcības un tai skaitā finansiālās daļas sagatavošanai ņemts NAP Stratēģiskais memorands, ko Ministru Kabinets (MK) apstiprināja 2001.g. februārī. Plāna sagatavošanas procesu koordinēja un vadīja ar MK rīkojumu izveidotā Vadības grupa, kuras kompetencē bija pārraudzīt tā sagatavošanu, apstiprināt plāna sagatavošanas metodoloģiju, noteikt atbildības sadalījumu starp institūcijām.

Valsts institūcijas tad arī iesniedza projektu pieteikumus, priekšlikumus un pauda kritiku, un NAP izstrādes termiņi tika atbīdīti tālāk. Tomēr nevalstisko organizāciju un sabiedrības līdzdalību NAP izstrādē atbildīgās institūcijas neuzskatīja par būtisku un nepieciešamu dokumenta objektivitātes un kvalitātes nodrošināšanai.


Sabiedrības līdzdalība – neiespējama?

Plašākas sabiedrības līdzdalība lēmumu veidošanas procesos, pirmkārt, ir demokrātijas izpausme un Latvijas gadījumā solis ceļā uz pilsonisku sabiedrību; otrkārt, tā ir iespēja nodrošināt procesa caurspīdīgumu un lēmumu kvalitāti.

Šeit jāpiezīmē, ka sabiedrības iesaistīšana nenozīmē tikai tās pasīvu informēšanu par faktu, ka dokuments beidzot ir izstrādāts un drīzumā tiks izskatīts valdībā. Diemžēl tieši šāda izpratne par demokrātiju, šķiet, ir gan NAP vadības grupai, gan tās vadītājam R.Zīlem, jo fakts, ka NAP ir izsūtīts ap 120 partneriem sabiedrībā ticis uzsvērts vairākkārt – gan masu medijiem, gan Eiropas Komisijas pārstāvjiem, gan organizācijām, kad tās uzdrošinājās norādīt uz nepietiekamo sabiedrības iesaisti.

Informācijas sniegšana ir uzskatāma par pirmo soli, taču būtu jāsniedz reāla iespēja ietekmēt gan NAP saturu, gan tā izstrādes procesu. Sabiedrisko konsultāciju vai diskusiju organizēšana neprasa lielus finansu resursus, nepieciešama tikai atbildīgo amatpersonu uzņēmība. Diemžēl viss ir gājis pa ierasto ceļu – jo mazāk informācijas un atklātības, jo mazāk problēmu.

Bez atsaucības palikuši vairāku nevalstisko organizāciju, kas pārstāv visai plašas interešu grupas – Vides aizsardzības kluba, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes u.c. – aicinājumi pārstrādāt atsevišķas NAP sadaļas un pagarināt komentāru iesniegšanas termiņu. Pirms NAP nosūtīšanas valdībai komentāriem tika atvēlēta tikai apmēram nedēļa, tomēr tie drīkstēja būt tikai redakcionāli (nevis pēc būtības!), tātad NAP komentēšanai vairs nebija praktiskas nozīmes.

Tā ir pietiekami skaidra norāde, ka ne sabiedrības interešu aizstāvības organizācijas, ne plašāka sabiedrība kopumā diemžēl netiek uzskatītas par ieinteresētajiem partneriem. Šeit vēlreiz gribētos uzsvērt, ka NAP noteiks nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, un procesa atvērtība un plašākas sabiedrības līdzdalība bija jāuzskata par prioritārām. Un nevietā ir argumenti par striktajiem termiņiem, Eiropas Komisijas prasībām, dokumenta sarežģītību un sabiedrības neieinteresētību – šāda attieksme no valsts institūciju puses un vispārējās politikas nostādnes liek domāt, ka Latvijā amatpersonas nevēlas vai nav gatavas iesaistīt sabiedriskās organizācijas stratēģisku plānu apspriešanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

X-faili 19.12.2001 18:21
Hmm, veseliiga attieksme iepriekshejam komentaram nedaudz pashas beigas ieskanaas - buut vairaak cilveeku, kas pashi buut palasiijushi, nebuutu tik nesmuki taas lietas sanaakushas, jo NAP ir izveiots pilniigi brivmakslinieciski - koordinaacijas un proceduuru nekaadu, sadarbiibas pat valsts instituciju starpaa arii faktiski nekaadas (droshi ja neskaita vienas partijas chomus dazhaados kantoros), ko tad veel te sapnjotaaji runaa par sabiedriibu.

Sabiedriibai acu aizmaaleeshanai bija strateegjiskais memorands - luudzu piedalaties. Tas nekas ka visiem nospljauties uz to, ko juus tur sakiet. Doma taada, ka visi jutiisies apmierinaati un liksies mieraa ar kaut kaadaam Latvijas politikaa marginaalajaam demokraatijas normaam. Taada apmeeram attieksme. Un tas SM tiek visur no Z kantora baazts aciis - ko juus te bljaujat un vispaar juus ar savu demokraatiju kaveejat valsts attiistiibu, jo mums liidz X-mas jaanodod Eiropai tas papiirs (un vinju jau varees uzlabot)

Tikai viena nianse - strateegjiskajam memorandam ir visai attaala liidziiba ar NAP taa esoshajaa versijaa!!! Un liidz ar to manupraat tie sagatavotaaju argumenti izpleen acumirklii. Bet nav jau par ko briiniities principaa - welcome to our country.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 19.12.2001 11:51
vienaa jautaajumaa raksta autorei pilniiga taisniiba: es personiigi arii kaadu laicinnu atpakall meegginaaju internetta (valdiibas maajaslapaas) kaut kur atrast vismaz kaadu nojausmi par sso attiistiibas plaanu... neko nevareeju atrast. (to memorandu man liekas nevar atrast ssajaa maajaslapaa- sekojot noraadiitajiem saiklliem)

bet citaadi raksts galiigi tukss, bet satur- taada tukss kliegssana par teemu "kapeec man neviens neko nepaprasiija" vai "kapeec mani ignoreeja" utt.... vairaak vietaa buutu redzamo probleemu uzskaitiijums un neizanalizeeto jautaajumu loks iezeemeets, bet no ssiim lietaam nekas...

... atliek vien passam lasiit cauri 100 lpp biezo plaanu un meegginaat domaat, kur tad vareetu buut taas riska vietas (nemaz nessaubos, ka katrs attieciigaas nozares paarstaavis veeleetos vilkt to NAP dekki uz savu pussi vai taa buut kultuura vai zivsaimnieciiba)

sveikinni

Saistītie raksti
Citi autora darbi
4243744398 5dc2030cb9

Tautas balss spēks 3 Autors:Alda Ozola

Siltumnica 255x203

Klimata sarkanās līnijas 3 Autors:Alda Ozola

Zali 255x203

Zaļā ilgtspēja 0 Autors:Alda Ozola