Miskastes princips 9

Veidojot iekļaujošu, no aizspriedumiem brīvu un uz vienādām iespējām orientētu vidi valsts pārvaldē, var sekmēt arī diskriminācijas izskaušanu sabiedrībā.

Iesaki citiem:

Līdz šim runājot par tiesībsarga darbību, visbiežāk ir diskutēts par tiesībsarga lomu diskriminācijas novēršanā. Tajā pašā laikā Latvijas tiesībsarga funkcijās ietilpst arī rūpes par labu pārvaldību. Nepieciešamība uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti — tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā tika izveidota tiesībsarga institūcija[ 1 ]. Ja vērtē Tiesībsarga biroja iepriekšējo piecu gadu darbību šī mērķa sasniegšanai, grūti nenonākt pie skumīga secinājuma — tā bijusi neveiksmīga.

Spriežot pēc labas pārvaldības sadaļas tiesībsarga jaunākajās darba atskaitēs[ 2 ], šī institūcija ir palīdzējusi atrisināt dažus strīdus starp iestādi un personu. Bet tas arī viss. Sistēmas līmeņa pārmaiņas nav notikušas un pat nav rosinātas. Labas pārvaldības veicināšana acīmredzami nav bijusi aizejošā tiesībsarga[ 3 ] Romāna Apsīša prioritāte.

Taču ir dažas jomas, kur tiesībsarga proaktīva darbība būtu nākusi par labu Latvijas publiskajai pārvaldei. Un viena no šīm jomām ir vienādo iespēju principa nostiprināšana valsts pārvaldes iestādēs caur labo praksi, ko sauc par dažādības vadību. Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktais pētījums Dažādības vadība publiskajā pārvaldē apliecina, ka Latvijas publiskajā pārvaldē pārsvarā dominē latvieši un darba vide tur nav obligāti iekļaujoša mazākumgrupu pārstāvjiem.



Dažas iespējas jaunam tiesībsargam

Nekādā gadījumā nepretendējot uz to, ka šajā rakstā iezīmēsim visus darbības virzienus labas pārvaldības jomā Romāna Apsīša pēctecim, atļausimies tomēr pieminēt, ka tiesībsarga proaktīva loma, piemēram, vienādo iespēju principa nostiprināšanā nāktu par labu Latvijas publiskajai pārvaldei, kur darbinieku piesaiste pagaidām ir tālu no labas prakses. Kā liecina PROVIDUS veiktā aptauja četrās iestādēs, pārvaldē strādājošie nav pārliecināti, ka darbinieku piesaiste viņu iestādē notiek caurspīdīgi — 21% atbildēja negatīvi,

Publiskajā pārvaldē strādājošie nav pārliecināti, ka darbinieku piesaiste viņu iestādē notiek caurspīdīgi.


savukārt 33% nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu. Absolūtais vairākums aptaujāto arī nezina, vai viņu iestādē tiek īstenota pretdiskriminācijas politika, vai arī uzskata, ka tāda politika netiek īstenota.

Tikai ap 50% aptaujāto darbinieku uzskata, ka publiskās pārvaldes darbam vajag mērķtiecīgi piesaistīt arī mazākumtautību pārstāvjus. Ņemot vērā pašlaik neproporcionāli zemo etnisko minoritāšu pārstāvību publiskā sektora organizācijās, minētās atbildes liecina, ka darba vide šādiem darbiniekiem tur nav obligāti iekļaujoša.

Dažādības vadības galvenās funkcijas ir nodrošināt iekļaujošu attieksmi pret dažādu grupu darbiniekiem valsts pārvaldē (tajā skaitā pret invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, minoritātēm), uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību visu grupu pārstāvjiem un nodrošināt tādu jaunas politikas izvērtēšanas mehānismu, kas ņem vērā jaunas politikas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Ņemot vērā, cik formāli Latvijas valsts pārvalde uztver ietekmes novērtēšanas procedūras, šajā jomā tiesībsargam būtu ko darīt — kaut vai pieprasot par struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajām iestādēm pēc būtības vērtēt, cik kvalitatīvi ir veikta ietekmes analīze iesniegtajos projektos, tajā skaitā ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums.

Zviedrijā jau labu laiku viena no ombuda nodaļām ir atbildīga par dažādības vadības ieviešanu.


