Atslēgvārdi:

Mēs vēlamies vienu un to pašu 18

“Ar tādu izglītību krievu skolas laidīs ārā noziedzniekus un valdība aizrīsies ar asinīm!”, sākoties šim mācību gadam Uzvaras parkā 5000 mītiņotāju priekšā kliedza kāds četru bērnu tēvs, protestējot pret pāreju uz mācībām latviski vidusskolās. Tagad, kad mācību gads jau ir pusē, krievu skolu aizstāvības štābs uz kārtējo piketu sapulcināja pārsimtu piketētāju. Šķiet, kaislības ir norimušas un priekšroka dota ikdienas darbam.

Iesaki citiem:

Diskusijā piedalījās:

Viktors Gluhovs, Rīgas 40.vidusskolas matemātikas skolotājs
Igors Pimenovs, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes loceklis
Jevgēnija Frolova, skolniece
Nadežda Bruja, Valmieras 2.vidusskolas padomes locekle
Ina Druviete, izglītības un zinātnes ministre

Kā reformas praktiskā pieredze pusgada garumā ir ietekmējusi krievu skolēnu, skolotāju un vecāku nostāju – tā ir kļuvusi tolerantāka vai radikalizējusies?

Ina Druviete: Es negribētu lietot vārdu „reforma”. Atcerēsimies, ka padomju gados bija divas nošķirtas skolu sistēmas – mācības latviešu un krievu valodā. Un valsts valodas zināšanas mazākumtautību cilvēku vidū bija tikai aptuveni 20% respondentu. Tādēļ jau 1989. gadā tika pieņemts lēmums par to, ka ikvienā mācību iestādē mācāma latviešu valoda. Tas bija pirmais, toreiz vēl LPSR valodu likums. No 1992. gada tika ieviesta valsts valodas atestācija. Visu valsts skolu skolotājiem tika noteikta augstākā valsts valodas nepieciešamības pakāpe. No 1995. gada Latvijā sāka ieviest bilingvālo izglītību – divus priekšmetus pamatskolā un trīs vidusskolā bija jāapgūst latviski. Tātad bilingvālā izglītība Latvijā pastāv jau gandrīz desmit gadus. Šī sistēma tika ieviesta ciešā saskaņā ar Eiropas institūcijām. Strādāja gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti, kas atzina nepieciešamību stiprināt valsts valodas apguvi un tās sistēmu. Tika nodibināta Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP), tagad aģentūra. Kopumā apmēram 10 miljoni ASV dolāru gan no valsts, gan ārvalstu līdzekļiem tika veltīti skolotāju sagatavošanai un mācību līdzekļu ieviešanai. No 1999. gada skolām bija iespēja izvēlēties tā sauktos mazākumtautības izglītības paraugus vai arī licencēt savas programmas. Tātad vārds „reforma” nebūt nav vietā. Tā ir konsekventa nošķeltās izglītības sistēmas pārvarēšana.

No 2004. gada 1. septembra vidusskolā tiek turpināta tieši tā pati sistēma, kas bija pamatskolā. Tiesa, saskaņā ar Latvijas situācijas analīzi un starptautisko ekspertu ieteikumiem ir noteiktas proporcijas, kas nav pašu skolu ziņā, kā tas ir pamatskolā, bet ir noteiktas ar likumu. Tātad divas piektdaļas mācību laika notiek mazākumtautību valodā. Šī sistēma vidusskolās darbojas jau kopš septembra un ir ļoti svarīgi izvērtēt, kāda ir šīs sistēmas ietekme. Uzreiz varu teikt, ka radikālai ietekmei uz skolēniem nebūtu vietas, jo tas nav nekas jauns.

Skolotāji uz saviem pleciem nes vislielāko ar reformu saistīto slogu. Kāds ir valsts un pašvaldību atbalsts skolotājiem, kas māca savu priekšmetu latviski mazākumtautību vidusskolās?

Viktors Gluhovs: Es varu runāt tikai par skolu, kurā strādāju. Rīgas dome atbalstīja 40. vidusskolas vēlmi būt eksperimentālās skolas statusā, pie mums šobrīd tiek īstenots eksperiments. Tā būtība ir tāda, ka likumā noteiktos 60% mācību priekšmetu, kas jāpasniedz latviski, mēs izmantojam, lai mācītu svešvalodas un svešvalodās. Tas atbilst reformas būtībai - valodu nav iespējams apgūt bez tā, ka daļa mācību priekšmeti netiktu apgūti šajā valodā. Līdz ar to mēs daļu mācību priekšmetu pasniedzam angliski, lai skolēni labāk apgūtu angļu valodu. Atlikušos 40% mācību laika izmantojam, lai pasniegtu tikai krievu valodā. Krieviski mums tiek pasniegti visi dabaszinātņu priekšmeti, izņemot bioloģiju un ģeogrāfiju. Arī vēsture un filozofija tiek pasniegta krievu valodā. Ministrija šādu izglītības programmu pieņēma un licencēja.

Aptuveni cik procenti mācību priekšmetu tiek mācīti latviski?

V.Gluhovs: Kādi 30%. Bioloģija, ģeogrāfija, kultūras vēsture, fizkultūra, ekonomikas pamati, psiholoģija, politoloģija.

Kā skolotāji un skolēni izjūt pārmaiņas?

V.Gluhovs: Rīgas 40.vidusskolā praktiski nekas nav mainījies. Kaut kādus secinājumus varēs izdarīt tikai 2007. gadā, kad tiem, kas matemātiku un fiziku ir apguvuši latviski, tiks piedāvāts eksāmenu kārtot latviešu valodā.

Nadežda Bruja: Es aprunājos ar vecāko klašu skolēniem, kas apgūst ķīmiju latviešu valodā, un viņi teica, ka iet ļoti grūti. Par spīti tam, ka latviešu valodu viņi ļoti labi zina. Mājās viņi ņem mācību grāmatas krievu valodā, lasa, mēģina aptvert mācību vielu un tad visu iztulkot latviski, lai saprastu stundā stāstīto un pierakstīto. Bērni, kas latviski mācās ģeogrāfiju, stāstīja, ka šajās stundās sāk jau domāt latviski. Gribu uzsvērt, ka krievu valoda šiem bērniem kļūst nabadzīgāka. Vecāku sapulcēs mums pārmet, ka bērni slikti zina dzimto valodu, ka nespēj veidot pareizas teikuma konstrukcijas.

Jevgēnija Frolova: Man šis pirmais pusgads bija grūts. Man patīk humanitārie mācību priekšmeti, eksaktie ne īpaši padodas. Kopš matemātika, ķīmija jāapgūst latviski, man ir kļuvis daudz grūtāk, jo mājās es strādāju ar mācību grāmatām krievu valodā, bet stundās klausos latviski. Man divas reizes ir jāuztver informācija un psiholoģiski tas nav viegli. Mūsu skolotāji latviski runā kā no mācību grāmatas, bet kaut kādus interesantus faktus neizstāsta. Laikam baidās, ka valoda nebūs pietiekami bagāta. Tā nu stundās vairs nav tik ļoti interesanti.

Kādas metodes mācību kvalitātes novērtēšanai tiek izmantotas šobrīd un kā tas varētu attīstīties nākotnē? Pēc cik ilga laika mēs varēsim spriest par to, kādas ir jaunās mācību valodu proporcijas ietekme uz skolēnu spēju apgūt mācību vielu?

I.Druviete: Izvērtēt mācību rezultātus mēs varētu tikai gadījumā, ja mums būtu salīdzināmas grupas. Ja mums būtu bērni, kas 10. klasē tepat Latvijā mācību priekšmetus apguva tikai krievu valodā. Bet tādu nav. Tātad visi pētījumi būs mazāk vai vairāk spekulatīvi.

Spriest par mācību standartu īstenošanas rezultātiem varēsim tikai pēc noteikta pārbaudes perioda. Amerikā, piemēram, bilingvālā izglītība tika ieviesta 1965.-67.gadā, bet pirmie nopietnie pētījumi par to parādījās tikai 70. gados.

Mūsu priekšrocība ir tāda, ka nav jāatklāj ritenis no jauna, mēs izmantojam pasaules pieredzi. Es pati Amerikā divus gadus esmu apguvusi bilingvālās izglītības teoriju, uzskatu, ka varu par šiem jautājumiem runāt profesionāli. Mūsu rīcībā pašlaik ir aprobētu zināšanu kopums, kas jāizmanto Latvijā. Runāt par Latvijas īpašo situāciju gribētu tikai tad, kad man kāds pierādīs, ka mūsu skolēni ir fizioloģiski vai kognitīvi atšķirīgi no amerikāņiem, vai arī, ka latviešu valodai ir tik destruktīvs spēks, ka tas skar citu valodu. Tā kā tas ir neticami un to, visticamāk, nevarēs pierādīt neviens, mēs varam uzskatīt, ka sekmīgi iekļaujamies pasaules izglītības sistēmā. Jo mācīt valodu kā priekšmetu, es atkārtoju simto reizi, ir anahronisms, pie tā mēs neatgriezīsimies. Nevienā skolā. Vai tad nu mēs būsim pirmie pasaulē, kas atgriezīsies pie arhaiskas sistēmas?

Pašlaik es savu iespēju robežās centīšos panākt, lai bilingvālās izglītības sistēma tiek ieviesta visās skolās, arī skolās ar latviešu mācību valodu. Mēs nevaram apgūt citu valodu, mācoties to tikai kā priekšmetu. To mēs varam tikai tad, ja domājam par saturu, nevis par valodu. Tādēļ varu teikt, ka Latvijā pāreja uz vienotu izglītības sistēmu norit sekmīgi. Nevar teikt, ka laikā no 2004. gada 1. septembra pieaug sabiedrības neizpratne. Aizvien vairāk cilvēku saprot, kādēļ tas ir nepieciešams. Ir pārvarēts pirmā brīža neizpratnes efekts.

