Minoritāšu līdzdalība sabiedrības integrācijā 21

Lai sabiedrības integrācija noritētu veiksmīgi, ir nepieciešams iesaistīt minoritāšu pārstāvjus lēmumu pieņemšanas procesā.

Iesaki citiem:
Ezis 255x203
Foto:AFI

Viena no demokrātiskas sabiedrības pazīmēm ir tāda, ka sabiedrībai svarīgi lēmumi tiek pieņemti atklāti, plaši informējot un iesaistot sabiedrību problēmas formulēšanā, apspriešanā un risinājuma izvēlē. Diemžēl, šis princips netiek konsekventi īstenots Latvijas sabiedrībai nozimīgu lēmumu pieņemšanā.

Arī nesen publicētais "Pārskats par tautas attīstību 2000/2001: Sabiedriskās politikas process Latvijā" apstiprināja, ka atklātības trūkums lēmumu pieņemšanā ir aktuāla Latvijas attīstības problēma. Pārskatā netika analizētas problēmas, kuras tiešā veidā ir saistītas ar sabiedrības integrāciju. Taču nav noslēpums, ka arī šajā jomā, it īpaši jautājumos, kuri tiešā veidā skar minoritāšu intereses ir ievērojams atklātības trūkums lēmumu pieņemšanā. Bieži vien svarīgi lēmumi tiek pieņemti neņemot vērā pašu minoritāšu pārstāvju viedokļus un ignorējot minoritāšu intereses. Ir tikai dabiski, ka šādā veidā pieņemtie lēmumi, kā arī to ieviešana dzīvē sastopas ar minoritāšu kritiku un protestiem, rada sabiedrībā nevajadzīgu spriedzi un bremzē integrāciju.

Visspilgtākā veidā šī problēma izpaužas sakarā ar 1998. gadā pieņemto Izglītības likumu un 1999-2000. gadā pieņemto valodas likumdošanu. Valsts valodas likuma un valdības noteikumu izstrādāšanas in pieņemšanas gaitā mūsu valsts pārstāvji uzturēja pastāvīgu kontaktu ar starptautiskajām organizācijām un uzmanīgi uzklausīja šo organizāciju ekspertu atziņas un rekomendācijas, taču savus līdzpilsoņus - nelatviešus neiesaistīja un viņu viedokļi un vērtējumi netika ņemti vērā. Tā kā Latvijas valodas likumdošana ietekmē pirmām kārtām tieši mūsu līdzpilsoņu, nevis ārzemju ekspertu dzīvi, nav pārsteigums, ka minoritāšu ignorēšana un atsevišķas likumprojekta normas tika asi kritizētas Latvijas krievu presē un izraisīja protestus.

Tāpat 1998. gadā, pieņemot Izglītības likumu, minoritāšu pārstāvji netika iesaistīti. Rezultatā, šajā likumā tika iekļauta norma, kura paredz, ka sākot ar 2004. gadu valsts un pašvaldību iestādēs vidējai un profesionālajai izglītībai ir jābūt valsts valodā, šādi liedzot krievvalodīgajiem bērniem iegūt vidējo un profesionālo izglītību valsts un pašvaldību skolās dzimtajā valodā .

Pašlaik šī norma izraisa nevajadzīgu spriedzi un šķeļ sabiedrību, traucējot tai integrēties. Krievu lingvistiskā minoritāte ļoti uztraucas par krievu izglītības likvidāciju. Lai gan daži mūsu politiķi vaino Latvijas krievu presi saspringtas situācijas radīšanā, tā faktiski tikai atspoguļo minoritātes reālo attieksmi pret šo problēmu. Arī nesenais koncerts - akcija Mežaparkā, kurā ap 5000 jauniešu demonstrēja savu atbalstu tiesībām uz izglītību dzimtajā valodā, ir drīzāk uztraukuma rādītajs nevis "pretvalstisko spēku" darbības rezultāts.

Es apzinos, ka valdošajām partijam minoritāšu pārstāvju iesaistīšana nav viegls solis, jo jāpārvar pašu politiķu pēdejo 10 gadu laikā radītos mītus par "nelatviešu nelojalitāti", "nelatviešu nevēlēšanos mācīties valsts valodu" un "krievvalodīgo prasību pēc otras valsts valodas". Taču tie ir mīti, bet minoritāšu ignorēšana reāli noved pie atsvešinātības no valsts un pie sabiedrības sašķelšanas.

