Atslēgvārdi:

Mērdoka faktors 6

Ārvalstu žurnālisti paredz ātru Mērdoka mediju impērijas galu. Mēs to varam izmantot kā iespēju drosmīgāk diskutēt par Latvijas mediju darbības konsekvencēm.

Iesaki citiem:
Kartis 255x203(1)
Foto:jim

Latvijas aktuālā diskusija par oligarhiem nestāv ne tuvu tam problēmu lokam, kas apvijies Ruperta Mērdokam, cilvēkam, ko sauc par ārkārtīgi ietekmīgu mediju dūzi, magnātu, baronu.

Visā pasaulē medijos vienas no galvenajām ir ziņas[1] par noklausīšanās un kukuļošanas skandālu Mērdoka laikrakstā News of the world[2], kas līdz 10. jūlijam bija pasaulē visvairāk pirktais laikraksts un daļa no multimediālās Mērdoka impērijas NewsCorp[3]. Laikraksts slēgts, pēdējais mediju barons[4] Ruperts Mērdoks milzīgos laukumos publicējis atvainošanos, ik dienas kāds no viņa impērijas augsta līmeņa darbiniekiem pamet savu amatu vai/un tiek arestēts, un šo notikumu dēļ atkāpies pat Lielbritānijas policijas boss. Vienlaikus miris noklausīšanās ziņu nopludinātājs.

Šie notikumi lika man sameklēt pirms kāda laika lasīto amerikāņu mediju biznesa analītiķa Maikla Volfa[5] grāmatu Autumn of the Moguls, kas iznākusi 2003. gadā un kurā daudz vietas veltīts Rupertam Mērdokam. Volfs uzrakstījis arī Mērdoka personībai veltītu darbu The Man Who Owns the News. Pārlasot Volfa rakstīto, nācās domāt arī par Latvijas mediju biznesa tradīcijām.



Trauslais titāns

Jau 2003. gadā Maikls Volfs rakstīja, cik trausls ir Mērdoka impērijas spēks. Trausls, pēc autora domām, izskatās gan pats mediju impērijas īpašnieks, kad redzēts rīta skrējienā Ņujorkas Centrālparkā, gan trauslas ir viņa vadītās mediju impērijas vērtības — tās brūkot tāpat kā jebkura monarhija, koloniālā kārtība vai komunisms. Ar ironiju viņš apraksta savas grāmatas redaktora pārbiedēto seju, redzot, ko Volfs uzrakstījis, jo arī Volfa grāmatas izdevējs izdevniecība HarperCollins ietilpst Mērdoka mediju grupā.

Mērdokam pieder Fox, AOL Time Warner, Vivendi, Disney un daudzi citi mediju uzņēmumi, kuru darbībā savijas satura radīšana un tā piegāde virszemes, satelītu un kabeļu tīklos[6]. Mērdoks pārstāv to mediju vadītāju paaudzi, kas 20. gadsimta otrajā pusē apvienoja kinostudijas ar TV kanāliem, ierakstu kompānijas ar radio stacijām un ieguva vietējos un nacionālos laikrakstus. Volfs uzskata, ka Mērdoks ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem, kura dēļ brūk mediju industrijas pamati, jo viņš veidojis uz peļņu vērsto mediju kultūru.



Mediju kultūras fenomens

Latvijā Rūperta Mērdoka uzņēmumam salīdzinoši īsu laiku — no 2007. gada līdz 2010. gadam — piederēja LNT un vairākums TV5 akciju, bet viņa radītie un aizstāvētie mediju darbības principi nav sveši daudzās Latvijas mediju organizācijās. Mērdoks savu ietekmi vienmēr saistījis ar politiķiem. Viņa īpašumā esošie laikraksti gadiem ilgi aizstāvējuši konservatīvo politiku ASV un visas Mērdoka korporācijas avīzes ir aģitējušas par Irākas karu. Arī Latvijā mediji, meklējot un vairojot ietekmi, nereti atrod sponsorus politiskajā vidē un šo mediju sniegtā informācija ir izdevīga politiķiem, nevis auditorijai. Taču šī saikne nereti nav viegli ieraugāma, tā ilgākā laikā nosakāma tikai ar satura pētījumu palīdzību.