Es īpaši uzsveru to, ka Latvijas valstī ir noteikts kurss uz pastiprinātu dzimtās valodas apguvi. Es nekad nepiekritīšu tam, ka cittautu skolās mācības varētu notikt tikai latviešu valodā. Gluži otrādi, es uzstāju uz to, lai pat tiem cittautu bērniem, kas mācās skolās ar latviešu mācību valodu, būtu iespēja kaut vai fakultatīvi, bet vēlams obligāti apgūt dzimto valodu. Un mums ir jānodrošina gan finansējums, gan iespējas atrast vietu stundu sarakstā.

Kā IZM gādājusi par to, lai skolotāji metodoloģiski būtu gatavi strādāt bilingvāli?

V.Gluhovs: No ministrijas puses ļoti daudz ir dzirdams par palīdzību skolotājiem. Tiek apgalvots, ka milzum daudz skolotāju ir mācījušies milzum daudz kursos, bet es neko neesmu dzirdējis par rokasgrāmatām, ko ministrija būtu izdevusi krievu skolu skolotājiem darbam latviešu valodā vai bilingvāli. Tādas rokasgrāmatas, cik es esmu dzirdējis, dažās skolās gatavo paši skolotāji. Tātad darbu, ko vajadzēja izdarīt Izglītības satura un eksaminācijas centram, uzņemas skolotāji. Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.

Igors Pimenovs: No skolotājiem es neesmu dzirdējis neko, kas apliecinātu sagatavotas bilingvālās izglītības sistēmas esamību Latvijas Republikā.

I.Druviete: Es pati katru gadu esmu nolasījusi ap 20 lekciju kursus par bilingvālo izglītību visdažādākajās auditorijās. Tos ir organizējusi LVAVP un Sorosa fonds – Latvija. Turklāt katru gadu skolu direktoriem un mācību daļu vadītājiem ir obligātie semināri, kuros tiek dota informācija par izglītošanās iespējām. Man gan ir aizdomas, ka direktori nav šo informāciju novadījuši līdz skolotājiem. Direktoriem bija arī uzdevums informēt skolotājus par to, ko viņi šajos kursos par bilingvālo izglītību ir iemācījušies, viņiem bija jāuzņemas multiplikatora loma. Ja viņi to nav darījuši, daļa atbildības ir jāuzņemas valstij, kas nav kontrolējusi, vai direktori visu izdara kā nākas, bet es aicinu nopietni padomāt arī par direktoru atbildību.

Es visu laiku uzsveru, kas nekas nav praktiskāks par labu teoriju. Jāstāsta par to, ko vispār nozīmē šī bilingvālā izglītība. Jāstāsta par to, ka pēdējos piecos gados ir notikusi revolūcija mūsu apziņā par valodas apguvi. Pašlaik kognitīvās psiholoģijas speciālisti ir kājām gaisā apgriezuši mūsu izpratni par valodu apguvi. Ja skolotājs to nezina, ja viņam ir tikai šī virspusējā informācija, ka nu viņam mācību priekšmets ir jāmāca valsts valodā, tad lielu daļu atbildības gribētu deleģēt skolu direktoriem, kas nav bijuši uzdevuma augstumos tieši savā multiplikatora lomā. Taču situāciju vēl var labot un tas steidzīgi jādara.

Ja skolotājiem nav skaidras izpratnes par bilingvālo izglītību, ar kādām metodēm tad viņi strādā?

V.Gluhovs: Ja skolotājs nepārvalda latviešu valodu pilnīgi brīvi, viņš kļūst par reproducētāju, tikai pārstāsta skolēniem, ko izlasījis grāmatā. Protams, ka stunda nevar sekmīgi noritēt latviski, ja skolēni pilnīgi nepārvalda latviešu valodu. Mēs 40. vidusskolā pieņemam - ja daļa mācību priekšmetu ir jāpasniedz latviski, bērniem jābūt tam sagatavotiem. Ja bērniem jāapgūst bioloģija, tad jau latviešu valodas stundās ir jāiemācās tā terminoloģija, ko izmanto bioloģijas skolotājs. Tāda pieeja var vēl novest pie kaut kādiem pozitīviem rezultātiem. Ja latviešu valodas stundā bērni tam netiek sagatavoti, tad bioloģijas stunda neizbēgami izvēršas latviešu valodas stundā. Vai arī skolotājs stingri aizver kabineta durvis un novada stundu krievu valodā, jo bioloģija viņam tomēr ir jāiemāca. Nekādas īpašas bilingvālās metodes, domāju, mūsu skolās netiek izmantotas. Vai arī tikpat kā netiek izmantotas.

I.Pimenovs: Runājot par bilingvālo izglītību pamatskolās, dažkārt tā izpaudās tikai kā mehāniska vienas valodas aizstāšana ar citu. Vispār bilingvisma jēdziens ilgu laiku nav bijis definēts nevienā ministrijas dokumentā un tika interpretēts divējādi – vai nu kā metode, kur divas valodas tiek izmantotas vienas stundas ietvaros, vai divu valodu izmantošana dažādos mācību priekšmetos dažādās stundās. Īstenībā bieži, kad tika stāstīts, ka mācības notiek latviešu valodā, skolotāji vai skolu direktori maldināja gan pašvaldību, gan arī ministriju.

Kā maldināja?

I.Pimenovs: Vienkārši aiz aizslēgtām durvīm turpināja strādāt tajā valodā, kas bija ērtāka gan skolotājam, gan skolēniem. Es nevaru nosaukt konkrētas skolas, bet gribu teikt, ka informācija, kuru saņēma ministrija, nebija īsti patiesa.

Kāpēc šāda maldināšana bija nepieciešama?

I.Pimenovs: Tāpēc, ka likums prasīja skolām pakāpeniski pāriet uz bilingvālo apmācību jau sākot no 1999.gada. Katra skola mēģināja pielāgoties reformai, bet dažādās skolās tas notika dažādi. Vienā skolā tas bija konstruktīvi, citā – formāli.

V.Gluhovs: Būtiski, ka par sava mācību priekšmeta pasniegšanu latviešu valodā vai bilingvāli skolotājiem tika solītas piemaksas. Ļoti daudzi skolotāji uz papīra pasniedz latviešu valodā, jo viņiem par to piemaksā, bet patiesībā stundas norit krieviski. Bet ministrija no skolas saņem atskaites, cik procentuāli daudz stundu jau norit latviski. Šīs piemaksas bez reālas kontroles, vai stundas patiešām norit latviski, skolotājiem ir slazds, bet no valsts puses tā ir uzpirkšana.

I.Druviete: Ja skolotājs māna valsti un māna pats sevi, uzdodoties, ka māca priekšmetu valsts valodā, viņš diskreditē sistēmu un rada skolēniem nepareizu priekšstatu par bilingvālo izglītību. Tad nu jāpadomā, kas pie tā ir vainīgs. Es vēlreiz gribētu lūgt skolu direktorus un skolēnus neklusēt par grūtībām. Kādam skolotājam valsts valodas prasmes ir nepilnīgas? Tad neuzticam viņam mācīt viņa priekšmetu valsts valodā! Noteikti skolā atradīsies skolotājs, kas to prot.

Ja runā par IZM darbu ar skolotājiem, tad iesakiet vēl kādu veidu, kā izskaidrot skolotājiem bilingvālismu: ir grāmatas, ir raksti, ir semināri, ir konferences. Esmu izteikusi gatavību doties uz ikvienu skolu un runāt, runāt, runāt. Ar skolotājiem un skolēniem, stāstīt un rādīt ar attēliem. Ja stundās notiek tikai satura tulkošana, tad tā ir izkropļota bilingvālā izglītība, kas to diskreditē. Mēs nedrīkstam koncentrēties uz valodu, mums jākoncentrējas uz zināšanu saturu.

Es gribētu arī teikt, ka skolēns noteikti pārspēs savu skolotāju gan priekšmeta apguvē, gan valodas apguvē. Nevar taču būt tā, ka skolotājs pie galda iemācās latviešu valodu, iet klasē un kā robots producē perfektus tekstus.

V.Gluhovs: Es piekrītu, ka skolotājiem, kuri latviski māca formāli, jāuzņemas atbildība. Taču izglītības kvalitāte nedrīkst ciest. Par to runā visi, sākot no Valsts prezidentes un beidzot ar starptautiskiem novērotājiem. Bet mums šobrīd nav mehānisma, lai konstatētu – izglītības kvalitāte ir kļuvusi sliktāka vai labāka. Es redzu vienu iemeslu – Izglītības ministrija nav ieinteresēta izglītības kvalitātē. Nav tādas prioritātes. Spriežot pēc avīzēs rakstītā, izglītības satura reforma arī ir vērsta uz to, lai izglītības saturu noplicinātu.

I.Druviete: Kas gan cits varētu būt Izglītības ministrijas prioritāte, ja ne izglītības kvalitāte! Mums izglītības kvalitātes jēdziens jāskatās ļoti plaši gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā un arī dziļumā. Tas ir pats pirmais un galvenais. Kā šo kvalitāti nodrošināt? Jābūt kompleksiem pasākumiem. Piemēram, mācību standarti. Tie nosaka, kas, kad un kā jāmāca. Skaidrs, ka šie standarti nedrīkst būt klintī iekalti. Tie jāmaina atkarībā no sabiedrības vajadzībām gan mūsu valstī, gan Eiropā un pasaulē. Jāpārstrādā, lai attīrītu mācību saturu no visa liekā un novecojušā. Tieši tādēļ tik tiešām ir izstrādāti jauni pamatizglītības standarti. Nepiekrītu, ka tā ir primitivizācija. Tā ir atslogošana no liekā un programmas aktualizēšana.

