Māris Sants pret Rīgas Kultūru vidusskolu: ļoti subjektīvas piezīmes 40

Man bija tas gods gan piedalīties ES direktīvu pārņemšanā, gan izmantot tajos paredzētās normas praksē. Ceru, ka Māra Santa lieta parādīs, ka tiesas ceļā var efektīvi cīnīties pret diskrimināciju.

Iesaki citiem:

Godīgi sakot, 2004.gada pavasarī, kad kopā ar kolēģiem mēģināju pārliecināt Saeimas deputātus pieņemt Diskriminācijas novēršanas likumu, sajūtas bija visai pesimistiskas. Ne tikai tāpēc, ka tikai divi deputāti no Cilvēktiesību (!) komisijas uzskatīja, ka jāsoda par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Šķita, ka diskriminācijas problēma nav interesanta vispār – valstī viss ir kārtībā, un punkts. Tomēr jau pēc gada tika pieņemts pirmais spriedums lietā par atšķirīgu attieksmi uz seksuālās orientācijas pamata.

Uzzinājis par atteikumu pieņemt darbā Māri Santu, nolēmu ķerties klāt pie šīs lietas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, gribēju pārbaudīt, kā praksē darbosies dalītais pierādīšanas pienākums. Otrkārt, bija šaubas, vai seksuālo orientāciju atzīs par aizliegto kritēriju atšķirīgajai attieksmei. Tieši šīs juridiskās problēmas savā rakstā politika.lv veiksmīgi aplūkoja Gita Feldhūne, man atliek tikai papildināt ar to, kā viss izskatījās “no iekšienes”.

Runājot par seksuālo orientāciju kā aizliegto kritēriju, sākotnēji biju gatavs tam, ka tiesa šo argumentu neuztvers. Tam ir savs pamats – izskatot grozījumus Darba likumā, netika atbalstīts labklājības ministres priekšlikums tieši pieminēt seksuālo orientāciju, ko var uztvert arī tā, ka likumdevējs nemaz negribēja šo kritēriju iekļaut likumā. Protams, šāda interpretācija būtu pretrunā gan ar Satversmi, gan ar starptautiskajām saistībām, gan ar ES tiesību aktiem, tāpēc biju gatavs, ja nepieciešams, lūgt uzdot jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai. Tomēr nedz atbildētāja pārstāve, nedz tiesa neapšaubīja, ka diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata ir aizliegta, kas jau pats par sevi ir pozitīvi.

Jautājums par dalīto pierādīšanas pienākumu pats par sevi arī neizraisīja šaubas. Grūtāk bija pamatot, ka Rīgas Kultūru vidusskola zināja par Māra Santa seksuālo orientāciju – tik tiešām, nav iespējams sodīt darba devēju par to, ka viņš diskriminē uz tā pamata, kuru pats nezina. Piekrītu, ka diez vai prasība tiktu apmierināta, ja tā balstītos vienīgi uz daudzām mediju publikācijām par M.Santu. Tomēr (un to parasti nepamana šīs prāvas komentētāji interneta forumos) bija vēl pierādījumi tam, ka Rīgas kultūru vidusskolas direktore un M.Sants pazina viens otru vēl 2002.gadā; turklāt jūnija sākumā, kad publikācijas par M.Santu bija visnotaļ izplatītas, viņi piedalījās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes reliģijas un ētikas skolotāju profesionālās studiju programmas kvalifikācijas pārbaudījumu komisijas sēdē. Diez vai var atzīt par ticamu atbildētāja pārstāves apgalvojumu par to, ka skolas direktore, protams, lasa avīzes, bet apzināti nelasa materiālus, kuros aprakstīts skandāls ar viņai pazīstamo cilvēku. Protams, var atzīt par subjektīvu tiesas viedokli, ka var prezumēt skolas direktores informētību par M.Santa seksuālo orientāciju, taču jebkura pierādījuma novērtēšana ir saistīta ar zināmu subjektivitāti.

M.Santa neaicināšana uz darba interviju būtu saprotama, ja darbā pieņemtais pretendents būtu stiprāks izglītības vai profesionālās pieredzes ziņā. Šajā lietā tā tas nebija, tāpēc gan prasītāja, gan tiesas ieskatā varēja prezumēt, ka ir bijusi atšķirīga attieksme pret pretendentiem, vadoties no viņu seksuālās orientācijas. Līdz ar to pierādīšanas pienākums pārgājis atbildētājam.

Atbildētājs savukārt nebija spējīgs pierādīt, ka atšķirīga attieksme nav bijusi. Arguments, ka pirms darba sludinājuma publicēšanas ir bijusi vienošanās ar citu pretendentu, faktiski zaudējis jēgu līdz ar sludinājuma publicēšanas brīdi – tas nozīmēja, ka skola turpina meklēt atbilstošu kandidātu reliģiju vēstures skolotāja amatam. Un šīs meklēšanas ietvaros būtu vismaz jāaicina uz interviju pretendents, kuram ir gan laba izglītība, gan praktiskā darba pieredze.

Pats interesantākais ir tas, ka šo prāvu varēja novērst, ja skolas direktore vismaz telefonsarunā paskaidrotu M.Santam, kāpēc līgums ir noslēgts ar citu personu. Tomēr tolaik viņai nebija laika izskaidrot savu rīcību. Tagad tas ir jādara tiesā.

Apsveicama ir tiesas rīcība, nosakot kompensācijas par morālo kaitējumu apmēru. Faktiski lielā mērā ir ņemts vērā mans arguments – Ls 2000 ir summa, kas varētu atturēt arī citus darba devējus no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē. Es patiešām esmu priecīgs, ka Māris Sants, ja spriedums stāsies spēkā, saņems šo kompensāciju.

Tomēr šajā lietā man vissvarīgākais šķiet pats princips – diskriminācija ir stingri aizliegta. Es būtu gatavs pārstāvēt arī heteroseksuālu personu, ja darba devējs šīs personas kandidatūru noraidītu seksuālās orientācijas dēļ (kaut arī šādai diskriminācijai varbūtība ir daudz zemāka). Es būtu gatavs pārstāvēt cilvēku lietā par diskrimināciju arī uz cita pamata (rase, etniskā izcelsme, vecums, invaliditāte, reliģiskie vai politiskie uzskati utt.). Bija svarīgi radīt precedentu.

Gribētu nomierināt darba devējus, kurus tagad biedē, ka spriedums M.Santa lietā pavērs durvis afērām un novedīs pie darba konfliktiem[1]. Pirmkārt, atļaut diskrimināciju darba vietā varētu tikai tad, ja Latvija atrastos starptautiskajā izolētībā. Vai pārējās ES dalībvalstīs komercdarbība sarūk, kad tiek īstenoti tie paši principi, kuri turklāt ir ieviesti krietni agrāk nekā Latvijā? Otrkārt, ja darba devējs tiešām rūpējas par kvalitāti un pieņem darbā vislabāko pretendentu (tieši tāpēc tiek publicēti darba sludinājumi, vai ne?), tad nebūs problēmas pierādīt to tiesā. Treškārt – ja biznesa attīstība tiek būvēta uz diskriminācijas pamata, tas ir tikpat amorāli, kā plānot veiksmīgu biznesu uz blēdības vai narkotiku tirgošanas pamata.

Man ir patiess prieks, ka – atšķirībā no daudziem raksta sākumā pieminētajiem Saeimas deputātiem – minētos argumentus izprot pēdējā laikā daudzkārt negatīvi pieminētā tiesu vara. Ar spriedumu Māra Santa lietā tā pierādījusi, ka ir gatava jauniem izaicinājumiem un nebaidās iet uz priekšu.

_____________________________
[1] Skat., piem., Paiders J. Māra Santa prāva paver durvis jaunām tiesu sistēmas afērām. Neatkarīgā Rīta avīze, 19.05.2005.





Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (40) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Psihoterapeits 23.07.2007 03:25
piemeeram, vai vareetu shis citaats izskatiities tad shaadi

Severin: Mūsdienu humānās zinātnes atzīst NARKOMAANIJU kā līdztiesīgu DZIIVES VEIDU līdzās NENARKOMAANIJAI, un noraida mītu par jauniešu pavedināšanu uz NARKOMAANIJU. Ja tas būtu iespējams, tad arī NARKITIKU orientētas personas būtu pavedināmas uz NENARKOMAANIJU, kas būtu nosodāmi.

Varbuut ne preciizaakais saliidzinaajums,bet lai shitaadi ko argumenteetu liekas lielu skolu nevajag! Taa ir homoseksuaalaas agendas virziishana. Beigaas visi izmirsim un zilie vien paliks.Nedosim vinjiem savus beernus.