Alkas pēc peļņas par jebkādu cenu un ar jebkādiem līdzekļiem ir viens no mediju impērijas aktuālā skandāla īstajiem cēloņiem, jo cilvēku sarunas tabloīda News of the World pārstāvji noklausījās, lai varētu radīt kārtējās laikraksta pārdošanu veicinošās ziņas. Pirmkārt, Mērdoka mediju bizness ir viens no tiem, kas attālināja medijus no sociālās atbildības principa, padarot peļņu par galveno satura dzinējspēku, bet mediju biznesu pielīdzinot citām biznesa jomām un komerciālām interesēm pakļaujot visas mediju darbības sadaļas. Arī Latvijā lielākajā daļā mediju ir ļoti komercializēts saturs, ko tieši, vai piesaistot noteiktu auditorijas apjomu, var pārdot reklāmdevējam. Kopumā Latvijas mediju sistēmā dominē nevis profesionāli principi, bet cenšanās sekot un dažādos veidos izpatikt auditorijai, īpaši tai daļai, kas veido lielākas grupas. To uztvere arī nosaka visiem adresētā satura vienkāršošanu, izklaides dominēšanu, žurnālistikas trivializāciju.

Ļoti personisku sleju par Mērdoka nozīmi apšaubāmas mediju prakses attīstībā, uzmācīgiem informācijas vākšanas paņēmieniem un izklaides pārsvaru saturā Guardian šīsnedēļas pirmdienā uzrakstījis Rojs Grīnsleids[7]. City University of London žurnālistikas pasniedzējs, kas 20 gadus kritizējis Mērdoka ietekmi uz mediju darbinieku profesionālo ētiku, saka, ka Mērdoka „filozofija ir vienkārša — ļaujiet tirgum izlemt”. Skatoties uz reitingiem (klikšķiem, realizācijas datiem), dodiet lasītājiem, skatītājiem un klausītājiem tikai to, ko viņi vēlas! Šādi spriežam esmu dzirdējusi arī dažāda līmeņa Latvijas mediju vadītājus. Tie ir Mērdoka filozofijai raksturīgi vārdi, taču, strādājot pēc šādiem principiem, medijos neizbēgami pieaug zemākas kvalitātes satura īpatsvars.

Otrkārt, galvu reibinošs komerciāls izdevīgums radījis tabloīdus, dzelteno un slavenību presi. Ne velti Mērdoka nu jau slēgtais laikraksts rakstīja galvenokārt par slavenībām, seksuālām novirzēm un dīvaiņiem. Latvijas mediju tirgū ļoti labi veicas slavenību medijiem — tiem formātiem, kas informāciju par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem apvieno ar šo ziņu sensacionalizāciju un dramatizāciju. Slavenību un dzeltenās preses agresivitāti Latvijā vislabāk parāda daži materiāli, kas tapuši sabiedrībā pazīstamu cilvēku bērēs. Tā arī ir daļa no Mērdoka filozofijas. Ne velti, slavējot pētnieciskās žurnālistikas lomu, Mērdoka avīzes noklausīšanās skandālā[8] pieminēta ideja, ka korumpētajiem medijiem nepieciešams Hipokrāta zvērestam līdzīgs principu kopums[9].



Lielo īpašnieku jautājums

Mērdoks ir viens no tiem mediju īpašniekiem, kas pats personīgi iedziļinājies ļoti daudzos procesos un noteicis sev piederošo mediju darbību. Maikls Volfs visvairāk kritizē Mērdoku par pastāvīgu vēlmi iegūt savā īpašumā arvien vairāk dažādu mediju. Volfs atklāj, ka Mērdoks ilgstoši “apstrādājis” ASV varas iestādes, lai tās atļautu viņam iegūt ietekmi lielākajās mediju kompānijās, jo Mērdokam “nepietiek strādāt kādā mediju sektorā, viņam vajag visu”.