I.Pimenovs: Neviens nesaka, ka bilingvālā izglītība ir kaut kas slikts. Es piekrītu tam, ka valoda ir jāmācās ne tikai valodas stundās, bet arī apgūstot citus mācību priekšmetus šajā valodā. Bet jautājums ir par to, kādi mācību priekšmeti ir mācāmi citā valodā, konkrētajā gadījumā latviešu valodā. Pagaidām valsts prasa, lai skolēni mazākumtautību skolās, atklāti runājot, krievu skolās, valsts valodā mācītos ne mazāk par 40% no visiem mācību priekšmetiem. Kāpēc tieši tik daudz? Kāpēc latviski ir obligāti jāmācās tādi priekšmeti kā bioloģija, matemātika vai ekonomikas pamati? Kāpēc nevar aprobežoties tikai ar Latvijas vēsturi vai Latvijas ģeogrāfiju?

Mēs no ministrijas saņēmām centralizēto eksāmenu rezultātus un tie apliecina, ka pēdējo četru gadu laikā pasliktinās atzīmes tajos mācību priekšmetos, kas mazākumtautību skolās vairs netiek pasniegti dzimtajā valodā. Es saprotu, ka Latvijas valstij ir labs nodoms integrēt nelatviešu bērnus Latvijas sabiedrībā, iemācīt mūs runāt latviešu valodā, nostiprināt latviešu pozīcijas valstī. Es tam piekrītu. Bet es gribu, lai šīs pārmaiņas tiktu labi sagatavotas, ne tik ātrā tempā un ne uz dzimtās valodas kvalitātes rēķina.

Vēl es gribētu norādīt uz dažiem subjektīviem faktiem, kurus nevar pierādīt ne ar kādiem pētījumiem. Krievu valodas līmenis mūsu bērniem pasliktinās. Dažādu iemeslu dēļ, bet pārejai uz mācībām latviešu valodā arī ir sava loma šajā procesā. Mēs daudz runājam, cik svarīgi runāt daudzās valodās, bet nerunājam par to, cik svarīgi mazākumtautību, krievu bērniem attīstīt dzimto valodu skolās, ne tikai ģimenēs. Par viņu vecāku nodokļos maksāto naudu. Mērķis nav saglabāt nacionālo identitāti, bet izmantot skolu, lai attīstītu dzimto valodu.

I.Druviete: Kādēļ nedrīkst latviski mācīt tikai Latvijas vēsturi vai ģeogrāfiju? Šādi mēs iedzītu latviešu valodu pagātnes un etnogrāfijas dārziņā. Latviešu valoda ir mūsdienīga valoda un to lieto arī zinātņietilpīgajos mācību priekšmetos – fizikā, ķīmijā, matemātikā, bioloģijā. Šis ir princips, par ko es pastāvu ļoti stingri, jo latviešu valodā tiks apgūtas zināšanas valsts augstskolās, kurās mēs gatavojam speciālistus.

Iebilstu arī teiktajam par skolēnu zināšanu kritumu. Mūsu skolēnu zināšanu kvalitāte nepasliktinās. To mēs pierādām nevis ar diletantisku socioloģiju, bet ar starptautiskajiem salīdzinošajiem pētījumiem. Latvija kopā ar aptuveni 40 pasaules attīstītākajām valstīm piedalās tā sauktajos OECD pētījumos. Pagājušajā gadā mums bija rezultāti par matemātikas un dabaszinātņu apguvi, esam virs vidējā Eiropas līmeņa. Lai atspēkotu to, ko jūs teicāt, ka mācības latviešu valodā varētu ietekmēt mācību valodu kvalitāti, varu minēt vienu piemēru – matemātikas prasme 8. klašu skolēniem. Izrādījās, ka skolās ar krievu mācību valodu sasniegumi ir nedaudz labāki nekā skolās ar latviešu mācību valodu. Un tie ir skolēni, kuri jau ir izgājuši bilingvālās izglītības sistēmu!

Kas ir par cēloni sliktākai dzimtai valsts valodas prasmei? Par to sūdzas arī latvieši, par to sūdzas arī vācieši, angļi un franči. Tā ir datorizācija, globalizācija un pāreja uz vizuālo pasaules uztveri. Nekādā gadījumā tas nav Latvijas izglītības sistēmas defekts.

Par to, ka dzimtā valoda varētu netikt pietiekami attīstīta skolas ietvaros. Tā, lūk, ir krievu valodas un literatūras speciālistu lieta – nodrošināt, lai izglītības standarti atbilstu sabiedrības vajadzībām.

I.Pimenovs: Bet runa nav par to, ka ir slikta teorija vai sliktas metodes. Vai jūs piekristu, ministres kundze, lai skolās ar latviešu mācību valodu fiziku, ķīmiju un bioloģiju turpmāk mācītu angļu, franču vai vācu valodā?

I.Druviete: Es pat to ierosinu.

I.Pimenovs: Pagaidām mūsu skolās dzimtajā valodā jāmācās ne vairāk par 40%. Vai jūs būtu piekritusi, ka jūsu bērni savā skolā savā valodā mācītos ne vairāk par 40%? Un franču vai vācu valodā ne mazāk par 60%?

I.Druviete: Te man ir jāatgādina, ka latviešu valoda ir valsts valoda. Jebkuram minoritāšu pārstāvim pie visa valodu kopuma, ko viņš pratīs, noteikti būs latviešu valoda. Un tā ir jāprot tuvu dzimtās valodas līmenim. Un vispār es ieteiktu biežāk atcerēties to, ka Latvijā ir viena valsts valoda un valsts dara visu, lai nostiprinātu minoritāšu valodas.

I.Pimenovs: Tam es piekrītu, bet bērniem un vecākiem nerūp, ka latviešu valoda ir kāda ļoti laba, brīnišķīga valoda, kas ir valsts valoda. Arī latviešu bērniem latviešu valoda pirmām kārtām nav valsts valoda, bet viņu dzimtā valoda. Un latviešu ģimenēm rūp, lai viņu bērni lielākoties mācītos tomēr dzimtajā valodā.

I.Druviete: Pamatskolā dzimtā valoda, arī krievu valoda, ir dominējošā. Vismaz skolām ir šāda iespēja. Un vidusskolā dzimtās valodas prasme jau ir nostabilizējusies tik tālu, ka lielu lomu spēlē sabiedrība, kopiena, masu mediji, un skola tikai dod šo akcentu, kas balstīts vairāk uz valodas stilistisko nianšu izjūtu, valodas būtības izpratni. Apmēram līdz 12 gadu vecumam dzimtajai valodai ir jābūt dominējošai. Tas ir pēc jaunākajiem pētījumiem, kas Latvijā nav īpaši popularizēti. Tā kā es jums nepiekrītu, kaut arī mēs runājam par vienu un to pašu – par to, cik svarīga ir dzimtā valoda un ka arī citas valodas ir jāprot. Mūsu uzskati atšķiras tikai detaļās.

Diskusija notika 2005. gada 10. februārī, kad vairāki simti skolēnu piketēja pret izglītības reformu un dēļ ministres tikšanās ar protestētājiem politika.lv diskusijas laiks bija ierobežots, tāpēc aicinājām ministri sniegt atbildes uz vairākiem neapspriestajiem jautājumiem. Publicējam IZM sagatavotās atbildes.

Cik sistemātiski IZM vai tās padotības iestādes izmanto statistiku par dažādu etnisko grupu skolēnu eksāmenu rezultātiem? Vairākas valstis Eiropā un citur šādus rezultātus izmanto, lai noskaidrotu, vai visām sabiedrības grupām ir nodrošināta vienlīdzīga pieeja obligātajai izglītībai un kurām grupām vajadzīgs atbalsts, lai tās neatpaliek no citām. Vai ir kādi dati, kas liecinātu par kaut kādas segregācijas veidošanos izglītības kvalitātes ziņā?

Statistiku, kas skolēnu eksāmenu rezultātus saistītu ar skolēnu etnisko izcelsmi, IZM nav vākusi. IZM rīcībā ir vairāku starptautisku pētījumu rezultāti, kuros atsevišķi izdalīti skolēnu sasniegumi atkarībā no urbānā faktora (lauki, mazās pilsētas, lielās pilsētas, Rīga), skolēnu skaita klasē, skolas mācībvalodas, vecāku izglītības līmeņa un citiem faktoriem. Šie rezultāti norāda, ka urbānais faktors ir viens no nozīmīgākajiem. Tādēļ atsevišķos pētījumos konstatētie labākie rezultāti skolās ar krievu mācībvalodu (valstī kopumā) skaidrojami ar Rīgas skolēnu lielāku īpatsvaru starp krievu mācībvalodas skolēniem. Salīdzinot rezultātus Rīgas skolās ar dažādu mācību valodu, rezultāti ir praktiski vienādi.

Pētāms un risināms jautājums ir kvalitātes celšana tai izglītībai, kas tiek piedāvāta lauku skolēniem. Par iedzīvotāju grupu, kurai varētu būt nepieciešams īpašs atbalsts, iespējams, varētu nosaukt čigānus. Latvijā, salīdzinājumā ar vairākām citām Eiropas valstīm, šajā ziņā problēmas nav tik dziļas, tomēr pastāv.