Kādā veidā iesaistīt minoritātes lēmumu pieņemšanas procesā? Līdz šim Latvijas sabiedrības integrācijas problēma tika aplūkota galvenokārt no valodas apguves un naturalizācijas aspektiem. Arī tikko klajā laistā pētījuma "Sabiedrības integrācija: atsvešinātības pārvarēšana" autori apskata pilsonības un naturalizācijas, sociālo zinību un valodas apguves lomu atsvešinātības pārvarēšanas kontekstā. Diemžēl, mūsu sabiedrības problēma ir tāda, ka lēmumu pieņēmēji bieži vien ignorē ne tikai nepilsoņus, bet arī labi izglītotus Latvijas krievu tautības pilsoņus, kuri ļoti labi runā latviski. Līdz ar to, naturalizācija, izglītība un valodas apguve pati par sevi nerisina minoritāšu iesaistīšanas problēmu. Galvenais nosacījums minoritāšu pārstāvju iesaistīšanai ir, lai mūsu politiskajai elitei būtu pietiekoši liela politiskā griba iesaistīt minoritātes un ņemt vērā viņu intereses.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 23.08.2001 13:44
Munim:

Ja Tu acīgi pavēro, tad kultūrautonomijas apstākļos Latvijas pirmskara laikā un arī tagad tiek nodrošināta mazākumtautību izglītību viņu valodās. Jautājums ir par veidu, kā izdarī pāreju no pilnīgas "krievu/padomju" skolas un skolu, kur krievu bērni pamatskolu beidzot varētu runāt arī latviski, proti lai neliegtu viņiem tiesības piedalīties šejienes sabiedrības dzīvē. Cik tad ir to latviešu valodas skolotāju, un cik lielas iespējas krieviem kompakti kopā dzīvojot apgūt latviešu valodu???

Ar teikšanos par prombraukšanu uz Krieviju esi acīmredzot pāršāvis pār strīpu:-) Mēs nekādi nevaram atkārtot 1960to Francija/Alžirijas piemēru + pasaulē ir lielas, vidējas un mazas valstis....Un Baltijā dzīvojot vienmēr jāpatur prātā tēlainais Lindon Johnson pārfrāzētais izteiciens par Kanādu attieksmi pret ASV: " ka dzīvojam kā peles pie ziloņa sāniem". + paskaties Somijas piemēru ar saviem 5mlj. iedzīvotāju:-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 23.08.2001 12:21
MUNIS raksta: "Uzskatu, ja valsts paredz līdzekļus sava tēla spodrināšanai ārzemēs, tad vispirms to vajadzētu darīt pašā Latvijā un protams starp tiem, kas viskritiskāk ir noskaņoti pret šo valsti."

Jā, dzelžaina loģika. :-) Otrādi, nav jāparēdz līdzekļus "tēla spodrināšanai" ne ārvalstīs, ne kur citur.

MUNIS raksta: "Galu galā atrunāšnās ar tirgus ekonomiku, tāda demogoģija vien ir, ja šīs ekonomiskās interes apdraud stabilitāti valstī."

Vai nevarētu sīkāk izskaidrot par valsts stabilitātes draudiem šī gadījumā?

MUNIS raksta: "Ne jau tāpēc, ka kāds maksā valstij nodokļus, valstij ir jāgarantē viņa bērniem par valsts līdzekļiem iegūt izglītību savā valodā. To Jūs nedabūsiet gatavu, pat visdemokrātiskākajās valstīs pasaulē."

Tur arī ir āķis, ka pilsoņu vairākums vēlas, lai krievu valoda kļūtu par otro valsts valodu.

MUNIS raksta: "Ja ir vēlēšanās izglītoties krievu valodā, lūdzu Latvijai kaimiņos ir lielā Krievija, tur ir tik daudz skolu.Un ir taču Latvijā privātas iestādes, kur to var darīt."

Ar tādu attieksmi Jūs tikai iegusiet to pašu nestabilitāti. Bet valsts naudu Jūs nemaz nesataupīsiet, jo maksāt skolotājem tā un tā vajadzēs latos, neatkarīgi no tā, kādā valodā tie pasniegs. Fakts, ka cilvēkam ir grūti mācīties nedzimta valodā, tāpēc respektīvie izdevumi (uz apmācību par valsts naudu) tikai palielināsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MUNIS 23.08.2001 11:51
Ērikam.