Latvijā, protams, nav tāda līmeņa mediju magnātu. Bet jautājums par mediju īpašniekiem pēc skaļajām pārmaiņām mediju tirgū[10] ir ļoti aktuāls. Nav iespējams izvērtēt mediju ietekmi, mediju sistēmas daudzveidību un dažādu mediju pieejamību sabiedrībai, ja aiz daudzajiem nosaukumiem nav zināmi laikrakstu, portālu, TV un radio kompāniju, kabeļtelevīzijas un citu satura piegādātāju īstie īpašnieki. Mediju darbinieki ļoti reti un neveiksmīgi protestē pret jaunā īpašnieka ietekmi uz saturu, jo kā profesionāļi nokļūst neapskaužamā situācijā. Daļa darbinieku tomēr arī pēc īpašnieka un profesionālo principu maiņas cenšas turpināt strādāt atbilstoši profesionālajiem standartiem. Tā par Mērdoka nopirkto mediju žurnālistiem stāsta Maikls Volfs. Ārzemju korespondentiem, attālo filiāļu darbiniekiem un vēl dažiem tas izdodas, bet pārējie mēģina izdzīvot un sadarboties, “kļūst par kolaborantiem, kvislinga medijiem”, bet kolaboracionisms ir emocionāli ļoti smags, tas sagrauj personības.

Daudzās Eiropas valstīs mediju īpašnieku caurspīdīguma jautājums ir pašsaprotams. Stingri noteikumi definēt savu biznesa vēsturi (maksātnespējas procesus, īpašumus citos biznesa sektoros) skar ne vien īpašniekus, bet arī mediju vadītājus Vācijā un Lielbritānijā. Vācijā jaunais īpašnieks nedrīkst mainīt iepriekš noslēgtos līgumus ar redaktoriem un apdraudēt redakcionālo neatkarību, Lielbritānijā mediju īpašnieki nedrīkst būt saistīti ar politiku, reliģiskām organizācijām un reklāmas aģentūrām.

Ruperts Mērdoks kā mediju īpašnieks gan nekad nav slēpies, toties viņa darbība un tās sekas lieliski ilustrē mediju īpašnieku atklātības jautājuma svarīgumu un mediju kultūras pārmaiņu pazīmes. Ārvalstu žurnālisti paredz ātru Mērdoka mediju impērijas galu. Mēs varēsim sekot, vai un kā tas notiks, bet varam arī to ieraudzīt kā iespēju drosmīgāk diskutēt par Latvijas mediju darbības konsekvencēm.

___________________

[1] http://edition.cnn.com/2011/WORLD/..

[2] http://www.newsoftheworld.co.uk/

[3] http://www.newscorp.com/

[4] http://edition.cnn.com/2011/WORLD/..

[5] http://www.newser.com/about/michael-wolff.html

[6] vairāk informācijas: http://www.americanprogress.org/issues/2004/07/b122948.html

[7] http://www.guardian.co.uk/media/greenslade/2011/jul/18/rebekahwade-newsoftheworld

[8] http://www.thestar.com/news/world/article/..

[9] http://www.guardian.co.uk/commentisfree/..

[10] Laikraksta “Diena” pārdošana un vairākkārtēja vadības maiņa; krieviski rakstošo laikrakstu “Čas” un “Telegraf” izdevējfirmu nonākšana jaunu īpašnieku rokās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

robčiks - happy mersrags uū 30.07.2011 01:43
Andas kundzei savu uzvārdu vajadzētu lietot vīriešu dzimtē-Anda Rožukalns-tā autentiskāk izklausās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GarJuris - autorei 22.07.2011 13:48
1. Kas apstiprina Jūsu raksta sākuma pausto apgalvojumu par impērijas galu?
2. Kapec kā autoritatīvu viedokli izvēlēties 2003. gadā sarakstītu grāmatu? Kapēc ne 100 citas un jaunākas? piebilde: ja cilvēkam ir 80 gadi, tad paredzēt lielas pārmaiņas viņa vadītajā impērijā tuvako 10 gadu laikā nav liela māksla:))
3. Ta arī neatradu rakstā ko Mērdoka piemērs māca, liecina, raksturo, atklāj par Latvijas medijiem. Pārstāstīti britu komunistu komentāri par notiekošo labs "izpētes darbs", bet kur "radošā daļa"? Cik jūs savam studentam ieliktu par šādu "rakstu darbu"?
4. Varbūt vajadzēja pielietot kaut nedaudz no "anglosakšu izmeklējošā žurnālisma" un papētīt kāpec līdz šai dienai autoritatīvs avots CNN pie Mērdoka impērijas pieskaita TV5? Veca informācija, vai tomēr pamats intervijai ar Ēķi?