Valsts politika izglītības jomā ir vērsta uz to, lai izslēgtu jebkādas segregācijas veidošanās iespēju; katra norāde uz segregācijai labvēlīgu apstākļu rašanos, ja tādi parādīsies, tiks nekavējoties analizēta.

Ministre vairākkārt ir norādījusi uz vienotas izglītības sistēmas nepieciešamību Latvijā. Ko IZM plāno darīt šādas sistēmas izveidei? Kā IZM plāno novērst skolēnu segregāciju pēc etniskā principa (kā tas bija padomju laikos, kad bija „latviešu skolas” un „krievu skolas”)?

Vienotas izglītības sistēmas izveide Latvijā nav I. Druvietes izgudrojums, pie tā mērķtiecīgi strādājušas visas Latvijas valdības pēc valsts neatkarības atjaunošanas, šādas sistēmas izveidošanu paredz gan Izglītības likums, gan citi dokumenti. IZM uzdevums ir šo politiku sekmīgi īstenot.

2004. gadā Rīgā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas latviski mācās vairāk nekā puse skolēnu. Valstī kopumā vērojams skolēnu skaita patstāvīgs pieaugums skolās ar latviešu mācību valodu. Kādi adaptācijas mehānismi tiek izmantoti, lai atvieglotu iedzīvošanos šajās skolās bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu?

Jautājums saistāms ar 5-6 gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai, šeit svarīga ir vecāku izvēle jau šajā posmā. 5-6 gadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai paredz bērnu adaptāciju skolas darba ritmam, dienas kārtībai, nodrošinot arī nepieciešamo valodas/valodu apguvi.

IZM daudz darījusi, lai uzlabotu skolotāju metodisko sagatavotību:

1) Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) īstenošanas procesā jau kopš 2000. gada tiek organizēti metodikas kursi sākumskolas un pirmsskolas skolotājiem (piem., 2004. gadā šos kursus pabeidza 304 skolotāji);

2) valsts finansējumu saņem tālākizglītības kursi skolotājiem, kas strādā latviešu valodā ar bērniem, kam tā nav dzimtā valoda (Izglītības satura un eksaminācijas centra izvirzīta prioritāte kopš 2003. gada);

3) 2003. gadā pēc IZM pasūtījuma tika publicēts LU profesoru I. Druvietes un M. Gavriļinas pētījums “Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās” (latviski un krieviski);

4) IZM sadarbības ar Sorosa fondu - Latvija kopprojekts “Atvērtā skola” (no 1999. gada) no 2001. gada pievērsa īpašu uzmanību pirmsskolas skolotāju metodiskajai tālākizglītībai, t.sk. latviešu mācībvalodas jeb monolingvālajās skolās.

Ko vēl līdzās mācību valodas proporcijas izmaiņām vajadzētu izdarīt izglītībā, lai veicinātu saliedētas sabiedrības veidošanos?

Valsts valodas zināšanu uzlabošana ir tikai viens no nepieciešamajiem soļiem, kas sekmēs kopīgās vērtībās sakņotas sabiedrības veidošanu. Tieši šo vērtību ieaudzināšana ir skolas galvenais uzdevums.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lelde - politiķi un zināmā mērā arī tauta.. 26.04.2006 16:23
kā jums politiķiem nav kauna sūdzēties par zemo dzimstību Latvijā,un Jums vīriešiem par kaut kādu diskriminaciju jūsu vietā visu to morali un pat reizēm fiziski gruto darbu paveic sieviete,jo vinai nekas cits neatliek,kamēr Jūs politiķi peldaties savā negodīgi un nevajadzīgi nopelnitajā naudā-sieviete cītigi strādā.Neticat-paņemat sawus dārgos telefonus un pazvanat mammai,un uzprasat ko viņa dara?!Domāju atbildejums zemapziņā tomer ir zināma.. Tatad par ,piemeram, dzimstību-kāda jēga dzēmdēt bērnu, ja jau nedzimušam ir nolemts viņa liktenis-tas ir bezcerīgs,nolemts neveiksmēm un nabadzībai!Nu ja tagad jau vēl šim šausmigjam sarakstam japievieno ari tas ka bērns dzimstot Latvijā būs lemts dzivot krieviski.Vai tad jūs tiešam nesaprotat ka Jūs Latviju iznīcinat.Vai tad jums ir vērts ieguldīt nākotnē,ja nakotnes jums nav šā vai tā?Jms tagad nauda ir pa pilnam,un tā tik turpina krist jūsu,zagļu rokās,bet padomajiet ar to vietu kuru jus izmantojat tikai naudiigiem noluukiem,Jūs nogalinat Latviju,nelaujiet tai pieaugt iedzīvotāju ziņā,tagad JĀ nauda jums ir,bet ja nebuus nodoklu makasataji jums nebus dzives jo pielauju ka tikai kadi 30% no jums mak darīt ari ko citu nevis tikai domat kaa aošmaukt jusuprat stulbo tautu,un pienemt bezjedzigus un tuksu lemumus,likumus..vai tad tiesam pasiem garlaicigi no jusu stulbas bezjedzigas vienveidibas nepaliek???????vai tad ir verts muzigi lasiit vienadas vestures gramatas un neveidot tas ar jaunu informaciju par to ka ari sis 21.gadsimts nav pazudis??un vai tad tiesam laime ir domata tikai jums sava veidaa izredzeetajiem?un ja tā,ar ko tad jus esat tik ipasi,un kurs jums ir devis tiesibas raut maizes kumosu bernam araa no mutes?? varbut ir pienacis laiks saprast ka jus cilveciskaja zina es zemaki,sliktaki un nozelojamaki neka mes-normalie cilveeki? domaju ka jums beidzot ir janolaiz jumts no latvijas un jalauj tautai paradiit savu spožumu(skiadrā latviešu valodā)..!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

balts 02.01.2006 02:09
latviešiem latvija krieviem krievija!!cik gadus viņi te dzīvo nu nejēdz iemācīties mūsu valodu!krievija taču ir 100 reizes lielāka,lai viņi ņem atpakaļ savējos, mūs taču sibīrijā prata izsūtīt,gan jau tur kāds pleķītis palicis tukšs!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolniek 22.02.2005 02:09
ak: par somiju nepiekrītu. divvalodība tur ir sena parādība, tajā ziņā viņu vēsture ir līdzīga. bet, pirmkārt, oficiāli to somi ne jau uzreiz atzina, ja nemaldos, otrkārt, tur dzīvojošo zviedru vidū somu valodas NEzināšana nav un, šķiet, arī senāk nebija izplatīta parādība. turklāt, nekur nav teikts, ka, ja somijā zviedru būtu vairāk, tad tur viss tik gludi būtu sanācis. sākumā jau tur arī necik skaisti viss nebija.par valodu ietekmīgumu neprecīzi izteicos. problēma ir tajā apstāklī, ka krievu vidū latviešu valodas zināšanas ir gan mazāk izplatītas, gan arī sliktākas (subjektīvas sajūtas), kā latviešu. atbildēt aptaujā, ka māku, nemaz nenozīmē, ka tā ir. protams, tas nav "pamatots" arguments, bet nu piedod, bet tiem oficiālajiem datiem par latviešu valodas zinātāju skaitu ir reizēm grūti noticēt. par p.s. nu redzi, man kaut kā neticās, ka tad kaut kas mainīsies. domāju, ka kopienu nošķirtība diez vai samazināsies, bet drīzāk palielināsies. man šķiet loģiskāk tas, ka uz valodas bāzes nodalot visus sabieriskos socializācijas institūtus, cilvēki sadalās, nevis apvienojas. visai ilgus gadus baudot šo nodalīto sistēmu, ir visai maz saskares bijušas ar krievu cilvēkiem, nedaudz sportojot un darbā. taču man pazīstamo krievu saraksts būtu gaužām niecīgs. bērdārzi savi, skolas savas, universitātes savas, bāri savi, sporta veidi savi, uzņēmumi arī. labi, es pārspīlēju, bet lielos vilcienos jau tā arī ir. tas kaut kā nešķiet labi, no valsts attīstības viedokļa. personiskajā dzīvē, protams, tas mani daudz neietekmē. var arī darīt pilnīgi pretēji - tieši veicināt šo nodalīšanos, pastiprināt to vēl vairāk. varbūt var arī tā - 19. un 20.gadsimtu mijas modelis, taču tas labi strādātu pie strikta reģionālā nodalījuma, varētu veidot federācijas utt. bet dzīvojam vien pamīšus, nav nemaz vērts zīlēt vai sanāktu šveices, vai balkānu scenārijs... tā kā nākas vien mums runāt par konsolidāciju - atkārtoju vēlreiz, manuprāt, svarīgākais šķīrējs ir tieši izglītības sistēma, turpinot to nošķirtību (krievu skolas krieviem, latviešu latviešiem), tā šķirba mazāka nekļūs.un vēl - mazi, subjektīvi novērojumi. latvieši pēdējos ~desmit gados vispār bija pamanījušies sākt nepamanīt krievu klātbūtni. daži atsevišķi studiju biedri, vai darba biedri šo tendenci nesamazināja, bet varbūt pat pastiprināja - kazi, krievi te ir, dzīvo, mācās, problēmas nav, viss forši. muļķīgi, bet tā nu bija sanācis. turklāt, kā nu tu viņus pamanīsi, ja jau gadu desmitiem dzīvojam gandrīz paralēlās pasaulēs, agrāk vismaz vēl bija milzīgās rūpnīcas, kaut cik vienošas. bet krievu skolēnu protestu marši lika krievus atkal pamanīt. it kā tāds arī jau bija organizātoru mērķis. tikai pamanīja ne jau pozitīvo (kas gan jau arī bija), bet negatīvo, tos dažus, kas bija pamanījušies sadzerties utt. muļķīgi, bet tāda nu ir cilvēka psiholoģija. bet, ja ir skaidri zināms, ka latvieši ir aizspriedumaini pret krieviem (nav runa, cik tas ir pamatoti, bet par faktu kā tādu), tad kur ir prāts to vēl tikai pastiprināt. ir jābūt pilnīgi tupam, lai nesaprastu, ka velkot uz ielas lielu masu ar pusaudžiem, kuri pēc dabas likumiem viegli sāk ālēties (tautībai šeit nav lielas nozīmes, latviešu pusaudži lielā masā ne mazākus mēslus vāra), aizpriedumi neaugs augumā. vai nu tupam, vai arī mērķim ir jābūt citam. no latviešu puses brīžiem tā politika ir dīvaina (nu vai muļķīga), bet krievi jau nedarbojas ne cik gudrāk...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 22.02.2005 00:20
Skolniek "ja arī latviešu politiskā darbība ir radījusi "pārmetiena" sajūtas, tomēr ir gluži nesaprātīgi, kā pamatmērķi izvirzīt atmaksu par nodarījumiem"

Atmaksa? It kā runa "izglītības reformas" sakarā ir par to, lai valsts pārtrauktu tās darbības, kas kaitē krievu kopienai, nevis par, piemēram, pilsonības atņemšanu Tabūnam, uz ko šis LKP propagandists aicina attiecībā uz oponentiem...

"Somijā nav defakto divas nošķirtas sabiedrības, latvijā ir. Un, vismaz man tā šķiet, ka tieši valodas faktors ir viens no galvenajiem sadalītājiem. Pat vēl precīzāk, skolu sadalījums pēc valodas. Nosķirtā socializācija ir tā, kas ļoti ierobežo savstarpējo saišu rašanos"

Piemērs neapstiprina šo versiju - Somijā valsts atbalsta divvalodību - gan skolās, gan augstskolās, gan pašvaldību darbā. Unity in diversity!

"latviešu valodai ir mazāka izplatība, un kā minimums to vajadzētu vienādot"

Jau pēc 2000. g. tautas skaitīšanas latviešu valodas nesēju Latvijā bija aptuveni 1,5 reizes vairā nekā rusofonu. Tas - arī par izplatību darbā ar cilvēkiem privātajā sektorā. Par latviešu un krievu valodas izplatību augstskolās, vidusskolās, valsts un pašvaldību iestādēs, es ceru, jūs zināt. Es nenovēlu latviešiem, lai viņu valoda būtu Latvijā tādā statusā, kādā pašlaik ir krievu valodai.

P.S. Krievu valodai kopumā pietiktu ar to vietu, kas "pārkrievošanas" padomju laikos bija latviešu valodai - visu līmeņu izglītībā, publiska un privāta saskarsme (protams, ar nepieciešamību prast vairākuma valodu un pat bez tādām izglītības nozarēm, kur nebūtu citu mācībvalodu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolniek 21.02.2005 21:36
lai sanāktu kaut cik sakarīga diskusija par šo tēmu vispirms ir jāveic nelieli priekšdarbi. no vienas puses, latviešiem ir jācenšas noņemt vēsturiskie mazvērtības kompleksi. krievi latvijā ir realitāte un viņi šeit būs un paliks. okupācija ir pagātne un cerams vairs neatgriezīsies. manurprāt, ir ļoti tuvredzīgi šodienas latvijas krievus uztvert kā kaut kādu vēsturisku notikumu sekas un no šāda skatījuma veidot arī politiku un attieksmi pret politiku. jā, daudzi no viņiem šeit atrodas noteiktu vēstures notikumu dēļ, taču viņi šeit ir un viss. attiecības ar viņiem ir veidojamas izejot no vispārcilvēciskām vērtībām, nevis caur subjektīvu vēstures atmiņas prizmu. turklāt, kā pareizi norādīja biedrs staļins, ir muļķīgi jaukt visus krievus vienā katlā. tā nav viss vienota homogēna grupa, bet gluži kā latvieši, indivīdi ar visai atšķirīgiem dzīves redzējumiem un personisko vēsturi. no otras puses. krieviem būtu labi atbrīvoties no tadagnes mazvērtības kompleksiem. ja arī latviešu politiskā darbība ir radījusi "pārmetiena" sajūtas, tomēr ir gluži nesaprātīgi, kā pamatmērķi izvirzīt atmaksu par nodarījumiem un no tās veidot savu darbību. Izmaiņas izglītības sistēmā nav pēc definīcijas slikta lieta un nevajag par katrām varītēm meklēt tajā utis. Somijas divvalodības regulārā piesaukšana ir laba uts, bet tomēr ir un paliek tukša demagoģija. Somijā nav defakto divas nošķirtas sabiedrības, latvijā ir. Un, vismaz man tā šķiet, ka tieši valodas faktors ir viens no galvenajiem sadalītājiem. Pat vēl precīzāk, skolu sadalījums pēc valodas. Nosķirtā socializācija ir tā, kas ļoti ierobežo savstarpējo saišu rašanos. Manā skatījumā, ideāls variants būtu vienotas skolas, kurās ir gan kopējie priekšmeti, gan nodalītie pēc dzimtās valodas. Trešās valodas ieviešana dažos priekšmetos vēl radītu labāku šo situāciju, piemēram, 40% dzimtajā valodā, 20% trešajā valodā, 40% otrā valodā. Proporcija, iespējams, varētu būt arī savādāka. var vienu no valodām it kā nedaudz priortizēt, lai tomēr kā pamatvalodu, kas ir centrālā vienojošā ass izvēlētos vienu. divas tomēr ir kā ir. turklāt, tā varētu kalpot arī kā maza nodeva vēsturiskajai pieredzei. Ne tik daudz vēsturiskajam taisnīgumam (kas tomēr, lai kā mēs latvieši gribētu) vēl ilgi zināmās lietās paliks katram savs, bet tieši pieredzei - kā pozitīvās diskriminācijas gājiens - latviešu valodai ir mazāka izplatība, un kā minimums to vajadzētu vienādot.Protams, šis ko es iepriekš rakstīju ir ņemams vērā, ja diskusijas dalībnieki jau iepriekš vienojas, ka mērķis uz ko tiekties ir normāla, politiska nācija un divkopienu sabiedrības maiņa uz normālu, vienotu sabiedrību. Bet tikai atbrīvojoties no iepriekšminētajiem kompleksiem, var vispār sākt runāt, kādai konkrēti tai sabiedrībai ir jābūt. Tas viss vairāk par latvi un ak. cita starpā, šī konkrētā diskusija nemaz nav tik vienvirziena, tas it kā priecē, gandrīz konstruktīva. žēl tikai, ka publiskākos medijos šie cilvēki runā mazliet citādāk. kareivīgāk. Par maz reālpolitikas visā šajā lietā, par daudz aizvainojuma, šizofrenijas un sīkas sevis apmierināšanas "es vedu revolūciju" veidā gan no vienas puses, gan no otras.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 21.02.2005 14:04
Gribeetu atziimeet,ka ir dazhaadas lietas nevajadzeetu jaukt kopaa.PSRS okupaacija ir viena lieta,krievi Latvijaa-pavisam cita.Vairaak kaa 50% krievu Latvijaa ir pilsonji.(gan vecpilsonji,gan jaunpilsonji),apmeeram 20 % krievu lauliibu ir jauktaas(ar latvieshiem).Krievu minoritaate ir veidojosies ilgstoshaa laika posmaa un dazhaados veidos.Tie ir gan vecticiibnieki 17-18 gs,gan impeerijas parvaldes darbinieki,gan 19 gs. ieceljoshi stradnieki,gan beglji no komunistu rezhiima 20 gados,gan komuunistu spiegi,tie ir "atbrivotaaji" peec 1945 g, gan visas PSRS migranti-gan straadnieki,gan iepreceejushies,gan militaarie pensionaari ,kuriem pribaltika dikten patika u.tt. Un vvisu sho vienaa katlaa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 21.02.2005 12:56
Aleksim

ANO Rezolūcija 1541 (XV), pieņemta 1960.g. - saukta arī par Zilo jūru principu ("Blue Water Thesis"). Saskaņā ar šīs rezolūcijas definīciju, koloniālisma situācija likumīgi eksistē tad un tikai tad, ja kāda nācija tieši dominē sociālo, ekonomisko un politisko dzīvi citā zemē, no kuras tā ir fiziski atdalīta ar vismaz 30 jūdzēm atklātas jūras. Šādos gadījumos pakļautajām zemēm ir starptautiskajās tiesībās fiksētas tiesības uz pašnoteikšanos un dekolonizāciju. Savukārt, tautas, kuras veido nepārtrauktu teritoriju ar dominējošo nāciju, tiek parasti uzskatītas par minoritātēm, kurām arī piemīt zināmas starptautiskās tiesības, bet tās tomēr ir krietni mazākas nekā kolonijām piemītošās.

