Melna skola, balta skola… 4

Mūsu veiksmes un neveiksmes stāsti diemžēl nav mūsu pašu stāsti. Cik nepatīkami tas nebūtu, lielā mērā katra cilvēka panākumus izglītībā un darbā nosaka vide, kurā nācies augt. Ko darīt, ja šī vide ir izteikti nelabvēlīga?

Iesaki citiem:

Par šo visai neoptimistisko jautājumu domāju, kad satikos ar divām Amsterdamas skolēnu mātēm, kas krietnu laiku veltīja sociālās segregācijas pārvarēšanai vienā konkrētā skolā – tajā, kas atrodas vistuvāk viņu mājām. Gaidot laiku, kad bērniem būs jāiet mācīties, viņas sapņoja par to, ka vedīs tos uz to skaisto, jauko ēku, kas atrodas tepat viņu ielā. Kāds kaimiņš apbēdināja – nav vērts par to sapņot, tā skola ir melna. Tā, bez mazākas politkorektuma devas, Nīderlandē mēdz saukt skolas, kur pārsvarā mācās imigrantu bērni, kuru ģimenes nāk no Ziemeļāfrikas, Turcijas vai Surinamas. Tomēr ideja par vietējo skolu abām māmiņām likās pārāk pievilcīga, lai to uzreiz atmestu. Viņas ne tikai apmeklēja skolu un iepazinās ar skolotājiem, bet arī nolēma iesaistīties skolas popularizēšanā starp sava rajona baltām vidusšķiras ģimenēm. Nonāca pat līdz situācijām, kad viņas lielveikalā uzrunāja cilvēkus ar attiecīgā vecuma bērniem. Beigu beigās pašā skolas ēkā viņas sarīkoja nelielu iepazīšanas ballīti vecākiem. Skola gaidīja, ka atnāks kādi 5-10 cilvēki. Atnāca ap 30. No tiem vairākums pēc tam arī sūtīja bērnus vietējā skolā.

Šajā stāstā mani visvairāk iespaidoja nevis divu jaunu, enerģisku sieviešu apņēmība, bet gan tas, cik mierīgi, kā kaut ko pašsaprotamu apkārtējā sabiedrība, ieskaitot valdību un izglītības sistēmu, pieņem sociālu nevienlīdzību veicinošo segregāciju. Pašas stāsta varones bez mazākā apmulsuma lieto apzīmējumus ‘melna’ un ‘balta’ skola. Un ‘melnās’ skolas skolotājas, ar kurām nācās saskarties, arī mierīgi atzīst – nu ja, kaut gan mūsu skola nav slikta, vairākums no tiem bērniem netiks līdz augstskolai. Ko lai dara, viņu vecāku izglītības līmenis pārsvarā nav tāds, lai viņi tiektos pēc augstākās izglītības…

Ne vārda par kompensējošiem pasākumiem, par izglītības politikas plānotāju lomu nevienlīdzīgas izglītības pieejamības situācijā. It kā ir pareizi, ka vecāku neizglītotība fatāli ietekmē viņu bērnu dzīves gaitas. It kā cilvēku ceļš izglītības sistēmas mežā būtu dabas fenomens, kas atkarīgs no laika apstākļiem un varbūt likteņa, ko nevar mainīt ar informēto un apzinīgo pieeju, ar labvēlīgu iejaukšanos.

Izglītības pieejamība visām sociālām grupām un slāņiem jau sen vairs nav uzskatāma par tipiski ‘kreiso’ ideju. Tomēr distance starp realitāti un retoriku šajā jautājuma nesamazinās, drīzāk pieaug, pat tajās valstīs, kur iedzīvotāji maksā lielus nodokļus un valsts joprojām izliekas, ka rūpējas par sociālo drošību. Kā atzīmē Amsterdamas Universitātes pētnieks, amerikānis Bowen Paulle, neskatoties uz visām sociālās politikas atšķirībām, Rietumeiropas pilsētu nelabvēlīgu rajonu skolas, kur mācās pārsvarā bērni no maznodrošinātām ģimenēm, ir visai līdzīgas Bronksas skolām – gan vienas, gan otras negādā par audzēkņu drošību un nepiedāvā viņiem strukturētu, stabilu vidi, kur apgūt elementāras sociālās saskarsmes prasmes. Kā uzskata Paulle, tur, kur nav elementāras drošības un kārtības, ar multikultūru mācību grāmatām līdzēt nevar. Politiķi prot atrast simts un vairāk iemeslu, kāpēc sociāli-ekonomiskās skolu segregācijas pārvarēšana nav iespējama. Un paši turpina sūtīt savus bērnus skolās, kur mācās (gandrīz) tikai citi izglītotās vidusšķiras bērni.