Ne jau tāpēc, ka kāds maksā valstij nodokļus, valstij ir jāgarantē viņa bērniem par valsts līdzekļiem iegūt izglītību savā valodā.To Jūs nedabūsiet gatavu, pat visdemokrātiskākajās valstīs pasaulē.Tad kāpēc iedomājieties, ka tā ir jābūt Latvijā?Valsts garantē iegūt izgītību valsts valodā, bet Latvija, kā izņēmums, dod šādu iespēju arī krievu valodā.Ja ir vēlēšnās izglītoties krievu valodā, lūdzu Latvijai kaimiņos ir lielā Krievija, tur ir tik daudz skolu.Un ir taču Latvijā privātas iestādes, kur to var darīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MUNIS 23.08.2001 11:36
Es negribu runāt par brīvo tirgu, lai gan ekonomikā pastāv arī tāds jēdziens, kā valsts pasūtījums.Tāpēc krievu laikraksta Diena neatmaksāšnos, nēpieņemu par argumentu.Uzskatu, ja valsts paredz līdzekļus sava tēla spodrināšanai ārzemēs, tad vispirms to vajadzētu darīt pašā Latvijā un protams starp tiem, kas viskritiskāk ir noskaņoti pret šo valsti.Šajā ziņā es ieteiktu šādu laikrakstu, kā normālu dienas laikrakstu, tirgot par samazinātu cenu, jo daudziem tāpat ir grūti iegādāties, vai abonēt avīzes. Bet, ja viņi to dara, tad ir spiesti lasīt un ietekmēties no informācijas krievu presē, kas pārsvarā negatīvi ir noskaņota pret Latvijas valsti. Latvijas televīzijā ir taču arī krievu raidījumi, bet neviens nesūdzas, ka tie grautu tirgus ekonomiku.Galu galā atrunāšnās ar tirgus ekonomiku, tāda demogoģija vien ir, ja šīs ekonomiskās interes apdraud stabilitāti valstī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 23.08.2001 08:25
MUNIS raksta: "Esmu pārliecināts, ka pret vidējo izglītību valsts valodā, musina ļaudis, kas baidās rezultātā zaudēt darbu un savu stāvokli patreizējā sistēmā."

1) Nevis pret izglītību valsts valodā, bet par izglītību krievu valodā. T.i. neviens nepieprasa aizliegt izglītību valsts valodā.

2) Nav svarīgi kāpēc cilvēki vēlas izglītību krievu valodā sev un saviem bērniem. Tie vēlas un ar to pietiek. Tādu cilvēku ir daudz, un tie maksā nodokļus, un tāpēc tiem jābut tiesības saņemt izglītību krievu valodā, ja mēs vēlamies redzēt Latviju ka demokrātisko valsts. Nodokļu savākšana un uzspiešana simtiem tuksošu cilvekiem par šo naudu "pakalpojumu", kuru tie nevēlas ir nevis demokrātija, bet diktatorisks totalitarisms

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Homo novus 22.08.2001 19:24
Par krievu avīzi par valsts naudu.

Tas būtu kāds kolhozs. Šī smadzeņskalošana ir pilnīgi neefektīva un bezjēdzīga. Lai viss attistas savā dabiskā celā. Jo pretējā gadijumā notiksies kā ar krievu Dienu, stutētu un nerentablu, un galu galā slēgtu. Tikai pastāvīga privātierosme ir spējiga izdzīvot un izplaukties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 22.08.2001 18:04
MUNIS raksta: "Valdībai, ņemot vērā esošo stāvokli, vajadzētu subsidēt laikrakstu krievu valodā, kas paustu atšķirīgu viedokli no patreiz valdošās noskaņas krievu presē un koncekventi skaidrot savu politiku."