Šis dokuments tika pieņemts pirms 45 gadiem. Pa to laiku daudz ūdeņu aiztecējis, un viedokļi ir mainījušies. Akadēmiskajās aprindās šīm definīcijām ir veltīts daudz kritikas (varat ar to iepzīties arī internetā, meklējot - pēc "Blue Water Thesis"), tāpēc nevajadzētu steigties ar šķietami gatavām definīcijām un to piemērošanu Latvijas situācijai. LPSR sovjetizācija pēc otrā pasaules kara pēc būtības nav pretrunā ar vispārzināmajiem kolonizācijas procesa aprakstiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.02.2005 10:30
ANO Rezolūcija 1541 (XV), pieņemta 1960.g. - saukta arī par Zilo jūru principu ("Blue Water Thesis"). Saskaņā ar šīs rezolūcijas definīciju, koloniālisma situācija likumīgi eksistē tad un tikai tad, ja kāda nācija tieši dominē sociālo, ekonomisko un politisko dzīvi citā zemē, no kuras tā ir fiziski atdalīta ar vismaz 30 jūdzēm atklātas jūras. Šādos gadījumos pakļautajām zemēm ir starptautiskajās tiesībās fiksētas tiesības uz pašnoteikšanos un dekolonizāciju. Savukārt, tautas, kuras veido nepārtrauktu teritoriju ar dominējošo nāciju, tiek parasti uzskatītas par minoritātēm, kurām arī piemīt zināmas starptautiskās tiesības, bet tās tomēr ir krietni mazākas nekā kolonijām piemītošās.

Līdz ar to, Latvijas varmācīgā iekļaušana PSRS, Čečenu neatkarības centienu apspiešana Krievijā (kā arī Basku zeme Spānijā un Francijā, indiāņu cilšu teritorijas ASV, utml.) parasti nav aprakstāmas ar vārdiem "kolonija" un "koloniāls". Tomēr nevaru piekrist AK domai par to, ka koloniālā metropole ir obligāti augstāk attīstīta par savu koloniju - varētu atrast pretpiemērus, turklāt attīstības līmenim nav precīzu kritēriju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 20.02.2005 23:49
Latvis - Neviens jau neko arī nelikvidē

Bija valsts finansētā augstākā, vidējā un pamata izglītība krievu valodā. No pirmās palika dažas slāvu filoloģijas grupas LU un DU, no otrās - ne vairāk par 40%, un trešajā tiek ieviests bilingvālisms - spriežot pēc pirmās un otrās likteņa, ar asimilācijas nolūku. Par konkrētiem piemēriem - agrāk krievu skola bija Merķeļa bulvārī, kur tagad ir V. Zālīša skola.

- Kolonija? Kolonijas nedzīvo labāk par metropolēm

- Vai tāda ir koloniju definīcija? Diez vai. Latvieši nav vainīgi, ka mūsu metropolisti pagadījušies tādi neprašas

Definīcijas var būt dažādas - bet metropoles iekaro kolonijas, lai gūt labumus no tām, citādi kādēļ liet asinis? Manuprāt tas ir loģiski, bet uzskatam ka "metropolisti ir neprašņas" ir ļoti zema ticamība - kādēļ tad par "koloniju" karoja, un pietiekoši prātīgi, lai to iegūtu?

- Ne tikai visā Latvijā, bet jebkurā Rīgas tramvajā atradīšu tādus nevis 10, bet desmitiem, nav jau pat nemaz ilgi jāmeklē

Ja cilvēks katrā Rīgas tramvajā spēj ātri saskatīt desmitiem pretlatviešu šovinustus... (latviešu valodu nekad nelietojošais un ienīstošais). Vispiesardzīgākais novērtējums - jūs pārāk steidzaties spriedumos. Kādas metodes jums ir?

- Vairākums Latvijā uzskata sevi par kristiešiem, tātad neatbalsta dzimumsakarus. Likvidēt sekas - visus iznīcināt?

- No comments.

It kā šeit komentāri arī nav lūgti - es vienkārši ilustrēju Visvalzā (nevis jūsu) loģikas sekas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 20.02.2005 23:12
bet tas neattaisno to likvidāciju

Neviens jau neko arī nelikvidē.

P.S. Par ko liecina asociāciju ar automātiem meklēšana iniciālos?

Par vēlēšanos pārliecināties, vai mans minējums ir pareizs :-)))

Kolonija? Kolonijas nedzīvo labāk par metropolēm

Vai tāda ir koloniju definīcija? Diez vai. Latvieši nav vainīgi, ka mūsu metropolisti pagadījušies tādi neprašas.

Bet diez vai jūs atradīsiet 10 šādus cilvēkus visā Latvijā...

Ne tikai visā Latvijā, bet jebkurā Rīgas tramvajā atradīšu tādus nevis 10, bet desmitiem, nav jau pat nemaz ilgi jāmeklē :-))) (vispār jau :-((( )

Okupācija? Nebija tās pazīmju 1940. g.

Arī 1938. g. Ostmarkā tādu nebija. Bet, par provi teikt, Ādolfs Hitlers stājoties laulībā nevarēja uzrādīt rases tīrības apliecību, bez kuras laulību nemaz nedrīkstēja slēgt. Nekas - salaulāja tāpat vien.

Un politiski - Somijā ir 2 valsts valodas, bija 1.

Par Somiju un par to, kāpēc pēc 1940. gada tā nav salīdzināma ar Latviju, jau biju rakstījis vairākkārt.

Latvija nav arī Latvijas krievu zeme?

Ir. Bet Gvineja-Bisava ir arī Gvinejas-Bisavas krievu zeme.

Tad pasaule pieder ķīniešiem.

Ķīniešiem pieder Ķīna.

Vairākums Latvijā uzskata sevi par kristiešiem, tātad neatbalsta dzimumsakarus. Likvidēt sekas - visus iznīcināt?

No comments.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 19.02.2005 21:49
AK Tikai lai nefinansētu augstskolas krievu valodā, kaut gan pieprasījums tām ir!

Latvis Cienījamais AK (-47? :-))))))), ja Jūs ticami pierādīsiet, ka sabiedrībā nepastāv pieprasījums, teiksim, pēc narkotikām, tad es Jums izmaksāšu kasti saldējuma. Morāle: pieprasījuma eksistēšanas fakts vēl nebūt nenozīmē tā leģitimitāti

Skolas atšķiras no narkotikām ar to, ka ir vispāratzīts - skolas ir sociālais labums (sk. kaut vai Satversmi - cilvēktiesībās ir arī tiesības uz izglītību) - tāpēc šis pieprasījums ir tikpat leģitims kā pieprasījums narkotikām medicīniskiem mērķiem. Protams, arī skolas var izmantot par ļaunu - bet tas neattaisno to likvidāciju (tāpat kā narkotiku bīstamība neattaisnotu atteikšanos no daudziem pretsāpju līdzekļiem).

P.S. Par ko liecina asociāciju ar automātiem meklēšana iniciālos?

AK Acīmredzot - tikai lai aizstātu nelatviešus darba vietās ar latviešiem.

Latvis Ja dažam labam (etnisks) nelatvietis = latviešu valodu nekad nelietojošais un ienīstošais, tad, kā 1939. g. Zvejnieka dēlā teica, šitā gan

Ja! Bet diez vai jūs atradīsiet 10 šādus cilvēkus visā Latvijā... Ticamāk ir cits gadījums - ja krievu skolas krievu valodas skolotāja kaut kur Daugavpilī neprot latviešu valodu tik labi, lai atestācijas komisija (ne vienmēr objektīva) to atzītu par atbilstošu augstākai kategorijai. Šeit ir ne tikai skolotājas, bet vairāk valsts politikas vaina (ja cilvēks mācījās Latvijā un neprot latviešu valodu pietiekami labi, tā ir izglītības sistēmas vaina!). Un turklāt šeit nav nekā, kas varētu kaitēt skolēniem - nav pamata atlaišanai profesionālas nespējas dēļ.

Latvis Patlabanējais sabiedrības stāvoklis ir okupācijas un kolonizācijas, resp. Latvijas nolieguma fakta sekas. Viena valsts valoda Latvijā nav kāda indivīda vai grupas iegriba, bet Latvijas definīcija.

Kolonija? Kolonijas nedzīvo labāk par metropolēm, un Baltijas provinces, vēlāk LPSR, dzīvoja labāk par Iekškrieviju un KPFSR. Okupācija? Nebija tās pazīmju 1940. g. - Sarkanās armijas uzbrukuma un militāras administrācijas

Pašreizējs stāvoklis ir arī tā sekas, ka savulaik somugru apdzīvotajā teritorijā ieplūda baltu ciltis... Slēgsim baltu valodu (latviešu, lietuviešu) skolas?

"Latvija" un "viena valsts valoda Latvijā" nav sinonīmi - kaut vai Valsts valodas centrā varat vērsties, tas tīri valodnieciski ir absurds... Un politiski - Somijā ir 2 valsts valodas, bija 1. Vai agrāk tā nebija Somija, vai pašreiz nav?? Vai arī Somijas definīcija mainās līdz ar likumiem? Stāvoklis "Viena valsts valoda Latvijā" - tā ir parlamenta vairākuma griba.