Noslēgumā - tā kreisi liberālā frazeoloģija par impēriju sabrukšanu un alkatīgajiem baroniem neveicina žurnālista un eksperta autoritāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Glens 22.07.2011 05:25
Interesanti, ka ASV jau ilgāku laiku 90% no preses, kas ir stipri kreisa griež zobus uz Mērdoka FOX. Visu laiku ir uzsaukumi, ka "kaut kā FOX jāapklusina". Ir jau jocīgs kantoris, taču liberāļu MNSBC jau nu noteikti nav labāks, tikai otrā flangā - bet "progresīvājiem" skaitās ok. Starp citu, Mērdoks ir katolis, atšķirībā no vairākuma preses ebreju īpašniekiem. Un kāda sagadīšanās! Te nu mēs esam, taisni laikā uz ASV vēlēšanām... Tik mulsinošas sagadīšanās un tik jocīgi tas viss ierakstās sazvērestības teorijās, ka taisni jocīgi sāk palikt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe Marišūne-Schwagrowski-Buyse - autorei 22.07.2011 03:37
Liels paldies par rakstu. Šādus rakstus Latvijas mediju vidē ir prieks lasīt :) Būtu vēlējusies savai personīgajai zināšanai plašāku informāciju pie 10.atsauce. Jo neesot Latvijā visam grūti izsekot līdzi :( vai ir zināmas, kādas izmaiņas ir notikušas krievu mediju īpašniekos pēdējā gadā resp.2010.gadā un līdz šim? par Dienu it kā viss skaidrs :) paldies jau iepriekš! Ar sveicieniem no Tunisijas, SingeM

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anda Rožukalne - Aigaram Bumburam 21.07.2011 19:44
Paldies par precizējumiem! Patiesi attiecībā uz lielāko laikrakstu labāks ir Jūsu formulējums par NW kā lielāko svētdienas laikrakstu Lielbritānijā, jo, runājot par tirāžām vienmēr pastāv risks, ka tās var vērtēt dažādos laikos un vietās. Es, domājot tikai par Rietumu pasauli, piemirsu Indian Times, arī Sun dažādos avotos nosaukts par lielāku nekā nu jau zudušais NW.
Mērdoka īpašumu saraksts ir ņemts no slejā pieminētās Volfa grāmatas, kurā plaši aprakstīta Mērdoka cīņa ar ASV federālajām iestādēm par jaunu īpašumu pievienošanu savai mediju impērijai, kļūšana par ASV pilsoni šī mērķa vārdā, bet AOL Time Warner gadījums šajā kontekstā ir īpaši zīmīgs. Protams, no 2003.gada arī šajā biznesā bijušas izmaiņas, Mērdokam pieder viens no Time Warner agrākajiem sporta kanāliem, pašreizējais SouthSport. Visiem pieminētajiem uzņēmumiem ir īpašumi visā pasaulē ļoti dažādos mediju darbības segmentos, tāpēc Jūsu precizējumi ir labs iemesls, lai kādā reizē sīkāk pievērstos to struktūras apskatam, pārbaudot arī jaunāko informāciju par nozīmīgākajām šo uzņēmumu daļām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aigars Bumburs - Rožukalnei 21.07.2011 15:52
Ui, man liekas, ka rakstā ir redzamas dažas faktu kļūdas (vai neprecizitātes).

Proti, pie punkta [3], ka NOTW "bija pasaulē visvairāk pirktais laikraksts un daļa no multimediālās Mērdoka impērijas NewsCorp." Daudz precīzāk būtu: tas bija LIELBRITĀNIJĀ visvairāk pirktais SVĒTDIENAS laikraksts. Un, ka News Corporation L-britānijā tiek pārstāvēts kā News International group, zem kura paspārnes tad iznāca šis bēdīgi slavenais laikraksts (un iznāk vēl 3 citas avīzes).

Un otra kļūda ir pie punkta [6]: "Mērdokam pieder Fox, AOL Time Warner, Vivendi, Disney un daudzi citi mediju uzņēmumi, kuru darbībā savijas satura radīšana un tā piegāde virszemes, satelītu un kabeļu tīklo." Un šī ir muļķīga kļūda, jo nosauktie uzņēmumi ir KONKURENTI, un no šīm mediju kompānijām "vecajam sakārnim" pieder tikai FOX.

Cheers, A''

Saistītie raksti
Celms 255x203

Dienas āža kāja 30 Autors:Dita Arāja

Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne