Atslēgvārdi:

Misija — sakaut labējos

Intervija ar bloga ”Alliansfritt Sverige” redaktoru Robinu Zakari (Robin Zachari) un vienu no autorēm Jeniju Bengtsoni (Jenny Bengtsson) .

”Mums nav nepieciešams saražot lielu materiālu apjomu, lai nopelnītu naudu. Mēs rakstām tad, kad tas ir vajadzīgs, nevis tad, kad mums ir nepieciešama nauda.”

Iesaki citiem:

Kopš 2006. gada neliela jauniešu grupiņa Zviedrijā veido blogu, kurā regulāri tiek atspoguļotas valdības koalīcijas partiju kļūdas un ar tās politiku saistītas nejēdzības. Kā jau vēsta bloga nosaukums ”Alliansfritt Sverige” (”No alianses brīva Zviedrija”), autoru mērķis ir panākt valdības, kuru veido tā sauktā labējo partiju alianse[1], nomaiņu. Blogs ir guvis plašu rezonansi arī tradicionālajos medijos par spīti tam, ka jaunieši šo projektu veido brīvprātīgi kā neapmaksātu darbu.


Jau no jūsu interneta lapas nosaukuma ir skaidrs, ka galvenais mērķis šim projektam ir tikt vaļā no Zviedrijā pašlaik valdošās labējo partiju alianses. Taču kas jums personīgi liek ziedot savu laiku pilnīgi bez jebkādas atlīdzības šī projekta īstenošanai?

Robins Zakari
Foto - vepsa.se

Robins Zakari: Man personīgi ir politiska pārliecība, ka pasaulei jābūt solidārai. Pirmais solis ceļā uz šo mērķi ir sakaut labējo valdību. Turklāt ir ļoti jautri pētīt viņus, tas man dod enerģiju. Tāpēc es arī spēju nodarboties ar šo lietu.

Jenija Bengtsone: Es esmu aktīvs arodbiedrību cilvēks, un kopš [labējo partiju] alianses nākšanas pie varas 2006. gadā mana arodbiedrība ir zaudējusi 50% biedru, jo alianse pasliktināja bezdarbnieku pabalstu noteikumus. Es vēlos sagraut šo aliansi, jo es dzīvoju mūsu arodbiedrību solījumu dēļ. Man ir tuva taisnīga darba tirgus ideja, un šāds tirgus nav iespējams, ja pie varas ir labējā valdība. Tāpēc man pietiek spēka strādāt šajā projektā ilgtermiņā. Šai valdībai ir jāaiziet!


Ko jūs publicējat savā lapā?

Robins Zakari: Mēs pētām visu, ko viņi dara, it īpaši visas viņu neveiksmes, kad kaut kas noiet greizi. Mēs cenšamies to visu atspoguļot tā, lai to būtu vienkārši saprast, lai viss būtu korekts, kā arī lai tas būtu uzjautrinoši. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir daudz lasītāju. Cilvēkiem ir iespēja pasmieties, un politika vairs nav nekas sarežģīts — tā kļūst pieejama visiem cilvēkiem.


Kā jūs sadarbojaties ar tradicionālajiem medijiem?

Jenija Bengtsone
Foto - Didzis Melbiksis

Jenija Bengtsone: Mēs bieži ziņojam viņiem par kaut ko jaunu, un jāatzīst, ka tradicionālie mediji arī paši lasa mūsu bloga ierakstus un gūst idejas saviem materiāliem. Šajā ziņā mēs daudz iegūstam ar to, ka mēs strādājam ļoti ātri. Piemēram, reiz mēs publicējām bloga ierakstu viena politiķa preses konferences laikā, un mediji to uzreiz pamanīja.


Kādā veidā jūs tieši praktiski esat kaitējuši labējo partiju aliansei?

Robins Zakari: Viens labs piemērs ir mūsu finanšu ministrs [Anderšs Borgs], kurš visu laiku vērš kritiku banku virzienā. Mēs veicām uzskaiti un saskaitījām veselas divdesmit reizes. Taču nekas nenotika, viņš neko nedarīja. Un tad mediji, kuri viņu intervēja, sāka reaģēt. Kad viņš atkal kritizēja bankas, viņam vaicāja: ”Kāpēc jūs tikai runājat? Kāpēc jūs neko nedarāt? Vai mēs tiešām varam jums uzticēties?” Tas patiešām bija mūsu nopelns, mūsu sasniegums.


Tātad tradicionālie mediji jūs uztver nopietni?

Jenija Bengtsone: Jā, ļoti daudziem izdevumiem ir šāda attieksme, tāpēc ka mēs esam korekti. Mēs neveidojam blogu, kurā tiek publicēti safabricējumi vai kur mēs uzjautrināmies par lietām, kuras cilvēki patiesībā nav darījuši. Mēs esam korekti un nopietni, un tas, ko mēs publicējam blogā, tā patiešām arī ir. Cita lieta, ka mums ir konkrēti skatījumi uz lietām un mēs pastāvam uz tiesībām paturēt šos uzskatus. Taču visi mūsu raksti ir balstīti uz patiesiem avotiem un korektām ziņām. Medijiem nav nekādu iemeslu mums neuzticēties.

Robins Zakari: Daudziem no mums ir universitātes izglītība dažādās nozarēs: politoloģijā, ekonomikā, matemātikā. Tāpēc mēs saprotam, par ko mēs runājam. To redz arī žurnālisti, viņi uzticas, ka mūsu pasniegtie fakti ir korekti. Taču pagāja diezgan ilgs laiks, līdz žurnālisti nonāca līdz atziņai, ka šie blogeri, kuri sēž mājās un kaut ko raksta, patiešām pārzina savu tematiku.


Cik daudz personīgā laika jūs veltāt šim projektam?

Jenija Bengtsone: Tas ir diezgan nepastāvīgi. Mums visiem ir pilnas slodzes darbi, tāpēc tas ir atkarīgs arī no tā, cik daudz darāmā katram ir darbā. Es bloga rakstīšanai veltu kādas četras, piecas stundas nedēļā.

Robins Zakari: Tas ir laiks, kas aiziet rakstīšanai. Taču daudz laika paiet arī, vienkārši sekojot līdzi notikumiem. Mēs visi esam cilvēki ierēdņu amatos, kuri savu laiku pavada datoru priekšā. Tāpēc mēs varam sekot ziņu plūsmai tik ilgi, kamēr mēs vien esam nomodā. Ne jau visu laiku mēs kaut ko aktīvi radām, taču mēs esam modri, lai saglabātu potenciālu rakstīt un lai mēs to spētu izdarīt ātri.


Cik bieži jūs atjaunojat savas lapas saturu?

Robins Zakari: Vidēji divas reizes dienā. Taču tas mainās viļņveidīgi. Reizēm viss ir apstājies, nekas īpašs nenotiek. Reizēm mēs paši esam saguruši un nespējam uzrakstīt neko jaunu. Bet ir arī bijušas tādas dienas, kad top desmit bloga ierakstu. Mums nav nepieciešams saražot lielu materiālu apjomu, lai nopelnītu naudu, jo mēs to vienkārši nedarām. Un tāpēc mēs rakstām tad, kad tas ir vajadzīgs, nevis tad, kad mums ir nepieciešama nauda.


Kā jūs organizējat savu darbu?

Robins Zakari: Tas viss notiek diezgan anarhistiski.Mums nav nekādas reģistrētas biedrības, kura darbotos pēc biedrību demokrātijas principiem. Šeit mēs visi kritizējam cits citu, mēs lasām cits cita bloga ierakstus un izsakām konstruktīvu kritiku. Mums nav neviena priekšnieka. Man kā redaktoram ir vispārēja atbildība, taču tas visbiežāk nozīmē, ka es daru praktiskas lietas, kuras neviens cits negrib darīt. Tāpat es reizēm izsakos medijos.

Mums ir izveidota atsevišķa biedrība, bet tā ir domāta savākto ziedojumu uzraudzībai. Tā nenosaka neko bloga saturā. Blogs ir visnotaļ brīvs, jo mēs vēlamies distancēties no tā, kā parasti tiek organizētas politiskās kampaņas. Mēs rīkojamies pilnīgi pretēji tam, kā to dara citi, un tas darbojas diezgan veiksmīgi.


Vai jūs nekritizē par iespējamu atsevišķu politisko partiju ietekmi, ka tās caur jums var ietekmēt diskusiju publiskajā telpā sev par labu? Teiksim, sagandēt lietas labējai aliansei, jo viņiem tas būtu izdevīgi?

Jenija Bengtsone: Ja ir kaut kas, par ko mēs vēlamies saņemt kritiku un ar ko mēs vēlamies tapt atpazīti, tad tas būtu tieši tas, ka ”Alliansfritt Sverige” ietekmē diskusiju publiskajā telpā. Tas taču ir fantastiski!