Kaut kā nesaprotu - uz kāda konkreti pamata Jūs piedavājat veikt valsts iejaukšnās brīva informācijas līdzekļu tirgū? Jebkura valsts iejaukšanas tirgus ekonomikā jābūt ljoti rūpīgi pamatota. Manuprāt - nekādu subsidiju, nekādas smadzeņu skalošanas par nodokļu maksātāju naudu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 22.08.2001 17:32
Veixam.Esmu gatavs diskuteet ar Jums jautaajumaa par postpadomju Latviju.Kaadi ir Juusu argumenti ,lai turpinaatu sho valsti shaadi raksturot..Nesen lasiiju,kaadu publikaaciju,kas bija veltiita Austrumeiropas valstiim,tur uzskataami tika ilustreets kaa zinaatniskaas publikaacijaas izzuud jeedzieni postpadomju un tranziit...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 22.08.2001 17:26
Te kaads aicinaaja nepaarveerteet savas sprieshanas speejas un tie bija praatiigi vaardi.Mani neatstaaj bazhas ,ka Latvijaa ir gana daudz akadeemikju ,kas diemzheel sevi paarveertee.Protams,ka esmu subjektiivs ,tomeer nevaru nepamaniit ,ka politizaacijas seerga ir smagi skaarusi gan akadeemikjus ,gan zhurnaalistus.Tas rada pamatiigas probleemas veerteet t.s. akadeemiskaas publikaacijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veix 22.08.2001 16:59
Postpadomju Latvijā akadēmiķu neņemšana vērā ir pašsaprotama lieta, jo no 1940-91, pavisam oficiāli akadēmiķi un inteliģence bija kaut kas dīvains un neparasts. Tie bija vajadzīgi leviatāna, saukta arī par strādnieku un zemnieku valsti, vajadzību apmierināšanai. Latvijas ieguldījums R&D sfērā ir circa 0.21% no NKP un kāpēc, un kurš mainīs šo status quo?!

Boriss: labas pārdomas, un nāk prātā E.Aldermanes teiktais, "patiesībā sabiedrības integrācija notiek par spīti politiskās elites vēlmju trūkumam to darīt". Lēnām, bet pamazām tā nasta jānes. Veiko

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MUNIS 22.08.2001 16:53
Nezinu kāpēc, pēc šāda raksta, rodas iespaids, ka latviskā sabiedrība ignorē krievisko sbiedrību.Bet īstenībā ir otrādi,jo savā sulā vārās tieši tie, kas dzīvo krievu vidē,tā kā pārsvarā nerunā un nesaprot latviski, lasa un klausās tikai krievu presi, kura nepārprotami ir interpretēta uz Krievijas orentāciju. Interese par Latvijā notiekošo šai vidē ir sadzīviskā līmenī. Izņēmums ir, ja Krievija neuzsāk kādu kampaņu pret Latviju.Tad noteicošais ir Krievijas viedoklis.

Tiem, kas vēlas integrēties, Latvijā ir radīti vislabvēlīgākie noteikumi.Vajag tikai gribēt, nevis pieprasīt sev beznosacījumu pilsonību.Ir jau citautieši, kuri vēlas sasniegt kaut ko vairāk, bez problēmām iemācas valsts valodu, kā arī citas un strādā valsts pārvaldē!

Esmu pārliecināts, ka pret vidējo izglītību valsts valodā, musina ļaudis, kas baidās rezultātā zaudēt darbu un savu stāvokli patreizējā sistēmā.

Valdībai, ņemot vērā esošo stāvokli, vajadzētu subsidēt laikrakstu krievu valodā, kas paustu atšķirīgu viedokli no patreiz valdošās noskaņas krievu presē un koncekventi skaidrot savu politiku.

Būtībā nemaz nebūtu jādara tik daudz, lai radītu interesi par Latviju vismaz tajos cittautiešos, kas neslimo ar nostaļģiju par padomju laikiem.Bet tiem, kam tāda ir, vajadzētu palīdzēt atgriesties savā etniskajā dzimtenē!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņs 22.08.2001 15:45
Raksts būtībā ir ļoti labs, jo atklāj faktisko situāciju- patiesībā integrācijas jautājums kā politiķiem, tā arī lielai daļai sabiedrības ir pie kājas. Īstenībā tikai masu mediji uzkurina visu situāciju, turklāt ne katrs to dara profesionāli, es pat teiktu, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, lielākā daļa to veic neprofesionāli.