Puisim 18 gadu.Grib 'suukaat' locekli.Kaapeec prasu! Atbilde, jo 12 gadu vecumaa redzeejis filmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Filosofs 23.07.2007 03:19
cik debiils var buut shaads arguments

Severin: Mūsdienu humānās zinātnes atzīst homoseksualitāti kā līdztiesīgu seksuālo orientāciju līdzās heteroseksualitātei, un noraida mītu par jauniešu pavedināšanu uz homoseksualitāti. Ja tas būtu iespējams, tad arī homoseksuāli orientētas personas būtu pavedināmas uz heteroseksualitāti, kas būtu nosodāmi

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

citāts: 21.07.2006 12:47
Diemžēl lieta ir daudz nopietnāka. Runa ir par tendenci. Zem cīņas par toleranci izkārtnes darbojas spēki, kuru mērķis ir sagraut eiropeisko civilizāciju. Tas viss tiek darīts it kā progresa vārdā. Citātam piekrītu. Domas un runas un pat pulcēšanās tiesības ir pavisam cits, kā uzbāzība jebkurā sagribētā vietā un dienā, kas pie tam saistīta ar kādas citas grupas traucēšanu vai neētisku aizskaršanu. Domāju, ka visi No-pride argumenti būtu jāsakopo, daļēji izlaižot nekā neargumentētās īpašās rupjības, un jānosūta visiem tiem Rubešiem uc. Latvijā, un arī vairākiem dīvānos jau izgulējumus bezdarbībā dabūjušiem eirokomisāriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


srapsak 26.06.2005 18:12
Diivaini, ka saitaa politika.lv, kur pirmaa lapa vienkaarshi zib no "pilsoniska sabiedriiba", "demokraatiska sabiedriiba", "cilveektiesiibas", "vienaadas tiesiibas visiem" utt. utt. utt. ir shaads raksts ar komentaariem. Ja vien tiesas spriedums nebuutu par labu Santam, tad shis gadiijums paarvilktu lielu treknu striipu visiem te publiceetajiem rakstu galiem par kaut kaadu iedomu sabiedriibu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


agdams 20.06.2005 11:18
Tieši to es arī vēlējos uzsvērt - vienotas, visai sabiedrībai pieņemamas ētiskas mācības nebūs. Tā vietā būs surogatīvi uzvedības priekšraksti (kā politkorektums, kas nav tikai valodas, bet arī domas "uzlabošanas" metode) un vērtību sistēma, kur dominēs uzsvars uz aizvien pieaugoša patēriņa nodrošināšanu (te nav jārunā par Keinsu, bet drīzāk par Frīdmanu - patēriņa apjoms kā sabiedrības attīstības un kultūras mēraukla).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 17.06.2005 11:56
Agdams: Bet man nav datu un pārliecības, ka homoseksuālas attiecības būtu tautsaimniecībai mazāk noderīgas kā tradicionālās laulības. It sevišķi ņemot vērā to, ka jau divus gadus arī Latvijā (nemaz nerunājot par Ziemeļvalstīm un lielāko R-E daļu) vairāk kā puse bērnu dzimst ārpus laulības.

Dažos gadījumos neprecētu pāru kopdzīve no laulības atšķiras tikai ar dokumentiem un Baznīcas sakramentiem. Bet visai bieži no tās rodas arī nepilnas un nefukcionālas ģimenes, novārtā pamesti bērni. Un arī pašu šo bērnu ir maz - tikpat labi Ziemeļvalstīs, kā arī Latvijā. Tautsaimniecību tas, protams, iespaidos - ANO prognozē iedzīvotāju skaita krasu samazināšanos Latvijā.

Patērniecība un politkorektums - šie domas virzieni ir vienpusīgi; tie arī nepretendē uz vispārīgas ētiskas mācības statusu. Patērniecība (consumerism) var nozīmēt gan patērētāju tiesību aizsardzību, gan arī produktīvismu vai Keinesa (J.M.Keynes) ekonomiku - viedokļus, ka sabiedrības attīstības mērķis ir ražošanas pieaugums, vai arī ticību tam, ka pieaugošs maksātspējīgs patēriņš ir galvenais ekonomikas dzinējspēks. Par politkorektumu kā par ētisku mācību ar noteiktām vērtībām un morālām vadlīnijām ir vēl grūtāk runāt - tas ir drīzāk valodas lietošanas aspekts.

Es, protams, nedomāju, ka Agdamam būtu tagad jānosauc kāda konkrēta ētiska mācība, kura tagad Latvijas sabiedrībā stāsies kristietības vietā. Bet man ir aizdomas, ka cilvēkam, ja vien viņš nav vismaz filozofijas maģistrs, ir grūti atrast kaut ko jēdzīgu. Tas ir kā rakstīja Ibsens "Brandā": "Ak nedzēs sveci kvēlojošu, kamēr tev jaunas gaismas nav".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 15.06.2005 18:25
Izlasīju rakstu. Interesants viena spārna domātāju piemērs, kaut nesatur racionāli pamatotas norādes uz to, kāpēc laulības būtu tautsaimniecībai noderīgas. Taču es to neapšaubu. Bet man nav datu un pārliecības, ka homoseksuālas attiecības būtu tautsaimniecībai mazāk noderīgas kā tradicionālās laulības. It sevišķi ņemot vērā to, ka jau divus gadus arī Latvijā (nemaz nerunājot par Ziemeļvalstīm un lielāko R-E daļu) vairāk kā puse bērnu dzimst ārpus laulības.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka kristīgā ticība piedāvā skaidru un precīzu sabiedriskās sadzīvošanas pamatu. Taču manas šaubas ir par to, vai tieši šis piedāvājums būs aktuāls lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šodien. Hjūms noteikti nebūs tas, kas aizstās kristīgo ticību - to aizstās patērniecība un politkorektums. Man par to nav ne mazākā prieka, bet neredzu alternatīvu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.06.2005 21:56
agdams: Es gribēju uzsvērt citu "grēcīguma" aspektu - tā sakaru (vai precīzāk ne-sakaru) ar ekonomiku un tās attīstību.

Ir tāds rakstiņš, kurš gan neko nerunā par grēku, bet tradicionālo laulību pamato kā ekonomiski efektīvu un vislabāk atbilstošu tradicionālām liberāļu (rakstiņā teikts - "libertāriešu") vērtībām - atbildīgu indivīdu veidotu sabiedrību, kuri ievēro savas vienošanās, šādā sabiedrībā valstij ir jāiejaucas minimāli. Sk. http://www.policyreview.org/apr05/morse.html

agdams: Es neapšaubu to, ka sabiedrības sadzīvošanas nodrošināšanai ir nepieciešama vienota izpratne par uzvedības un attiecību pamatprincipiem. Tomēr šaubos, ka R-E un, visdrīzāk, arī Latvijas sabiedrībā par šo "pamatu" būs kristietības "kanoni".

Pasaulē tiešām pastāv "neabsolūtas" ētikas mācības, kuras jūtami atšķiras no kristietības kanoniem - piemēram D.Hjūms, vienkāršoti sakot, uzskatīja, ka morāles pamatu veido cilvēku dabiskās simpātijas vienam pret otru; viņu tiekšanās būt labiem un pielāgoties vienam otra vajadzībām. Morālie tikumi pēc D.Hjūma izriet no konkrētās sabiedrības prakses, tie nav absolūti noteikti un loģiski fiksēti, kuri gaida, kad tos kāds atklās; tikumi nav arī rakstīti uz bauslības galdiņiem, kurus Jahve deva Mozum. Izklausās jauki un pārliecinoši, bet ir viena problēma.

Tiklīdz kā mēs neatzīstam vienu morālu autoritāti, tad tas nozīmē, ka ikvienam ir jāuzņemas atbildība par saviem un savas apkārtnes ētiskajiem principiem. Latvijā nav arī tādu "modernās ētikas kopienu", kuras sniegtu tikumisko patiesību meklējošiem cilvēkim kādu atbalstu - viss ir jāizdomā un jādara cilvēkam pašam. Tas ir ļoti grūti - piemēram, filozofu D.Hjūmu caurmēra cilvēkam ir grūtāk saprast, nekā Katoļu Baznīcas katehismu. Atkāpšanās no pilnīgās drošības, ko piedāvā Baznīca, sadzīvošana ar nenoteiktību un viedokļu dažādību, vienlaikus nenonākot anarhiskā visatļautībā, ir grūts izaicinājums. Daudzi cilvēki Latvijā, manuprāt, nav tam gatavi. Domāju, ka arī es tam neesmu gatavs. Problēmas manā dzīvē mazāk līdzinās Apgaismības laikmeta vai mūsdienu morālo dilemmu sarežģītajiem līkločiem, bet vairāk tam, ko savā svētdienas sprediķī saka mācītājs - neliekuļot, nezagt, nemelot, nepārkāpt laulību, svētīt svētdienu. Var jau būt, ka Rietumeiropā cilvēki ir kļuvuši morāli pilnīgāki, nekā Latvijā vai Amerikā, un viņiem vairs šādu sprediķi nevajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 14.06.2005 20:53
Iesaku izlasīt šīs diskusijas sakarā (ja kāds vēl nav to izdarījis):
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=1145...

Piekrītu Aleksim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

severin 14.06.2005 20:39
ALEKSIM:Par Sodomas iedzīvotāju sodīšanu: egzegētu vidū nav vienprātības, ka Sodomas iedzīvotāji tika sodīti viņu seksuālās netikumības dēļ, bet gan neviesmīlības dēļ, kas pēc Vecās Derības nolikumiem bija liels pārkāpums. Interesants ir fakts, ka mīta radīšanā par Sodomu "vainojama" ne tik lielā mērā Bībele, cik laicīgās varas pārstāvji. Tikai 559. gadā pēc Kristus Austrumromas ķēniņš Justīns (Justiniāns?, nezinu, kā tas pareizi ir latviski)interpretēja savā likumu krājumā, kurš pazīstams ar nosaukumu Codex Justinianus, šo Bībeles stāstījumu kā Dieva sodu par homoseksualitāti. Viņa nodoms bija rast skaidrojumu dabas katastrofām... Vajag taču atrast kadu "vainīgo".„DABISKAIS LIKUMS”: varbūt Tu varētu paslaidrot, kāds sakars ir „grēkam” ar „dabisko likumu” un ko Tu saproti ar „dabisko likumu”. Jēdzienam „dabisks”/”daba” ir vairākas nozīmes ar no tām izrietošām konsekvencēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 14.06.2005 16:51
Es gribēju uzsvērt citu "grēcīguma" aspektu - tā sakaru (vai precīzāk ne-sakaru) ar ekonomiku un tās attīstību.