Visvaldis Kaapeec ir krievu skolas? Krievu skolas vajag buut Krievijaa, ne Latvijaa. Lai vinji velni dziivo milziigaa Krievijaa, ne muusu mazaa Latvijaa

Kāpeč jūs uzskatāt, ka Latvija nav arī Latvijas krievu zeme? Latviešu ir vairāk? Tad pasaule pieder ķīniešiem. Latviešu senči agrāk atnāca? Tad Latvija ir tikai lībiešu zeme. Krievijas impērija un PSRS veicināja krievu īpatsvara pieaugumu? Vai jālikvidē visa tā, kas kādam var nepatikt, sekas? Vairākums Latvijā uzskata sevi par kristiešiem, tātad neatbalsta dzimumsakarus. Likvidēt sekas - visus iznīcināt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 19.02.2005 20:51
Kaapeec ir krievu skolas? Krievu skolas vajag buut Krievijaa, ne Latvijaa. Lai vinji velni dziivo milziigaa Krievijaa, ne muusu mazaa Latvijaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 19.02.2005 20:01
B.Latvi

Tu esi atpalicis no dziives!Tagad modee nav tautu pretoshanaas ,bet gan dzimumu ciinja:))

Palasi!

laužam kopā, Vīrieti, nepadodies!, 17.02.2005 16:58
“ Ilgstošs vēsturiskās DEMOKRāTIJAS pārkāpums Latvijā !
Autors: Ledlauzis (---.apelsin.lv)
Datums: 17-02-2005 12:14

“ Ilgstošs vēsturiskās DEMOKRāTIJAS pārkāpums Latvijā ! Un kāpēc sievietes nejūtas laimīgas šajā zemē? Kāpēc viņas un Latvijas valsts vara tenenciozi diskiminē vīriešu tiesības un pārkāpj tradīcijas?”

Presē un TV daudz ir izskanējis par sieviešu diskrimināciju daba tirgū un par vīriešiem, kas nevēlas uzņemties atbildību vai ir par gļēviem vai dumjiem - neizglītotiem vai garā vājiem, lai to darītu.......

Arī TV3 raidījumā “ Aina “ vadītāja vairākas reizes rupji pārkāpj dzimuma līdztiesības principus un kad uz studiju tiek uzaicināts kāds par sevi mazāk pārliecināts vīrietis, tad raidījuma “ Aina “ vadītāja aizmirst par savu profesionālo ētiku un tendenciozi aizstāv tikai sieviešu viedokli !

Latvijā vērojams tāds sociālais ainas -scenārijs, ka sievietes apvienojās baros vai dzimtās vai pat organizācijās , lai dalītos pieredzē, ka dominēt vai vienkārši labāk izmantot vīriešu nezināšanu vai lai vienkaarši gūtu no večiem materiālu labumu ar savām metodēm ....

Esu dzirdējis ( varbūt tās ir tikai baumas ), ka liela cīnītāja par tā saucamajām pseido – sieviešu tiesībām ir preizdente V.V. Freiberga, kura iedvesmo sieviešu kopu un daudzas sievietes uz feminismam par labu ...........gala rezultātā graujot ģimenes institūtu , kas balstās uz vesturisko patriarhātu !
Un šī labvēlīgā augsne un feminisma lobēšana atnez tikai negatīvas sekas Latvijas sociālajā mikroklimatā , jo valsts politika ir pretrunā ar vēsturi un Latvijas sensenajām tradīcijām ģimenēs !

Tātad atgriezīsimies vēsturē ! Pirms daudziem gadsimtiem – pat vēl pirms Kristus laikmeta Baltijas jūras krastos dzīvoja trīs lielas ciltis : prūši , tauta no kuras izveidojās latvieši un tauta no kuras izveidojās tagadējā Lietuvas valsts . Indoeiropiešu saimes pārstāvji, kas laikā, kad Marks Aurēlijs valdīja senajā Romā, apdzīvoja Baltijas jūras krastus, izveidoja jaunus cilvēku kopumus – baltu un slāvu saimes. Balti un slāvi piederēja pie vienas rietumu un austrumu baltu ģimenes. Vēlāk katrai no šīm ļaužu grupām, apdzīvojot dažādas teritorijas, izveidojās atšķirīga valoda un paradumi. Šajā tautu veidošanās laikā balti apdzīvoja teritoriju no Reinas upes (tagadējā Vācija) līdz pat Maskavai, aptverot tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas.

Baltiem tajā senajā zelta laikmetā bija daudz augstāka kultūra nekā citām Eiropas tautām. Baltu tautas bija patriarhālas savās ģimeniskajās attiecībās (dominēja vīrieši ), nevis tā kā citās Eiropas tautās, kurās zēla matriarhāts un dominēja sievietes.Piem : Krētas kultūra ....
Tā kā zelta laikmetā baltu tautām bija daudz augstāka kultūra un arī ieroči , tad viņi iespiedās Eiropā un daudzas tautas pakļāva dominējoši uzspiežot un ieviešot patriarhāta – vīrieša dzimtas un mantošanas tiesību attiecības.

Tikai agrīnajos viduslaikos , kad baltiem vairs nebija ekonomiskā uzplaukuma, tauta kuru sauca par ģermāņiem uzsāka mežonīgus karus pret baltiem un pret Latvijas teritorijā iedibināto vīriešu – patriarhālo sabiedrības vadības principu. Norietot baltu kultūras dzintaru tirdzniecības laikmeta varenībai tumsonīgās mazattīstītās matriarhātā dzīvojošās tautas sāka apdraudēt latviešu un lietuviešu senčus ! Tajā laikā germāņi bija viena no Eiropas mazatīstītākajām , bet ekonomiski spēcīgakajām tautām.

Bet Eiropā tājā laikā tika ieviesta kristietība un tā kā Baltijā ticēja Mārai, Laimai un dieviņam tētiņam tad aprobežotajiem kristiešiem , kas tajā laikā laupīja inku zeltu nebija miera un viņi nevarēja sadzīvot ar domu , ka Baltijas jūras krastā mīt patriarhālas pagānu tautas. Ja nemaldos kāds Jūdu reliģisko fanātiķu ordenis agrīnajos viduslaikos uzkūdīja ģermaņus ar zobeni vienā rokā un ar krustu otra uzsākt karagajienu , lai laupītu Baltijā un ieviestu kristietību starp viņuprāt “ mežoņiem” , kaut arī tajā laikā Latvija bija daudz augstāka kultūra tajā laikā neka tumsonīgajā Eiropā !
Kustneši savā ekspansijā iznīcināja vienu veselu b

laužam II, 17.02.2005 16:59
Kustneši savā ekspansijā iznīcināja vienu veselu baltu tautu – karēvīgos prūšus un pilnīgi viņus asimilēja.

Tagad diemžēl tādas tautas kā prūši nav un par to jāpateicas barbariem no ģermāņu klejotājciltīm. Lietuviešiem izdevās vācu iebrukumu apturēt un Lietuvas tautu apvienoja izcils baltu valdnieks – Mintauts ! Pateicoties lietuviešu karavadoņu spējām latviešu ciltis tika pasargātas no barbaru iebrukuma, kas turēja rokā krustu un zobenu !
Tā latvieši izglabās no fiziskās iznīcības , bet ne no vēlākas vācu ekonomiskās un ģenētiskās okupācijas. “ Pateicoties” vācu okupantiem ( arī Zviedru un Krievijas impērijas ietekmei ) dažādos laikmetos tika daļēji grauta tautas identitāte un patriarhāls vadības princips baltu – vēlāk latviešu ģimenēs !

Tātad vēsturiski vissās senajās baltu ciltīs bija patriarhālais parvaldes modelis un baltu ciltis dzīvoja teritorijā no Reinas upes Vācijā lidz tagadējajai Maskavai , ieskaitot Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas ! Tatad mūsu senči savās ģimenes ir veidojuši patriarhalas attiecības !

Daudzos gadsimtos ir izveidojušās slimīgas kroplības ģimeniskajās attiecībās, jo katra jauna vara kas nāca vai no Vācijas vai no Zviedrijas vai no Krievijas ar varu uzspieda savas sociālas normas.

Tagad Latvija , kura ir vēsturiski ir patriarhāla valsts tiek pakļauta ideoloģijai un tiek nedabīgi un slimīgi veicināta sievietes pašapziņa. Iedomājieties sievietes, kuru priekšteces ir bijušas mājsaimnieces un kur ģimenē visu noteica tēvs tagad pēc daudziem gadsimtiem patriarhālas varas tiek kūdītas vadīt ģimeni ! Protams lielākai daļai nav ne ģenētisko priekšnoteikumu – tradīciju un iemaņu ne arī zināšanu, kā vadīt ģimeni jo daudzus gadsimtus viņu priekšteces ir vadījis vīrietis un mantošana ir notikusi pa vīriešu līnijai !

Tāpēc daudzas jaunas ģimenes , kur noteicēja mēģina būt sieviete, cieš fiasko attiecību un varas nesadalīšanas dēļ, jo sievietes maniakāli domā, ka viņas var vadīt ģimeni !Veinīgais ko panāk sievietes, šajā Eiropas sociālās ietekmes laikā – viņas sagrauj attiecības gan ar esošām ģimenēm gan ar vīrieti , jo savā iedomā grib dzīvot ka grib, aizmirstot ka ģimene ir viens liels kompromiss !Eiropas matriarhāta ideologi slēpta veidā Latvijā emitē jaunu pārvaldes formu – matriarhatu ( Mērķis : vieglāk pārvaldīt Latvijas tautu ) , kas ir katastrofāls ne tikai vīriešiem, bet cieš pilnīgu fiasko starp sievietēm, kas kļūst egocentriskākas un vientuļas, jo ar uzurpētu egoismu, kas zeļ Latvijā ģimenes institūts sāk devalvēties saknē ! Tāpēc matriarhāli orientētas sievietes un vienkārši maniakālās feministes ir nolemtas vientulībai – un tādu ir bariem vien ! Sociālā krīze Latvijā padziļinās, jo valdībā ir salasījušās ļoti daudz matriarhāta atbalstītājas , bet neviena nevērš kritiku pret sevi !

Diemžēl izglītības vai sirds izglītības līmenis Latvijas sievietēm nav tik augsts, lai saprastu dziļākas socialas norises ( un ne jau katrai ir grāds sociālajās zinātnēš ), un sievietes daba liedz pret kaut ko cīnīties un viņas bariem nodod savus vīriešus un pieslienas tai valts ideoloģijai , kura var uzturēt viņu bērnus vai apmierināt viņu velmes ....