Pētnieku atziņas mudina uz pārdomām – ir nepieciešams, lai skolā būtu vismaz 50% bērnu no ‘labvēlīgām’ - tas ir, no izglītotās vidusšķiras – ģimenēm, lai bērni, kas aug sliktākos sociālos apstākļos, iegūtu normālu izglītību neatkarīgi no šo bērnu izcelsmes, dzimtes un ādas krasas. Viss, kam ir nozīme – sociālo iespēju trūkums (nabadzība) un vecāku izglītība.

Tas liek padomāt arī par dažas labas Latvijas skolas skolēnu sociālo sastāvu. Vai korekcijas klases nav tas pats potenciāli apdraudēto bērnu segregācijas veids? Un vai Latvijas profesionālo skolu audzēkņu neapmierinoši rezultāti centralizētājos eksāmenos neliecina par to, ka arī Latvijā ir izveidojušies daži sociāli nelabvēlīgi nekvalitatīvās izglītības anklāvi, kur jaunākās paaudzes latviešu karjeras izredzes tiek jau iepriekš noteiktas kā viduvējas? Paldies Dievam, Latvijā sliktākas izredzes izglītības sistēmā mazākā mērā nekā Nīderlandē ir saistītas ar etnisko izcelsmi (vienīgais skumjais izņēmums laikam ir romu minoritātes stāvoklis izglītībā), bet savu lomu spēlē gan ģeogrāfija, gan vecāku izglītība un profesija.[1]

Pašlaik, kad ir pieejami struktūrfondu līdzekļi iekļaujošās izglītības veicināšanai un politikas plānotāji runā par zināšanu sabiedrības attīstīšanu, ir iespējams izvairīties no nejaušas sociāli-ekonomiskās segregācijas skolās – gan profesionālajās, gan parastajās. Ja atrisināsim šo problēmu līdz tam laikam, kad Latvijai darbaspēka trūkuma dēļ parādīsies vairākas ģimenes no ekonomiski mazāk attīstītām valstīm, iespējams, Latvijā arī jaunas imigrācijas apstākļos neizveidosies atsevišķas ‘melnas’ un ‘baltas’ skolas.
__________________

[1] I. Dedze, M. Krūzmētra, I. Mikišķo, Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums, PROVIDUS 2004

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija Golubeva - Vidzemniekam 31.07.2006 12:08
Paldies par ieteikumiem! Loti iespejams ka septembri rikosim vienu pasakumu sakara ar socialo ieklausanu pamatizglitibas limeni. Vai velaties taja piedalities un klatiene uzrunat dazadu partiju politikus par so jautajumu? Ludzu atrakstiet uz maria@providus.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Marija Golubeva 22.07.2006 06:14
>Kas saprasts ar vārdu "politisks"? Varu piekrist Jums ka tā pirmkārt ir rīcība, rīcībpolitika. Tā ir rīcība šeit un šobrīd, šajā konkrētajā situācijā. Mainoties situācijai mainās politika. Bet situācijas, faktori un apstākļi mainās tik strauji, ka rīcībpolitikai sāk pietrūkt plašāka redzējuma. Es teiktu, ka politika ir taktika atšķirībā no stratēģijas. Latvijā rīcībpolitikas ir daudz bet nav sapratnes politikas, nav domāšanas ploitikas, nav stratēģijas.

Atceros to pētījumu. Visādu traucējošu faktoru izglītībā ir daudz un katrā konkrētā vidē un apstākļos tie ir citi, vairāk vai mazāk tipiski. Un strādājot pie viena faktora optimizācijas nereti aizmirstās citi. Teorētiskā doma ir tā, kas aptver faktorus kopumā izdalot būtiskos un māzāk svarīgos. (Vislabākā prakse ir kārtīga teorija). Paturot prātā būtību detaļas izkārtojas it kā pašas no sevis gan šeit un šobrīd gan jebkuros mainīgos apstākļos.