Es neapšaubu to, ka sabiedrības sadzīvošanas nodrošināšanai ir nepieciešama vienota izpratne par uzvedības un attiecību pamatprincipiem. Tomēr šaubos, ka R-E un, visdrīzāk, arī Latvijas sabiedrībā par šo "pamatu" būs kristietības "kanoni".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.06.2005 16:14
Agdams: Tomēr nedomāju, ka šai diskusijai var būt kāds auglīgs rezultāts, jo atšķiras mūsu viedokļu pamats. Es neuzskatu, ka grēkiem ir negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību (ja homoseksuālismu vispār var uzskatīt par grēku mūsdienu domāšanas paradigmā).

Protams, liberālisma teorētiķi (tādi kā Jesaja Berlins) ir pacentušies, lai pamatotu ka nav viena veida "labas dzīves" vai viena veida tikumības, kuru valsts visiem cilvēkiem varētu piedāvāt kā mērķi, uz kuru tiekties. Liberāļuprāt, moderna sabiedrība tieši tādēļ ir efektīva, ka tajā pastāv viedokļu (arī reliģisko un ētisko uzskatu) daudzveidība. Es neesmu tik naivs, lai uzskatītu, ka šo liberālisma postulātu varu atspēkot pāris rindkopās. Tāpēc es to nemaz neapstrīdu, toties izvirzu pieticīgāku mērķi, kuru var piepildīt, neskarot viedokļu plurālismu vai pat šāda plurālisma nepieciešamību sabiedrībā.

(1) Atzīstu, ka vairumu cilvēku t.s. "privātās dzīves" aspektus Latvijā ir nepraktiski reglamentēt ar likumiem; piemēram, aizliegt homoseksuālus sakarus, reglamentēt ģērbšanās stilu, utml.

(2) Pamanu, ka indivīdiem joprojām saglabājas atbildība par savu pašu tikumisko rīcību - atbildība vismaz savā un apkārtējās sabiedrības (un ticīgiem cilvēkiem - arī sava Radītāja priekšā). Atteikšanās no kontroles pār savu rīcību, nevēlēšanās nožēlot kļūdas pasaulē tiek sodīta. To var izskaidrot kristīgās morāles ietvaros, bet arī visādi citādi to var izskaidrot. Piemēram:
Katrs grēks un zaimi cilvēkiem tiks piedoti, bet zaimi pret Garu netiks piedoti." ( Mt 12, 31) Dieva žēlsirdībai nav robežu, taču cilvēks, kas brīvprātīgi atsakās ar nožēlu pieņemt Dieva žēlsirdību, atraida savu grēku piedošanu un Svētā Gara dāvāto pestīšanu. Šāda nocietināšanās var novest pie tā, ka grēki netiek nožēloti arī nāves brīdī un cilvēks nonāk mūžīgajā pazušanā. (sk. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s1n1.html#r1864 ). Nevar būt, ka mācītājs M.Sants par šo luterāņu un katoļu baznīcām kopīgo doktrīnu neko nezināja.
Ja nu kādam nekristīgam cilvēkam ļoti nepatīk vārds "grēks", tad šoreiz var runāt arī par savas rīcības "ekoloģiju", vai par "karmu", vai vēl nezko. Šajos pamatjautājumos kristīgais pasaules uzskats sakrīt ar "dabisko likumu", kurš ir kopīgs daudzām ētiskajām mācībām (sk. http://www.newadvent.org/cathen/09076a.htm ).

(3) Secinu, ka valsts ar saviem likumiem var skaidri paust sabiedrības attieksmi, kura lai gan neaizliedz netikumus, tomēr arī neakceptē tos. Piemēram, abortus izdarīt visās ASV ir atļauts. Toties abortu finansēšanā nekur pasaulē nedrīkst tikt iesaistīti amerikāņu nodokļu maksātāju līdzekļi; ja, teiksim, grūtnieču konsultācija saņem valsts līdzekļus, tad abortu kā vienu no alternatīvām nedrīkst pat pieminēt. Arī homoseksuālas attiecības ir atļautas, toties nevienam valsts mēroga amerikāņu politiķim - ne republikānim, ne demokrātam - nenāks prātā runāt par "viendzimuma laulībām". Likumdevējam nav jāatspoguļo arī nepareizo viedokļu daudzveidība sabiedrībā.

Protams, ar "tikuma" un "grēka" pieminēšanu cilvēkus mūsdienās pārliecināt izdodas reti. Es vienkārši ceru, ka daži cilvēki sapratīs, ka ir interesantāk censties dzīvot saskaņā ar Dieva gribu (un dabisko likumu), nevis iejusties dažu Vakareiropas valstu politiķu vēsturiskajā vainas apziņā un funktierēt par visu tikumu un netikumu abstraktās vienlīdzības ideāliem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 14.06.2005 12:26
Mani, protams, sajūsmina Tavas pārliecības skaidrība, Aleksi. Reti kuram šodien ir tāda.

Tomēr nedomāju, ka šai diskusijai var būt kāds auglīgs rezultāts, jo atšķiras mūsu viedokļu pamats. Es neuzskatu, ka grēkiem ir negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību (ja homoseksuālismu vispār var uzskatīt par grēku mūsdienu domāšanas paradigmā). Drīzāk pretēji - patēriņa ekonomikā (kas ir pastāvošā ekonomiskā iekārta gan Ķīnā, gan Latvijā, gan Zimbabvē) cilvēku grēki un iegribas ir galvenais ekonomiskās rīcības motivators. Diskusiju par to, vai globalizētā ekonomika pati par sevi nav grēcīga un iznīcināma, uzskatu par intelektuāļu bezmērķīgu treniņu.

Un nevajag uzskatīt, ka ķīnieši vai indieši būtu Tavas pārliecības "bezgrēcīgie". Tas, ka šo valstu likumos pastāv homoseksualitāti ierobežojošas normas (dažas diezgan barbariskas), nemazina homoseksualitātes izplatību sabiedrībā. Tam labs pierādījums ir Taizemes seksa industrijas speciālie piedāvājumi tieši ķīniešu tūristiem (par to plašāk varēja lasīt pagājušā gada rudenī The Economist tieši pirms cunami), jo ķīniešu tūristu pieplūdums pēdējos gados šajā "industrijā" ir pieaudzis ģeometriskā progresijā un viņu "pieprasījums" ir diversificējies (pieprasa ļoti dažādus, dažādu dzimumu personu pakalpojumus).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.06.2005 12:01
ievaz: Vienalga nesaprotu, kas homoseksuālās attiecībās ir tik baismīgi netikumisks.

No vienas puses, nepiekrītu A.Gardas vai t.s. homofobu uzskatiem, kuri homoseksuālistus demonizē. No otras puses - Latvijas pensijas ir atkarīgas no darba stāža un algas, bet ne no vecāku līdzdalības bērnu audzināšanā. Bērnu vecākiem nevar būt izdevīgi, ja kādi izglītoti un pārtikuši pieaugušie vēlas sabiedrības akceptu tādai seksuālai uzvedībai, kura pēc būtības nav piemērota bērnu audzināšanai. Jau pēc kādiem 20 gadiem pašreizējo ģimenes cilvēku bērni ar saviem nodokļiem uzturēs gan paši savus vecākus, gan arī tos pensionārus, kuri ir savulaik brīvprātīgi no bērnu audzināšanas atteikušies. Pensiju līmeņi vai citi finansu instrumenti neatceļ to pamatpatiesību, ka sirmgalvji var labi dzīvot tikai pateicoties darbaspējīgā vecuma ļaužu ieguldījumam.

Neraugoties uz iespējamo heteroseksuālu pāru neauglību, par to, ka arī homoseksuālisti reizēm vēlas adoptēt bērnus - ir skaidrs, ka sabiedrības atražošana tagad un arī turpmāk pārsvarā balstīsies uz heteroseksuāliem pāriem, kuri atrodas pietiekami stabilās attiecībās. Vismaz kamēr netiks ieviestas A.Huxley "Brave New World" utopijā aprakstītās bērnu iegūšanas fabrikas :)) Homoseksuālām attiecībām starp vīriešiem ir arī raksturīga biežāka partneru maiņa un lielāks infekciju risks - aktīvs homoseksuālisms var novest pie papildus izdevumiem LR sociālajā budžetā ne vien nākotnē, bet jau tagad.

ievaz: Jebšu tev nepatīk tikai tie homoseksuālisti, kas atklāti runā par savu orientāciju? Bet ja jau viņi ir tie sliktie, tad vajag ieviest valsts noteiktus standartus svārku garumam.