Tomēr jūsu autori ir no trim opozīcijas bloka partijām: Sociāldemokrātu partijas, Kreisās partijas un Zaļās partijas. Vai tad nevar notikt tā, ka kāds šajās partijās izlemj sākt kampaņu pret labējo partiju aliansi un izmanto jūs kā kanālu?

Robins Zakari: Nē, tā lietas gandrīz nekad nenotiek, patiesībā ir pretēji — mēs parasti apsteidzam partijas dažādu diskusiju uzsākšanā. Partijas ir ļoti lēnas struktūras salīdzinājumā ar mums. Mēs esam tikai daži cilvēki, kuri veido blogu. Ja mēs vēlamies kaut ko rakstīt, tad mēs to vienkārši darām. Mēs neesam demokrātiski vadīta organizācija, tāpēc mēs varam rīkoties, kā vien vēlamies. Un jebkurā gadījumā mēs esam atklāti par savu aktīvo darbību politiskajās partijās. Šajā ziņā mēs esam pilnīgi caurspīdīgi. Tāpēc nerodas nekādi jautājumi par to, ka mums varētu būt slēpti mērķi. Mūsu mērķi ir ļoti atklāti — mēs vēlamies atbrīvot Zviedriju no [labējo partiju] alianses! To demonstrē jau pats nosaukums.


Ko jūs teiktu, ja kāds izveidotu līdzīgu blogu par opozīcijas partijām? Vai tas arī jūs uzjautrinātu?

Jenija Bengtsone: Es to lasītu katru dienu un skaļi smietos. Bet pagaidām nekas tamlīdzīgs nav izdarīts.

Robins Zakari: Zviedrijas labējo partiju cilvēki Zviedrijā ir diezgan slinki, jo viņiem ir daudz naudas. Viņi ir pieraduši kaut ko darīt tikai tad, ja par to saņem naudu. Un par šādām lietām neviens nemaksā. Tāpēc arī šādu labējo blogu, kuri līdzinātos mums, vienkārši nav. Taču, ja tāds tiktu izveidots, es to lasītu, jo vēlētos zināt, ko viņi raksta.


Blogu ir daudz un reti kam izdodas sasniegt tādu atpazīstamību kā jums. Kas ir jūsu veiksmes stāsta pamatā?

Robins Zakari: Mūsu projekta pamatā ir skaidra publicistiskā ideja, mēs zinām pilnīgi precīzi, ko mēs vēlamies darīt. Mūsu zīmola solījums ir publicēt jautrus, kaitinošus un korektus bloga ierakstus. Cilvēkiem, kuri apmeklē ”Alliansfritt Sverige” lapu, ir jābūt skaidram, kas viņus tur sagaida.

Daudzu blogu problēma slēpjas apstāklī, ka viņi piedāvā kaut ko, pēc kā vispār nav pieprasījuma. Pārsvarā tie ir privātie uzskati, kuri visbiežāk nav interesanti ne medijiem, ne arī pārējiem — kāds cilvēks kādā konkrētā pašvaldībā uzskata to un to. Atšķirībā no šādiem blogiem mums ir publicistiska ideja, tieši tāpat kā laikrakstam. Tas nav nekas revolucionārs, kāds cits cilvēks var izdarīt kaut ko līdzīgu jau rīt. Taču ir ļoti maz cilvēku, kuri to vēlas darīt.

Jenija Bengtsone: Jāuzsver arī tas, ka mūsu blogs tiek bieži atjaunots. Tas ir ārkārtīgi liels spēks. Lasītāji pieprasa ātrumu, un tas attiecas uz visiem blogiem. Ja es viena pati vēlētos veidot pret [labējo partiju] aliansi vērstu blogu, tad man nebūtu tik daudz laika rakstīt. Cilvēki redzētu, ka jaunu ierakstu nav, un pārtrauktu apmeklēt manu blogu. Tikmēr, apmeklējot ”Alliansfritt Sverige”, jūs katru reizi ieraudzīsiet kaut ko jaunu. Lasītaji to zina, un tas ir mūsu trumpis.

_________________

[1] Valdību veido Moderātu partija, Tautas partija, Centra partija un Kristīgo demokrātu partija

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
4243744398 5dc2030cb9

Tautas balss spēks 3 Autors:Alda Ozola

630534184 e8737c178b

Daugavas racēji 11 Autors:Guntars Laganovskis

Tuksums 255x203

Tīklos sapinušies Autors:Jānis Buholcs

Citi autora darbi