Mūslaiku Latvijā slēpta veidā vīrieši tiek diskriminēti un grauta viņu pašapziņa un atutoritāte. Arī materiālos resursus Eiropas ideologi un okupanti ir atdevuši sievietēm.
Šādos apstākļos , kas no Eiropas un atkal no Vācijas puses tiek grauta baltu pēcteču vīriešu patriarhāla sabiedriskā iekārta vīrietis un viņa tiesības tiek diskriminētas ļoti plaši. Sievietes , kurām zemapziņā patiktos vīriešu protekcionisms un kuru priekšteces daudzus gadsimtus ir dzīvojušas normālā dabīgā un ar tradīcijām bagātā baltu patriarhātā tagad nejūtas labi , jo Eiropas – Vācijas mode un materiālo resursu diktāts piespiež viņas diskriminēt vīriešus, bet sievietes vadība ģimenē Baltijas kultūrā ir tik pat nedabīga un par perversi kroplīga parādība, kā musulmaņiem cūkgaļas karbonāde !

Latvija ir tūkstošiem racionāli izglītotu un nu jau turīgu sieviešu, bet viņas nevar atrast sev vīrieti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2005 19:05
Tikai lai nefinansētu augstskolas krievu valodā, kaut gan pieprasījums tām ir!

Cienījamais AK (-47? :-))))))), ja Jūs ticami pierādīsiet, ka sabiedrībā nepastāv pieprasījums, teiksim, pēc narkotikām, tad es Jums izmaksāšu kasti saldējuma. Morāle: pieprasījuma eksistēšanas fakts vēl nebūt nenozīmē tā leģitimitāti.

Acīmredzot - tikai lai aizstātu nelatviešus darba vietās ar latviešiem.

Ja dažam labam (etnisks) nelatvietis = latviešu valodu nekad nelietojošais un ienīstošais, tad, kā 1939. g. Zvejnieka dēlā teica, šitā gan.

"Ir 1 valsts valoda" - tas ir politikas sekas, nevis sabiedrības stāvoklis, uz kuru jābalstās valodu statusu noteikšanā

Patlabanējais sabiedrības stāvoklis ir okupācijas un kolonizācijas, resp. Latvijas nolieguma fakta sekas. Viena valsts valoda Latvijā nav kāda indivīda vai grupas iegriba, bet Latvijas definīcija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2005 19:00
Kapeec velti tautu tracinaat?

Elementāri, Vatson, pardon, Džugašvili. Tāpatās vien krievu lācim rīklē ieskriet nekad nav par vēlu. Var tokš jau arī paspuroties pretī, moška kaut kas sanāks? Un ja nu nesanāks, tad nekas daudz nebūs zaudēts, jo tāpat jau tikpat kā viss ir zaudēts, vai ne? Dum spiro, spero - kamēr spirinos, tikmēr speru! :-)))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 19.02.2005 18:16
Ir japiekriit Aleksim.Ir politika,kas var vest uz biistama celja.Bilingviaalaa reforma ir biistama politika.Neuzskatu,ka berni buutu piemerotaakais eksperimentu objekts IZM iereedniem.Tad jau labaak saakumaa uz peliiteem pamegina.

Zinu veel to daudziem apolitiski noskanjotiem krieviem nepatiik shii reforma.Kapeec velti tautu tracinaat?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 17.02.2005 00:03
Druviete (Jaunais Laiks) "Tātad divas piektdaļas mācību laika notiek mazākumtautību valodā" - meli. Ne vairāk kā divas piektdaļas. Sk. Izglītības likumu.

"Tā ir konsekventa nošķeltās izglītības sistēmas pārvarēšana" Skaidrāk - unificēšana. Jūs gribat mācīt bērnus krieviski un 200 gadus pierādat, ka tas Latvijā ir iespējams? Vienalga maksāsiet valstij par to, lai jūsu bērnus mācītu vairākuma valodā (asimilētu)! Jums vieglāk apgūt mācībvielu dzimtajā valodā? Bet režīmam vieglāk netulkot mācību grāmatas! Jūs mācījāties angliski tikai angļu valodu un iestājāties ASV augstskolā? Bet latviešu valodu jūs (60% latviešu valodas vidē) nu nekādi nevarat iemācīties latviešu valodas stundās!

"Izvērtēt mācību rezultātus mēs varētu tikai gadījumā, ja mums būtu salīdzināmas grupas. Ja mums būtu bērni, kas 10. klasē tepat Latvijā mācību priekšmetus apguva tikai krievu valodā. Bet tādu nav" Jūsu partijas pienēmtās likuma redakcijas dēļ! Jūs traucējat reformas rezultātu izpētei! Un, starp citu, privātskolās tomēr ir, kaut gan salīdzināt var būt grūtāk. Kāpēc nesalīdzina - saprot, kur apgūst mācībvielu labāk.

"mācīt valodu kā priekšmetu, es atkārtoju simto reizi, ir anahronisms, pie tā mēs neatgriezīsimies. Nevienā skolā" - latviešu skolās, ar savu vēlētāju bērniem, valdošās partijas tā arī dara. Vai jūs kopā ar TB/LNNK vairāk rūpējaties par krievu bērniem? Neticu. Vislabākais pieņēmums - eksperimentējat (ja ne kaitējat).

"Latvijas valstī ir noteikts kurss uz pastiprinātu dzimtās valodas apguvi" Par citiem priekšmetiem nerunā - valsts vēlas, lai 40. skolas beidzējam būtu tikpat krieviskuma, cik angliskuma, vai pat mazāk (svešvalodās vajagot mācīties arī citus priekšmetus).

"es savu iespēju robežās centīšos panākt, lai bilingvālās izglītības sistēma tiek ieviesta visās skolās" Kad ne vairāk par 40% latviešu skolās mācīs latviski, es ticēšu jūsu godīgumam.

"Kādam skolotājam valsts valodas prasmes ir nepilnīgas? Tad neuzticam viņam mācīt viņa priekšmetu valsts valodā!" - centīgi izvairās no tā, ko darīt, ja skolēni ne visu saprot... Vai ja viņi vēlas mācīties šo priekšmetu dzimtajā valodā vai divvalodīgi.

"latviešu valodā tiks apgūtas zināšanas valsts augstskolās, kurās mēs gatavojam speciālistus" - tāpēc vidusskolas pārlatviskot, tālāk - pamatskolas... Tikai lai nefinansētu augstskolas krievu valodā, kaut gan pieprasījums tām ir!

"Visu valsts skolu skolotājiem tika noteikta augstākā valsts valodas nepieciešamības pakāpe" - citu valodu pasniedzējiem krievu skolās - arī. Acīmredzot - tikai lai aizstātu nelatviešus darba vietās ar latviešiem.

"Jebkuram minoritāšu pārstāvim pie visa valodu kopuma, ko viņš pratīs, noteikti būs latviešu valoda. Un tā ir jāprot tuvu dzimtās valodas līmenim. ..[] es ieteiktu biežāk atcerēties to, ka Latvijā ir viena valsts valoda un valsts dara visu, lai nostiprinātu minoritāšu valodas" Atceries! Neapšaubi, kad slēdz krievu plūsmas augstskolās, kad vsk. sāk mācīt pārsvarā latviski... "Ir 1 valsts valoda" - tas ir politikas sekas, nevis sabiedrības stāvoklis, uz kuru jābalstās valodu statusu noteikšanā. Un bez 60% nevar prast valodu tuvu dzimtās līmenim...

Gluhovs (Jaunais Centrs) "secinājumus varēs izdarīt tikai 2007. gadā, kad tiem, kas matemātiku un fiziku ir apguvuši latviski, tiks piedāvāts eksāmenu kārtot latviešu valodā" - un arī tiem, kas krievu valodā mācījās vēsturi un filozofiju!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.02.2005 10:27
Man patika šis diskusijas fragments :))

I.Druviete: Jāstāsta par to, ko vispār nozīmē šī bilingvālā izglītība. Jāstāsta par to, ka pēdējos piecos gados ir notikusi revolūcija mūsu apziņā par valodas apguvi. Pašlaik kognitīvās psiholoģijas speciālisti ir kājām gaisā apgriezuši mūsu izpratni par valodu apguvi.
V.Gluhovs: Mēs 40. vidusskolā pieņemam - ja daļa mācību priekšmetu ir jāpasniedz latviski, bērniem jābūt tam sagatavotiem. Ja bērniem jāapgūst bioloģija, tad jau latviešu valodas stundās ir jāiemācās tā terminoloģija, ko izmanto bioloģijas skolotājs. Tāda pieeja var vēl novest pie kaut kādiem pozitīviem rezultātiem. ... Nekādas īpašas bilingvālās metodes, domāju, mūsu skolās netiek izmantotas.

Izskatās, ka I.Druvietes izpratnē tiešām kaut kas ir apgriezies ar kājām gaisā, un viņai būtu vēlams nostāties ar kājām uz zemes. Un neaizmirst, ka labākās skolas (ieskaitot Rīgas 40.vsk.) praktizē klasiskas pedagoģijas metodes un tieši tāpēc gūst panākumus. Savu bērnu izglītošanu es labāk uzticētu ar veselo saprātu apveltītiem praktiķiem, nevis tiem, kuri nedomājot "multiplicē" IZM ģenerētās pārgudrības.

Saistītie raksti
Refromatspulg 255x203

Vai saruna? Par ko? Autors:Providus.lv