Drīzāk jau nepatīk tie, kuri nevis nožēlo, bet gan aizstāv viendzimuma attiecības. Mani, piemēram, nešokē fakts, ka cilvēki reizēm viens otram kaut ko nozog. Reti kuram ir gadījies nomaksāt visus nodokļus vai nekad neapšmaukt tramvaja konduktoru. Bet man būtu grūti samierināties ar to, ka cilvēki, kuri vēlas ieņemt cienījamu stāvokli sabiedrībā (teiksim, žurnālisti vai skolotāji) atklāti sludinātu to, ka zagšana, ja neviens par to nesoda, ir cilvēka dzīvesveida izvēle. Kā jau minēju, labumu pārdale sociālās apdrošināšanas sistēmā daudzos gadījumos ir izvirtuļu iedzīvošanās uz pārējās sabiedrības rēķina - sava veida zagšana.

Ar likumu noteikts standarts svārku garumam ir Islāma norma "hidžab". Tas prasa, lai sievietei sabiedriskās vietās būtu redzama tikai seja un roku plaukstas. Sievietes apģērbs nedrīkst būt arī cieši pieguļošs. Vīriešiem "hidžab" arī paredz (mazāk striktus) apģērba ierobežojumus, turklāt vīrieši nedrīkst uzkrītoši vai nepiedienīgi skatīties uz sievietēm. Šādu noteikumu ieviešana Latvijā šobrīd nav lietderīga, jo to kontrolēt ir diezgan grūti - kā, teiksim, cilvēks no malas var formāli pārbaudīt vīrieša skatiena piedienīgumu? Tāpēc labāk, ja katrs par to atbild pats un atbildīgi izlemj kāds ir Latvijas klimatam praktisks un piedienīgs vīrieša vai sievietes apģērbs. Bet man, protams, nebūs pa ceļam ar tiem, kuri uzskata, ka sievietēm ir labi ģērbties agresīvi un izaicinoši vai tiem, kuri rīko "slapjo T-krekliņu konkursus". Kā jau allaž - ne viss, kas ar likumu nav aizliegts, ir vēlams un atbalstāms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ievaz 14.06.2005 10:55
Vienalga nesaprotu, kas homoseksuālās attiecībās ir tik baismīgi netikumisks. Jebšu tev nepatīk tikai tie homoseksuālisti, kas atklāti runā par savu orientāciju? Bet ja jau viņi ir tie sliktie, tad vajag ieviest valsts noteiktus standartus svārku garumam. Ja slikti ir homoseksuālisti kā tādi, tad arī pārējiem, pirms saņemt jebkādas valsts garantijas, ir jāiesniedz valsts iestādēs dokuments par savu nevainojamo dzīvi, piemēram, par to, ka viņī ir stājušies dzimumattiecībās tikai dēļ mīlestības un tikai ar vienu partneri vienā laika posmā. Pārkāpi laulību?- nekādas tiesības uz mantojumu. Saķēri gonoreju?- nopērt ar pletnēm pilsētas laukumā un pie reizes arī veselo partneri, par to, ka nav pildījis laulības uzliktos pienākumus. Jeb, ja taisnā zarna ir netikumiskāka par maksti, tad varbūt vajag šo zarnu izoperēt un turpmāk staigāt ar maisiņu pie sāniem?

Starp citu, kāpēc es "aizstāvu" homoseksuālistus: vienkārši es saprotu cilvēku, kas, atbildot uz pārējo apsaukāšanos, sāk skaļi bļaut: pats tāds. Manuprāt runājot par cilvēku ir ļoti daudz ievērojami interesantāku tēmu, ko apspriest, nekā šī cilvēka seksuālā orientācija. Protams, ja viss notiek uz brīvprātības pamatiem, bet arī tad tā ir upuru , policijas un tiesas darīšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.06.2005 20:16
Agdams: Indijā un Ķīnā nav augsts IKP, tur ir augsts IKP pieauguma temps.

Es arī domāju tieši pieaugumu. Latviešu ekonomiskajās publikācijās saīsinājumu IKP parasti atšifrē kā "Iekšzemes kopprodukta pieaugums" (nevis "iekšzemes kopprodukts"); lai izvairītos no pārpratumiem, turpmāk centīšos rakstīt "IK pieaugums" nevis "IKP".

Agdams: Un, protams, nevar salīdzināt vidējā Indijas iedzīvotāja un Somijas iedzīvotāja labklājību.

Jā, sabiedrībā, kurai strauji jāattīstas, kurā cilvēkiem ir tikai nedaudzi ceļi, kā izdzīvot, tikumības normas var būt pat striktākas, nekā tādā sabiedrībā, kur ir ikvienam cilvēkam ir visvisādas labklājības garantijas un "vienādas starta pozīcijas".

Agdams: Protams, ka homoseksualitātes neierobežošanu var saukt par labklājīgo valstu izvirtības pazīmi (sak' - dekandence sāk pārmākt radošos impulsus), taču tādā gadījumā būtu jāpieņem, ka Ķīna un Indija tad, kad noķers R-Eiropu labklājībā (uz vienu cilvēku tas notiks tikai pēc kādiem 50 gadiem), sāks arī "pagrimt".

Pat ja tas tā būtu, šie 50 gadi mums tomēr kaut kā ir jānodzīvo. Lai jau katrs indivīds lai atbild pats par saviem grēkiem, bet sabiedrībai kopumā ir jācenšas dzīvot tikumīgi. Katrs, kurš lasījis Vecās Derības stāstu par Sodomas nopostīšanu, zin, ka Dievs var sodīt tādu sabiedrību, kur visatļautība ir tik ļoti iesakņojusies, ka neatrodas pat 10 taisnīgi cilvēki. Nīderlande ir visai pamācošs piemērs, kur viena sabiedrības daļa ir nodarbināta ar savām liberālajām tiesībām un brīvībām, bet cita sabiedrības daļa, teiksim, marokāņi dzīvo paši ar savām vērtībām. Man būtu nepatīkami apzināties, ja arī Latvijā caurmēra imigrants no Āfrikas prasītu augstāka tikumības standarta ievērošanu nekā šeit dzimušie un uzaugušie cilvēki.

Agdams: Man personīgi šķiet, ka IKP izaugsmei un homoseksualitātes ierobežošanai/neierobežošanai nav nekāda sakara. Citādi būtu jāsāk pētīt tauriņa spārnu vēzienu un vētru Brazīlijas mūža mežos sakarības.

Homoseksualitātes (ne)ierobežošanas saistība ar dažādiem demogrāfijas vai makroekonomikas rādītājiem vienkārši ir maz pētīta. Kāds homoseksuāļu aktīvists var mūs skubināt - manam partnerim, lūk, vajadzīgas tādas un tādas sociālas garantijas. Bet viņš reti kad spēj pamatot, kāds labums no tā būs pārējai sabiedrībai.

Taurenīša efekts ir no citas operas. Pirms 10-20 gadiem matemātiskās haosa teorijas iespaidā tika uzskatīts, ka laika apstākļus aprakstošie atmosfēras vienādojumi ir tik nestabili, ka pietiek ar jebkuru nelielu novirzi sākuma datos, lai to atrisinājums drīz vien sāktu būtiski atšķirties no laika prognozes. Kopš tā laika laika prognozēšanas teorija un prakse ir jūtami progresējusi, lai gan taurenīša efekts (piemēram, iespēja taurenītim izraisīt viesuļvētru citā pasaules malā pietiekoši tālā nākotnē) pilnīgi atspēkots nav.

Atbilde ievaz:

Neesmu manījis, ka homoseksuālisma ierobežošanas piekritēji (it īpaši tie, kuri šeit komentē) apgalvotu, ka heteroseksuāliem cilvēkiem nevarētu piemist antisociāla seksuālā uzvedība. Gluži otrādi - heteroseksuāli orientētu cilvēku netikumi, manuprāt, mēdz būt pat vēl daudzveidīgāki. Ievērot vai neievērot šķīstību - tā ir katra cilvēka individuāla izvēle. Vienīgi sabiedrībai kopumā, t.sk. valstij savos likumos, nav jāpasludina neviens netikums par normu. T.sk. homoseksuālām attiecībām nepienākas ne sociālas garantijas, ne īpaši atrunāta aizsardzība pret diskrimināciju. Citādi varbūt svingeriem un prostitūtām arī vajadzīgi grupveida partnerattiecību līgumi un atviegloti mantošanas noteikumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ievaz 13.06.2005 17:34
Un vēl, sekojot tavai loģikai šķīstību būtu jāievēro arī neauglīgiem cilvēkiem un tādu, īpaši vīriešu, Latvijā ir ļoti daudz, kā arī jāaizliedz lietot pretapaugļošanās līdzekļus. Jo homoseksuālismu visas monoteiskās reliģijas vairāk vai mazāk nosoda tikai viena iemesla dēļ: tajos laikos, kad šīs reliģijas radās, bija liela mirstība, tāpeč vīrieša pienākums bija apaugļot, bet sievietes- ieņemt un iznēsāt bērnu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ievaz 13.06.2005 17:29
Interesanti, kāpēc GEJS būtu sliktāks par mamzeli, kas pa pasauli staigā svārkos, kas beidzas turpat, kur sākušies un dekoltē pa kuru laukā veļas piena dziedzeri. Galu galā viņa arī aicina uz seksu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 13.06.2005 16:20
Aleksim:

Indijā un Ķīnā nav augsts IKP, tur ir augsts IKP pieauguma temps. Tas pats attiecas uz Viduseiropu (precīzāk - CAEV). Jo Indijas IKP uz vienu cilvēku ir tikai 5,5% no Luksemburgas IKP uz vienu cilvēku.