Cien'. Marija! Jūs esat situācijā, kas ļauj pacelties pāri "šeit un šobrīd" apstākļiem un saskatīt būtību. Tādu cilvēku Latvijā nav daudz. Tāpēc arī no Jums sagaidu "zobainu" tvērienu. Noorganizējiet kādu konferenci ! Izvirziet kādu tēzi, kas aizskar izglītības politiķus līdz kaulam. Tas liks domāt un arī rīkoties. Tādu es redzu šibrīža rezultatīvāko "rīcibpolitiku".

Visu to labāko Jums vēlot - sincerely - Vidzemnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija Golubeva - Vidzemniekam 17.07.2006 13:54
>negaidīju, ka Jūs tik politiski "bezzobaini" rakstīsiet par Latvijai tik aktuālu problēmu.

>Ar politiskiem līdzekļiem vien bez profesinālas pieejas to nav iespējams atrisināt.

Piekritu, ka problema nopietna, bet kas konkreti ir domats sajos teikumos ar vardu 'politisks'? Ja runa ir par ricibpolitiku - Latvija jau pastav petijumi par pamatizglitibas apguvi traucejosajiem faktoriem (uz svarigako petijumu atsaucos sava raksta), kur ari tiek piedavati risinajumi (ieteikumu sadala), un neredzu nepieciesamibu velreiz atkartot citu petnieku izstradatus ieteikumus - vajadzetu tikai kadam piestradat pie to ieviesanas.

>Vai Jūs būtu ar mieru nākt uz vienu lauku skolu par direktori un parādīt kā vismaz vienā skolā iespējams šo problēmu sekmīgi atrisināt?

Esmu izglitibas politikas petniece un nedaudz vesturniece, nevis skolas pedagoge. Manuprat, bez pedagogiskas izglitibas un pieredzes skolotaja darba nakt 'uz vienu lauku skolu par direktori' butu bezatbildigi. Bet labprat palidzetu lauku skolas direktorei ar savam zinasanam - piemeram, konsultejot par skolas vizijas/ strategijas attistisanu, labas prakses principiem sadarbiba ar vietejo sabiedribu, un tamlidzigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Marija Golubeva 15.07.2006 12:51
No vienas puses - paldies par aktuālas tēmas aizskaršanu, no otras - es negaidīju, ka Jūs tik politiski "bezzobaini" rakstīsiet par Latvijai tik aktuālu problēmu. Ko tad Jūs raksta beigās iesakāt darīt? Segregācija, pareizāk - sociāla noslāņošanās valda visā sabiedrībā. Tiesa - izglītība ir tā sfēra, kur to iespējams pārvarēt, ja ir politiskā griba. Bet Jūsu raksts nav nedz īsti politisks nedz profesionāls. Tikai tāda parunāšana.

Mums formāli nav "melnu" un "baltu" skolu bet ir "melni" un "balti" uzskati izglītības darbinieku un politiķu vidū par to, kas šobrīd jādara izglītības sfērā. Tikai nav neviena kas "baltos" pulcinātu vienuviet kā tās mātes Amsterdamā un organizētu kopīgai rīcībai.

Arī izglītības pieejamības problēma mums tiek saprasta tikai kā fiziskas pieejamības, t.i. skolas apmeklētības problēma. Un vienalga skolu neapmeklējošie bērni valstī pat netiek kārtīgi uzskaitīti, kur nu vēl piesaistīti skolām. Patiesībā pieejamībai ir divas puses - fiziskā un psiholoģiskā pieejamība. Un Jūsu it kā no jauna atklātā "meln-baltības" problēma profesionāli ir jau sen pazīstama ar nosaukumu "nature - nurture problem" . Ar politiskiem līdzekļiem vien bez profesinālas pieejas to nav iespējams atrisināt. Jūs varat precīzi sajaukt skolēnus attiecībās 50 pret 50 (bet Latvijā jau vidusšķiras vēl nav) bet garantēt labu rezultātu nav iespējams. Problēma ir individuālpsiholoģiska. Ir "Atraitnes dēli" bet ir arī slinkas un izlutinātas bagātnieku atvases, no kurām izaug noziedznieki. Arī tas, ka NAPā cilvēks tiek pasludināts pirmajā vietā ir tikai politiska retorika. Un Jūsu raksts, cienītā, arī nav nekas vairāk.

Vai Jūs būtu ar mieru nākt uz vienu lauku skolu par direktori un parādīt kā vismaz vienā skolā iespējams šo problēmu sekmīgi atrisināt?

Citi autora darbi