Foto: Hani Amir
Neatkarība Latvijas mediju redakcijās ir līdzīga kurpēm, kuras īsti neder — kājas spiež, bet ar laiku pierodi, jo staigāt var.
Redakcionālās neatkarības aktīva piesaukšana mediju darbības kontekstā ir ļoti laba zīme pat tad, ja to izraisījusi panika, ka Konkurences padome varētu neapstiprināt LNT un TV3 apvienošanos.
Negaidot sākusies pozitīva sakustēšanās. Tā var būt bīstama Latvijas mediju sistēmas stabilitātei, kurā redakcionālā neatkarība lielākoties nozīmējusi abstrakciju, bezierunu paklausību vai ļoti ātru atlaišanu no darba. Liela starptautiska mediju uzņēmuma MTG plānotais darījums Latvijas publiskajā telpā ienesis ne tikai jaunus, atbildīgu mediju darbu raksturojošus vārdus, bet pierādījis, ka tie visiem ir saprotami.
Stiprie vārdi
Redakcionālā neatkarība, ziņu politiskā neitralitāte, ombuds, viedokļu daudzveidība, atbildīgums, mediju īpašnieku caurspīdīgums… Izklausās neticami labi, lai tam viegli varētu noticēt! Šie vārdi nu tiek izmantoti, lai iegūtu iespēju nostiprināties tirgū. Runa ir par 27. februārī TV3 vadības rīkoto pasākumu “Kam pieder ziņas? Daudzveidība. Neitralitāte. Neatkarība”[ 1 ] un NEPLP diskusiju[ 2 ] dienu vēlāk.
Mediju biznesa darījuma kontekstā visā pasaulē saprotami jēdzieni pēkšņi noder komerciālu panākumu plānošanas procesā. Tas ir ļoti labi, jo līdz šim tieši komerciālas intereses, ar kurām nereti cieši brāļojās politiskās ietekmes, vienmēr gan publiski, gan redakcijās tika piesauktas kā galvenais arguments, lai redakcionālā neatkarība medijos „pastāvētu pie ratiem”. Latvijas mediju darbības notikumu kontekstā redakcionālās neatkarības pieminēšana nereti ir uztverta kā neērts vārdu savienojums, tāda kā vecmodīgu silto apakšbikšu valkāšana stringu laikmetā. Vispār tā ir atzīta, bet reāli jau nedarbojas vai darbojas atkarībā no situācijas. Nemānīsim sevi, ir svarīgākas lietas par redakcionālo neatkarību — tādas ir manas atmiņas par galvenajiem viedokļiem dažādās sarunās.
Šobrīd daudz kas mainījies. Attieksmes un akcentu ziņā. Vispirms neticami viegli Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem vasaras vidū izdevās ieviest redakcionālās neatkarības jēdzienu. Nu par mediju darbības pamatvērtībām skaļi runā, var teikt, ārvalstu investors. Arī ziņu ombuda ideja, ar ko klajā nācis TV3, Latvijā ir pilnīgs jaunums. Liels panākums būtu jau tas vien, ja mediju uzņēmumi noslēgtu minētajā likumā paredzēto līgumu starp mediju vadību un redakcijām, definējot neatkarības robežas.
Stratēģija “visi zina, ka…”
Latvijas mediju praktiķu vidē ir grūti satikt cilvēkus, kuri neatbalstītu redakcionālās neatkarības principu. Bet tā robežas ir mainīgas, atkarīgas no konkrētas mediju organizācijas darbības mērķiem.
Ļoti skaidri Latvijas mediju situāciju 2009. gadā raksturojusi Neatkarīgās redaktore Anita Daukšte, sakot, ka: „Manuprāt, Latvijā nepastāv neatkarīga žurnālistika. Latvijā pastāv brīva žurnālistika tik, ciktāl žurnālists var brīvi izvēlēties mediju kanālu, mediju vidi, konkrētu mediju, kurā viņš var brīvi strādāt un paust savu viedokli. Neatkarīga žurnālistika, ja mēs to saprotam kā lasītāju un reklāmas naudas apmaksātu žurnālistiku, Latvijā nepastāv.”[ 3 ] Teikšu bez ironijas, Anita Daukšte zina, ko saka. Mazāk ticama ir viņas piesauktā izvēles brīvība. Izvēle ir visai ierobežota, tāpēc brīvība samierināties ar situāciju būtu krietni precīzāks mediju profesionāļu stāvokļa apzīmējums.
Atļaušos citēt arī savu pētījumu par Latvijas žurnālu redaktoriem[ 4 ]. Tajā analizēti redaktoru darbu ietekmējošie spēki. Viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas ļauj spriest par redakcionālās neatkarības pakāpi, ir šāds — redaktora darbā visspēcīgākā ir izdevniecību vadītāju un reklāmdevēju ietekme: „Reklāmdevēju iespaids ir divējāds: tiešs, kontaktējoties ar redaktoriem, un pastarpināts — ar izdevniecību vadītāju palīdzību. Nozīmīga ir arī īpašnieku ietekme: tā var būt tieša kontakta veidā un darboties pastarpināti, izvirzot mērķus izdevniecību vadītājiem. Darbinieku ietekme uz redaktoru nav nozīmīga, jo viņiem jāievēro izdevēju „spēles noteikumi”, kurus izpilda redaktori. No ārējiem spēkiem vislielākā ietekme ir reklāmdevējiem, jo viņu intereses liek redaktoriem gan kopumā veidot piemērotāku satura struktūru, gan atlasīt reklāmdevējus apmierinošu saturu. Reklāmdevēju vērtējums atgriezeniskās saites formā redaktorus sasniedz daudz ātrāk nekā auditorijas viedoklis, proti, reklāmdevēji skaidrāk un tiešāk formulē savu apmierinātību vai neapmierinātību, savukārt auditorijas attieksme ir novēlota, neregulāra un nestrukturēta”.
Daudzi redakcionālajai neatkarībai īsti netic, lai arī saprot, ka tas nenozīmē absolūtu radošo brīvību par uzņēmēja vai nodokļu naudu, bet gan neatkarību no mediju vadītāju un īpašnieku ietekmes uz medija ikdienas saturu. Biežākais stāsts ir par to, ka „visi zina”, par ko drīkst un par ko nedrīkst rakstīt, kas ir un kas nav „mūsu draugi”. Ļoti vienkārši! Kad jautāju vairākiem mediju īpašniekiem, ko viņi saprot ar redakcionālo neatkarību, biežākā atbilde bija mierinoša: ja redakcija spēj pildīt biznesa mērķus, tā var darboties neatkarīgi. Bet mediju sistēmā, kur daļa ietekmīgu mediju paredzēti, lai piespiestu žurnālistus un redaktorus darboties konkrētu interešu vārdā, bet izlikties par neatkarīgiem, reālākā ir „visi zina, kas jādara” stratēģija. Neatkarība Latvijas mediju redakcijās ir līdzīga kurpēm, kuras īsti neder — kājas spiež, bet ar laiku pierodi, jo staigāt var.
„Bīstams” darījums
Pavasarī gaidāmā TV3 un LNT apvienošanās ir risku pilns darījums, jo radīsies spēcīgs medijs, kas aptver lielu auditoriju. Konkurenti jau ir norūpējušies par biznesa ietekmi. Bet vairāk jāuztraucas tiem medijiem, kas līdz šim tikai izlikās brīvi, bet centīgi stiprināja vidi, kur vārds „neatkarīgs” nozīmē visu, izņemot tā patieso nozīmi. Ja līdz šim neatkarīgu informāciju piedāvāja ideālu vadītas profesionāļu saujiņas, tad tagad varam iegūt ļoti spēcīgu mediju. Vēl nesen tas iederējās to nedaudzo mediju grupā, kas cīnījās ar dilemmu — pārdot vai ne kādam naudas devējam žurnālistiku, jo visi tā dara. Turklāt šis strauji topošais lielais medijs skaļā balsī paziņo, ka redakcionālā neatkarība ir vērtība. Šo apņemšanos nāksies ievērot un tā būs pārbaudāma. Tātad mēs par redakcionālo neatkarību, iespējams, dzirdēsim atkal un atkal. Par to nāksies runāt arī jaunā sabiedriskā medija veidošanas laikā, jo neatkarīgi veidota un profesionāli augstvērtīga informācija līdz šim bijis galvenais sabiedrisko mediju aizstāvēšanas un pastāvēšanas arguments.
Auditorijai un sabiedrībai šīs ir labas ziņas par mediju vides notikumiem Latvijā. Vienas no retajām īsti pozitīvajām ziņām.