Un, protams, nevar salīdzināt vidējā Indijas iedzīvotāja un Somijas iedzīvotāja labklājību.

Protams, ka homoseksualitātes neierobežošanu var saukt par labklājīgo valstu izvirtības pazīmi (sak' - dekandence sāk pārmākt radošos impulsus), taču tādā gadījumā būtu jāpieņem, ka Ķīna un Indija tad, kad noķers R-Eiropu labklājībā (uz vienu cilvēku tas notiks tikai pēc kādiem 50 gadiem), sāks arī "pagrimt".

Man personīgi šķiet, ka IKP izaugsmei un homoseksualitātes ierobežošanai/neierobežošanai nav nekāda sakara. Citādi būtu jāsāk pētīt tauriņa spārnu vēzienu un vētru Brazīlijas mūža mežos sakarības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 13.06.2005 12:35
Gitas Feldhūnes un pārējo zināšanai.

Pagājušās svētdienas pretīgo skandālu izraisīja "geju" organizācija "Act-Up", kas – turieties stingrāk – saņem subsīdijas no valsts. Un, lūk, kas ir interesanti: Francijas valdība uz šo incidentu vispār nekā nereaģēja. Pilnīgs klusums. Bet, ja kaut mazais pirkstiņš tiek piedurts jūdaistu un musulmaņu svētvietām – tad sākas tāds troksnis, ka vai ausis jāspiež ciet.

Pašlaik visā Francijā tiek vākti paraksti zem petīcijas Francijas valdībai vismaz kaut kā reaģēt, un, ja ne ierosināt šīs organizācijas aizliegšanu tiesas ceļā, tad vismaz pārtraukt tai maksāt subsīdijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 12.06.2005 20:55
Agdamam - Taviem novērojumiem varu piekrist; iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) rangu tabulā pamanīt tajā geju tiesību iespaidu uz valstu ekonomiskiem rādītājiem visas pasaules mērogā praktiski nav iespējams - jo parasti IKP iespaido citi - ekonomikai būtiskāki apstākļi (sk. http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/rankorder/2003r... ). Mani apsvērumi aprobežojās ar dažu lielāko pasaules ekonomiku sagrupēšanu:

Indija un Ķīna: IKP ļoti augsts, homoseksuālistu "tiesības" netiek praksē respektētas, t.sk. Indijā ir pretsodomijas likumi
Rietumeiropa: IKP zems; ir tendence homoseksuālistiem piešķirt dažādas privilēģijas - līdz pat homoseksuālu partnerattiecību pielīdzināšanai laulībai;
Viduseiropa (t.sk. Latvija) un ASV - kaut kur pa vidu. IKP ir vidējs un līdzās zemēm, kuras ir liberālākas pret homoseksuālistiem (Masačusetsas, Vermontas štati, Čehija, Ungārija) ir arī konservatīvākas zemes (Jūtas, Misisipi štati, Polija, Austrija).
Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, kura valstu grupa visstraujāk nostiprina savu ietekmi pasaulē. Nezinu, vai Agdams strādā IT nozarē, bet iespējams arī viņš jūt mugurā indiešu konkurences karsto elpu. Kāds ir risinājums? Katrā zemē ir citas kultūras tradīcijas un ne visās jomās mēs varam līdzināties indiešiem. Toties Latvijas apstākļos (neatkarīgi no tā, vai esam katoļi, pareizticīgie, luterāņi vai ateisti) ir allaž izrādījusies dzīvotspējīga protestantiskā kapitālisma ētika, kuru savos darbos aprakstījis vācu sociologs M.Vēbers. Tas ir gan darba tikums, gan morāls konservatīvisms, gan taupība - iezīmes, kuras turpina iespaidot Somijas inovatīvās ražošanas panākumus un var labi kalpot arī mums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 10.06.2005 18:08
Par to ekonomiskās (ne)attīstības un homoseksualitātes "neapkarošanaas" korelāciju gan Aleksis maldās. Tad Somija nebūtu visinovatīvākā ekonomika pasaulē.

Novērojams gan ir, ka homoseksualitātes apkarošana visaktīvākā ir tieši tajās valstīs, kur ekonomiskā attīstība ir viszemākā (Āfrikas valstis utt.).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.06.2005 16:37
Severin: ALEKSIM: Es neesmu jurists un juristu terminoloģija man nav īpaši zināma.

Arī mani komenti nav juridiski; bija vienīgi vēlme noskaidrot, kādā veidā homoseksualitātes jautājumi ir atspoguļoti cilvēktiesībās. Izrādījās, ka pārsteigumu nav un valstīm ir visai liela brīvība ievērot cilvēktiesības dažādos veidos, ja vien tiek ievēroti daži pamatnosacījumi (piemēram, tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, heteroseksuāliem nelaulātiem partneriem nevar būt tādas tiesības, kuru homoseksuāliem partneriem nav, utml.). Protams, ka grēks nav juridisks termins, tomēr valsts likumi kristīgo konfesiju izpratni par grēku var respektēt - tas nenozīmē, ka valsts likumi ir jānoraksta no katehisma, bet gan jāizveido tāda vide, lai likumpaklausīgs kristietis netiktu nostādīts morālu konfliktu priekšā.

Severin: Ja Tu norādi, ka viņš ne tikai publiski apliecināja savu seksuālo orientāciju, bet arī izteica atbalstu "homoseksuālai" uzvedībai,tad man joprojām nav skaidrs, kas tiek saprasts ar "homoseksuālu uzvedību". Tava juridiskā argumentācija šeit beidzas un sākas Tavas vai vienas reliģiskas nostājas izklāstīšana.

Māris Sants homoseksuālas uzvedības atzīšanā ir gājis diezgan tālu - viņš, teiksim, ir "laulājis" homoseksuālus cilvēkus. Tas ir nihilisms gan pret pastāvošajiem Latvijas likumiem, gan arī pret kristīgo Baznīcu. Bez reliģiskās nostājas izklāstīšanas gluži iztikt nevar, jo M.Sants joprojām uzskata sevi par kristīgu cilvēku un, acīmredzot domā, ka laulādams gejus, viņš pilda Dieva gribu (sk. http://www.apollo.lv/portal/articles/9149 ).

Severin: Mūsdienu humānās zinātnes atzīst homoseksualitāti kā līdztiesīgu seksuālo orientāciju līdzās heteroseksualitātei, un noraida mītu par jauniešu pavedināšanu uz homoseksualitāti. Ja tas būtu iespējams, tad arī homoseksuāli orientētas personas būtu pavedināmas uz heteroseksualitāti, kas būtu nosodāmi.

Iespēja kādam cilvēkam izmainīt viņa seksuālo orientāciju, protams, ir mīts. Bet uz aktīvu homoseksuālu uzvedību cilvēku, kuram piemīt homoseksuāla ievirze pavedināt var. Ir gadījies redzēt arī citiem cilvēkiem adresētus pamudinājumus "izmēģināt" viendzimuma attiecības. Šādus viedokļus, protams, vārda brīvības apstākļos nevar aizliegt, bet tie ir amorāli un ir jāprasa, lai attiecīgi homoseksuālismu aizstāvoši uzskati aprobežotos ar tādiem "pieaugušo" žurnāliem, kurus iesaiņo polietilēnā un izvieto kiosku augšējos plauktiņos.

Severin: Tu saki, ka norādes uz homoseksuāļiem un viņu tiesībām vai tiesību pārkāpumiem nav nepieciešamas, jo tās izrietot no kopējām norādēm uz cilvēktiesībām. Ja gluži tik vienkārši būtu, tad norāde, ka vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā, varētu interpretēt, ka arī divi vīrieši var stāties laulībā. Norādi, ka tas var notikt tikai starp vīrieti un sievieti, neatradu.

LR Civillikuma 35.pantā ir skaidri rakstīts - "Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.". LR likumi, protams, ir specifiskāki par vispārējām cilvēktiesību deklarācijām. Vienus un tos pašus cilvēktiesību pamatprincipus var apmierināt dažādā veidā - Latvija to dara savā veidā, savukārt Nīderlande vai Zviedrija - savā veidā.

Neesmu daudzas valstis padziļināti pētījis, bet, manuprāt, pastāv korelācija starp ekonomisku stagnāciju un seksuālām minoritātēm ļoti labvēlīgu likumdošanu (atļautas homoseksuāļu laulības, bērnu adopcija homoseksuāliem pāriem, sociālās garantijas homoseksuāliem partneriem, skaidri atrunāts diskriminācijas aizliegums pēc seksuālas orientācijas, utml.). Valstis, kuru ekonomika dinamiski attīstās (Dienvidaustrumāzija, Tuvie Austrumi, Austrumeiropa, daļēji arī ASV) neizceļas ar īpašu liberālismu šajā ziņā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

severin 09.06.2005 19:56
ALEKSIM: Es neesmu jurists un juristu terminoloģija man nav īpaši zināma. Mani formulējumi tāpēc arī nav atbilstoši šai terminoloģijai un manā nolokā nav, lai tie tā tiktu saprasti. Tu šos terminus pārzini un diskusiju virzi juridiskā gultnē. Tas ir labi. Tomēr man nav saprotamas Tavas atsauksmes uz "grēku", kuru es neuzskatu par juridisku terminu. Varbūt Tu varētu šo jēdzienu formulēt juridiski. Nebiju Latvijā, tāpēc neesmu smalki informēts par M.Santa izteikumiem, kuru dēļš viņš tika atbrīvots no saviem pienākumiem kā mācītājs. Ja Tu norādi, ka viņš ne tikai publiski apliecināja savu seksuālo orientāciju, bet arī izteica atbalstu "homoseksuālai" uzvedībai,tad man joprojām nav skaidrs, kas tiek saprasts ar "homoseksuālu uzvedību". Tava juridiskā argumentācija šeit beidzas un sākas Tavas vai vienas reliģiskas nostājas izklāstīšana.Mūsdienu humānās zinātnes atzīst homoseksualitāti kā līdztiesīgu seksuālo orientāciju līdzās heteroseksualitātei, un noraida mītu par jauniešu pavedināšanu uz homoseksualitāti. Ja tas būtu iespējams, tad arī homoseksuāli orientētas personas būtu pavedināmas uz heteroseksualitāti, kas būtu nosodāmi. Fakts, ka kādai personai ir bijuši dzimumsakari ar tā paša dzimuma personu vēl nonozīmē, ka viņi ir homoseksuāļi. Bet tā ir jau pavisam cita diskusija. Tu saki, ka norādes uz homoseksuāļiem un viņu tiesībām vai tiesību pārkāpumiem nav nepieciešamas, jo tās izrietot no kopējām norādēm uz cilvēktiesībām. Ja gluži tik vienkārši būtu, tad norāde, ka vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā, varētu interpretēt, ka arī divi vīrieši var stāties laulībā. Norādi, ka tas var notikt tikai starp vīrieti un sievieti, neatradu. Bet lai kā tur arī būtu, joprojām valda bieži neizteiktā un nereflektētā nostāja, ka heteroseksualitāte ir vienīgā "pareizā" nostāja vai orientācija. Tādas norādes, kā Katoliskās Baznīcas katehismā, ka pret homoseksuāli orientētām personām ir jaizturas ar līdzjūtību, apstiprina šo gadsimtiem ilgo ideoloģiju kristietības zemēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.06.2005 17:03
Jack Ripper: Diez vai ir pamatoti vēlēties, lai apkārtējā pasaule lietotu tieši tādus formulējumus, kādi mums patīk.

Man taisni šis Severin formulējums "tiesības uz seksualitāti" nepatīk. Cilvēktiesību pamatdokumentos šādas "tiesības" nav apzīmētas. Ir vairākas jomas (diskriminācijas aizliegums pēc visdažādākajiem kritērijiem, tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, bērnu un ģimeņu aizsardzība, tiesības stāties laulībā), kurās cilvēktiesības skar arī cilvēka seksualitāti. Bet Severin'a formulētās "tiesības uz seksualitāti" ir bezsaturīgas un sagudrotas. Ar šādu "cilvēktiesību" piesaukšanu var tikai mulsināt cilvēkus, kuri neiztēlojas to, kā šīs cilvēktiesību deklarācijas tiek praktiski lietotas. Arī B.Cilevičs un PCTVL nemitīgi runā par krievvalodīgo cilvēktiesībām - bet viņiem ir izdevies uzvarēt tikai dažos specifiskos gadījumos (piemēram, Sļivenko lieta).

Kas attiecas uz Jack Ripper'a minētajiem tiesu precedentiem, tad tajos ir skartas konkrētas lietas (nevis kādas abstraktas "tiesības uz seksualitāti"). Šīs lietas ir homoseksuālu sakaru dekriminalizācija Tasmānijas salā, Ziemeļīrijā un Teksasā, homoseksuāla partnera tiesības uz pensiju vai tiesības saglabāt īres līgumu partnera nāves gadījumā (gadījumā ja līdzīgas tiesības ir nelaulātam heteroseksuālam partnerim). Kas jādara, lai Latvijā šādi precedenti neatkārtotos? Homoseksuālos sakarus, ja tie notiek privāti starp labprātīgiem pieaugušajiem, šobrīd ir atļauti. Savukārt homoseksuālo partneru vēlmes pēc sociālā nodrošinājuma var labi atspēkot tad, ja arī nelaulātiem heteroseksuāliem partneriem nav līdzīgu tiesību.

Secinājums no tā ir gluži vienkāršs - valsts garantijas (pensija apgādnieka zaudēšanas gadījumā, tiesības saglabāt īres līgumu, saņemt mantojumu, dažādi atvieglojumi, utml.) ir vajadzīgas ģimenēm, kuras veido laulāti partneri, it īpaši tad, ja viņi audzina bērnus. Jebkādi mēģinājumi likimos vājināt laulības institūciju ir slidens ceļš lejup - līdz pat homoseksuālu sakaru un homoseksuālo partneru tiesību atklātai garantēšanai valsts likumos. Samierināšanās ar grēku heteroseksuālu cilvēku vidū (garantijas nelaulātiem partneriem) agri vai vēlu novedīs līdz grēka atbalstīšanai arī homoseksuālu cilvēku vidū.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jack Ripper 09.06.2005 16:04
Aleksim:



Diez vai ir pamatoti vēlēties, lai apkārtējā pasaule lietotu tieši tādus formulējumus, kādi mums patīk. Tiesības uz seksuālitāti nav nostiprinātas definīcijas formā (seksualitātei ir dažādi aspekti), bet tās ir jāaplūko caur tiesu spriedumiem, kā tajos tiek paplašināti (vai arī mūsdienīgāk) interpretētas starptautisko tiesību normas. Salīdzinājumam varam ņemt ASV Konstitūciju, kas tekstuāli ilgstoši ir nemainīga un tomēr tiesu prakse piešķir šīm normām jaunu saturu.

Virkne dažādu tiesu un kvazitiesu institūciju savos nolēmumos ir pieskārušāas seksualitātes jautājumiem. To starpā ir gan UNHRC skatītā Toonen v Australia, 1994 un Young v Australia, 2003 , gan ECHR Dudgeon v United Kingdom, 1981 un jau pieminētā Karner v Austria, 2003 , gan ASV Augstākās tiesas Lawrence v Texas, 2003.

Arī LR Bērnu tiesību aizsardzības likums pieskaras seksulitātes jautājumiem, norādot, ka bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas. Sheit likums ļoti skaidri ļauj saprast, persona jaunāka par 18 gadiem ir seksuāla būtne un aizsargā bērna seksualitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.06.2005 11:46
Jack Ripper'am: Apskatījos arī http://www.echr.info/ , nekādas "tiesības uz seksualitāti" tur neatradu. 8. pants aicina respektēt cilvēku privāto dzīvi. Manuprāt, to var ļoti labi nodrošināt jau esošie LR likumi. Nekādas īpašas atrunas par nediskriminēšanu pēc seksuālas orientācijas arī tajā ECHR dokumentā neatradu. Un pat, ja tās tur būtu, mums nebūtu tās jāpārraksta mūsu valsts likumos.

Jepifanijam: Es pilnīgi noteikti nepaužu oficiālo katoļu baznīcas doktrīnu un ar katoļu baznīcu esmu saistīts vienkārši kā kristīts cilvēks. Protams, nav labi, ja par Baznīcas mācību ir jāspriež cilvēkiem, kuri nav profesionāli gatavoti to darīt. Bet pēdējo gadu pieredze, teiksim, ASV apliecina, ka arī kristīgo laju organizēts spiediens var izmainīt akcentus plašas sabiedrības diskusijās par morāliem jautājumiem un pagriezt tās pretējā virzienā. Un nav tā, ka es atbalstītu status quo.

Piemēram, LR Krimināllikuma 161.pants (Dzimumsakari ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu: Par dzimumsakariem ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu un kura ir materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, vai ja šo nodarījumu izdarījusi pilngadīga persona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.). Principā tas nozīmē, ka likums neaizliedz homoseksuālus sakarus starp pieaugušu vīrieti un nepilngadīgu jaunieti 16-18.g.v., t.i. netiek ar likumu ierobežota pederastija - nepilngadīgu jauniešu pavedināšana uz homoseksuālu uzvedību. Ņemot vērā nepilngadīgu personu vieglu ietekmējamību, kā arī augstu veselības risku, ko rada homoseksuālas dzimumattiecības, būtu pamats prasīt, lai piekrišanas vecums homoseksuāliem dzimumsakariem būtu nevis 16, bet vismaz 18 vai 21 gads. Piebildīšu, ka neesmu sajūsmā arī par heteroseksuālām dzimumattiecībām, kur iesaistītas personas līdz 18 g.v. Bet tad, vismaz izņēmuma gadījumos, šīm attiecībām var būt arī konstruktīvs mērķis - laulība un ģimenes izveidošana. Homoseksuālām attiecībām šāda konstruktīva mērķa nav.

Varbūt ir arī citi jautājumi, kur "tiesības uz homoseksualitāti" ir aizgājušas pārāk tālu, un kur varam iegūt plašākas sabiedrības atbalstu, lai pavērstu šos jautājumus otrādi. Lai tie, kuri šobrīd tiesās un citās diskusijās grib uzstāties kā prasītāji, kļūtu par atbildētājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 09.06.2005 09:24
Turklāt plašākai publikai ir pieejams arī ECHR spriedums lietā Karner v Austria (2003), kur Konvencijas 8.pants tiek siets kopā ar 14.pantu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 09.06.2005 09:10
Aleksim:

Tiesības uz seksualitāti būtu jāskata Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.panta ietvaros.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jepifanijs Slavineck 08.06.2005 23:45
Aleksi, lasot Jūsu bezgala uzmanīgos un politkorektos izteicienus, es saprotu: tā jau ir jūsu, pēckoncila laikmeta katoļu, milzīgā sāpe un problēma. Pēc Otrā Vatikāna koncila jūs esat kļuvuši pārāk pielaidīgi pret ļaunā izpausmēm; gribat, kā saka, dot "ir mūsējiem ir jūsējiem". Tikai tad, kad jūs tiksiet tam pāri, varēs sākties jūsu atdzimšana.

Vai Jūs Pija X katehismu esat lasījis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.06.2005 22:48
Severin: Šiem cilvēkiem faktiski tiek liegta izvēles brīvība. Katoliskās Baznīcas priesteriem šī iespēja tiek dota vismaz formāli: dzīvot celibātā vai nē ar no atbildes izrietošām sekām. Homoseksuāļiem šāda iespēja netiek dota.

No vienas puses, homoseksuāļiem izvēles brīvība faktiski pastāv - Baznīca nekontrolē pilsoņu ikdienas dzīvi; Latvijā nav reliģiskas autoritātes tikuma veicināšanai un netikumu novēršanai kā dažās islāma zemēs (sk. http://www.netiran.com/?fn=artd(3362) ); un tā ir mūsu laicīgās sabiedrības izvēle. No otras puses, Baznīca nepārprotami māca, ka homoseksuālas attiecības ir grēks. Cilvēki, kuri šīs Baznīcas mācības neņem vērā, nopietni riskē saņemt Dieva laicīgo sodu vēl šīszemes dzīvē. Starp citu, tas attiecas ne tikai uz homoseksuāļiem. Ja esmu heteroseksuālis un gribu pielietot savas "cilvēktiesības", ievilinot gultā sava labākā drauga sievu, tad mani gaida nopietnas nepatikšanas. Nav būtiski, ka likums neaizliedz to darīt, un ka diskriminēt mani par laulības pārkāpšanu nevienam nav tiesību. Vienkārši pasaule ir iekārtota tā, ka cilvēki par noteiktu rīcību izbauda sekas - un ne vienmēr tās, ko ir paši gribējuši.

Severin: Runājot par homoseksuālu uzvedību vai izturēšanos, tad tā ir ļoti neviennozīmīga. Šeit būtu nepieciešams konkretizēt, kas ar to ir domāts: nodarbošnās ar viendzimuma seksu publiskā vietā vai savas seksuālās orientācijas mutiska apliecināšana citu klātbūtnē.

Šīs divas lietas, protams, var un vajag nošķirt. Bet M.Santa gadījumā nav runa tikai par seksuālas orientācijas mutisku apliecināšanu. Tā būtu vienkārša fakta konstatācija, par kuru cilvēku varētu pat cienīt. Runa ir par atklātu atbalstu arī homoseksuālai uzvedībai. Cilvēks viegli var kļūt līdzdalīgs citu grēkos (sk. katehisma 1868.pantu - http://www.catholic.lv/katehisms/d3s1n1.html#r1868 ), ja viņš grēkus attaisno, uz tiem pamudina, pieprasa vai iesaka. Viedoklim, kuru pauž kaut vai pats nosvērtākais homoseksuālas uzvedības atbalstītājs, var būt nopietnas sekas, ja kāds jaunietis šī viedokļa iespaidā ir uzsācis riskantas homoseksuālās dzimumattiecības.

Severin: Tieši tāpēc ir nepieciešama norāde likumā, kura aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, ja tiek liegta viena no cilvēktiesībām: tiesības uz seksualitāti. Par to nevienam nav jākaunas un nav jāslēpj. Tas nedrīkst būt diskriminācijas pamats.

Pārlasīju Vispārējo Cilvēktiesību Deklarāciju (sk. http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm ) un neatradu tajā norādi par "tiesībām uz seksualitāti". Vienīgais par šo tēmu - vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni (16.pants). Varbūt Severin var paskaidrot, kas domāts ar "tiesībām uz seksualitāti" un kāds tām sakars ar tiem cilvēktiesību dokumentiem, kuri ir saistoši Latvijai?

Nesaredzu arī sakaru starp īpašu norādi likumā un diskriminācijas nepieļaušanu. Seksuāla orientācija nedrīkst būt diskriminācijas pamats, bet to var nodrošināt arī bez atsevišķas norādes likumā, kā nupat to apliecināja M.Santa prāva. Latvijā ir likumdošana, kura atbilst starptautiskajā sabiedrībā pieņemamām normām. Ja mēģināsim iet vēl tālāk, tad viegli nonāksim līdz atklātai homoseksuālas uzvedības aizstāvībai valsts līmenī - t.i. apkrausim savu zemi ar svešu grēku nastu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gita Feldhūne 08.06.2005 17:15
Jepifanijam Slavineckim

Nē, neredzu vis. Nedomāju, ka cilvēki, kas uzvedas huligāniski, uzskatītu, ka viņiem ir cilvēktiesības šādi uzvesties. Un man patiešām nav ne mazākās vajadzības liekuļot (vispār nesaprotu, kāpēc Jums liekas, ka tikai tapēc, ka cilvēks nav noskaņots pret homoseksuāļiem, viņš būtu īpaši gatavs liekuļot? Tā ir atsauce uz 3. punktu Jūsu komnetārā pie mana raksta. Vai uzskatāt, ka šādi domāt var tikai liekuļojot?), sakot, ka šādus vardarbīgus (un, starp citu, ne tikai vardarbīgus - bet tā būtu garāka diskusija) izlēcienus neatbalstu neatkarīgi no to motivācijas. Tā ka Jūsu bailes ir nepamatotas. Vai nav jocīgi - baidīties no kaut kā, kas reāli nemaz nepastāv...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 08.06.2005 15:58
Gitai Feldhūnei –



Un Jūs neredzat? Sak, jums pret mums ir kaudze pienākumu, bet, ja kas, tad mēs jūs ar kājām nospārdīsim. Iznāk tāda vienvirziena tolerance un vienvirziena cilvēktiesības. Un tas ir ļoti tipiski t.s. mūsdienu liberāļiem.

Atbildiet, lūdzu man bez liekulības (bez liekulības!) – vai šādā situācijā Jūs pati un citi cilvēktiesību aktīvisti ("pravozaščitņiki" – tā mēs tos Krievijā saucam) aizstāvētu priesteri, vai tomēr uzskatītu, ka huligāniem viņu dzimumorientācijas dēļ bija dziļš un cēls attaisnojums? - Es kaut kā baidos, ka otrais variants.

Nez kāpēc Jūsu un Jūsu kolēģu balsis skaļi un spalgi paceļas (kā tāda Jērikas bazūne) tikai tad, ja, nedod Dievs, kādam "gejam" uzkāpj uz kājas vai greizi paskatās. Bet šādos te gadījumos, kad tiek rupji apgānīts kristīgs dievnams un piekauts garīdznieks (skat. tikko par Franciju), jūs visi ieturat kapa klusumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gita Feldhūne 08.06.2005 12:51
Jepifanijam Slavineckim:

paldies par informāciju, bet kur Jūs te redzat selektīvo toleranci un selektīvās cilvēktiesības? Vai arī Jus vēlaties apgalvot, ka tikai homoseksuāli orientēti cilvēki mēdz izturēties vardarbīgi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 08.06.2005 12:19
Autoram(-ei) un pārējiem – pārdomām

AFP: Parīzes Dievmātes katedrāles priesteris ievainots sadursmē ar viendzimuma "laulību" adeptiem

"Agence France Presse" ziņo: Svētdien, 2005. gada 5. jūnijā, Parīzes Dievmātes katedrāles priesteris tika ievainots sadursmē ar aktīvistu grupu, kas aizstāv t.s. netradicionāli orientēto tiesības un kas mēģināja dievnamā inscenēt divu lezbiešu "laulāšanas" parodiju.

"Zilie" aktīvisti ielauzās katedrāles altārī pirms Mises sākuma. Viens no viņiem, pārģērbies par priesteri, pasludināja divas sievietes "par sievām", kamēr pārējie kliedza: "Benedikts XVI – homofobs, AIDS izplatītājs". Viss notika dievlūdzēju un tūristu acu priekšā.

Izrāde nebija ilga, jo katedrāles drošības dienesta vīri tūdaļ izveda trakotājus ārā. Taču pie izejas daži aktīvisti pēkšņi uzbruka katedrāles kanoniķim monsinjoram Patrikam Žakēnam, nogāza viņu zemē un spārdīja ar kājām. Priesteris guva ievainojumus kaklā; vēlāk viņš saņēma attiecīgu medicīnisku palīdzību.

Pēc pēdējām ziņām, ir ierosināta krimināllieta, taču, zinot franču tiesnešu bēdīgi slaveno politisko angažētību un kreisumu, šķiet, ka trakojošie izvirtuļi tiks cauri ar vieglu izbīli, t.i., naudassodu.

Nu ko, laipni lūdzam liberāldemokrātiskajā XXI gadsimtā ar tā izslavēto [selektīvo] toleranci un [selektīvajām] cilvēktiesībām! Kas būs nākamais?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

severin 07.06.2005 23:58
Norāde uz Katoliskās Baznīcas Katehismu ir neapšaubāmi pareiza, tikai tomēr gribētu kritiski jautāt, cik ētiski tas ir no baznīcas puses, likt/aicināt cilvēkiem dzīvot seksuāli atturīgi tikai tāpēc, ka viņi ir homoseksuāli savā orientācijā. Šiem cilvēkiem faktiski tiek liegta izvēles brīvība. Katoliskās Baznīcas priesteriem šī iespēja tiek dota vismaz formāli: dzīvot celibātā vai nē ar no atbildes izrietošām sekām. Homoseksuāļiem šāda iespēja netiek dota. Runājot par homoseksuālu uzvedību vai izturēšanos, tad tā ir ļoti neviennozīmīga. Šeit būtu nepieciešams konkretizēt, kas ar to ir domāts: nodarbošnās ar viendzimuma seksu publiskā vietā vai savas seksuālās orientācijas mutiska apliecināšana citu klātbūtnē. Tieši tāpēc ir nepieciešama norāde likumā, kura aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, ja tiek liegta viena no cilvēktiesībām: tiesības uz seksualitāti. Par to nevienam nav jākaunas un nav jāslēpj. Tas nedrīkst būt diskriminācijas pamats. Zinātniski pareizāk ir runāt par homotropiju, jo šis termins sevī ietver seksualitāti, erotiku(eros) un mīlestību (philia). Termins "homoseksualitāte" nozīmē vienīgi seksuālas attiecības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.06.2005 21:56
Fogasia: ...aicinot saprast to, ka pasaule ir dažāda un homoseksualitāte nav slimība.

Es arī nekur neapgalvoju, ka homoseksualitāte ir slimība. Manuprāt, par šo jautājumu ir bijis starptautiskas psihiatru organizācijas atzinums - homoseksualitāte no zinātnieku puses ir atzīta par vienu no normas variantiem. Turklāt līdzās kategorijām homo/hetero ir arī seksualitātes robežvarianti. No otras puses, seksuālā uzvedība nav tīri instinktīva un orientācijas noteikta, bet gan to apgūst sociālā procesā. Ja sabiedriskā doma atklātu homoseksualitāti neakceptē, tad cilvēki attiecīgi reaģē. Ir pamats domāt, ka agrākajos gadsimtos ir bijis ne mazums homoseksuālu cilvēku, kuri savu dzimumtieksmi ir sublimējuši un guvuši izcilus panākumus citās nozarēs. Savukārt cilvēkiem, kuru seksualitāte atrodas uz robežas, neienāca prātā "izmēģināt" viendzimuma attiecības.

Fogasia: Khmm... Nereālāk, bet varbūt vajadzētu sākt mēģināt ietekmēt novecojušās kristietības (un šeit es īpaši domāju par katoļu baznīcu) dogmas par sievietes lomu sabiedrībā, viendzimuma attiecībām utt...

Ar viendzimuma attiecībām Latvijā viss ir skaidrs - likums tās atļauj. Un varētu par šīm attiecībām īpaši neinteresēties - tās ir katra cilvēka privāta lieta. Tomēr dažreiz rodas iespaids, ka publikācijas, t.sk. politika.lv, allaž uzskata, ka valstī ir vajadzīga vēl lielāka "brīvība" un valstij viendzimuma attiecības būtu kaut kā oficiāli jāatzīst, jāpielīdzina heteroseksuālām attiecībām vai arī cilvēkiem ar homoseksuālu orientāciju (drīzāk jau - geju/lezbiešu aktīvistiem) jādod atsevišķi formulētas garantijas pret diskrimināciju.

Viendzimuma attiecību izplatība apkārtējā sabiedrībā rada arī jaunas problēmas, nereti geju kultūra izdara negaidītus pagriezienus. Iesaku izlasīt rakstu literārajā žurnālā "New Yorker" par metamfetamīna, Interneta gadījumsakaru un AIDS izplatību ASV homoseksuālo cilvēku vidē - http://www.newyorker.com/fact/content/articles/050523fa_fact ; tur aprakstītās problēmas ļoti izskatās pēc faktiem, nevis pēc homofobu izdomājumiem. Varbūt mēs varam mācīties no svešām kļūdām? It īpaši tādēļ, ka arī pašās ASV dzimumdzīves liberalizācijas straume plūst pretējā virzienā - Dž.Buša administrācija nesen piedāvāja ar federālu likumu aizliegt viendzimuma partnerattiecību pielīdzināšanu laulībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


fogasia 07.06.2005 18:11
Iepriekšējo komentāru varu uztvert tikai ar smaidu... Un domāt par iespēju organizēt kādu lielāka mēroga sabiedrisko kustību, aicinot saprast to, ka pasaule ir dažāda un homoseksualitāte nav slimība. Khmm... Nereālāk, bet varbūt vajadzētu sākt mēģināt ietekmēt novecojušās kristietības (un šeit es īpaši domāju par katoļu baznīcu) dogmas par sievietes lomu sabiedrībā, viendzimuma attiecībām utt... Daudz jau baznīcā dīvainību :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.06.2005 17:36
... tikai divi deputāti no Cilvēktiesību (!) komisijas uzskatīja, ka jāsoda par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.

Kas tur pārsteidzošs? Domāju, ka cilvēku ir ļoti grūti diskriminēt uz viņa seksuālās orientācijas pamata - neviens taču nevar ielīst otra cilvēka dvēselē un noskaidrot "orientētību". Ja kādu arī diskriminē, tad vai nu par homoseksuālu uzvedību (teiksim, sabiedrībai kļūst zināms par kādas personas dzimumkontaktiem ar sava dzimuma personu), vai arī par homoseksuālu uzvedību akceptējošiem uzskatiem (cilvēks atklāti dēvējas par homoseksuālistu, nenožēlo to, bet gan aizstāv attiecīgu dzīvesveidu).

Kāda ir izeja? RKB Katehisma panti 2357.-2359. (sk. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#r2357 ) aicina cilvēkus ar homoseksuālu orientāciju ievērot šķīstību. Manuprāt, kamēr vien M.Sants sekoja šai Baznīcas mācībai, neviens viņu nediskriminēja, jo seksuāla orientācija nav nekas tik uzkrītošs, ka varētu viegli kļūt par pamatu diskriminācijai. Tiklīdz kā viņš sāka publiski paust uzskatus, kuros akceptē homoseksuālu uzvedību, tā sākās nepatikšanas. Protams, tiesās reizēm var panākt savu, jo diskrimināciju likums nepieļauj arī "citu iemeslu dēļ" (ne tikai to, kas atklāti uzskaitīti likumā), kas ir gluži normāli. M.Santa gadījums, manuprāt, ir atrisināts apmierinoši, jo darba devējam jābūt taisnīguma paraugam, kā arī jāpieļauj doma, ka pretendents var arī laboties.

Tomēr arī turpmāk LR likumos nevajag rakstīt, ka nedrīkst diskriminēt pēc seksuālās orientācijas. Pirmajā brīdī šķiet, ka šāda atruna par diskriminēšanu pēc seksuālās orientācijas būtu taisnīga: Seksuālo orientāciju cilvēki parasti neizvēlas un diskrimācija pēc tās būtu ne vien nelikumīga, bet arī pretrunā ar kristīgo morāli. Pret to ir divi iebildumi:
(1) Kā apliecina M.Santa tiesas process, homoseksuāli orientētu cilvēku tiesības var gluži labi aizstāvēt arī tad, ja īpašas atrunas par seksuālu orientāciju LR likumos nav.
(2) Daudzu cilvēku izpratnē atruna par "homoseksuālu orientāciju" LR likumos nozīmē atklātu valsts akceptu jau homoseksuālai uzvedībai, ne tikai orientācijai vien. T.i. cilvēks var piedalīties "geju lepnuma" parādē vai avīzēs rakstīt par savu homoseksuālismu, un pārējai sabiedrībai ir pienākums uzskatīt, ka tas ir normāli. Manuprāt, likumdevējs līdz ar Latvijas sabiedrības vairākumu apzinās, ka tas nav normāli. Ja kāds aizstāv homoseksuālu uzvedību, lai tas to dara pats uz savu risku un pakļaujas visiem kopīgam likumam. Nekādas īpašas atrunas un privilēģijas viņam nav vajadzīgas.
(3) Var viegli iztēloties dažnedažādus iemeslus, kāpēc kāds cilvēks var tikt diskriminēts ('kaukāziešu akcents', ļoti mazs vai ļoti liels augums, šķielēšana, utml.), kuras visas nevar ierakstīt likumā. Ja homoseksuāla orientācija tiks izdalīta īpaši, tad atklāti homoseksuāli cilvēki iegūs privilēģijas, salīdzinot ar citām diskriminējamām grupām - viņu interesēs būs panākt, lai darba devējs uzzina par viņu seksuālo orientāciju. Viņiem nebūs nekādas motivācijas sekot Katoļu Baznīcas katehisma nostādnēm, t.i. likums viņus pamudinās uz grēku. Nedomāju, ka garīdznieks M.Sants par to varētu būt priecīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 07.06.2005 15:01
Ja skolas vadība telefonsarunā būtu kaut ko skaidrojusi, tad pastāv arī iespēja šo sarunu ierakstīt un pēc tam atskaņot tiesā.

Saistītie raksti
Citi autora darbi