Domājot par to, cik iekļaujošai pret dažādu grupu pārstāvjiem jābūt valsts pārvaldei, jaunais tiesībsargs varētu smelties pieredzi no Zviedrijas kolēģiem. Zviedrijā jau labu laiku viena no ombuda nodaļām ir atbildīga par dažādības vadības ieviešanu, tajā skaitā par metodiskā atbalsta sniegšanu (vadlīnijām) organizācijām, kā ieviest dažādības vadību — tas ir, kā labāk piesaistīt darbam organizācijā dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus un kā nodrošināt vienādu pakalpoju pieejamību dažādu grupu iedzīvotājiem.



Labas pārvaldības trivializēšana

Taču, spriežot pēc gada pārskatiem, tiesībsargs uzskata, ka slikta pārvaldība izpaužas tikai divos veidos: ja iestāde pārkāpj tiesību normas (piemēram, neatbild uz iesniegumu pēc būtības) un ja iestādes darbinieks ir bijis rupjš pret apmeklētāju. Šāds iespaids veidojas, ieskatoties iestādes mājas lapā — sadaļā par labu pārvaldību var atrast tikai izvilkumus no Administratīvā procesa likuma un tiesību principu sarakstu. Ne ar vārdu netiek pieminēts, ka laba pārvaldība nav tikai šauri juridisks jēdziens, bet ietver arī jautājumus par valsts pārvaldes efektīvāku darba organizāciju, atklātību, atbildīgumu, atvērtību pilsoniskajai līdzdalībai, atsaucību un “draudzīgumu” apmeklētājiem, iekļaujošu pieeju gan personāla politikā, gan darbā ar klientiem. Noreducēt visus šos labas pārvaldības elementus līdz juridiskam skatījumam ir tas pats, kas cīnīties par noziedzības samazināšanos tikai ar Krimināllikuma normām.

Nelielā labas pārvaldības nodaļa Tiesībsarga birojā pilda nevēlamo darbu darītāju jeb „miskastes” funkciju.


Šādas pieejas rezultāts arī pārskatos ir redzams — nelielā labas pārvaldības nodaļa Tiesībsarga birojā pilda nevēlamo darbu darītāju jeb „miskastes” funkciju. Proti, tajā pēc pārpalikuma principa nonāk viss, ko nedara citas nodaļas, — gan nodokļu, gan budžeta, gan dzīvesvietas deklarēšanas u.c. jautājumi.



Ne sistēmiska skatījuma, ne proaktivitātes

Tiesībsargs galvenokārt veic tādu kā juridiskā konsultanta uzdevumu — konsultē iedzīvotājus par to, kas tiesību normās īsti rakstīts.



„Miskastes” funkcijas pildīšana nebūtu liels ļaunums, ja vien tiesībsargam paralēli būtu sistēmisks skatījums uz labas pārvaldības jautājumiem un iniciatīva ierosināt uzlabojumus. Bet diemžēl pašlaik nav bijis ne viena, ne otra. Pārskati liecina, ka tiesībsargs galvenokārt veic tādu kā juridiskā konsultanta uzdevumu — konsultē iedzīvotājus par to, kas tiesību normās īsti rakstīts, tikai retos gadījumos veicot analīzi par to, kādēļ tiesību normas bijušas pārprotamas vai kādi sistēmiski uzlabojumi būtu nepieciešami. Ja kaut kas tiek ieteikts (kas pats par sevi ir retums), tad tas attiecas tikai uz konkrētu iestāžu vai nozaru problēmām, tās nepaceļot augstākā līmenī un ilglaicīgi neveicot kontroli, vai iestāde šos ieteikumus pilda. Piemēram, tiesībsargs Valsts ieņēmumu dienestu (VID) aicināja nekavējoties veikt normatīvo aktu pilnveidošanu, lai ierobežotu fiktīvu komersantu darbību, bet acīmredzot neuzskatīja par vajadzīgu doties par šo nepieciešamību runāt ar Ekonomikas ministriju vai atbildīgo Saeimas komisiju, vai pat ar sabiedrību kopumā.

2009. gadā pēc savas iniciatīvas Tiesībsarga birojs labas pārvaldības jomā ierosinājis divas pārbaudes lietas. Tas ir tik daiļrunīgs skaitlis, ka neprasa izvērstus komentārus.