Kamēr integrācija būs politiskās retorikas objekts (gan labējām, gan kreisajām partijām), tikmēr arī integrācijas un etnisko minoritāšu jautājums būs tāda simulācija un nekas vairāk, kur aktuālitāte rodas tā teikt pēc ad hoc principa. Un problēmas būtību mēs varēsim ieraudzīt kāda šaura akadēmiķu pulciņa izstrādātajos secinājumos, bet akadēmiķus, kā jau akadēmiķus, neviens, protams, netaisās ņemts vērā. Skumji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 22.08.2001 15:03
Autoram,God.Kolchanova kungam. Paldies par atbildi,jo Juus esat pirmais shii portaala autors ,kas ir radis veelmi atbildeet ,taadejaadi radot reaalu diskusijas iespeeju.Par liidzpilsonju -nelatvieshu iesaistiishanu dialogaa.Ne tik sen man gadiijaas runaat par sho teemu ar kaadu Aarlietu min. darbinieku,vinjsh atzina shaada dialoga nepiecieshamiibu,bet palika vien jautaajums -ar ko tieshi runaat...neba ar ljaudiim uz ielas.Ja mees saakam analizeet jebkuras nelatvieshu organizaacijas tad attopamies ,ka taas ir ljoti pretruniigas un nereti tiecas apkarot viena otru.Kas atliek,aciimredzot,politika un demokraatija kaa instruments ,kas paver iespeeju nelatvieshiem naturalizeeties un liidzdarboties valsts procesos vismaz kaa veeleetaajiem.Man pasham ir bijis darba uzdevums analizeet krievu valodaa iznaakoshos preses izdevumus un gala secinaajums bija visai interesants.Krievu lasiitaajiem shobriid nav domineejoshas meediju autoritaates,augstaakaa ticamiiba tiek pieshkjirta viedoklim ,kas top komunikaacijas videe jeb referentajaas grupaas.Kaads mans koleegjis saciija,ka tas ir kaa gredzenaa,smaguma centrs atrodas aarpus pasha gredzena, taa centraa,bet tur nav cietas substances.Citiem vaardiem nav uz kaa balstiities.Neesmu paaraak kompetents veesturee,bet shkjiet ,ka nelatvieshi mazliet atgaadina latvieshus 19.gs viduu,t.i.pirms Jaunlatvieshu kustiibas aizsaakshanaas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 22.08.2001 14:54
Boriss raksta: "Manuprāt, tava aptauja nav pietiekoši representatīva."

Mana aptauja turpinas. Nobalsojot, katrs uzreiz var redzēt kopējas statistikas izmaiņas. Diemžel, Boriss savu viedokli aptaujā neizteica. Tā arī notīk - elementārais cilvēku slinkums pateikt savu vārdu ļauj neliešiem bezkaunīgi melot masu informācijas līdzekļos, uzspiedot tautai vēlāmo noskaņu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Boriss Kolčanovs 22.08.2001 14:06
Sveicināti! Pateicos par izrādīto interesi.



Martai:

"Nepiekrītu autoram par to, ka krievu prasība pēc otras valsts valodas ir mīts -- šī prasība pietiekami skaļi tiek izbrēkāta VISOS kreisajos mītiņos" - būtu labi ja tu varētu konkrēti nosaukt kurā mītiņā un kad izskanēja šī pasība (ar atsauksmem, piemēram uz Dienu, vai sitam MSL).

"vai ... principā integrācija ir vēlams process?" - iekonservēt esošo situāciju nav iespējams, ja nespēsim veiksmīgi veidot saliedētu demokratisku sabiedrību - varam nonākt pie vel lielākas sašķeltības. Ceru, ka Makedonijas variants pie mums nav iespejams, taču līdz šim ļoti maz bija darīts, lai iesaistīt minoritātes politiskajā procesā.



Erikam:

Manuprāt, tava aptauja nav pietiekoši representatīva.



Dzidrai:

Izglītības jomā krievu minoritātei galvenā problēma ir tāda, tiks likvidēta valsts finansētā vidējā izglītība krievu valodā. Te pat nav runas par to, ka krievu lingvistiskā minoritāte prasītu kaut ko dibinat no jauna, bet par to, ka tiks likvidēta izglītības sistēma, kas pastāvēja kopš 1920. gada. "[K]o tad minoritātes pašas grib"? - saglabāt iespēju saviem bērniem mācīties vidusskolā dzimtajā valodā. Latviešu valodas prasmes var nodrošināt arī krievu skolā, un Latvijas brīvvalsts laikā tas bija ļoti labi pierādīts. Bet tiem krievu vēcākiem, kuri vēlās, lai bērni mācās latviski vienmēr paliek iespēja sūtīt savus bērnus latviešu skolās (un daudzi tā arī izdarija).

Vai vēlēšanās saglabāt to, kas tika nodibināts vēl brīvvalsts laikā ir kāds noziegums, vai "krievu šovinisms"?



Klasteram:

"par sho arbitru kljuust starptautiskaas instituucijas" - manuprāt tas nav normāli, ka Latvijas valsts pārstāvji ignorē savus līdzpilsoņus-nelatviešus, un lai minoritāšu intereses kaut mazliek tiktu uzklausītas, viņiem jāgriežās pie "arbtra".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 22.08.2001 12:36
Marta norāda: "izbeidz lūdzu šitik uzmācīgi reklamēt savus sacerējumus visās diskusijās!!!"

1) Šī diskusijā piedavātais links ir nevis uz manu sacerējumu, bet uz aptaujas pēc jautājuma par krievu valodas statusu latvijā lapu. Te katrs var pievienot savu viedokļi statistikai ar 2 peles klikškiem.

2) Manai uzmācībai ir ljoti tālu līdz daudzu politiķu respektivājam izdarībam, tāpēc Jums neka neatliek, ka kritizēt manus sacerējumus, nevis personiski mani

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 22.08.2001 11:57
Autoram nav taisniiba jautaajumaa par miitiem,man nav gadiijies sastapties ar citiem piedaavaajumiem ,kaa vien ar prasiibaam maksimaali palielinaat krievu valodas lietoshanas laukus.Liidz ar to, tiik kaadam vai nee,bet diskusija norit vienaa dimensijaa-vieniem ir ruupe un meerkjis dabuut iespeejami vairaak,otriem ,iedot taa,lai kaza paliktu dziiva un arii vilks nespraagtu badaa.Pashsaprotami shkjiet tas ,ka viena no puseem shaadaa situaacijaa meklee arbitru aarpus shiis diskusijas vides un par sho arbitru kljuust starptautiskaas instituucijas.Cita starpaa integraacija notiek neatkariigi no shiim diskusijaam .Es gan to neriskeetu deeveet par integraaciju vismaz tajaa izpratnee kaa to pasniedz iereednji un peetnieki.Shobriid var runaat par savdabiigu etnisko grupu kopdziives modelja veidoshanos .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 22.08.2001 11:45
Varbūt būtu vēlams noskaidrot mierīgos apstākļos, ko tad minoritātes pašas grib un var realizēt savu izglītību ņemot vērā IZM un valsts prasības. Tie kas bļaustās sapulcēs un mītiņos bieži vien ir ekstrēmiski noskaņoti bez konstruktīvia risinājuma.

P.S. Martai. Kas attiecās uz Annām Kurņikovām un tamlīdzīgiem elementiem, viņas par laimi ir Krievijas pilsoņi un Latvijai par viņu izglītību nav jāgādā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 22.08.2001 11:31
Erikam -- izbeidz lūdzu šitik uzmācīgi reklamēt savus sacerējumus visās diskusijās!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 22.08.2001 11:23
Par to ka tas nav mits var pārliecināties šeit: http://jamajo.open.lv/quest.php3/read-on/lang-L/questid-28

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 22.08.2001 10:45
Nepiekrītu autoram par to, ka krievu prasība pēc otras valsts valodas ir mīts -- šī prasība pietiekami skaļi tiek izbrēkāta VISOS kreisajos mītiņos, vai ir runa par valodu vai nē.

Ja jautājums ir par minoritāšu kvalitatīvu līdzdalību integrācijas apspriešanā -- tas, protams, ir loģiski, problēma ir tā, cik kvalitatīvi un konstruktīvi minoritāšu pārstāvji paši ir gatavi iesaistīties dialogā. Cik esmu vērojusi, galvenokārt minoritāšu aktivitātes ir bijušas manuprāt vairāk nekonstruktīvas kā konstruktīvas -- nezinu, vai tas dēļ mīta par krievu šovinismu un nespēju sevi pēc definīcijas uzskatīt par minoritāti (jo mūsu taču ir tik daudz, ja saskaita kopā Krievijas miljonus ar visām Annām Kurņikovām, kas pelna labu naudiņu kapitālisma citadelēs), vai dēļ pārmērīgas politizēšanās vai asociēšanās ar kreisajiem ekstrēmistiem ...

Jautājums autoram -- vai jūs varies skaidri pateikt, ka principā integrācija ir vēlams process?

Saistītie raksti