2009. gadā pēc savas iniciatīvas Tiesībsarga birojs labas pārvaldības jomā ierosinājis divas pārbaudes lietas. Tas ir tik daiļrunīgs skaitlis, ka neprasa izvērstus komentārus. Apstākļos, kad bez jebkādiem principiem tika “griezts budžets”, turpinājās valstij vai pašvaldībām piederošo uzņēmumu politizācija un administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām, bija jādzīvo īpašā informatīvā vakuumā, lai nepamanītu, ka šī noteikti nav laba pārvaldība.

Šāda Tiesībsarga biroja pašierobežošanās ir īpaši neizprotama uz Igaunijas fona. Tur tieslietu kancleram pēdējos gados ir bijis daudz ko teikt par pārvaldības uzlabošanu[ 4 ]- definējot un skaidrojot, kādi ir valsts darbinieku pienākumi papildus likuma normu skrupulozai ievērošanai. Likumā ietvertās tiesības ir tikai minimums, jo laba pārvaldība nozīmē daudz ko vairāk — sākot ar attieksmi pret bērnu bez biļetes sabiedriskajā transportā un beidzot ar procesu, kā tiek pieņemti likumi.

Latvijas apstākļos tiesībsargam būtu plašs darbības lauks labas pārvaldības jomā, turklāt tiešā sakarā ar pretdiskriminācijas jomu, jo, veidojot iekļaujošu, no aizspriedumiem brīvu un uz vienādām iespējām orientētu vidi valsts pārvaldē, var sekmēt arī diskriminācijas izskaušanu sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dravnieks (arvids.dravnieks@tiesibsargs.lv) - krišama 01.12.2011 17:10
vai tu esi mans sapnis? piedod, ka neatceros - varbūt atgādini kur un kad esam tikušies?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dravnieks - Maria'i & Aiveta'i 01.12.2011 17:08
Meitenes - kurā gadā "miskastes" izvirdumu rakstījāt?

ja jau aprējāt Apsīti, varbūt vajadzēja ieskatīties arī viņa pēdējā -- 2010.gada tiesībsarga darba pārskatā? http://www.tiesibsargs.lv/lat/publikacijas/gada_zinojumi/?do... Es taču necitēju jūsu iegūto grādu kvalifikācijas darbus labas pārvaldības sakarā, kaut arī ar interesi palasījos par sieviešu līdztiesības cīņu vēsturi un uzzināju daudz jauna par luija saules karaļa galma paražām. Laikam neiznāca laika atnākt līdz Saeimas debatēm par šiem jautājumiem. Jā, Apsītim publicitātes bija krietini mazāk, taču tas nenozīmē, ka nekas netika darīts. Vistām ir paradums kladzināt par katru izdēto olu. Tagad laikam tādi laiki. Varbūt es arī jau esmu par vecu šādām komunikācijas paražām, jo nācies tapt audzinātam citā garā. Tiesībsarga budžets tikai apšķērēts tā, ka vairs nepalika neviena kladzinātāja - Saeima pēc jūsu mīļākās partijas ierosinājuma atstāja tikai 2/5 nogriežot 3/5 - neviens cits iestādījums nav tā apgraizīts. Kur toreiz bija Jūsu balsis?

Kaut arī kvēlas attiecības mums laikam neizveidosies, tas nenozīmē, ka mēs nevarētu sadarboties. Paldies Tev Marija, ka piedalīsies tiesībsarga rīkotajā diskusijā par tiesību uz bezmaksas izglītību. paldies jums abām par piedalīšanos, savulaik, Publisko tiesību institūta rīkotajos pasākumos. Konferencē uzzināsiet arī tiesībsarga viedokli par labu pārvaldību. http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/jaunumi/ Būs ar silta tēja un pašu smērētas maizītes.

p.s. Labas pārvaldības antonīms nav slikta pārvaldība. Tas ir gan vispārējs tiesību princips, pagaidām vēl īsti neapjausts, vismaz neesmu manījis, ka vēl kāds latviešu valodā par to būtu rakstījis http://dravnieks.ir.lv/aplvtp.html Taču jums ir pilnīga taisnība - praksē piemērojamajai labai pārvaldībai ir daudzas dažādas dimensijas - faktiski varētu piesaukt visas sociālās zinātnes - poltikas, vadības, komunikācijas utjp Tikai viena maza nianse. Demokrātiskās valstīs pastāv integrēta pārvaldes zinātne. Mūsu valstī vienas valsts augstskolas ietvaros trīs fakultātes nevar vienoties pat par terminoloģiju. Neprasiet to visu tiesībsargam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

enriko 05.05.2011 15:12
Jāpārskata,jāizmaina jēdziens "cilvēktiesības".Pašlaik izskatās šāda aina.Tiek pieķerts negodīgs korumpants valsts pārvaldē,piemēram,var arī citur pieķerts kā sliktais.Uz šīm tā sauktajām "cilvēktiesībām" lielākoties atsaucas,izmanto tieši sliktie cilvēki.Vieni pirms tiesa "saslimst",otri vēl kādus "brīnumus"izdomā.Pēc tādām "cilvēktiesībām"šie sliktie cilvēki paliek par labajiem.Secinājums viens šādas "cilvēktiesības" aizstāv sliktos cilvēkus-deputātus,valsts suverenitātes,ekonomikas grāvējus,cietumniekus un citus tamlīdzīgos.Sīs cilvēktiesības" domātas "elites" aizstāvībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

urciks 14.04.2011 14:35
Dikriminācijas piesaukšana jau kļūst par politisku līdzekli ar kuru panākt vēlamo rezultātu. Jautājums - kāds ir patiesais rezultāts kuru cenšas panākt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

urciks 14.04.2011 14:33
Kaut kā jocīgi iznāk...Valsts pārvaldē it kā tiekot diskriminēti citvalodīgie...teiksim godīgi - krievvalodīgie...Kapēc? Pirmkārt tāpēc, ka nezina valsts valodu, otrkārt tāpēc ka nav pilsonības...Kurš pie tā vainojams? Tikai un vienīgi paši....

Kvotēšanas ideja ir murgaina jau pašā saknē...It īpaši attiecībā uz valsts pārvaldi, jo tajā ir jāstrādā profesionālajiem kritērijiem atbilstošiem, nevis etniskiem principiem atbilstošajiem...vēl viena bīstama tendence - minoritātes kļūst "vienlīdzīgākas" par neminoritātēm...Kā jau varam vērot ASV, kur melnie ir kļuvuši līdztiesīgāki par baltajiem...

Kapēc kvotēšanu grib attiecināt tikai uz valsts pārvaldi un etniskajām minoritātēm? Kapēc nerunā par citām nozarēm un citām minoritātēm? Man piemēram liekas, ka ir par maz sieviešu karavas automobiļu vadītāju un mežistrādē nodarbināto vidū. Vīriešu savukārt ir par maz pedagogu, manikīru vidū.

Jā un cietumos sēž pārāk daudz krievvalodīgo...Varbūt amnestēsim, lai saglabājas etniskais līdzsvars?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 01.02.2011 10:36
Diskriminācija ir viena slikta lieta. Šai sabiedrībā gan pastāv viedoklis, ka diskriminēti tiek tikai citvalodīgie, homoseksuālisti un citas ādas krāsas cilvēki. Nu gan sāk runāt par bērniem un invalīdiem. Es varu teikt, ka diskrimināciju veicina paši par diskrimināciju atbildību uzņēmušies (pierādīt gan to nevaru, jo viss jau sen "pazaudēts") - kaut kādiem atbildīgiem par diskriminācijas apkarošanu uzrakstīju, kas un kā, bet - ne ziņu, ne miņu. Atliek vien piekrist tiem, kas saka - tērēsi miljonus, varēsi pierādīt, ka pārkāptas tavas cilvēktiesības ( man uzbrauca piedzēries un izpostīja visu) un tā iekļūsi Ginesa rekordu grāmatā.

manuprāt, ne jau tiesa var visu atrisināt, bet - sabiedrības attieksme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mg 01.02.2011 10:16
Manuprāt vispār vajag likvidēt to tiesībsarga biroju un tā nedaudzās funkcijas varētu veikt administratīvā tiesa, kur papildus varētu norīkot pāris juristus, kas palīdzētu cilvēkiem juridiski korekti uzrakstīt pieteikumu tiesai. Rakstā minētās funkcijas jau daļēji veic valsts kontrole un tai arī varētu uzticēt pārējās lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krishs 01.02.2011 09:16
Un kurs vadija labas parvaldibas strukturvienibu TS? Arvids Dravnieks, ceretajs uz TS vietu. Kurs gan cits!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ļ.cien.portāls 01.02.2011 06:35
zem autoru vārdiem jānomaina PRovidus nevis RPovidus!

Saistītie raksti
Citi autora darbi